bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» šādu viedokli preses konferencē pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai (LKS) politiķis joprojām runā aplinkus.

Komentējot Saskaņas kongresā partijas priekšsēdētāja Nila Ušakova sacīto, ka, izvirzot kandidātus EP vēlēšanām, partija pieļāva kļūdas, Mamikins uzsvēra, ka partijas līderis Nils Ušakovs nav konkrēti minējis viņa vārdu vai uzvārdu, kā arī atgādināja, ka tieši Ušakovs aicinājis viņu nomainīt žurnālista profesiju pret politiķa profesiju.

«Es turpināšu strādāt EP, bet par tālākiem plāniem neesmu vēl domājis. Kas attiecas uz iespējamo kandidēšanu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās kopā Ždanoku, tad varu teikt – nekad nesaki nekad,» paziņoja deputāts, gan apgalvojot, ka ar LKS viņam šobrīd esot vairāk domstarpību nekā kopīga redzējuma.

Mamikins apgalvo, ka ar Saskaņas biedriem viņam neesot personīgu konfliktu, tomēr attiecību pasliktinājumā ar vadību pēdējais piliens esot bijusi Saskaņas bezdarbība mazākumtautību skolu valodas reformas kontekstā.

Politiķis uzsver, ka lielākā daļa Saskaņas vēlētāju ir nacionālās minoritātes, kas par partiju balso tāpēc, ka domā, ka partija aizstāvēs nacionālās minoritātes, nepilsoņus un mācības krievu valodā, tomēr pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) pieteiktās un valdošās koalīcijas vārdos atbalstītās reformas par izglītību vidusskolās tikai valsts valodā no Saskaņas puses nekāda vērā ņemama rīcība savu vēlētāju interešu aizstāvībai neesot sekojusi un Saskaņas pozīcija reformas jautājumā pat neesot skaidri formulēta.

«Es iestājos pret Šadurska reformu, jo tā ir neprofesionāli sagatavota, bez konsultācijām ar pedagogiem un bez vecāku iesaistes. Tehniski realizēt šo reformu būs grūti, jo skolotāju deficīts ir liels, īstenojoties reformai, kļūtu vēl lielāks, kā arī nav bijuši nekādi konkrēti ministrijas pētījumi. Uzskatu, ka reformai nepieciešams moratorijs, tāpēc esmu kopā ar tiem, kas ir pret šo reformu,» paziņo EP deputāts, piebilstot, ka viņš pasūtījis pētījumu situācijas izpētei.

Eiroparlamentārietis pārmet, ka partija nedrīkst nodot savu vēlētāju intereses bez cīņas, un uzsvēra, ka par esošās sistēmas saglabāšanu jācīnās ar visām iespējamajām metodēm. Ja reforma tikšot īstenota, krievu kopienu sagaidot trīs iespējamie scenāriji – marginalizācija, asimilācija vai aizbraukšana, paziņoja politiķis.

«Man šķiet, ka Saskaņas vadītāji kautrējas par saviem velētājiem. Partija vadības līmenī faktiski piekrita Šadurska reformai. Es biju pārliecināts, ka partija aizsargās šīs vērtības, bet tā nenotiek. Nevar būvēt laimīgu Latviju, ja liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav laimīgi,» turpināja Mamikins, paužot neapmierinātību ar partija darbu un solot, ka viņš gan turpināšot īstenot to, ko no partijas sagaida tās vēlētāji.

Runājot par savām attiecībām ar LKS, Mamikins apgalvoja, ka viņam un Ždanokai uzskatos esot daudz nesaskaņu, piemēram, Ždanoka ir par Katalonijas neatkarību, bet Mamikins – pret, deputāte EP atbalstot «zaļo» iniciatīvas, bet Mamikins – nē.

Divos punktos abu politiķu domas gan sakrītot – gan nepilsoņu un minoritāšu, gan skolu jautājumā, kur domstarpību neesot. «Taču neredzu nekādas domstarpības arī ar Par, kura ir par automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņiem. Esmu arī gatavs atbalstīt LKS, piemēram, nepilsoņu jautājumā,» piebilda deputāts.

Mamikins informēja, ka nākamā gada sākumā viņš dibinās sabiedrisku organizāciju, kas risināšot ne tikai iepriekš minētās problēmas, piemēram, nepilsoņu jautājumu, bet arī runāšot par «viltus politiku». «Es vēlētos runāt par to, ka jānomet maskas un jārunā skaidrā valodā bez cenzūras, par jautājumiem, kas rūp gan latviešiem, gan krieviem,» izteicās Mamikins un atzina, ka neizslēdz – organizācija nākotnē varot kļūt arī par partiju.

Ref:224.000.103.3069


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri