bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.02.2018 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Mamikins: Trūkst diskusiju par «vardarbīgo mazākumtautību skolu latviskošanu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (S) ir vērsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ar aicinājumu sākt «reālu diskusiju» par valdības plāniem vispārizglītojošos mācību priekšmetus mazākumtautību skolās pasniegt tikai latviešu valodā, jo pašlaik šādu diskusiju neesot un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tās pat nemēģinot imitēt.

Mamikins kritizē IZM Konsultatīvo padomi, kas esot pārvērtusies par vietu, kur «pastāv nevis reāla diskusija un viedokļu apmaiņa, bet kur ministrs saviem padotajiem dara zināmus plānus, neinteresējoties par iesaistīto personu viedokli un par to, vai kāds viņam piekrīt vai nē».

«Konsultatīvajā padomē pārsvarā ir krievu skolu direktori. Viņi nav brīvi paust savu viedokli, jo par ministra ideju kritiku var zaudēt amatu. Tieši tāpēc valstij ir nepieciešama pilnvērtīga diskusija ar izglītības kvalitātē ieinteresētu neatkarīgu cilvēku argumentiem. Tādi ir, pirmkārt, izglītības pasūtītāji – vecāki un vecāko klašu bērni, otrkārt – profesionāli un atzīti pedagogi, kas varēs pateikt ministram acīs ne tikai «piekrītu», bet kritizēt viņa ideju, vardarbīgi pārlatviskot mazākumtautību skolas,» turpina Mamikins.

Mamikins domā, ka IZM rīcībā pat neesot «nopietnu socioloģisko pētījumu» par to, vai paši bērni un viņu vecāki piekrīt, ka visi vispārizglītojošie mācību priekšmeti tiktu pasniegti latviešu valodā. Pēdējais šāda veida pētījums, pēc Mamikina ziņām, esot veikts 2010.gadā, kad 2% mazākumtautību skolu audzēkņu un vecāku vēlējušies ieviest mācības tikai latviešu valodā.

Kā ziņots, Mazākumtautību konsultatīvā padome 10.novembrī ar dažiem iebildumiem konceptuāli atbalstīja virzību uz mācībām latviešu valodā vidusskolu 10.-12.klasē, pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Politiķis skaidroja, ka ar partneriem pārrunāts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums. Padomē aktualizēti vairāki jautājumi, kam IZM būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai pēc iespējas veiksmīgāk ieviestu pārmaiņas. «Padome konceptuāli atbalstīja IZM redzējumu ar atziņu, ka daudz jāstrādā pie detaļām un pie tā, lai sabiedrība saprastu un novērtētu šo modeli,» teica Šadurskis.

IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā. Plānotā pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, stiprinot valsts valodas lomu Latvijā un vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodu un kultūras saglabāšanu, dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību, uzskata IZM.

Padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs sacīja, ka padomes priekšlikumi ir racionāli un produktīvi un tie saistīti ar izglītības kvalitāti. «Izglītības kvalitāte ir skolotāju sagatavošanas problēmas risināšana. Jāstrādā arī ar vecākiem. Tā ir arī satura reformēšana un pārmaiņu laiks, lai būtu sagatavoti materiāli, ka arī mainīta skolotāju domāšana,» sacīja Alijevs.

Šadurskis skaidroja, ka liela uzmanība tiks pievērsta pedagogu sagatavošanai, kam būs pieejami līdzekļi.

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto pārmaiņu ieviešanu, ministrija īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018.gada līdz 2020.gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, metodikas kursiem, kā arī mācību materiāliem un rokasgrāmatām.

Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Ref:224.000.103.2818


Pievienot komentāru

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nedēļas izskaņā gaidāms sniegs, nākamajā nedēļā gaidāms vēl stiprāks sals

Naktī uz piektdienu, 23.februārī, teju visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -21..-27 grādiem pēc Celsija, mazāks sals bija daļā Kurzemes piekrastes un dažviet Vidzemē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Gaismas parāde, smiekli, svinības

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kuri šķitīs interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan dabas mīļotājiem, gan dzīvnieku mīļotājiem. BNN komanda aicina pavadīt savu nedēļas nogali, apmeklējot kādu no pasākumiem, kuri norisināsies gan svaigā gaisā, gan iekštelpās.