bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Magonis septiņus eiro vērtas kapitāla daļas pārdevis par 1,2 miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uģis Magonis

Bijušais Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pērn apmēram septiņus eiro vērtas Čeļabinskā reģistrētas firmas kapitāla daļas spējis pārdot par neiedomājami augstu cenu – 1,2 miljoniem eiro, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tajā pašā laikā publiski pieejamie uzņēmuma finanšu rādītāji ir slikti: 2014.gadā uzņēmuma apgrozījums bija tikai 3 138 eiro, bet zaudējumi 1 032 971 eiro.

Pērn novembrī Magonis iesniedza savu pēdējo amatpersonas deklarāciju. Tajā redzams, ka viņš pērn guvis ieņēmumus 1,2 miljonu eiro apmērā no Kiprā reģistrēta uzņēmuma Claresanto Investments. Magonis raidījumam apstiprināja, ka pārdevis Krievijas uzņēmuma kapitāla daļas.

2012.gadā Magonis ieguva 10% Čeļabinskā reģistrētajā uzņēmumā Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija. Toreiz kapitāla daļu nominālvērtība bija apmēram 30 eiro (1 250 RUB). Rubļa svārstību ietekmē pērn janvārī to vērtība saruka līdz 17 eiro. Pērn mazāko daļu – 4% – Magonis pārdeva Kiprā reģistrētai kompānijai.

Taču nesaprotams ir veids, kā Magonis par tām varēja iegūt 1,2 miljonus eiro. Pats pirms nepilniem trīs gadiem bija izteicies, ka dividendes negūšot ātri, jo «projekts esot jauns. Tehnoloģijas vēl esot jāizstrādā un jāievieš dzelzceļā. Tas būšot ilgstošs process, jo šajā nozarē nekas nenotiekot ātri». Turklāt arī publiski pieejamie uzņēmuma finanšu rādītāji ir gaužām bēdīgi.

Apgrozījums no vairāk nekā septiņiem ar pus miljoniem eiro 2012. gadā, sarucis līdz trīs tūkstošiem eiro 2014. gadā. Arī peļņa pēc nodokļiem ir rakstāma ar mīnusa zīmi. Zaudējumi bijuši mainīgi, pirms gada pārsniedzot vienu miljonu eiro. Šo gadu laikā uzņēmuma aktīvus galvenokārt veidojuši debitoru parādi, nomocījušas lielas kredītsaistības un bijis negatīvs pašu kapitāls. Ja Magonis savus 4% uzņēmumā pārdevis par 1,2 miljoniem eiro, grūti iedomāties, ka kāds eksperts šo uzņēmumu kopumā varētu novērtēt par 30 miljoniem eiro. Pats Magonis vien nosaka, ka «tās tajā brīdī vairs nemaksāja tik, par cik es tās pirku».

Pircējus – Kiprā reģistrēto uzņēmumu Claresanto Investments – pārstāv šveicietis Anselms Oskars Šmuckis. Viņš ilgus gadus strādājis par baņķieri Krievijā. Šmuckis atsakās paskaidrot, kāpēc piekritis maksāt tik daudz, ja publiski pieejamie Čeļabinskas uzņēmuma finanšu rādītāji ir tik slikti. «Mēs neesam valsts uzņēmums, bet gan privātie investori. Līdz ar to mēs neatklājam savus darījumus,» norāda Šmuckis.

Kipras uzņēmums, kas Magonim par pirkumu samaksāja 1,2 miljonus eiro, 2014.gada vasarā bija kļuvis par vienīgo Kundziņsalas austrumu projekta īpašnieku. Iepriekš šis uzņēmums pastarpināti piederēja Skonto būve līdzīpašniekam Ivaram Milleram.

Kundziņsalas austrumu projekts ir viens no uzņēmumiem, kas jau ilgstoši plāno attīstīt jaunu terminālu izveidi Kundziņsalā. Savukārt Latvijas Dzelzceļš uz plānotajiem termināļiem izbūvēja jaunu sliežu ceļu. Ar to publiski lepojās Magonis, sakot, ka «nepieciešams palielināt dzelzceļa caurlaides spēju», «ņemot vērā plānus attīstīt jaunu terminālu būvniecību».

Nu šie «termināla būvnieki» – Claresanto Investments – oficiāli kļuvuši arī par Magoņa privātā darījuma partneriem. Taču uz de facto jautājumu, vai zina, ka Claresanto Investments ir īpašnieks Kundziņsalas austrumu projektā, Magonis atbild: «Viņš nevar būt īpašnieks. Tur nav interešu konflikta. Es neticu, ka tas uzņēmums ir kaut kāds īpašnieks tur.»

Šobrīd Magoņa laiks Latvijas Dzelzceļā oficiāli ir noslēdzies. Viņu no valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata atbrīvoja uzreiz pēc aizturēšanas. Taču vēl ilgāku laiku Magonis bija Latvijas Dzelzceļa prezidents. «Ir panākta vienošanās pēc Uģa Magoņa iniciatīvas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Tas ir noticis pagājušā gada decembrī. Pašreizējā brīdī mums nav nekādas darba tiesiskās attiecības un citas līgumattiecības ar Uģi Magoni,» apstiprina Latvijas Dzelzceļš valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Ref: 102.000.102.11943


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri