bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.02.2017 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins

Marsa iekarošanas plāni – atskats vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarkanīgajos toņos iekrāsotais Marss vienmēr ir vilinājis zinātniekus un fantastus. Par došanos uz Sarkano planētu cilvēce sapņo jau vismaz 70 gadus, taču tikai 21.gadsimta tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka šāds ceļojums sāk šķist aizvien reālāks.

Televīzijas kanāls National Geographic izveidojis atskatu Marsa iekarošanas plānu vēsturē:

Verners fon Brauns un Disney studija (1947-1957)

Pirmo kaut cik reālo Marsa iekarošanas plānu izveidoja vācu raķešzinātnieks Verners fon Brauns. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Hitlera režīma labā, taču pēc tam kā «kara laupījums» nokļuva ASV, kur izstrādāja kosmiskās nesējraķetes Saturn. Saturn V tika izmantota arī vēsturiskajā misijā Apollo 11, kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.

Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja Marsa projektu, romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4 000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6 500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.

PSRS: TMK (1956 – 1969)

TMK jeb smagais starpplanētu kuģis PSRS tika izstrādāts 60.gadu sākumā un bija paredzēts ilgstošām kosmiskajām ekspedīcijām uz tuvākajām Saules sistēmas planētām – Marsu un Venēru. Marsa ekspedīcijas sākums bija ieplānots 1971.gada 8.jūnijā, bet atgriešanās 1974.gada 10.jūlijā.

PSRS vienlaikus tika strādāts pie vairākām versijām. Konstruktora Gļeba Maksimova grupa plānoja nelielu kuģi, kurā būtu vieta trijiem kosmonautiem. Kuģis aplidotu Marsu, izpētītu to no attāluma un atgrieztos uz Zemes. Konstantīna Feoktistova grupa izstrādāja sarežģītu daudzpakāpju sistēmu, kad TMK tiktu būvēts Zemes orbītā un tad dotos uz Marsu. Liela uzmanība tika pievērsta skābekļa reģenerācijai, Zemes ekosistēmas modelēšanai, pārtikai, u.t.t.

NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961)

Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija «norakstīts» no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs – kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.

Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)

1985.gadā sāktā Apollo 11 astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi «mātes kuģi», kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.

ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 – šodien)

Vēsturiskās Apollo 11 misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu «drošu un bezbailīgu» kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl Apollo programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.

Cilvēki uz Marsa 1999.gadā! (1990-šodien)

Divi kosmiskās aviācijas inženieri radīja plānu Mars Direct. Proti, vispirms uz Marsu tiktu nosūtīta robotizēta misija, kas būvētu dzīvojamās mājās un transportu, izmantojot Marsa augsni un atmosfēru. Cilvēki sekotu robotiem un dzīvotu uz Marsa apmēram 500 dienas.

Marsa biedrības pārstāvis, inženieris Roberts Zubrins, kas šo misiju vadīja 25 gadus, apgalvo, ka Sarkanās planētas iekarošanai vienīgais šķērslis ir NASA, proti, aģentūra būtu varējusi nosūtīt cilvēkus uz Marsu, ja vien to būtu vēlējusies. Jāpiebilst gan, ka arī NASA plāno iegūt degvielu un skābekli no Marsa atmosfēras.

Privātie projekti – visi uz Marsu! (2010-šodien)

Marsa iekarošanu plāno arī vairākas privātas iniciatīvas. Piemēram, Denisa Tito Marsa iedvesmas fonds un Planetārā biedrība. Bezpeļņas biedrība Mars One pat izsludināja brīvprātīgo uzņemšanu vienvirziena misijā, tajā ar zināmiem panākumiem startēja arī latvietis Pauls Irbins, kas pārvarēja vairākas atlases kārtas.

Pavisam nopietni plāni ir tehnoloģiju uzņēmējam Īlonam Maskam, kas vēlas uz Marsa izveidot cilvēku koloniju, kura jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt. Viņa starpplanētu transporta sistēma balstītos uz daudzkārt izmantojamajām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā. Katrs no tiem pārvadātu apmēram 100 cilvēku, un tajā darbotos restorāns, bezsvara spēles un kinofilmas. Jau 2018.gadā uz Sarkano planētu ceļu varētu sākt SpaceX bezapkalpes kravas kuģis, kas sagatavotu ceļu cilvēku lidojumam. Masks plāno, ka šī misija Zemi atstātu 2024.gadā.

