bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 18.08.2017 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena

Marsa iekarošanas plāni – atskats vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarkanīgajos toņos iekrāsotais Marss vienmēr ir vilinājis zinātniekus un fantastus. Par došanos uz Sarkano planētu cilvēce sapņo jau vismaz 70 gadus, taču tikai 21.gadsimta tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka šāds ceļojums sāk šķist aizvien reālāks.

Televīzijas kanāls National Geographic izveidojis atskatu Marsa iekarošanas plānu vēsturē:

Verners fon Brauns un Disney studija (1947-1957)

Pirmo kaut cik reālo Marsa iekarošanas plānu izveidoja vācu raķešzinātnieks Verners fon Brauns. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Hitlera režīma labā, taču pēc tam kā «kara laupījums» nokļuva ASV, kur izstrādāja kosmiskās nesējraķetes Saturn. Saturn V tika izmantota arī vēsturiskajā misijā Apollo 11, kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.

Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja Marsa projektu, romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4 000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6 500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.

PSRS: TMK (1956 – 1969)

TMK jeb smagais starpplanētu kuģis PSRS tika izstrādāts 60.gadu sākumā un bija paredzēts ilgstošām kosmiskajām ekspedīcijām uz tuvākajām Saules sistēmas planētām – Marsu un Venēru. Marsa ekspedīcijas sākums bija ieplānots 1971.gada 8.jūnijā, bet atgriešanās 1974.gada 10.jūlijā.

PSRS vienlaikus tika strādāts pie vairākām versijām. Konstruktora Gļeba Maksimova grupa plānoja nelielu kuģi, kurā būtu vieta trijiem kosmonautiem. Kuģis aplidotu Marsu, izpētītu to no attāluma un atgrieztos uz Zemes. Konstantīna Feoktistova grupa izstrādāja sarežģītu daudzpakāpju sistēmu, kad TMK tiktu būvēts Zemes orbītā un tad dotos uz Marsu. Liela uzmanība tika pievērsta skābekļa reģenerācijai, Zemes ekosistēmas modelēšanai, pārtikai, u.t.t.

NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961)

Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija «norakstīts» no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs – kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.

Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)

1985.gadā sāktā Apollo 11 astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi «mātes kuģi», kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.

ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 – šodien)

Vēsturiskās Apollo 11 misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu «drošu un bezbailīgu» kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl Apollo programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.

Cilvēki uz Marsa 1999.gadā! (1990-šodien)

Divi kosmiskās aviācijas inženieri radīja plānu Mars Direct. Proti, vispirms uz Marsu tiktu nosūtīta robotizēta misija, kas būvētu dzīvojamās mājās un transportu, izmantojot Marsa augsni un atmosfēru. Cilvēki sekotu robotiem un dzīvotu uz Marsa apmēram 500 dienas.

Marsa biedrības pārstāvis, inženieris Roberts Zubrins, kas šo misiju vadīja 25 gadus, apgalvo, ka Sarkanās planētas iekarošanai vienīgais šķērslis ir NASA, proti, aģentūra būtu varējusi nosūtīt cilvēkus uz Marsu, ja vien to būtu vēlējusies. Jāpiebilst gan, ka arī NASA plāno iegūt degvielu un skābekli no Marsa atmosfēras.

Privātie projekti – visi uz Marsu! (2010-šodien)

Marsa iekarošanu plāno arī vairākas privātas iniciatīvas. Piemēram, Denisa Tito Marsa iedvesmas fonds un Planetārā biedrība. Bezpeļņas biedrība Mars One pat izsludināja brīvprātīgo uzņemšanu vienvirziena misijā, tajā ar zināmiem panākumiem startēja arī latvietis Pauls Irbins, kas pārvarēja vairākas atlases kārtas.

Pavisam nopietni plāni ir tehnoloģiju uzņēmējam Īlonam Maskam, kas vēlas uz Marsa izveidot cilvēku koloniju, kura jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt. Viņa starpplanētu transporta sistēma balstītos uz daudzkārt izmantojamajām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā. Katrs no tiem pārvadātu apmēram 100 cilvēku, un tajā darbotos restorāns, bezsvara spēles un kinofilmas. Jau 2018.gadā uz Sarkano planētu ceļu varētu sākt SpaceX bezapkalpes kravas kuģis, kas sagatavotu ceļu cilvēku lidojumam. Masks plāno, ka šī misija Zemi atstātu 2024.gadā.

National Geographic misija Daedalus (2033 -…)

Izdomāta kosmosa kuģa Daedalus apkalpe 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Komandieris Bens Savjers (Bens Kotons) ir pieredzējis astronauts, kas pirms tam piedalījies gan NASA, gan privātās misijās. Misija uz Marsu ir viņa karjeras kulminācija. Ārste un bioķīmiķe, francūziete Amēlija Durāna (Klementīne Podaza) ir, iespējams, visiejūtīgākā no misijas dalībniekiem, bet eksobioloģi un ģeoloģi, pragmatisko krievieti Martu Kamenu (Anamarija Marinka) pievērsties Marsa izpētei iedvesmoja 2013.gadā Čeļabinskas tuvumā nokritušais meteorīts. Tagad viņa vēlas izpētīt meteorītu pēdas arī uz Sarkanās planētas. Lielbritānijas pārstāve, kodolfiziķe Leslija Ričardsone (Kosima Šova) ir slavena zinātniece, kas kopā ar vīru Polu publicējusi ne vienu vien grāmatu, bet franču diplomātes un augsta Nigērijas ierēdņa dēlam Robertam Fuko (Samijs Rotibi) ir izcilas zināšanas robotikā. Mūziķe JiHAE vienlaikus spēlē divas lomas – korejiešu izcelsmes amerikānietes, dvīņu māsas Hanu un Džūnu Seungas. Hana ir misijas pilote un programmatūras inženiere, bet Džūna – kapsulas koordinatore uz Zemes.

Ref: 102.000.102.13860


Pievienot komentāru

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Rinkēvičs pauž Latvijas interesi turpināt politiskās konsultācijas ar Palestīnu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 17.augustā, tiekas ar Palestīnas misijas vadītāju Latvijā, vēstnieku Taisiru Al Adžuri, lai pārrunātu divpusējās Latvijas un Palestīnas attiecības un Tuvo Austrumu miera procesu.

Latvijas valsts mežu peļņa pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 34,371 miljonam eiro

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 135,252 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 7,3% un bija 34,371 miljons eiro.

Aptauja: Par drošāko automašīnas krāsu atzīta sarkanā krāsa

Vairākums Latvijas autobraucēju par drošāko automašīnas krāsu uzskata sarkano krāsu, savukārt par iecienītāko - melno, norāda pašmāju degvielas tirgotāja AS Virši-A veiktā aptauja.

airBaltic pārvadāto pasažieru skaits otro mēnesi pēc kārtas sasniedz rekordu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 393 312 pasažierus, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Otro mēnesi pēc kārtas pārvadāto pasažieru skaits bijis lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Brīvais vilnis: Gandrīz visiem zivrūpniekiem patlaban ir zaudējumi

Latvijā šobrīd gandrīz visiem zivrūpniekiem ir lielāki vai mazāki zaudējumi, stāsta zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pārtrauc luksus automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā.

ASV helikopteri veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Amerikas Savieotās Valsts Gaisa spēku kaujas brigādes Fēnikss vienības helikopteri, kas Latvijā atrodas ASV vadītās mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, piektdien, 18.augustā, no plkst.16.00 līdz 18.00 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 9,5%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 9,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 2,7% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēlas nomainīt Veselības ministrijas valsts sekretāru Ketneru

Veselības ministrija varētu nomainīt valsts sekretāru Kārli Ketneru, kurš varētu tikt pārcelts darbā uz Finanšu ministriju, ziņo Latvijas Televīzija.