bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Maksātnespējas administratoru lieta: iesaistītie iepriekš ziedojuši partijām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizturētais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Gan pagājušajā nedēļā aizturētais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, gan viņa tēvs Valdis, kā arī vēl viena persona šogad ziedojuši valdošajām partijām Latvijā, izpētījis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Raidījums vēsta, ka martā kāds Mārtiņš Krūms Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) kopumā noziedoja 15 tūkstošus eiro. Par viņu vairāk šogad ZZS vien ziedojusi miljonāra Jūlija Krūmiņa meita un uzņēmējs Tālis Ziediņš. Pirms dažiem mēnešiem Mārtiņa Krūma vārds uzmanību nepiesaistīja. Viņu vien vienoja kopīgs uzvārds ar maksātnespējas administratoru, Trasta komercbankas likvidatoru Ilmāru Krūmu.

«Taču pirms dažām dienām Krūma personība kļuva pamanāma. Pietiek.com publicēja tā rīcībā nonākušo informāciju saistībā ar «maksātnespējas administratoru kriminālprocesu». Secināms, ka Trasta komercbankas likvidators Krūms kopā ar Sprūdu izmantojisKrūmu kā vienu no starpniekiem, iespējams, pretlikumīgu darbību veikšanā,» norāda LTV žurnālisti.

Uz de facto jautājumu, vai Krūms ziedoja savu vai Sprūda naudu, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbildēja, ka «Jā, tas ir jautājums. Tāpēc KNAB apstiprināja, ka viņi sadarbojas. Šeit ir jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Legalizācija var izpausties arī ziedojumu veidā. Nododot vai ziedojot kādām personām vai politiskām apvienībām naudu. Tad ir jautājums par to, vai izmeklēšanā var konstatēt un pierādīt, ka ziedojumu pieņēmējs zināja vai sazinājās par šīs naudas izcelsmi.»

De facto uzsver, ka Saeimā nesen politiķi pieņēma grozījumus likumā, kas varētu būt saistīti ar Trasta komercbankas likvidēšanas procesā iesaistīto interesēm. Proti, tas liegtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteiktajam Armandam Rasam kļūt par Trasta komercbankas maksātnespējas procesa administratoru. Par viņa kandidatūru gribēja lemt pēc Ilmāra Krūma atcelšanas no šī amata.

Par grozījumiem balsoja daļa ZZS deputātu, kam Mārtiņš Krūms bija ziedojis. Priekšlikumu iesniedza Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības. Gan Sprūds, gan viņa tēvs Valdis iepriekš finansiāli atbalstījis abus šos politiskos spēkus. Turklāt Sprūda saistība ar Nacionālās apvienības politiķiem jau vairākkārt ir aprakstīta dažādos medijos, teikts raidījumā.

«Beidziet! Kur var vēl absurdāk kaut kādas muļķības tiražēt nepārtraukti? Tas, kas ir iestrādāts likumā, pasaka, ka interešu konflikta novēršanas normas, kas šobrīd likumā ir jau iestrādātas, attiecas uz visiem vienādi un šajā gadījumā uz tiem, kurus ir jāieceļ,» aizdomas noraida Parādnieks.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka «ZZS šos grozījumus Kredītiestāžu likumā atbalstīja tāpēc, ka tāds bija KNAB viedoklis, ka ir jāatbalsta. Ja grib veidot sižetu un parādīt, ka ir kādi ziedojumi, kas ir saistīti ar kādu interešu lobēšanu, tad var izcelt šādus ziedojumus, bet es varu Jums pateikt, ka ZZS šie ziedojumi ir vairāku 100 tūkstošu apjomā.»

De facto norāda, ka to, ka šajā gadījumā, iespējams, atsevišķi deputāti no ZZS un Nacionālās apvienības lobējuši Sprūda un Krūma intereses, norāda nevis pretinieki, bet gan pašu partiju biedri. Daļa uz sēdi bija ieradusies, bet balsojumā nepiedalījās. «Es neatbalstu šādus lobija gadījumus. Atliekam šo jautājumu līdz brīdim, kad viss būs skaidrs un nebūs ne mazāko aizdomu, ka kāds tiek lobēts,» norāda Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS). Savukārt Saeimas deputāte Inguna Rībena (NA) turpina, ka «mulsinoši bija tas, kādēļ tieši šinī brīdī jāpieņem šie grozījumi. Līdz ar to, neesot līdz galam pārliecinātai, kā vajag rīkoties, es atļāvos nerīkoties nekā.»

BNN jau ziņoja, ka tiesa, 9.jūnijā, nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoriem Naurim Durevskim un Mārim Sprūdam, kā arī likvidējamās Trasta komercbankas administratoram Ilmāram Krūmam un finansistam Raitumam.

Tāpat zināms, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas šobrīd nav zināms.

Raituma advokāts Berezins jau toreiz teica, ka, visticamāk, tiesas lēmumu pārsūdzēs, jo uzskata, ka policijas argumentācija finansista apcietināšanai esot bijusi vispārīga. Sprūda advokāts Rozenbergs apliecināja, ka viņa klienta aizturēšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku. Advokāts teica, ka jautājumus par viņa klientam inkriminētā nozieguma sastāvu esot jāuzdod VP, taču Sprūds uzskata, ka pret viņu vērstais kriminālprocess notiek nepamatoti.

Savukārt Durevska advokāts pēc sēdes komentārus nesniedza. Arī Krūms pēc tiesas sēdes uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.

Krūms patlaban ir likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Krūms viņu algojis palīdzības sniegšanai Trasta komercbankas maksātnespējas lietā.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Sprūds un Krūms ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas amatpersonas – Krūms darbojas valdē, bet Sprūds ir padomes loceklis.

Tāpat BNN jau ziņoja, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis 16.jūnijā, nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu.

Ref:224.000.103.1461


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri