bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Marsa iekarošanas plāni – atskats vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarkanīgajos toņos iekrāsotais Marss vienmēr ir vilinājis zinātniekus un fantastus. Par došanos uz Sarkano planētu cilvēce sapņo jau vismaz 70 gadus, taču tikai 21.gadsimta tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka šāds ceļojums sāk šķist aizvien reālāks.

Televīzijas kanāls National Geographic izveidojis atskatu Marsa iekarošanas plānu vēsturē:

Verners fon Brauns un Disney studija (1947-1957)

Pirmo kaut cik reālo Marsa iekarošanas plānu izveidoja vācu raķešzinātnieks Verners fon Brauns. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Hitlera režīma labā, taču pēc tam kā «kara laupījums» nokļuva ASV, kur izstrādāja kosmiskās nesējraķetes Saturn. Saturn V tika izmantota arī vēsturiskajā misijā Apollo 11, kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.

Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja Marsa projektu, romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4 000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6 500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.

PSRS: TMK (1956 – 1969)

TMK jeb smagais starpplanētu kuģis PSRS tika izstrādāts 60.gadu sākumā un bija paredzēts ilgstošām kosmiskajām ekspedīcijām uz tuvākajām Saules sistēmas planētām – Marsu un Venēru. Marsa ekspedīcijas sākums bija ieplānots 1971.gada 8.jūnijā, bet atgriešanās 1974.gada 10.jūlijā.

PSRS vienlaikus tika strādāts pie vairākām versijām. Konstruktora Gļeba Maksimova grupa plānoja nelielu kuģi, kurā būtu vieta trijiem kosmonautiem. Kuģis aplidotu Marsu, izpētītu to no attāluma un atgrieztos uz Zemes. Konstantīna Feoktistova grupa izstrādāja sarežģītu daudzpakāpju sistēmu, kad TMK tiktu būvēts Zemes orbītā un tad dotos uz Marsu. Liela uzmanība tika pievērsta skābekļa reģenerācijai, Zemes ekosistēmas modelēšanai, pārtikai, u.t.t.

NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961)

Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija «norakstīts» no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs – kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.

Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)

1985.gadā sāktā Apollo 11 astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi «mātes kuģi», kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.

ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 – šodien)

Vēsturiskās Apollo 11 misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu «drošu un bezbailīgu» kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl Apollo programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.

Cilvēki uz Marsa 1999.gadā! (1990-šodien)

Divi kosmiskās aviācijas inženieri radīja plānu Mars Direct. Proti, vispirms uz Marsu tiktu nosūtīta robotizēta misija, kas būvētu dzīvojamās mājās un transportu, izmantojot Marsa augsni un atmosfēru. Cilvēki sekotu robotiem un dzīvotu uz Marsa apmēram 500 dienas.

Marsa biedrības pārstāvis, inženieris Roberts Zubrins, kas šo misiju vadīja 25 gadus, apgalvo, ka Sarkanās planētas iekarošanai vienīgais šķērslis ir NASA, proti, aģentūra būtu varējusi nosūtīt cilvēkus uz Marsu, ja vien to būtu vēlējusies. Jāpiebilst gan, ka arī NASA plāno iegūt degvielu un skābekli no Marsa atmosfēras.

Privātie projekti – visi uz Marsu! (2010-šodien)

Marsa iekarošanu plāno arī vairākas privātas iniciatīvas. Piemēram, Denisa Tito Marsa iedvesmas fonds un Planetārā biedrība. Bezpeļņas biedrība Mars One pat izsludināja brīvprātīgo uzņemšanu vienvirziena misijā, tajā ar zināmiem panākumiem startēja arī latvietis Pauls Irbins, kas pārvarēja vairākas atlases kārtas.

Pavisam nopietni plāni ir tehnoloģiju uzņēmējam Īlonam Maskam, kas vēlas uz Marsa izveidot cilvēku koloniju, kura jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt. Viņa starpplanētu transporta sistēma balstītos uz daudzkārt izmantojamajām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā. Katrs no tiem pārvadātu apmēram 100 cilvēku, un tajā darbotos restorāns, bezsvara spēles un kinofilmas. Jau 2018.gadā uz Sarkano planētu ceļu varētu sākt SpaceX bezapkalpes kravas kuģis, kas sagatavotu ceļu cilvēku lidojumam. Masks plāno, ka šī misija Zemi atstātu 2024.gadā.

National Geographic misija Daedalus (2033 -…)

Izdomāta kosmosa kuģa Daedalus apkalpe 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Komandieris Bens Savjers (Bens Kotons) ir pieredzējis astronauts, kas pirms tam piedalījies gan NASA, gan privātās misijās. Misija uz Marsu ir viņa karjeras kulminācija. Ārste un bioķīmiķe, francūziete Amēlija Durāna (Klementīne Podaza) ir, iespējams, visiejūtīgākā no misijas dalībniekiem, bet eksobioloģi un ģeoloģi, pragmatisko krievieti Martu Kamenu (Anamarija Marinka) pievērsties Marsa izpētei iedvesmoja 2013.gadā Čeļabinskas tuvumā nokritušais meteorīts. Tagad viņa vēlas izpētīt meteorītu pēdas arī uz Sarkanās planētas. Lielbritānijas pārstāve, kodolfiziķe Leslija Ričardsone (Kosima Šova) ir slavena zinātniece, kas kopā ar vīru Polu publicējusi ne vienu vien grāmatu, bet franču diplomātes un augsta Nigērijas ierēdņa dēlam Robertam Fuko (Samijs Rotibi) ir izcilas zināšanas robotikā. Mūziķe JiHAE vienlaikus spēlē divas lomas – korejiešu izcelsmes amerikānietes, dvīņu māsas Hanu un Džūnu Seungas. Hana ir misijas pilote un programmatūras inženiere, bet Džūna – kapsulas koordinatore uz Zemes.

Ref: 102.000.102.13860


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Kaislīgas dejas piektdienā, bet sestdienā - izzinoši pasākumi

Ikvienas Latvijas iedzīvotājs aicināts izbaudīt karstasinīgus ritmus kino Splendid Palace, kur norisināsies Starptautiskais Romu Kultūras festivāls. Savukārt sestdien un svētdien ikviens aicināts izzināt dabu Līgatnes parkā, kā arī Latvijas kultūras mantojumu Rīgas sinagogā.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.