National Geographic misija Daedalus (2033 -…)

Izdomāta kosmosa kuģa Daedalus apkalpe 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Komandieris Bens Savjers (Bens Kotons) ir pieredzējis astronauts, kas pirms tam piedalījies gan NASA, gan privātās misijās. Misija uz Marsu ir viņa karjeras kulminācija. Ārste un bioķīmiķe, francūziete Amēlija Durāna (Klementīne Podaza) ir, iespējams, visiejūtīgākā no misijas dalībniekiem, bet eksobioloģi un ģeoloģi, pragmatisko krievieti Martu Kamenu (Anamarija Marinka) pievērsties Marsa izpētei iedvesmoja 2013.gadā Čeļabinskas tuvumā nokritušais meteorīts. Tagad viņa vēlas izpētīt meteorītu pēdas arī uz Sarkanās planētas. Lielbritānijas pārstāve, kodolfiziķe Leslija Ričardsone (Kosima Šova) ir slavena zinātniece, kas kopā ar vīru Polu publicējusi ne vienu vien grāmatu, bet franču diplomātes un augsta Nigērijas ierēdņa dēlam Robertam Fuko (Samijs Rotibi) ir izcilas zināšanas robotikā. Mūziķe JiHAE vienlaikus spēlē divas lomas – korejiešu izcelsmes amerikānietes, dvīņu māsas Hanu un Džūnu Seungas. Hana ir misijas pilote un programmatūras inženiere, bet Džūna – kapsulas koordinatore uz Zemes.

Ref: 102.000.102.13860


Pievienot komentāru

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.

Nedēļas nogalē vēl gaidāms sniegs

Nedēļas nogalē laika apstākļus lielākoties turpinās noteikt ciklonu darbība, līdz ar to pa laikam gaidāmi nokrišņi. Vējam saglabājoties brāzmainam, vietām iespējama arī neliela putināšana, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuvas pilsētas neizpratnē par ieceri uz tām pārvietot bēgļus, apejot Ruklu

Situācijā, kad Lietuvas Bēgļu uzņemšanas centrā Ruklā vairs nav brīvu vietu, valdība ierosinājusi ar laiku centru slēgt un tā iemītniekus, arī bēgļus turpmāk tiešā veidā sūtīt uz pašvaldībām. To pārstāvji portālam pauduši skepsi par iespējām bēgļus izmitināt un iekļaut vietējā sabiedrībā.

Lietuva sāks pētīt, kā bloķēt elektrības piegādes no Astravjecas AES

Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns pēc tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu paziņojis, ka ir panākta vienošanos izveidot ekspertu grupu, kas pētīs iespējamos veidus, kā bloķēt elektrības piegādes no Astravjecas atomelektrostacijas, kuru Baltkrievija būvē netālu no Lietuvas robežas.

Latvijas meža nozares eksporta vērtība sasniedz kārtējo rekordu

2016.gadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība sasniegusi rekordlielu rādītāju - 2,102 miljardus eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2015.gadā. Tikmēr importa vērtība sasniedza 741,463 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati.

Uzņēmumu reģistrs veic izmaiņas portāla latvija.lv e-pakalpojumā

Uzņēmumu reģistrs ir veicis izmaiņas portāla latvija.lv e-pakalpojumā Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Veiktie uzlabojumi e-pakalpojumā paredz izziņas saņemšanu dažu minūšu laikā pēc apmaksas veikšanas tiešsaistē.

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā pieaugušas par 7,6%

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā pērn pieaugušas par 7,6%, sasniedzot vidējo cenu 706 eiro par kvadrātmetru, žurnālistiem preses konferencē sacījis nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.

Igaunija ar jaunuzņēmumu darbinieku vīzām piesaista arī ukraiņus un indiešus

Kopš Igaunija šā gada janvārī ieviesusi īpašu vīzu programmu jaunuzņēmumu darbiniekiem no citām valstīm, tai ir pieteikušies 50 speciālisti, lielākoties no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Indijas.

VM: Austrumu slimnīcas finanšu un resursu pārvaldība nav bijusi efektīva

«Līdzšinējās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadības nepietiekami aktīva rīcība vai nepārdomāti lēmumi ir būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus,» uzskata veselības ministrija.

PVD medniekiem maksās 50 eiro par katru nomedīto mežacūku mātīti

Lai samazinātu meža cūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību piektdien, 24.februārī, Pārtikas un veterinārais dienests atsāks maksāt medniekiem par katru nomedīto meža cūku mātīti.

RPIVA pārstāvji pie Ministru kabineta pieprasīs Šadurska demisiju

Atkārtoti pie Ministru kabineta otrdien, 28.februārī, norisināsies Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas studentu, darbinieku un atbalstītāju pikets. Piketa mērķis ir pieprasīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisiju un apturēt augstskolas likvidācijas procesu.

Brīdina par spēles Zilais valis izplatību Latvijā, kurā bērnus mudina uz pašnāvību

Drošāka interneta centrs saņēmis desmitiem satrauktu vecāku un pedagogu zvanu un e-pasta vēstuļu saistībā ar suicidālo sociālo tīklu spēli Zilais valis, informē centra pārstāvji.

Izmaksās atlīdzību no KM budžeta par autordarbu kopēšanu skolās un bibliotēkās

Tiks izmaksāta atlīdzību par 2016., 2017. un 2018.gadā iedzīvotāju veikto autordarbu kopēšanu skolās un bibliotēkās. Samaksa tiks veikta no Kultūras ministrijas budžeta, ik gadu autoriem un izdevējiem izmaksājot gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāju izpratne par dzīvības apdrošināšanu ir zemā līmenī

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām, kas liecina par to, ka sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu vērtējama zemā līmenī, salīdzinot ar Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, norāda ERGO un DNB bankas un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs veiktais pētījums.