bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 26.05.2018 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – portālam ventspilnieks.lv atbild AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

Baltijas Ekspreša manevru lokomotīves vilcienu sastāvus termināla virzienā un atpakaļ uz staciju vilkušas jau 20 gadus. Kas ir mainījies?

Esošais biznesa modelis bija izveidots tā, ka Baltijas Ekspresis ar savu lokomotīvi un savu mašīnistu šo darbu darīja zem AS Latvijas dzelzceļš (LDz) karoga. Mēs vienkārši sniedzām vilces pakalpojumus LDz, un pēc 2007.gadā notikušās LDz reorganizācijas šīs kompānijas meitasuzņēmumam – LDz Cargo, tātad citam pārvadātajam. Tomēr dzelzceļa pārvadājumu tirgus darbību reglamentējošie likumi šo gadu laikā ir mainījušies, un Eiropas Savienībā (ES) kravas pārvadājumu tirgus ir atvērts brīvai konkurencei jau kopš 2007.gada. Būtībā šīs konkurences iespējas Latvijai kā ES dalībvalstij bija jānodrošina jau pirms desmit gadiem, un ar ES 2012.gada 34.direktīvu vēl vairāk tika nostiprināti brīvas piekļuves un brīvas konkurences principi pārvadājumos, to skaitā arī kravu pārvadājumos Eiropas Savienības robežās.

Jūs minējāt, ka brīvas konkurences un brīvas piekļuves iespējas nosaka jau Eiropas Savienības dzelzceļa transportu reglamentējošā politika un likumi.

Patiesībā Eiropas Savienībā dzelzceļa pārvadājumus reglamentējošas izmaiņas sākās jau daudz agrāk, vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Līdzīgi kā mums no Padomju Savienības mantotajā dzelzceļa sistēmā, arī Rietumeiropas valstīs tolaik valdīja dzelzceļa monopols. Visas sliedes, lokomotīves, luksofori, vagoni, darbinieki – viss bija vienās rokās, koncentrēts valstij piederošās milzīgās kompānijās. Attīstoties tirgus attiecībām, tanī skaitā arī pārvadājumu tirgū, strauji attīstījās autotransporta pakalpojumi, un šie valstij piederošie «dinozauri», dabīgie dzelzceļa monopoli vairs nespēja piedāvāt klientiem konkurētspējīgus pakalpojumu, dzelzceļu uzturēšanas izmaksas pieauga, bet pārvadājumu apjomi samazinājās.

Tas arī bija viens no galvenajiem dzelzceļa reformas nepieciešamības iemesliem. Būtībā ES valstu dzelzceļi tolaik pārvadājumu tirgū nespēja piedāvāt ne konkurētspējīgus pakalpojumus, ne arī kādus radošus risinājumus. Autotransporta, aviācijas, upju transporta kompānijas bija daudz spējīgākas piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, apmierināt tirgus pieprasījumu un valstij piederošos dzelzceļa monopolus elementāri apspēlēja. Tas, savukārt, radīja milzīgas problēmas attiecībā uz ekoloģiju un ārējām izmaksām, uz ceļiem valdīja milzīgi sastrēgumi, bet sliedes tanī pašā laikā stāvēja neizmantotas.

Visas šīs milzīgās, neefektīvās saimniecības infrastruktūras izmaksas gūlās uz nodokļu maksātāju pleciem, un bija skaidrs, ka tā turpināties nevar. Dzelzceļu, kurš faktiski bija paralēls tīkls autotransporta tīklam, vajadzēja noslogot un izmantot. Tādēļ daudzās ES valstīs faktiski jau astoņdesmito gadu beigās tika pieņemts lēmums par dzelzceļa infrastruktūras nodalīšanu no komercdarbības. Respektīvi, infrastruktūra palika valsts pusē kā dabisks monopols, bet komercdarbība, pārvadājumi tika liberalizēti un atvērta konkurencei.

Dzelzceļa pārvadājumu tirgū varēja nākt iekšā jebkurš spēlētājs, kuram bija ambīcijas un kurš varēja kvalificēties šo pakalpojumu piedāvāšanai tirgū. No politiskā viedokļa tika nošauti divi zaķi – no vienas puses tika panākts valstij piederošās infrastruktūras lielāks noslogojums un efektīvāka izmantošana, no otras – samazinājās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu daļa, kas tika segta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Latvijā šis jautājums tolaik nebija tik aktuāls, vienīgi bija skaidrs, ka iestājoties šai «džentlmeņu klubiņā» Eiropas Savienībā, parādās jauni spēles noteikumi, kuri jāievēro visiem. Dzelzceļa transportu reglamentējošo likumdošanu nācās izmainīt tā, lai mēs spētu piemērot attiecīgās ES direktīvas un regulas. Bet tanī pašā laikā dzelzceļa biznesa modelis nemainījās un balstījās uz kravas plūsmām no bijušās Padomju Savienības teritorijas uz Latvijas ostām. Šīs situācijas ekspluatācija turpinājās gadiem ilgi, un netika arī radīts nekas jauns. Rezultātā šobrīd, kad minētais biznesa modelis nestrādā, milzīgo kravu plūsmu vairs nav, mēs atrodamies tādā pat situācijā, kādā daudzas Eiropas valstis bija astoņdesmito gadu beigās.

Tātad var secināt, ka mēs dzelzceļa pārvadājumu jomā no vecās Eiropas valstīm esam atpalikuši par kādiem 30 gadiem.

