bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 04.12.2016 | Vārda dienas: Baiba, Barba, Barbara

Marsa iekarošanas plāni – atskats vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarkanīgajos toņos iekrāsotais Marss vienmēr ir vilinājis zinātniekus un fantastus. Par došanos uz Sarkano planētu cilvēce sapņo jau vismaz 70 gadus, taču tikai 21.gadsimta tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka šāds ceļojums sāk šķist aizvien reālāks.

Televīzijas kanāls National Geographic izveidojis atskatu Marsa iekarošanas plānu vēsturē:

Verners fon Brauns un Disney studija (1947-1957)

Pirmo kaut cik reālo Marsa iekarošanas plānu izveidoja vācu raķešzinātnieks Verners fon Brauns. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Hitlera režīma labā, taču pēc tam kā «kara laupījums» nokļuva ASV, kur izstrādāja kosmiskās nesējraķetes Saturn. Saturn V tika izmantota arī vēsturiskajā misijā Apollo 11, kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.

Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja Marsa projektu, romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4 000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6 500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.

PSRS: TMK (1956 – 1969)

TMK jeb smagais starpplanētu kuģis PSRS tika izstrādāts 60.gadu sākumā un bija paredzēts ilgstošām kosmiskajām ekspedīcijām uz tuvākajām Saules sistēmas planētām – Marsu un Venēru. Marsa ekspedīcijas sākums bija ieplānots 1971.gada 8.jūnijā, bet atgriešanās 1974.gada 10.jūlijā.

PSRS vienlaikus tika strādāts pie vairākām versijām. Konstruktora Gļeba Maksimova grupa plānoja nelielu kuģi, kurā būtu vieta trijiem kosmonautiem. Kuģis aplidotu Marsu, izpētītu to no attāluma un atgrieztos uz Zemes. Konstantīna Feoktistova grupa izstrādāja sarežģītu daudzpakāpju sistēmu, kad TMK tiktu būvēts Zemes orbītā un tad dotos uz Marsu. Liela uzmanība tika pievērsta skābekļa reģenerācijai, Zemes ekosistēmas modelēšanai, pārtikai, u.t.t.

NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961)

Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija «norakstīts» no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs – kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.

Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)

1985.gadā sāktā Apollo 11 astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi «mātes kuģi», kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.

ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 – šodien)

Vēsturiskās Apollo 11 misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu «drošu un bezbailīgu» kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl Apollo programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.

Cilvēki uz Marsa 1999.gadā! (1990-šodien)

Divi kosmiskās aviācijas inženieri radīja plānu Mars Direct. Proti, vispirms uz Marsu tiktu nosūtīta robotizēta misija, kas būvētu dzīvojamās mājās un transportu, izmantojot Marsa augsni un atmosfēru. Cilvēki sekotu robotiem un dzīvotu uz Marsa apmēram 500 dienas.

Marsa biedrības pārstāvis, inženieris Roberts Zubrins, kas šo misiju vadīja 25 gadus, apgalvo, ka Sarkanās planētas iekarošanai vienīgais šķērslis ir NASA, proti, aģentūra būtu varējusi nosūtīt cilvēkus uz Marsu, ja vien to būtu vēlējusies. Jāpiebilst gan, ka arī NASA plāno iegūt degvielu un skābekli no Marsa atmosfēras.

Privātie projekti – visi uz Marsu! (2010-šodien)

Marsa iekarošanu plāno arī vairākas privātas iniciatīvas. Piemēram, Denisa Tito Marsa iedvesmas fonds un Planetārā biedrība. Bezpeļņas biedrība Mars One pat izsludināja brīvprātīgo uzņemšanu vienvirziena misijā, tajā ar zināmiem panākumiem startēja arī latvietis Pauls Irbins, kas pārvarēja vairākas atlases kārtas.

