bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Maršruts nedēļas nogalei: Kino, mākslas un mūzikas festivāls RojaL

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jau šonedēļ – 28., 29. un 30.jūlijā – piejūras pilsētiņa Roja sesto reizi pārvērtīsies par Latvijas kultūras galvaspilsētu, jo tajā norisināsies kino, mākslas un mūzikas festivāls RojaL.

Ar svinīgo atklāšanas pasākumu, ko pavadīs gan RIX klavieru kvarteta uzstāšanās, gan šogad pasaules nozīmīgākajā animācijas filmu festivālā godalgotā Indras Sprinģes filma Awesome Beetle`s Color – Joka pēc alfabēts angliskā versija, kurai arī balsi aizdevis Renārs Kaupers, – Rojas Kultūras centrā pulksten 18:00 šogad sāksies kino, mākslas un mūzikas festivāls RojaL. Pulksten 22:00 Strimalā būs skatāmas jaunākās latviešu animācijas filmas pieaugušajiem: vēl viena šī gada Anesī konkursante – Vladimira Leščova filma Gaidot Jauno gadu, Kārļa Vītola Mīnotaurs, Ginta Zilbaloža Nedzirdams, Ivo Brieža Laiks iet un Jurģa Krāsona Kā es atmetu smēķēšanu. Vakara izskaņā turpat būs skatāma viena no visu laiku slavenākajām dāņu kinolentēm – Oskara nominante Atmiņas par laulību jeb Dejojošā Rigice (1989), kuras centrā ir laulāts pāris, kas, no malas skatoties, šķiet pietauvojies miera ostā, taču tā nav. Pulksten 22:15 tiks atklāts Kinokrāns, un tas notiks ar dāņu skandālista Larsa fon Trīra pirms 25 gadiem uzņemto filmu Eiropa, kas savulaik saņēma trīs apbalvojumus Kannās, informē organizatori.

RojaL konkursa pirmā daļa sāksies 22:30 Otrā pusē. Šī gada konkursa programmā par balvām – Zelta RojaLu, ko pasniedz žūrija, un Sudraba RojaLu – skatītāju simpātiju apliecinājumu, – sacentīsies filmu autori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Polijas. Tās uzreiz pēc filmu noskatīšanās analizēs žūrija: kinorežisors Dāvis Sīmanis, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka un Baltijas Starptautiskā filmu festivāla direktore Berlīnē Matilde Gudruna. Konkursa otrā daļa būs skatāma 29.jūlijā 22:30 arī Otrā pusē.

Piektdienas, 29.jūlija rīts sāksies ar dāņu pilnmetrāžas animācijas filmu bērniem Lielais lācis, ko izrādīs Rojas Kultūras centrā un kas savulaik nominēta Anesī kā labākā animācijas pilnmetrāžas filma. Pulksten 12:00 – filma pusaudžiem Karla un Jonass, kas ir jau trešā filma no režisores Šarlotes Bostupas Karlas filmu sērijas. Pulksten 15:00 Rojas pilsētvidē atklās Pētera Sidara personālizstādi Jūra. Kā saka autors: «Jūra mani iedvesmoja pirmajiem radošajiem darbiem glezniecībā un citos dažādos materiālos. Jūra ir mans skatupunkts, un es vienmēr esmu priecīgs to redzēt. Un, kad satiekos ar jūru, man ir klusums domāšanai.»

Rojas Kultūras centrā pulksten 18:00 demonstrēs 1971.gadā Ērika Lāča Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu Meldru mežs ar Uldi Pūcīti, Ausmu Kantāni, Eduardu Pāvulu, Līgu Liepiņu un Kārli Sebri galvenajās lomās. Pulksten 20:00 Rojas Kultūras centrā notiks koncerts Skarbais. Dievišķais. Rahmaņinovs. Prelūdijas (pie klavierēm – Juris Žvikovs, gaismas un videoprojekcijas – Roberts Rubīns).

Strimalā kino seanss sāksies pulksten 22:00 – festivāla 2 Annas 2015.gada apbalvoto filmu izlase, kas atklāj jaunākās estētiskās tendences un naratīvās struktūras īsfilmu pasaulē un kurā iekļautās filmas pārstāv Baltijas un Ziemeļu valstis, Nīderlandi, Poliju un Krieviju. Latviju pārstāv Edmunda Jansona animācijas filma Roņu sala, kas arī bija iekļauta Anesī konkursa skatē. Bet Kinokrānā kinovakars sāksies 22:15 ar Renāra Vimbas debijas filmu Es esmu šeit, kas šogad Berlīnes kino festivālā saņēma Kristāla lāci, un vakaru noslēgs viena no visu laiku slavenākajām dāņu kinofilmām – pēc Karenas Bliksenas stāsta motīviem uzņemtā filma Babetes svētki, kas ieviesa izmaiņas dažu slavenu restorānu ēdienkartēs un bija pirmā dāņu filma, kas kā labākā ārzemju lente saņēma Oskaru.

Arī 30.jūlija rīts sāksies ar filmām pašiem mazākajiem skatītājiem. Dāņu animācijas filma Degunradzis Otto apbalvota viena no pasaules nozīmīgākajiem bērnu filmu festivāliem, kas notiek Čikāgā, un seansa sākums – pulksten 10:00 Rojas Kultūras centrā. Pulksten 12:00 – studijas Atom Art lielās veiksmes stāsts – seriāla Lupatiņi sērijas, ko iemīļojuši kā mazi, tā lieli, un jau pulksten 13:00 turpat notiks animatores Ilzes Ruskas vadītā animācijas meistardarbnīca.

Pulksten 14:00 atklās igauņu keramiķu Urmasa Pukhana un Lauri Kiluska izstādi Savibraator, kas ir māla, video un skaņas apvienojums, bet pulksten 15:00 Rojas Kultūras centrā būs iespējams novērtēt Eiropas Kino akadēmijas nominēto īsfilmu programmu. Sestdienas pievakarē – pulksten 18:00 Rojas Kultūras centrā – norisināsies noslēguma ceremonija, un šī gada RojaL savu programmu noslēgs ar kino seansu pludmalē. Pirms tā, saulei rietot, ar soloprogrammu Klusuma skaņas uzstāsies pasaulslavenā latviešu koklētāja Laima Jansone, un vakaru noslēgs dāņu komēdiju Olsena banda saniknojas, kas tapusi pirms 40 gadiem un ne vienam vien raisa nostalģiskas atmiņas.

Ref: 102.000.102.13225


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.