bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Magonis septiņus eiro vērtas kapitāla daļas pārdevis par 1,2 miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uģis Magonis

Bijušais Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pērn apmēram septiņus eiro vērtas Čeļabinskā reģistrētas firmas kapitāla daļas spējis pārdot par neiedomājami augstu cenu – 1,2 miljoniem eiro, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tajā pašā laikā publiski pieejamie uzņēmuma finanšu rādītāji ir slikti: 2014.gadā uzņēmuma apgrozījums bija tikai 3 138 eiro, bet zaudējumi 1 032 971 eiro.

Pērn novembrī Magonis iesniedza savu pēdējo amatpersonas deklarāciju. Tajā redzams, ka viņš pērn guvis ieņēmumus 1,2 miljonu eiro apmērā no Kiprā reģistrēta uzņēmuma Claresanto Investments. Magonis raidījumam apstiprināja, ka pārdevis Krievijas uzņēmuma kapitāla daļas.

2012.gadā Magonis ieguva 10% Čeļabinskā reģistrētajā uzņēmumā Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija. Toreiz kapitāla daļu nominālvērtība bija apmēram 30 eiro (1 250 RUB). Rubļa svārstību ietekmē pērn janvārī to vērtība saruka līdz 17 eiro. Pērn mazāko daļu – 4% – Magonis pārdeva Kiprā reģistrētai kompānijai.

Taču nesaprotams ir veids, kā Magonis par tām varēja iegūt 1,2 miljonus eiro. Pats pirms nepilniem trīs gadiem bija izteicies, ka dividendes negūšot ātri, jo «projekts esot jauns. Tehnoloģijas vēl esot jāizstrādā un jāievieš dzelzceļā. Tas būšot ilgstošs process, jo šajā nozarē nekas nenotiekot ātri». Turklāt arī publiski pieejamie uzņēmuma finanšu rādītāji ir gaužām bēdīgi.

Apgrozījums no vairāk nekā septiņiem ar pus miljoniem eiro 2012. gadā, sarucis līdz trīs tūkstošiem eiro 2014. gadā. Arī peļņa pēc nodokļiem ir rakstāma ar mīnusa zīmi. Zaudējumi bijuši mainīgi, pirms gada pārsniedzot vienu miljonu eiro. Šo gadu laikā uzņēmuma aktīvus galvenokārt veidojuši debitoru parādi, nomocījušas lielas kredītsaistības un bijis negatīvs pašu kapitāls. Ja Magonis savus 4% uzņēmumā pārdevis par 1,2 miljoniem eiro, grūti iedomāties, ka kāds eksperts šo uzņēmumu kopumā varētu novērtēt par 30 miljoniem eiro. Pats Magonis vien nosaka, ka «tās tajā brīdī vairs nemaksāja tik, par cik es tās pirku».

Pircējus – Kiprā reģistrēto uzņēmumu Claresanto Investments – pārstāv šveicietis Anselms Oskars Šmuckis. Viņš ilgus gadus strādājis par baņķieri Krievijā. Šmuckis atsakās paskaidrot, kāpēc piekritis maksāt tik daudz, ja publiski pieejamie Čeļabinskas uzņēmuma finanšu rādītāji ir tik slikti. «Mēs neesam valsts uzņēmums, bet gan privātie investori. Līdz ar to mēs neatklājam savus darījumus,» norāda Šmuckis.

Kipras uzņēmums, kas Magonim par pirkumu samaksāja 1,2 miljonus eiro, 2014.gada vasarā bija kļuvis par vienīgo Kundziņsalas austrumu projekta īpašnieku. Iepriekš šis uzņēmums pastarpināti piederēja Skonto būve līdzīpašniekam Ivaram Milleram.

Kundziņsalas austrumu projekts ir viens no uzņēmumiem, kas jau ilgstoši plāno attīstīt jaunu terminālu izveidi Kundziņsalā. Savukārt Latvijas Dzelzceļš uz plānotajiem termināļiem izbūvēja jaunu sliežu ceļu. Ar to publiski lepojās Magonis, sakot, ka «nepieciešams palielināt dzelzceļa caurlaides spēju», «ņemot vērā plānus attīstīt jaunu terminālu būvniecību».

Nu šie «termināla būvnieki» – Claresanto Investments – oficiāli kļuvuši arī par Magoņa privātā darījuma partneriem. Taču uz de facto jautājumu, vai zina, ka Claresanto Investments ir īpašnieks Kundziņsalas austrumu projektā, Magonis atbild: «Viņš nevar būt īpašnieks. Tur nav interešu konflikta. Es neticu, ka tas uzņēmums ir kaut kāds īpašnieks tur.»

Šobrīd Magoņa laiks Latvijas Dzelzceļā oficiāli ir noslēdzies. Viņu no valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata atbrīvoja uzreiz pēc aizturēšanas. Taču vēl ilgāku laiku Magonis bija Latvijas Dzelzceļa prezidents. «Ir panākta vienošanās pēc Uģa Magoņa iniciatīvas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Tas ir noticis pagājušā gada decembrī. Pašreizējā brīdī mums nav nekādas darba tiesiskās attiecības un citas līgumattiecības ar Uģi Magoni,» apstiprina Latvijas Dzelzceļš valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Ref: 102.000.102.11943


Pievienot komentāru

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.