bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 17.11.2017 | Vārda dienas: Uga, Hugo, Uģis
LatviaLatvija

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma (NĪ) jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?,» DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Lai arī kreditēšana ir sākusi augt, tā pagaidām aug lēnāk nekā uzkrājumi. Tātad nekustamā īpašuma tirgus attīstību var veicināt gan kreditēšanas pieaugums līdz ilgtspējīgam līmenim, gan papildus naudas ieplūšana ekonomikā no augošā eksporta, par ekonomikas attīstību savā uzskatā dalās Strautiņš.

Konferencē eksperts skaidroja arī to, ka NĪ tirgus vēsturē ir fāzes, kad nauda no finanšu sistēmas ieplūst ekonomikā un pretējās fāzes, skaidroja eksperts, sakot, ka nesenās Latvijas vēstures kontekstā notiekošo var saukt par «anti-burbuli». «Uzkrājumi aug straujāk nekā kredīti (lai gan šobrīd kredītportfelis sācis augt uzņēmumiem, arī mājsaimniecībām). Tas nozīmē, ka NĪ tirgū vēl arvien ir «uzrāviena» potenciāls, un tas signalizē, ka cenas lielākajai daļai ir mērenas, ar pieauguma potenciālu,» sacījis Strautiņš.

Runājot par ienākumiem, Strautiņš bija pārliecināts, ka algas turpmāk noteikti augs, nāksies maksāt vairāk, jo darbiniekus vajadzēs. Eksperts prognozē, ka tuvākajā laikā straujāk augs būvniecības sektors, bet tā īpatsvars ekonomikā nesasniegs «trekno gadu» līmeni.

Tas, kas pērnajos datos atspoguļojas ar lēnāku izaugsmi, bet šogad pieslēdzas ar lielu jaudu ir valsts finansējums investīcijām. «Mums investīciju/IKP attiecība Latvijā kopš 1999.gada ir bijusi virs vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, 2010. un 2016.gads bija izņēmumi. Investīciju pieaugums NĪ nozari ietekmēs gan tieši, gan netieši — caur algām, darbavietām: noskaņojumu, patēriņu, darbavietām u.t.t.,» domā eksperts.

Strautiņš vērību vērsis arī uz nozarēm, kas saistītas ar pakalpojumu eksportu, kas pēdējo 16 gadu laikā audzis eksplozīvi strauji. «Lai gan ekonomika un eksports kopumā audzis strauji, bet tieši pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā preču eksports. Piemēram, lielākās šī sektora pozīcijas: biznesa ārpakalpojumi kopš 2000.gada – izaugsme 15 reizes, tūrismam un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem – 20 reizes. Pērn šajā sektorā vien klāt ieplūduši 300 miljoni eiro, t.i., nozarēs, kas maksā ļoti labas algas (krietni virs vidējiem skaitļiem), un kurās vairāk nekā 90% pievienotās vērtības tiek radīta Rīgā vai tuvējā Pierīgā. Nav pazīmju, ka šī dinamika vājināsies turpmāk,» piebildis eksperts.

Eksperts pārliecinoši pauž savu viedokli par Rīgu: «Nav šaubu, Lietuvā biznesa ārpakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā citviet Baltijā. Taču nav šaubu, ka Rīga ir un būs Baltijas lielākā pilsēta, aplūkojot visu gan pilsētu administratīvajās robežās, gan visu aglomerāciju. Gan iedzīvotāju, gan darbavietu skaits Rīgā ir pārliecinoši augošs, tas ir par apmēram trešdaļu lielāks un tā dinamika ir ļoti līdzīga, nav pazīmju, ka Viļņa nākotnē varētu apdzīt Rīgu.»

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, – atzīmēja eksperts. Runājot par riskiem tālākā nākotnē (apmēram pēc 2020.gada), Strautiņš norādīja, ka būtu jāaizmirst par krīzi pēc ES fondu beigšanās, kas esot pilnīgas muļķības, jo «fondi nebeigsies, un, pat, ja beigsies, krīzes nebūs,» pauda eksperts.

«Svarīgi ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšana, nelineāri procesi eksporta sektorā. Lielākais risks ir nespēja izmantot iespējas, jo krīžu pārvarēšanā (un radīšanā) esam meistari,» uzskata makroekonomikas eksperts.

Viņš domā, ka ekonomikas pārkaršanu var sakombinēt šādi faktori: nākamais hipo kreditēšanas cikls sākas no ļoti zemu mājsaimniecību parādsaistību punkta; 2017.-2019. gadā daudz būvēs sabiedriskās ēkas, tātad būs ierobežoti resursi mājokļiem, un, ja reiz mājokļu tirgus cikls ir «iešūpots», tas kādu laiku var it kā dzīvot savu dzīvi (un nevajadzētu aizmirst arī par megaprojektu Rail Baltica).

«Tāpēc es tiešām bažījos, kas notiks pēc 2020.gada. Šampanieša pudele tiks kratīta, un kaut kādā brīdī tā izšaus ārā, bet kad un kā tas notiks, ir grūti prognozēt, tāpēc ir diezgan liels «jautrības potenciāls», un no tā būtu jāuzmanās. Taču krīzes riskiem nav nekāda sakara ar ES fondiem. No makroekonomiskā viedokļa visdrīzāk būtu apsveicami, ja tie beigtos. Rezumējot: priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt,» savu uzstāšanos konferencē pabeidza Strautiņš.

Ref: 225.000.224.704


Pievienot komentāru

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.

EM prognozēto reemigrācijas dinamiku nosauc par utopisku

Ekonomikas ministrijas prognozētā reemigrācijas dinamika ir utopiska, turklāt ar Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē ir saistīti dažādi izaicinājumi, ko līdz šim neviens nav uzņēmies risināt, norāda domnīcas PROVIDUS pētniece Agnese Lāce.

Privātās ārstniecības iestādes sašutušas par ierobežojumiem valsts naudas sadalē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi ierobežojumus valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm, kas radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū.

Grieķijā plūdu dēļ spēkā ārkārtas stāvoklis

Glābēji Grieķijas vidienē turpina meklēt ne mazāk kā piecus cilvēkus, kuri pazuduši bez vēsts negaidītajos un postošajos trešdienas, 15.novembra, plūdos, turklāt sinoptiķi prognozē, ka reģionā saglabāsies lietains laiks.

EP gatavs sākt sarunas ar ES valdībām par patvēruma sistēmas reformu

Eiropas Parlaments ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju.

Valsts svētkos daudzviet būs brāzmains vējš 

Piektdien, 17.novembrī, Latviju no rietumiem sasniegs nokrišņu zona, kas samērā ātri virzīsies pāri Latvijas teritorijai, līdz ar to lietus nebūs ilgstošs un dienas vidū debesis atkal pakāpeniski skaidrosies.

Laupīšanas 101 režisors: Latvijas kino industrija nav izaugusi ne tuvu līdz tās potenciālajiem augstumiem

Ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Latvijas kino industrija ir spējīga, bet tai pašā laikā daudzās filmās redzama vienveidība, pārlieku maz radošuma, kas nozīmē vispārējo kino industrijas lēnu attīstību, BNN intervijā atzīst īsfilmas un komēdijas Laupīšanas 101 režisors Kaspars Marhlevičs.

Jaunākie komentāri