bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma (NĪ) jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?,» DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Lai arī kreditēšana ir sākusi augt, tā pagaidām aug lēnāk nekā uzkrājumi. Tātad nekustamā īpašuma tirgus attīstību var veicināt gan kreditēšanas pieaugums līdz ilgtspējīgam līmenim, gan papildus naudas ieplūšana ekonomikā no augošā eksporta, par ekonomikas attīstību savā uzskatā dalās Strautiņš.

Konferencē eksperts skaidroja arī to, ka NĪ tirgus vēsturē ir fāzes, kad nauda no finanšu sistēmas ieplūst ekonomikā un pretējās fāzes, skaidroja eksperts, sakot, ka nesenās Latvijas vēstures kontekstā notiekošo var saukt par «anti-burbuli». «Uzkrājumi aug straujāk nekā kredīti (lai gan šobrīd kredītportfelis sācis augt uzņēmumiem, arī mājsaimniecībām). Tas nozīmē, ka NĪ tirgū vēl arvien ir «uzrāviena» potenciāls, un tas signalizē, ka cenas lielākajai daļai ir mērenas, ar pieauguma potenciālu,» sacījis Strautiņš.

Runājot par ienākumiem, Strautiņš bija pārliecināts, ka algas turpmāk noteikti augs, nāksies maksāt vairāk, jo darbiniekus vajadzēs. Eksperts prognozē, ka tuvākajā laikā straujāk augs būvniecības sektors, bet tā īpatsvars ekonomikā nesasniegs «trekno gadu» līmeni.

Tas, kas pērnajos datos atspoguļojas ar lēnāku izaugsmi, bet šogad pieslēdzas ar lielu jaudu ir valsts finansējums investīcijām. «Mums investīciju/IKP attiecība Latvijā kopš 1999.gada ir bijusi virs vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, 2010. un 2016.gads bija izņēmumi. Investīciju pieaugums NĪ nozari ietekmēs gan tieši, gan netieši — caur algām, darbavietām: noskaņojumu, patēriņu, darbavietām u.t.t.,» domā eksperts.

Strautiņš vērību vērsis arī uz nozarēm, kas saistītas ar pakalpojumu eksportu, kas pēdējo 16 gadu laikā audzis eksplozīvi strauji. «Lai gan ekonomika un eksports kopumā audzis strauji, bet tieši pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā preču eksports. Piemēram, lielākās šī sektora pozīcijas: biznesa ārpakalpojumi kopš 2000.gada – izaugsme 15 reizes, tūrismam un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem – 20 reizes. Pērn šajā sektorā vien klāt ieplūduši 300 miljoni eiro, t.i., nozarēs, kas maksā ļoti labas algas (krietni virs vidējiem skaitļiem), un kurās vairāk nekā 90% pievienotās vērtības tiek radīta Rīgā vai tuvējā Pierīgā. Nav pazīmju, ka šī dinamika vājināsies turpmāk,» piebildis eksperts.

Eksperts pārliecinoši pauž savu viedokli par Rīgu: «Nav šaubu, Lietuvā biznesa ārpakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā citviet Baltijā. Taču nav šaubu, ka Rīga ir un būs Baltijas lielākā pilsēta, aplūkojot visu gan pilsētu administratīvajās robežās, gan visu aglomerāciju. Gan iedzīvotāju, gan darbavietu skaits Rīgā ir pārliecinoši augošs, tas ir par apmēram trešdaļu lielāks un tā dinamika ir ļoti līdzīga, nav pazīmju, ka Viļņa nākotnē varētu apdzīt Rīgu.»

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, – atzīmēja eksperts. Runājot par riskiem tālākā nākotnē (apmēram pēc 2020.gada), Strautiņš norādīja, ka būtu jāaizmirst par krīzi pēc ES fondu beigšanās, kas esot pilnīgas muļķības, jo «fondi nebeigsies, un, pat, ja beigsies, krīzes nebūs,» pauda eksperts.

«Svarīgi ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšana, nelineāri procesi eksporta sektorā. Lielākais risks ir nespēja izmantot iespējas, jo krīžu pārvarēšanā (un radīšanā) esam meistari,» uzskata makroekonomikas eksperts.

Viņš domā, ka ekonomikas pārkaršanu var sakombinēt šādi faktori: nākamais hipo kreditēšanas cikls sākas no ļoti zemu mājsaimniecību parādsaistību punkta; 2017.-2019. gadā daudz būvēs sabiedriskās ēkas, tātad būs ierobežoti resursi mājokļiem, un, ja reiz mājokļu tirgus cikls ir «iešūpots», tas kādu laiku var it kā dzīvot savu dzīvi (un nevajadzētu aizmirst arī par megaprojektu Rail Baltica).

«Tāpēc es tiešām bažījos, kas notiks pēc 2020.gada. Šampanieša pudele tiks kratīta, un kaut kādā brīdī tā izšaus ārā, bet kad un kā tas notiks, ir grūti prognozēt, tāpēc ir diezgan liels «jautrības potenciāls», un no tā būtu jāuzmanās. Taču krīzes riskiem nav nekāda sakara ar ES fondiem. No makroekonomiskā viedokļa visdrīzāk būtu apsveicami, ja tie beigtos. Rezumējot: priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt,» savu uzstāšanos konferencē pabeidza Strautiņš.

Ref: 225.000.224.704


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri