bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma (NĪ) jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?,» DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Lai arī kreditēšana ir sākusi augt, tā pagaidām aug lēnāk nekā uzkrājumi. Tātad nekustamā īpašuma tirgus attīstību var veicināt gan kreditēšanas pieaugums līdz ilgtspējīgam līmenim, gan papildus naudas ieplūšana ekonomikā no augošā eksporta, par ekonomikas attīstību savā uzskatā dalās Strautiņš.

Konferencē eksperts skaidroja arī to, ka NĪ tirgus vēsturē ir fāzes, kad nauda no finanšu sistēmas ieplūst ekonomikā un pretējās fāzes, skaidroja eksperts, sakot, ka nesenās Latvijas vēstures kontekstā notiekošo var saukt par «anti-burbuli». «Uzkrājumi aug straujāk nekā kredīti (lai gan šobrīd kredītportfelis sācis augt uzņēmumiem, arī mājsaimniecībām). Tas nozīmē, ka NĪ tirgū vēl arvien ir «uzrāviena» potenciāls, un tas signalizē, ka cenas lielākajai daļai ir mērenas, ar pieauguma potenciālu,» sacījis Strautiņš.

Runājot par ienākumiem, Strautiņš bija pārliecināts, ka algas turpmāk noteikti augs, nāksies maksāt vairāk, jo darbiniekus vajadzēs. Eksperts prognozē, ka tuvākajā laikā straujāk augs būvniecības sektors, bet tā īpatsvars ekonomikā nesasniegs «trekno gadu» līmeni.

Tas, kas pērnajos datos atspoguļojas ar lēnāku izaugsmi, bet šogad pieslēdzas ar lielu jaudu ir valsts finansējums investīcijām. «Mums investīciju/IKP attiecība Latvijā kopš 1999.gada ir bijusi virs vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, 2010. un 2016.gads bija izņēmumi. Investīciju pieaugums NĪ nozari ietekmēs gan tieši, gan netieši — caur algām, darbavietām: noskaņojumu, patēriņu, darbavietām u.t.t.,» domā eksperts.

Strautiņš vērību vērsis arī uz nozarēm, kas saistītas ar pakalpojumu eksportu, kas pēdējo 16 gadu laikā audzis eksplozīvi strauji. «Lai gan ekonomika un eksports kopumā audzis strauji, bet tieši pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā preču eksports. Piemēram, lielākās šī sektora pozīcijas: biznesa ārpakalpojumi kopš 2000.gada – izaugsme 15 reizes, tūrismam un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem – 20 reizes. Pērn šajā sektorā vien klāt ieplūduši 300 miljoni eiro, t.i., nozarēs, kas maksā ļoti labas algas (krietni virs vidējiem skaitļiem), un kurās vairāk nekā 90% pievienotās vērtības tiek radīta Rīgā vai tuvējā Pierīgā. Nav pazīmju, ka šī dinamika vājināsies turpmāk,» piebildis eksperts.

Eksperts pārliecinoši pauž savu viedokli par Rīgu: «Nav šaubu, Lietuvā biznesa ārpakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā citviet Baltijā. Taču nav šaubu, ka Rīga ir un būs Baltijas lielākā pilsēta, aplūkojot visu gan pilsētu administratīvajās robežās, gan visu aglomerāciju. Gan iedzīvotāju, gan darbavietu skaits Rīgā ir pārliecinoši augošs, tas ir par apmēram trešdaļu lielāks un tā dinamika ir ļoti līdzīga, nav pazīmju, ka Viļņa nākotnē varētu apdzīt Rīgu.»

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, – atzīmēja eksperts. Runājot par riskiem tālākā nākotnē (apmēram pēc 2020.gada), Strautiņš norādīja, ka būtu jāaizmirst par krīzi pēc ES fondu beigšanās, kas esot pilnīgas muļķības, jo «fondi nebeigsies, un, pat, ja beigsies, krīzes nebūs,» pauda eksperts.

«Svarīgi ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšana, nelineāri procesi eksporta sektorā. Lielākais risks ir nespēja izmantot iespējas, jo krīžu pārvarēšanā (un radīšanā) esam meistari,» uzskata makroekonomikas eksperts.

Viņš domā, ka ekonomikas pārkaršanu var sakombinēt šādi faktori: nākamais hipo kreditēšanas cikls sākas no ļoti zemu mājsaimniecību parādsaistību punkta; 2017.-2019. gadā daudz būvēs sabiedriskās ēkas, tātad būs ierobežoti resursi mājokļiem, un, ja reiz mājokļu tirgus cikls ir «iešūpots», tas kādu laiku var it kā dzīvot savu dzīvi (un nevajadzētu aizmirst arī par megaprojektu Rail Baltica).

«Tāpēc es tiešām bažījos, kas notiks pēc 2020.gada. Šampanieša pudele tiks kratīta, un kaut kādā brīdī tā izšaus ārā, bet kad un kā tas notiks, ir grūti prognozēt, tāpēc ir diezgan liels «jautrības potenciāls», un no tā būtu jāuzmanās. Taču krīzes riskiem nav nekāda sakara ar ES fondiem. No makroekonomiskā viedokļa visdrīzāk būtu apsveicami, ja tie beigtos. Rezumējot: priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt,» savu uzstāšanos konferencē pabeidza Strautiņš.

Ref: 225.000.224.704


Pievienot komentāru

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Jaunākie komentāri