bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

Marsa iekarošanas plāni – atskats vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarkanīgajos toņos iekrāsotais Marss vienmēr ir vilinājis zinātniekus un fantastus. Par došanos uz Sarkano planētu cilvēce sapņo jau vismaz 70 gadus, taču tikai 21.gadsimta tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka šāds ceļojums sāk šķist aizvien reālāks.

Televīzijas kanāls National Geographic izveidojis atskatu Marsa iekarošanas plānu vēsturē:

Verners fon Brauns un Disney studija (1947-1957)

Pirmo kaut cik reālo Marsa iekarošanas plānu izveidoja vācu raķešzinātnieks Verners fon Brauns. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Hitlera režīma labā, taču pēc tam kā «kara laupījums» nokļuva ASV, kur izstrādāja kosmiskās nesējraķetes Saturn. Saturn V tika izmantota arī vēsturiskajā misijā Apollo 11, kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.

Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja Marsa projektu, romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4 000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6 500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.

PSRS: TMK (1956 – 1969)

TMK jeb smagais starpplanētu kuģis PSRS tika izstrādāts 60.gadu sākumā un bija paredzēts ilgstošām kosmiskajām ekspedīcijām uz tuvākajām Saules sistēmas planētām – Marsu un Venēru. Marsa ekspedīcijas sākums bija ieplānots 1971.gada 8.jūnijā, bet atgriešanās 1974.gada 10.jūlijā.

PSRS vienlaikus tika strādāts pie vairākām versijām. Konstruktora Gļeba Maksimova grupa plānoja nelielu kuģi, kurā būtu vieta trijiem kosmonautiem. Kuģis aplidotu Marsu, izpētītu to no attāluma un atgrieztos uz Zemes. Konstantīna Feoktistova grupa izstrādāja sarežģītu daudzpakāpju sistēmu, kad TMK tiktu būvēts Zemes orbītā un tad dotos uz Marsu. Liela uzmanība tika pievērsta skābekļa reģenerācijai, Zemes ekosistēmas modelēšanai, pārtikai, u.t.t.

NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961)

Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija «norakstīts» no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs – kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.

Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)

1985.gadā sāktā Apollo 11 astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi «mātes kuģi», kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.

ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 – šodien)

Vēsturiskās Apollo 11 misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu «drošu un bezbailīgu» kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl Apollo programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.

Cilvēki uz Marsa 1999.gadā! (1990-šodien)

Divi kosmiskās aviācijas inženieri radīja plānu Mars Direct. Proti, vispirms uz Marsu tiktu nosūtīta robotizēta misija, kas būvētu dzīvojamās mājās un transportu, izmantojot Marsa augsni un atmosfēru. Cilvēki sekotu robotiem un dzīvotu uz Marsa apmēram 500 dienas.

Marsa biedrības pārstāvis, inženieris Roberts Zubrins, kas šo misiju vadīja 25 gadus, apgalvo, ka Sarkanās planētas iekarošanai vienīgais šķērslis ir NASA, proti, aģentūra būtu varējusi nosūtīt cilvēkus uz Marsu, ja vien to būtu vēlējusies. Jāpiebilst gan, ka arī NASA plāno iegūt degvielu un skābekli no Marsa atmosfēras.

Privātie projekti – visi uz Marsu! (2010-šodien)

Marsa iekarošanu plāno arī vairākas privātas iniciatīvas. Piemēram, Denisa Tito Marsa iedvesmas fonds un Planetārā biedrība. Bezpeļņas biedrība Mars One pat izsludināja brīvprātīgo uzņemšanu vienvirziena misijā, tajā ar zināmiem panākumiem startēja arī latvietis Pauls Irbins, kas pārvarēja vairākas atlases kārtas.

Pavisam nopietni plāni ir tehnoloģiju uzņēmējam Īlonam Maskam, kas vēlas uz Marsa izveidot cilvēku koloniju, kura jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt. Viņa starpplanētu transporta sistēma balstītos uz daudzkārt izmantojamajām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā. Katrs no tiem pārvadātu apmēram 100 cilvēku, un tajā darbotos restorāns, bezsvara spēles un kinofilmas. Jau 2018.gadā uz Sarkano planētu ceļu varētu sākt SpaceX bezapkalpes kravas kuģis, kas sagatavotu ceļu cilvēku lidojumam. Masks plāno, ka šī misija Zemi atstātu 2024.gadā.

National Geographic misija Daedalus (2033 -…)

Izdomāta kosmosa kuģa Daedalus apkalpe 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Komandieris Bens Savjers (Bens Kotons) ir pieredzējis astronauts, kas pirms tam piedalījies gan NASA, gan privātās misijās. Misija uz Marsu ir viņa karjeras kulminācija. Ārste un bioķīmiķe, francūziete Amēlija Durāna (Klementīne Podaza) ir, iespējams, visiejūtīgākā no misijas dalībniekiem, bet eksobioloģi un ģeoloģi, pragmatisko krievieti Martu Kamenu (Anamarija Marinka) pievērsties Marsa izpētei iedvesmoja 2013.gadā Čeļabinskas tuvumā nokritušais meteorīts. Tagad viņa vēlas izpētīt meteorītu pēdas arī uz Sarkanās planētas. Lielbritānijas pārstāve, kodolfiziķe Leslija Ričardsone (Kosima Šova) ir slavena zinātniece, kas kopā ar vīru Polu publicējusi ne vienu vien grāmatu, bet franču diplomātes un augsta Nigērijas ierēdņa dēlam Robertam Fuko (Samijs Rotibi) ir izcilas zināšanas robotikā. Mūziķe JiHAE vienlaikus spēlē divas lomas – korejiešu izcelsmes amerikānietes, dvīņu māsas Hanu un Džūnu Seungas. Hana ir misijas pilote un programmatūras inženiere, bet Džūna – kapsulas koordinatore uz Zemes.

Ref: 102.000.102.13860


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.