bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 17.02.2018 | Vārda dienas: Konstance, Donats
LatviaLatvija

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma (NĪ) jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?,» DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Lai arī kreditēšana ir sākusi augt, tā pagaidām aug lēnāk nekā uzkrājumi. Tātad nekustamā īpašuma tirgus attīstību var veicināt gan kreditēšanas pieaugums līdz ilgtspējīgam līmenim, gan papildus naudas ieplūšana ekonomikā no augošā eksporta, par ekonomikas attīstību savā uzskatā dalās Strautiņš.

Konferencē eksperts skaidroja arī to, ka NĪ tirgus vēsturē ir fāzes, kad nauda no finanšu sistēmas ieplūst ekonomikā un pretējās fāzes, skaidroja eksperts, sakot, ka nesenās Latvijas vēstures kontekstā notiekošo var saukt par «anti-burbuli». «Uzkrājumi aug straujāk nekā kredīti (lai gan šobrīd kredītportfelis sācis augt uzņēmumiem, arī mājsaimniecībām). Tas nozīmē, ka NĪ tirgū vēl arvien ir «uzrāviena» potenciāls, un tas signalizē, ka cenas lielākajai daļai ir mērenas, ar pieauguma potenciālu,» sacījis Strautiņš.

Runājot par ienākumiem, Strautiņš bija pārliecināts, ka algas turpmāk noteikti augs, nāksies maksāt vairāk, jo darbiniekus vajadzēs. Eksperts prognozē, ka tuvākajā laikā straujāk augs būvniecības sektors, bet tā īpatsvars ekonomikā nesasniegs «trekno gadu» līmeni.

Tas, kas pērnajos datos atspoguļojas ar lēnāku izaugsmi, bet šogad pieslēdzas ar lielu jaudu ir valsts finansējums investīcijām. «Mums investīciju/IKP attiecība Latvijā kopš 1999.gada ir bijusi virs vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, 2010. un 2016.gads bija izņēmumi. Investīciju pieaugums NĪ nozari ietekmēs gan tieši, gan netieši — caur algām, darbavietām: noskaņojumu, patēriņu, darbavietām u.t.t.,» domā eksperts.

Strautiņš vērību vērsis arī uz nozarēm, kas saistītas ar pakalpojumu eksportu, kas pēdējo 16 gadu laikā audzis eksplozīvi strauji. «Lai gan ekonomika un eksports kopumā audzis strauji, bet tieši pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā preču eksports. Piemēram, lielākās šī sektora pozīcijas: biznesa ārpakalpojumi kopš 2000.gada – izaugsme 15 reizes, tūrismam un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem – 20 reizes. Pērn šajā sektorā vien klāt ieplūduši 300 miljoni eiro, t.i., nozarēs, kas maksā ļoti labas algas (krietni virs vidējiem skaitļiem), un kurās vairāk nekā 90% pievienotās vērtības tiek radīta Rīgā vai tuvējā Pierīgā. Nav pazīmju, ka šī dinamika vājināsies turpmāk,» piebildis eksperts.

Eksperts pārliecinoši pauž savu viedokli par Rīgu: «Nav šaubu, Lietuvā biznesa ārpakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā citviet Baltijā. Taču nav šaubu, ka Rīga ir un būs Baltijas lielākā pilsēta, aplūkojot visu gan pilsētu administratīvajās robežās, gan visu aglomerāciju. Gan iedzīvotāju, gan darbavietu skaits Rīgā ir pārliecinoši augošs, tas ir par apmēram trešdaļu lielāks un tā dinamika ir ļoti līdzīga, nav pazīmju, ka Viļņa nākotnē varētu apdzīt Rīgu.»

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, – atzīmēja eksperts. Runājot par riskiem tālākā nākotnē (apmēram pēc 2020.gada), Strautiņš norādīja, ka būtu jāaizmirst par krīzi pēc ES fondu beigšanās, kas esot pilnīgas muļķības, jo «fondi nebeigsies, un, pat, ja beigsies, krīzes nebūs,» pauda eksperts.

«Svarīgi ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšana, nelineāri procesi eksporta sektorā. Lielākais risks ir nespēja izmantot iespējas, jo krīžu pārvarēšanā (un radīšanā) esam meistari,» uzskata makroekonomikas eksperts.

Viņš domā, ka ekonomikas pārkaršanu var sakombinēt šādi faktori: nākamais hipo kreditēšanas cikls sākas no ļoti zemu mājsaimniecību parādsaistību punkta; 2017.-2019. gadā daudz būvēs sabiedriskās ēkas, tātad būs ierobežoti resursi mājokļiem, un, ja reiz mājokļu tirgus cikls ir «iešūpots», tas kādu laiku var it kā dzīvot savu dzīvi (un nevajadzētu aizmirst arī par megaprojektu Rail Baltica).

«Tāpēc es tiešām bažījos, kas notiks pēc 2020.gada. Šampanieša pudele tiks kratīta, un kaut kādā brīdī tā izšaus ārā, bet kad un kā tas notiks, ir grūti prognozēt, tāpēc ir diezgan liels «jautrības potenciāls», un no tā būtu jāuzmanās. Taču krīzes riskiem nav nekāda sakara ar ES fondiem. No makroekonomiskā viedokļa visdrīzāk būtu apsveicami, ja tie beigtos. Rezumējot: priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt,» savu uzstāšanos konferencē pabeidza Strautiņš.

Ref: 225.000.224.704


Pievienot komentāru

LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Pērn iedzīvotāji Rimi nodevuši 13 tonnu izlietoto bateriju un mazās elektrotehnikas

Pagājušā gada laikā Rimi veikalos Latvijas iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 13 tonnas izlietoto bateriju un mazās elektronikas, liecina Latvijas Zaļais punkts apkopotā informācija.

