bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Kukuļņemšanā aizdomās turētais līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā.

Magonis tika aizturēts pagājušajā ceturtdienā, un sestdien, beidzoties aizturēšanas termiņam, Rīgas rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) savas īslaicīgās aizturēšanas vietas nav, taču parasti birojs aizturētos pirmās diennaktis izvieto tā dēvētajās septītajās debesīs – septītajā stāvā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā Čiekurkalna iekšlietu iestāžu kompleksā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē noskaidrots, ka nu jau bijusī amatpersona pirmdienas vakarā nogādāta Rīgas Centrālcietumā. Magonis ir izvietots korpusā, kurā atrodas pirmo reizi apcietinātas personas. Kamerā viņš šobrīd atrodas viens. Pārvaldē skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, ka pirmo reizi apcietinātas personas sākotnēji netiek izvietotas kamerās kopā ar pārējiem apcietinātajiem.

Neskatoties uz savu statusu, cietuma administrācija pret apcietināto izturas kā pret jebkuru ieslodzīto. Nekāda papildu apsardze šai personai netiek nodrošināta un viņš tiek apsargāts tāpat kā citi ieslodzītie.

Rīgas Centrālcietums ir lielākā ieslodzījuma vieta Latvijā. Šajā cietumā savulaik pabijušas daudzas koruptīvos noziegumos apsūdzētas dažāda ranga amatpersonas, piemēram, bijušie pilsētu mēri, deputāti, muitnieki, policisti, iekšlietu ministrs, Rīgas domes amatpersonas. Šo cietumu KNAB savulaik izvēlējās kā simbolisku vietu savas pretkorupcijas sociālās kampaņas atklāšanā. Toreiz šajā cietumā birojs dažādu valsts institūciju darbiniekiem rīkoja semināru «Korupcijas sekas: soda neizbēgamība un brīvības vērtība».

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums paredz, ka Magonim ir tiesības saņemt naudas pārvedumus, iegādāties pārtiku cietuma veikalā, veikt ne mazāk kā stundu ilgu ikdienas pastaigu, rakstīt vēstules un ne retāk kā reizi nedēļā izmantot cietuma tālruni. Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāks kā piecas minūtes.

Tāpat ne retāk kā reizi mēnesī uz vismaz stundu Magonis varēs tikties ar radiniekiem vai citām personām.

Apcietinātajam ir arī pienākumi, proti, pildīt cietuma iekšējās kārtības noteikumus, ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto dienas kārtību, uzkopt telpas, saudzīgi izturēties pret cietuma īpašumu un ievērot personisko higiēnu.

Magonis septiņu dienu laikā Rīgas rajona tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Rīgas rajona tiesā sūdzība pagaidām nav saņemta.

KNAB Magoni tur aizdomās par liela apmēra kukuļa pieņemšanu. KNAB oficiāli sniegtā informācija ir skopa – pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis, kura apmēru birojs neatklāj, saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.

Kukuļa nodošana Magonim varētu būt notikusi Pērnavā, vēsta Igaunijas mediji, atsaucoties uz izmeklētāju rīcībā esošu informāciju.

Vairāki avoti Igaunijas likumsargājošās iestādēs laikrakstam Postimees atklāja, ka Magonis personīgi devies uz Igauniju, lai tiktos ar Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma Skinest vadītāju Oļegu Osinovski un šīs tikšanās laikā Pērnavā notikusi kukuļa nodošana.

Laikraksts Aripaev ziņo, ka pēc Latvijas prokuratūras lūguma Igaunijas drošības policija veikusi kratīšanu Osinovska uzņēmuma birojos Tallinā.

Portāls Diena.lv iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest.
Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz, vēstīja Igaunijas portāls Delfi.ee.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja, ka nepilnu pusmiljonu eiro liels kukulis tika atrasts Magoņa automašīnā viņa aizturēšanas brīdī. Laikraksts Postimees vēstīja, ka Magonis aizturēšanas laikā mēģinājis bēgt. Magoni mēģināts aizturēt uz Igaunijas-Latvijas robežas, kad viņš ar šoferi atgriezies no Igaunijas. Ignorējot aicinājumu apstāties, abi metušies bēgt. Bēgšanas laikā automašīna attīstījusi ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.
Krimināllikums par Magonim inkriminēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma nepilnus desmit gadus – kopš 2005.gada 1.septembra. Pirms tam no 2003.gada viņš bija šī uzņēmuma padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs. Magonis pagājušajā piektdienā no amata atbrīvots.

Ref: 102.000.102.10428


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.