bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Magņitska sarakstu atbalsta valsts augstākās amatpersonas, iebilst Saskaņa un Lembergs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Valsts augstākās amatpersonas Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam de facto atzina, ka atbalsta Magņitska saraksta pieņemšanu Saeimā. Tomēr parlamentā netrūkst arī kritiķu, kas grib redzēt aprēķinus – kāds Latvijai no saraksta būs ieguvums.

Raidījumā vēsta, ka pirms vairāk nekā astoņiem gadiem cietumā mirušā Krievijas jurista Sergeja Magņitska vārdā nosauktus likumus šobrīd ir pieņēmušas piecas valstis. Jau tuvāko nedēļu laikā tām varētu pievienoties arī Latvija, jo Saeimas Ārlietu komisija jau ir atbalstījusi lēmumprojektu ar aicinājumu noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām.

«Mēs demonstrējam mūsu nosodījumu pret visu to, kas ir saistīts ar Magņitska aktu. Tas ir politisks lēmums. Tas ir vairāk arī domāts, lai visām pārējām demokrātiskām valstīm, kas ir jau atbalstījušas šāda veida likumprojektu vai arī to pārdomā, parādīt, ka Latvija vienojas ar viņiem,» skaidro Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība).

Arī BNN jau ziņoja, ka simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosauktus tiesībus aktus šobrīd ir pieņēmušas piecas valstis – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva. Tas ļauj šīm valstīm piemērot sankcijas pret personām, kas saistītas ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju.

De facto atgādina, ka Magņitskis bija Krievijas jurists, kas 2008.gadā tika arestēts pēc tam, kad bija pārmetis vairākām amatpersonām valsts budžeta izlaupīšanu. Pēc pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā Maskavā pavadīta gada viņš nomira, jo nesaņēma pienācīgu medicīnisko aprūpi. «Cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā ir daudz un dažādi, un droši vien arī citos cietumos ir cilvēktiesību pārkāpumi – kādēļ piepeši šis ir tāds īpašas uzmanības vērts? Nu redziet, līdz šim nav bijis tik apjomīgi piefiksēts, datēti šie cilvēktiesību pārkāpumu veidi. Jo Sergejs Magņitskis pa šīm 358 dienām [ieslodzījumā] ir iesniedzis 400 sūdzības,» ieceri par sarakstu pamato Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols (NA).

Tāpat raidījumā atgādina, ka Latvijai nevēlamo personu sarakstā ir iecerēts iekļaut 49 cilvēkus, kas minēti ASV Magņitska aktā. Pirms pāris nedēļām Lietuvas iekšlietu ministrs arī visām šim personām aizliedza iebraukšanu kaimiņvalstī. Sarakstā ir Magņitska lietas izmeklētāji un tiesneši, kā arī jurista atklātās naudas izlaupīšanas dalībnieki. Taču tajā iekļautas arī citos skandālos ierautas personas.

«Piemēram, Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins un Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs. Tāpat sarakstā iekļauti laikrakstā Novaja Gazeta pētījumā par geju vajāšanu Čečenijā pieminētie republikas parlamenta spīkers Magomeds Daudovs un Argunas pilsētas policijas priekšnieks Ajubs Katajevs. Arī par Krievijas Federālā drošības dienesta bijušā virsnieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavību Londonā aizdomās turētie Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns,» atzīmē raidījumā.

Saeimas Ārlietu komisijā pret Magņitska saraksta lēmumprojektu balsoja visi trīs Saskaņas pārstāvji, jo tā bija izlemts frakcijas apspriedē, stāsta komisijas sekretārs Sergejs Potapkins (Saskaņa): «Nav nekādu jautājumu pēc būtības – tie cilvēki, kas minēti sarakstos, ir noziedznieki un, protams, ir jābūt tiesas spriedumam. Bet šodien Latvijai kā valstij ir visi instrumenti, lai tos cilvēkus iekļautu jau esošajos melnajos sarakstos.»

De facto piebilsts, ka ne tik tehniski ir Saskaņas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča argumenti: «Man kā [politiķim], par kuru balso daudzi krievi Latvijā, ir skaidrs, ka jebkurš nemotivēts, neargumentēts uzbrauciens krieviem Krievijā sāpīgi atsaucas Latvijas krievu sirdīs. Man tas nav pieņemams.»

Ārlietu komisijā lēmumprojekts tika atbalstīts tikai ar vienas balss pārsvaru, jo atturēties balsojumā nolēma arī zaļzemnieks Valdis Kalnozols, komisijas sēdē to skaidrodams šādi: «Mēs esam maza valsts. Mūs Krievija okupēs pāris soļos. Ne tie pāris tūkstoši karaspēka un pāris simti kaujas tehnikas mums to izdarīs. Nu nemeklējam tos ienaidniekus, nu!»

LTV atzīmē, ka līdzīgus argumentus jau nedēļu iepriekš pauda no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, nodēvēdams Magņitska saraksta idejas autorus par «pretvalstiskiem elementiem»: «Nu labi, demokrātija Krievijā. A mums no tā labums? A mums no tā būs sliktums. Vienkārši mēs varam labi dzīvot uz Krievijas rēķina. Nē, mēs sakām: nē, mums tas neinteresē! Mēs gribam slikti dzīvot un iegriezt krieviem, ja, ka viņiem tur demokrātija tāpēc būs lielāka vai mazāka. Mušai jāsmejas, zin’. Suņa murgi!»

Kāds Latvijai un katram tās pensionāram no Magņitska saraksta būs labums, gribējis saprast arī deputāts Kalnozols: «Iepriekš, kad es vadīju vairākus uzņēmumus, jebkurā gadījumā direktors, ja viņš sagatavo lēmumu, sagatavo arī SWOT analīzi – ko iegūstam, ja mēs šādu lēmumu atbalstām, un ko zaudējam, ja mēs šādu lēmumu atbalstām. Šinī brīdī šāda analīze nebija iesniegta, tāpēc es nevaru pieņemt konkrētu lēmumu, es varu tikai atturēties.»

«Šis ir tas tradicionālais jautājums par vērtībām un interesēm politikā,» šādi raidījumam de facto komentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). «Jūs nevarat iet tikai vienu ceļu, kurā jums ir absolūti intereses: patirgosimies un liksimies mierā par to, kas notiek pasaulē. Ar tādām pašām sekmēm mēs varētu teikt – Krima ir Krievijas sastāvā, Gruzijas problēmas ir Gruzijas līmenī – līdz brīdim, kamēr mēs paši savas neatkarības un drošības kontekstā nokļūsim līdz situācijai, kurā, patiesību sakot, arī mūsu apdraudējumu citas valstis uzskatīs kā nekādā veidā uz tām neattiecošos.»

Pēc LTV paustā, Rinkēvičs arī uzskata, ka Latvija šobrīd ir izvēlējusies pareizo ceļu Magņitska saraksta ieviešanai, jo arī citās valstīs tas bijis parlamentā pieņemts politisks lēmums. Saeimas balsojums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Gala lēmumu par «persona non grata» sarakstu parlaments aicinās pieņemt valdībai. Iespējamais ceļš – premjera rezolūcija ar šādu uzdevumu ārlietu vai iekšlietu ministram.

De facto arī lūdza visām trim Latvijas augstākajām amatpersonām paust personīgo viedokli par to, vai tās atbalsta Magņitska saraksta pieņemšanu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzreiz pēc koalīcijas sēdes sacīja: «Redzat, bez personiskās nostājas tomēr man ir ļoti svarīga koalīcijas un valdības nostāja. Tāpēc, ņemot vērā arī, ka tāds likums nav gluži jauns izdomāts, tas šobrīd ar šo sarakstu jau ir. Tātad mūsu nostāja arī vienota ir, ka to mēs pieņemsim. (…) Ja es būtu šeit brīvdomātājs, es varbūt varētu atļauties to. Bet es domāju, ka šobrīd nē, mana nostāja ir vienota ar visiem.»

«Nekādā gadījumā es nevaru šeit nodalīt savas pozīcijas. Es esmu gan Nacionālās apvienības pārstāve, Saeimas deputāte, gan šajā gadījumā arī Saeimas priekšsēdētāja. Mans viedoklis ir – jā, ka šis solis ir pareizs un tas ir atbalstāms. Es to atbalstu,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Raidījumā norāda, ka  atbalsts Magņitska sarakstam nāk arī no Rīgas pils. «Latvija vienmēr ir sekojusi līdzi tam, kā starptautiski tiek ieviestas dažādas starptautisko tiesību, tai skaitā arī cilvēktiesību normas dažādās valstīs. Un, protams, ka arī Krievijā daudzas starptautiskās organizācijas ir konstatējušas cilvēktiesību pārkāpumus. Un līdz ar to tas, manuprāt, ir pietiekami loģisks solis, un tas, ka Latvija pašreizējā brīdī par to diskutē un Saeima ir gatava politiski izšķirties par šāda lēmuma pieņemšanu, tas jau kopumā ir atbalstāms,» paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

De facto prognozē: «Visticamāk, Saeimas vairākuma atbalsts Magņitska saraksta apstiprināšanai būs. Bez šāda simboliska soļa Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ir citas iespējas padarīt dzīvi grūtāku tiem, kurus atmaskoja bojāgājušais jurists. Piemēram, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau piecus gadus izmeklē kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu. Naudas atmazgāšanas lietā aizdomās turētā statuss joprojām nav piemērots nevienam, un nav arestēti nekādi aktīvi. Policija apgalvo, ka sadarbojas ar ārzemju kolēģiem un citām iestādēm, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).»

Pēc policijas sniegtajiem jaunatklātajiem faktiem FKTK pieprasīja bankām ziņas par darījumiem, naudas plūsmām un kontu izrakstiem. Tagad šī informācija ir nodota ENAP izmeklētājiem.

Ref:224.000.103.3562


Pievienot komentāru

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.