Tieši tā. Mums tagad ir jāsaprot, ko darīt. Mums ir dārgs dzelzceļa infrastruktūras tīkls, dzelzceļa sistēmā strādā milzīgs skaits valsts darbaspējīgo cilvēku, un šobrīd Latvijai jārisina tā pati problēma, kas Eiropas politiķiem bija jārisina pirms 30 gadiem. Situācija ir analoga – pārvadājumu nav, infrastruktūra ir, ir arī liels nodarbināto skaits nozarē, un tagad jādomā, kā to visu sabalansēt. Eiropas risinājums bija konkurence, brīvs tirgus, brīva piekļuve infrastruktūrai, visiem vienādi spēles noteikumi, visi strādā, un arī privātajam pārvadātājam ir vieta šajā pārvadājumu tirgū, kur viņi rada kādu kreatīvu biznesa modeli, kurš tomēr ir konkurētspējīgs, rada pievienoto vērtību.

Latvijā tam savulaik jau tika veikti priekšdarbi ar Latvijas dzelzceļa reorganizāciju 2007.gadā. Reorganizācijas mērķis bija dzelzceļa sistēmas pielāgošana darbam tirgus apstākļos, kur pastāv konkurence ar privātiem pārvadātājiem. LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs ir nodalīts un nodrošina visiem pārvadātājiem vienādus piekļuves nosacījumus sliežu ceļiem un vienādus spēles noteikumus. Turklāt infrastruktūras pārvaldītājam ir kategoriski noliegts nodarboties ar kravu pārvadājumiem. Un tālāk jau raugāmies, vai varam par pievilcīgu, saprātīgu cenu piedāvāt efektīvu sliežu ceļu infrastruktūru, kas, savukārt, dzelzceļa pārvadātājiem ļautu radīt konkurētspējīga un kvalitatīva pakalpojuma piedāvājumu tirgum.

Izklausās labi, un tomēr no publiskajā telpā izskanējušās informācijas noprotams, ka sistēma īsti nestrādā. Kāpēc?

Manuprāt, galvenais iemesls ir dzelzceļa transporta nozarē šobrīd valdošā pārlieku reakcionārā vide. Diemžēl ir iespaids, ka pie «vadības kloķiem» joprojām ir tā virziena pārstāvji, kuri labprāt atgrieztos pie vecās komandsistēmas – «viens dzelzceļš, viens osts, viens banks» un viss kārtībā, citiem vārdiem: nekādas konkurences dzelzceļa transportā un tikai LDz kopā ar LDz Cargo ir vienīgie, kas var piedāvāt pakalpojumu dzelzceļa pārvadājumu tirgū…

Nav kārtībā! Šāda sistēma nestrādās, tai nav nekādu nākotnes perspektīvu. Ir jāizvērtē pirms desmit gadiem notikušās reorganizācijas rezultāts: vai LDz pārveidošana par koncernu ar daudzām meitas sabiedrībām ir sasniegusi plānotos mērķus vai arī vienīgais rezultāts ir administratīvo izmaksu pieaugums un palielināts nekompetentu vadītāju īpatsvaru nozarē. Droši jāsper nākošie soļi. Pilnībā jānodala no LDz koncerna valstij piederošais pārvadātājs, atsevišķi jāpozicionē infrastruktūras pārvaldītājs, realitātē jānodrošina vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem, kur privātos kravu pārvadātājus nedrīkst diskriminēt ne ar pārrobežu satiksmi, ne arī ar iespēju nogādāt kravu tos divus kilometrus no stacijas līdz terminālam.

Velosipēds nav jāizgudro, jāizmanto to pašu recepti, kuru savulaik sekmīgi piemēroja Eiropas valstu dzelzceļu ārstēšanai. Tikai tādā veidā var mēģināt šo nozari glābt. Pretējā gadījumā optimismam nav pamata, un nozare turpinās saskarties ar nepārtrauktām problēmām, kuru risināšanai būs nepieciešami tērēt aizvien vairāk un vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Jo nebūs vairāk tās kravu plūsmas no austrumiem tādā daudzumā, lai pabarotu visu dzelzceļa un tranzīta nozari. Situācija mainījusies un iepriekšējais biznesa modelis vairs nedarbojās.

Vai tas nozīmē, ka Krievijas virziena kravām ir svītra pāri?

Vienmēr jābūt kaut kādai alternatīvai. Un ja reiz ir šī dzelzceļa infrastruktūra, ir kaut kāds potenciāls pārvadājumiem Ziemeļu Dienvidu virzienā, potenciāls iekšzemes pārvadājumiem, mazākām kravas plūsmām no austrumu puses, tad tālākai attīstībai nepieciešami normāli, visiem saprotami spēles noteikumi un izmaksu efektīva dzelzceļa infrastruktūra, bez visādiem bezjēdzīgiem investīciju pārspīlējumiem piemēram dzelzceļa elektrifikācijas projekta izskatā. Mēs nevaram prasīt 11 eiro par vienu vilciena kilometru, lai gan saprātīga cena par šo pakalpojumu būtu kādi pieci seši eiro! Tie ir kosmiski cipari, un pie tādām izmaksām uzņēmējs nespēs sagatavot normālu piedāvājumu tirgum, jo īpaši ņemot vērā, ka autotransporta izmaksas ir ievērojami lētākas.

Viss ir pašu rokās, un, kā jau teicu, velosipēdu izgudrot nevajag, tas jau ir izdarīts. Mūsu likumdošanā šis Eiropas pieredzes stāsts jau ir iestrādāts, to vienkārši vajag konsekventi ievērot arī Satiksmes ministrijas un Latvijas Dzelzceļa vadībai.


Pievienot komentāru

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 24.maijā, kritušies, jo pastāvošās globālās bažas par tirdzniecības karu pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņais lēmums atcelt samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Visās ES dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Ar piektdienu, 25.maiju, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Jaunākie komentāri