VARAM opozīcijas pusē; Ventspils domei jāpārskata daudzo komisiju nepieciešamība

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti šā gada sākumā vērsās ar iesniegumu atbildīgajā Vides un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot izvērtēt Ventspils pilsētas pašvaldības darbības likumību attiecībā uz komisiju un padomju izveidošanu un to locekļu iecelšanu. Kļuvis zināms, ka VARAM opozīcijas deputātu prasību atzinusi par pamatotu.

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes forumu cikla Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji otrajā forumā Latvijas attīstības ārējie faktori teic LU asociētais profesors Daunis Auers.

BKUS nesteidz atbalstīt ideju par Ainažu pievienošanu slimnīcai

Lai varētu iesaistīt Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži pacientu veselības aprūpē, nepieciešami risinājumi vairākās jomās, pauž BKUS slimnīcas valdes locekle Zane Straume.

Skeletonists Martins Dukurs paliek bez Phjončhanas olimpisko spēļu medaļas

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

VID pērn ēdināšanas uzņēmumos konstatējis pārkāpumus 169 pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pērn 212 ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumiem veica 989 kontroles pasākumus, tajā skaitā tika veiktas 182 tematiskās pārbaudes 125 nodokļu maksātājiem.

Krievijas tūristi arvien biežāk izvēlas Sieviešu dienu svinēt Rīgā

Lai nodrošinātu ievērojami pieaugušo pieprasījumu autobusu biļetēm no Krievijas uz Latviju nedēļā, kad tiek svinēts 8.marts, autobusu pārvadātājs Lux Express nodrošinās papildreisus no Sanktpēterburgas uz Rīgu.

FKTK veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank; bankai nav noteikti darbības ierobežojumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, teic komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

Microsoft ievieš jaunu programmu jaunuzņēmumu atbalstam

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Pētniece: Gadā varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus 6-7 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Rīta panorāma teic Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore, pētniece Līga Leitāne.

Atrod Igaunijas jūras ledus avārijas pēdējo upuri

Deviņas dienas pēc tam, kad Igaunijas dienvidrietumos, Baltijas jūras ledū ielūza mikroautobuss ar sešiem cilvēkiem, ir izdevies atrast pēdējā bojāgājušā līķi.

Jaunā partija Laiks Pārmaiņām Ventspilī dibina Kurzemes reģionālo nodaļu

Ventspilī ceturtdien, 15.februārī tika nodibināta politiskās partijas Laiks Pārmaiņām Kurzemes reģionālā nodaļa. Par tās vadītāju ievēlēja partijas valdes locekli Alīnu Rugini, BNN vēsta politiskais spēks.

Igaunijā vēlas vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieviest 500 eiro neapliekamus ikmēneša ienākumus

Igaunijā būtu jāvienkāršo esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība, uzskata divas Igaunijas valdības partijas un lielākais opozīcijas spēks, reformisti, tomēr domas dalās par to, kā saglabāt budžeta ieņēmumus esošajā līmenī. Opozīcijā strādājošā Reformu partija arī vēlas ieviest ienākumu apmēru, 6 000 eiro gadā, kas netiek aplikts ar nodokli un attiecas uz visiem pelnītājiem bez ierobežojuma.

Ievestā benzīna apmērs pērn sarucis par 8,8%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums pagājušajā gadā samazinājies par 8,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu, bet dīzeļdegviela ievesta par 6,1% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pētījums: Kopējā laimes sajūta Latvijā rekordzema

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi. Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums, liecina mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ceturtā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma Amigo laimes indekss rezultāti.

Sārts: Tuvojoties vēlēšanām, bažas saistītas ar tālāku varas un tautas atdalīšanos

Saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lielākās bažas ir par tālāku varas un tautas atdalīšanos, un uzticības līmeni starp šiem diviem elementiem, raidījumā 900 sekundes norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kases aparātu lietotājus aicina neuzķerties uz provokācijām

Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu. Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz Valsts ieņēmumu dienestu, BNN skaidro dienestā.

Instagram pakļaujas Krievijas interneta cenzora prasībām

Krievijas prezidenta vēlēšanu gaisotnē sociālais tīkls Instagram izpildījis Krievijas interneta cenzūras iestādes prasību un valsts teritorijā ir liedzis piekļuvi ierakstiem, kas saistīti ar pārmetumiem augsta līmeņa korupcijā, ko paudis krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.

Delna aicina nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par bankas ABLV iesaisti naudas atmazgāšanā

Amerikas Savieno Valstu Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ierosinājums piemērot sankcijas bankai ABLV par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata Biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna.

Kredītu reģistrā ziņas par 721 100 personām ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā pagājušā gada beigās bija ziņas par 721 100 personām ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2016.gada beigās, noskaidrots Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

ASV par skolas slepkavībām aizdomās turētais padsmitnieks atzinis savu vainu

Dienu pēc šaušanas sarīkošanas skolā Floridas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur nonāvēti 17 cilvēki, uzbrukuma pastrādāšanā atzinies aizdomās turētais 19 gadus vecais Nikolass Kruss.

Reidā atklāj, ka daļa taksometru šoferu brauc bez derīgām tiesībām

Valsts ieņēmumu dienests un Rīgas pašvaldības policija veikuši kopīgu reidu, pārbaudot taksometru pakalpojumu sniedzējus. Kopā 48 kontrolbraucienos konstatēts 81 pārkāpums.