bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas pārstāvis Antonio Tajāni (Antonio Tajani), deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.

Mamikina ieskatā Tajāni ievēlēšana EP prezidenta amatā ir noslēgusi labējo partiju aizsākto varas pārņemšanu ES.

«Tagad viņi kontrolē trīs visnozīmīgākos ES amatus – Eirokomisijas prezidenta, Eiropadomes un, sākot ar šo brīdi, arī Eiroparlamenta prezidenta posteni,» pauž Mamikins.

Viņa ieskatā EP vadītāja vēlēšanas izvērtās par ārkārtīgi skarbu notikumu. Turklāt, kā atgādināja politiķis, agrāk vislielākās EP politiskās grupas – ETP un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa – savā starpā vienojās par to, kurš nākamos divus gadus ieņems priekšsēdētāja krēslu.

Deputāts arī norādījis, ka iepriekš izveidotā koalīcija ir sabrukusi, un divi galvenie kandidāti, Tajāni un sociālistu grupas pārstāvis Džanni Pitella (Gianni Pitella), stājās viens pretī otram sīvā cīņā, cenšoties rast atbalstu mazākajās politiskajās grupās, kā arī veica aktīvu darbu individuālo deputātu starpā.

Par izšķirošām kļuva Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas balsis, skaidroja Mamikins, norādot, ka tas notika pēc minētās grupas līdera – Beļģijas ekspremjera Gija Verhofstata (Guy Verhofstadt) iniciatīvas.

«Viņš vēlas pārstāvēt EP Lielbritānijas un ES Brexit pārrunās. Kā zināms, šim procesam ir piekalta daudzu plašsaziņas līdzekļu uzmanība, tās spožajos staros vēlas pagozēties arī liberāļu līderis. Viss norāda uz to, ka šis fakts kļuva par galveno strīdus ābolu,» uzskata politiķis.

Noslēgumā Mamikins pauda pārliecību, ka vēlēšanu rezultāts un labējo partiju īstenotā «privatizācija» negatīvi ietekmēs stabilitāti ES, kā arī EP. «Īpaši nepatīkamas sekas varēsim vērot EP sociālo iniciatīvu jomā,» norādīja politiķis.

BNN jau ziņoja, ka par EP jauno prezidentu otrdien ievēlēts Itālijas konservatīvo pārstāvis Tajāni, kurš pārspējis sociālistu izvirzīto Pitellu. Tajāni ceturtajā kārtā ieguvis 351 balsu.

Pirms tam Tajāni guva pārliecinošu uzvaru visās trijās iepriekšējās balsošanas kārtās, uzveicot Pitellu, bet pārējie četri kandidāti katrā kārtā saņēma vien dažus desmitus balsu un pēc trešās kārtas atkrita.

Tajāni atbalstīja arī liberāļu frakcija Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE), kas ar ETP noslēdza vienošanos par sadarbību nolūkā vērsties pret populistiem un eiroskeptiķiem.

Tajāni amatā nomaina vācieti Martinu Šulcu, kurš pārstāvēja sociālistu frakciju.

Ar Tajāni uzvaru konservatīvo rokās nonākuši visi trīs augstākie ES aamati, jo Eiropas Komisijas prezidents krēslu ieņem Žans Klods Junkers, bet Eiropadomes prezidents ir Donalds Tusks. Viņi abi arī nākuši no ETP.

BNN  atgādina, ka deputāts Mamikins vienīgais no Latvijas deputātiem balsojis pret EP pieņemto rezolūciju, kurā bija prasīts veikt neatkarīgu starptautisku Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības izmeklēšanu.

EP deputāti Ņemcova slepkavību nosauca par «nozīmīgāko politisko slepkavību Krievijas jaunāko laiku vēsturē» un pauda nopietnas bažas par demokrātijas stāvokli un cilvēktiesībām Krievijā, kas kļūst par valsti, ko raksturo «represijas, naida kurināšana un bailes». Rezolūcijā deputāti pieprasīja neatkarīgu starptautisku Ņemcova slepkavības izmeklēšanu.

Tāpat EP deputāti secināja, ka Krievija attālinās no funkcionēšanas demokrātijas režīmā, un stingri nosodīja Kremli par likumu pieņemšanu, kas ierobežo opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Nosodījums tika pausts par Krievijas propagandas karu pret kaimiņvalstīm un saviem iedzīvotājiem.

Kā liecina balsojuma rezultāti, par minēto rezolūciju balsoja 568 deputāti, 34 atturējās, bet pret balsoja 38 deputāti, tostarp Francijas galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna. No Latvijas deputātiem pret balsoja Mamikins.
Komentējot savu balsojumu, Mamikins sacīja, ka «laba ideja tika galīgi sabojāta ar to, ka tekstā bija iekļauts gan Igaunijas policijas darbinieks Estons Kohvers, gan MH17 reisa notriekšana, gan Polijas valdības avarējusī lidmašīna Tu-154».

Tā pat Mamikins un Tatjana Ždanoka balsoja pret EP 2015.gadā  apstiprināto rezolūciju, kurā ES dalībvalstu valdības aicinātas atstāt spēkā sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, reaģējot uz tās agresiju pret Ukrainu, no Latvijas deputātiem. 

Ref:224.000.103.201


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.