Pavisam nopietni plāni ir tehnoloģiju uzņēmējam Īlonam Maskam, kas vēlas uz Marsa izveidot cilvēku koloniju, kura jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt. Viņa starpplanētu transporta sistēma balstītos uz daudzkārt izmantojamajām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā. Katrs no tiem pārvadātu apmēram 100 cilvēku, un tajā darbotos restorāns, bezsvara spēles un kinofilmas. Jau 2018.gadā uz Sarkano planētu ceļu varētu sākt SpaceX bezapkalpes kravas kuģis, kas sagatavotu ceļu cilvēku lidojumam. Masks plāno, ka šī misija Zemi atstātu 2024.gadā.

National Geographic misija Daedalus (2033 -…)

Izdomāta kosmosa kuģa Daedalus apkalpe 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Komandieris Bens Savjers (Bens Kotons) ir pieredzējis astronauts, kas pirms tam piedalījies gan NASA, gan privātās misijās. Misija uz Marsu ir viņa karjeras kulminācija. Ārste un bioķīmiķe, francūziete Amēlija Durāna (Klementīne Podaza) ir, iespējams, visiejūtīgākā no misijas dalībniekiem, bet eksobioloģi un ģeoloģi, pragmatisko krievieti Martu Kamenu (Anamarija Marinka) pievērsties Marsa izpētei iedvesmoja 2013.gadā Čeļabinskas tuvumā nokritušais meteorīts. Tagad viņa vēlas izpētīt meteorītu pēdas arī uz Sarkanās planētas. Lielbritānijas pārstāve, kodolfiziķe Leslija Ričardsone (Kosima Šova) ir slavena zinātniece, kas kopā ar vīru Polu publicējusi ne vienu vien grāmatu, bet franču diplomātes un augsta Nigērijas ierēdņa dēlam Robertam Fuko (Samijs Rotibi) ir izcilas zināšanas robotikā. Mūziķe JiHAE vienlaikus spēlē divas lomas – korejiešu izcelsmes amerikānietes, dvīņu māsas Hanu un Džūnu Seungas. Hana ir misijas pilote un programmatūras inženiere, bet Džūna – kapsulas koordinatore uz Zemes.

Ref: 102.000.102.13860


Pievienot komentāru

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.

BATL: Tranzītnozares potenciāls ir milzīgs, bet ne līdz galam izmantots

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika pauž gandarījumu, ka sadarbībā ar SIA LDZ Loģistika un Transporta un sakaru institūtu ir uzsākts reāls un konstruktīvs darbs pie Latvijas transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta nozares stratēģijas izstrādes.

Olands negaidīti atsakās no atkārtotas kandidēšanas

Francijas prezidents Fransuā Olands 1.decembrī negaidīti paziņojis, ka nekandidēs uz otro amata pilnvaru termiņu.

Latvijā gaidāmas sniegotas brīvdienas

Pirmās decembra dienas Latvijā aizritēs nelielu ciklonu ietekmē, tādēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, pārsvarā sniegs un slapjš sniegs, vien jūras piekrastē iespējams arī lietus. Vietām veidosies neliels apledojums un intensīvas snigšanas laikā būs pasliktināta redzamība.

Pieaudzis ar kuģiem un lidmašīnām pārvadāto pasažieru skaits

Šā gada trešajā ceturksnī ar sabiedrisko transportu pārvadāti 59,7 miljoni pasažieru, kas ir par 2,2% jeb 1,3 miljoniem mazāk nekā 2015.gada 3.ceturksni.

Kritušies kravu pārvadājumi un sarucis kravu apgrozījums ostās

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 1,8 miljoniem tonnu jeb 5,5%. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 2,3 miljoniem tonnu jeb 18,9% bija dzelzceļa transportā.

ES 2017.gada budžetā lielāks atbalsts jaunatnei un iniciatīvām izaugsmei

Nākamā gada Eiropas Savienības budžetā Eiropas Parlamenta deputāti nodrošinājuši lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, kā arī iniciatīvām mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūras projektiem un izpētei. ES 2017.gada saistību daļa noteikta 157,8578 miljardu eiro, bet maksājumu daļa - 134,49 miljardu eiro apjomā.

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs liegt izmantot autovadītāja tiesības

Vecākiem - parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Nāk klajā ar svētku kalendāru, veltītu ES visvairāk meklētiem noziedzniekiem

Eiropas Savienības policijas dienests Eiropols līdz ar svētku mēneša sākumu nācis klajā ar savu Ziemassvētku kalendāru, kurā katru dienu līdz 23.decembrim, tiks pievērsta uzmanība vienam no Eiropas visvairāk meklētajiem noziedzniekiem. Kalendāra pirmais antivaronis ir 60 gadus austriešu bēguļotājs Tibors Foko, kuru meklē par prostitūtas slepkavību 1986.gada. Viņam piespriests mūža ieslodzījums.

Vējonis izšķīries NBS komandiera amatam virzīt Kalniņa kandidatūru

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izšķīries Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieka Leonīda Kalniņa kandidatūru, kuru jau iepriekš ieteica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Šovasar pie administratīvās atbildības saukti desmit deputāti

No šī gada 14.jūnija līdz 1.septembrim pie administratīvās atbildības saukti desmit Saeimas deputāti. Par to Saeimai ceturtdien, 1.decembrī, ziņojumu sniedza Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.

Eksperts: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir «slims»

Medicīniskos terminos izsakoties, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pašlaik ir slims. Tas būs vesels tikai tad, ja visi darījumi notiks par reālu tirgus cenu, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, - atbirs. Tā uzskata NĪ jomas speciālists, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs, sakot, ka īpašumu tirgum un tajā strādājošajiem jāpieņem šī diagnoze, jāsauc lietas īstajos vārdos un «jāizslimo vīruss», lai atgrieztos ar jauniem spēkiem un jaunu pieredzi.

Igaunijas koalīcija distancējas no valdošai partijai izvirzītām apsūdzībām

Igaunijas premjerministra vadītās Centra partijas koalīcijas partneri - sociāldemokrāti un partija Par Tēvzemi un Res Publica apvienība – norobežojušies no šonedēļ valdošajai partijai izvirzītajām apsūdzībām par nelikumīgu politisko ziedojumu pieņemšanu.

No šodienas automašīnām obligāti jābūt aprīkotām ar ziemas riepām

No ceturtdienas, 1.decembra, visām automašīnām un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, Latvijā ir obligāti jābūt aprīkotām ar ziemas riepām, nosaka ceļu satiksmes noteikumi.

Junkers: Eiropai ir degošs pienākums parūpēties par savu aizsardzību

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šonedēļ norādījis, ka Eiropai ir pašai jāparūpējas par savu aizsardzību, jo sevišķi kontekstā, kādu radījis Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu iznākums. Viņaprāt, Eiropas Savienībai ir tikai divas sava vārda cienīgas armijas, un, ja Lielbritānija bloku pametīs, palikšot viena – Francijas.

Premjers: Latvijas ekonomikas izaugsme nav tik strauja, kā cerēts 2015.gada nogalē

«Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika cerēts 2015. gada nogalē, tomēr tā nav apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados. Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pieaugums Latvijā paātrināsies, un es to vistiešākajā veidā saistu ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017. gadam,» norāda premjers Māris Kučinskis.

Somijas premjerministram pārmet vēršanos pret preses brīvību

Somijas premjerministrs Juha Sipile noraidījis pārmetumus, ka viņš mēģinājis ietekmēt to, kā prese atspoguļo pārmetumus viņam un viņa ģimenei.

OPEC vienojas samazināt naftas ieguves jaudas pirmoreiz kopš 2008.gada

Naftas eksportētājvalstu organizācijā ietilpstošās valstis 30.novembrī, pirmoreiz astoņu gadu laikā, vienojušās samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, lai panāktu naftas cenas kāpumu. Organizācijas priekšsēdētājs Muhameds Bins Salehs Alsada paustaudis, ka, sākot no janvāra, tiks ieviests ieguves apjuma samazinājums par 1,2 miljoniem barelu dienā.