bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Matīss un airBaltic: nekompetence vai izpalīdzīgs žests «Ventspils draugam»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Izpelnoties nosodījumus un kritiku no ekspertiem un premjerministres Laimdotas Straujumas attiecībā uz savu rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, rodas jautājums – vai bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss vienkārši ir nekompetents savā darbā vai arī apzināti rīkojas kāda cita – ne Latvijas valsts – interešu labā.

Lemberga intereses

Aviokompānijas airBaltic akciju piederība bijusi strīdiem apvīta kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās minējumi, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību izrādījis arī Aivars Lembergs,

«2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem – ar Šķēli saistītiem uzņēmējiem,» šā gada septembra nogalē ziņojis TV3 raidījums Nekā personīga. Kā zināms, mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus, taču pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā, pārdošana nesekmējas, jo aviokompānija iesaistīta daudzās tiesvedībās.

Runājot par Lemberga ieinteresētību airBaltic, jāmin fakts, ka 2011.gada februāra sākumā par airBaltic padomes priekšsēdētaju iecelta ar Lembergu saistītā Santa Glāzniece, kuru amatam padomē kā valsts kapitāla pārstāvi ieteica toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) – divas. Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam, savulaik rakstīja portāls Pietiek. Kā tolaik ziņoja portāls, atsaucoties uz kuluāros runāto, ar airBaltic jautājumu «sakārtošanu» nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu.

Pēc Pietiek ziņotā, «2010.gada 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvusi Bahamu salās reģistrēts fonds Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns. Neilgi pirms šī darījuma Antonovs bija vizītē Latvijā un tikās ar Lembergu un viņa dēlu.»

Tāpat 2011.gada sākumā portāls Pietiek rakstīja, ka vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ieceltas personas – Lembergam lojāli cilvēki, kuri viņam ir pateicīgi par karjeru un labklājību, tādēļ darbosies viņa interesēs. «Klasificēti kā «Lemberga menedžeri» šie cilvēki iepriekš pārstāvējuši Ventspils mēra intereses ar tranzītbiznesu saistītajos uzņēmumos. Līdz ar viņu nonākšanu lidostā Rīga, airBaltic un Latvijas Dzelzceļā notikusi laukuma sagatavošana to nonākšanai Lemberga ietekmē, spriež zinātāji. «Pareizāk teikt: viņš ir atgriezies pareizā amatā, ar pareizo ietekmi – «savā» Satiksmes ministrijā, jo Lembergs vienmēr bija Latvijas tranzītu uzskatījis par savu kabatu. Tagad viņš ir atgriezies, lai to vadītu un kontrolētu,» Pietiek saka kāds Ventspils uzņēmējs. Ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) rokām ieceļot amatos lidostā Rīga, Latvijas Dzelzceļā, lidsabiedrībā airBaltic un citos sev lojālus menedžerus, Ventspils mērs ir izkārtojis laukumā vajadzīgās figūras, bet tas vēl nenozīmē uzvarētu kauju, norāda kāds vadošs Vienotības politiķis,» rakstījis Pietiek.

«Iepriekš Rīgā runāja, ka Snoras galvenajā ēkā Rīgā biežs viesis ir Šlesers. Tādēļ fakts, ka tagad Antonovs tiekas nevis ar Šleseru, bet tēvu un dēlu Lembergiem, norāda, ka viņi varētu būt ieņēmuši Šlesera vietu pie sarunu galda par iespējamiem darījumiem,» rakstīts portālā Pietiek.

Sapnis par airBaltic Ventspils pašvaldības rokās

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš intervijā portālam BNN pirms pāris gadiem apgalvojis, ka no 2003. līdz 2009.gadam visus būtiskākos jautājumus Latvijā izlēma tikai trīs cilvēki – Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Bažās, ka Lembergs varētu būt premjers un Zaļo un zemnieku savienības pārziņā līdz ar to varētu nonākt arī Finanšu ministrija, Krūmiņš intervijā žurnālam Klubs atzinis, ka pārdevis sev piederošo uzņēmumu Man – Tess. Vienlaikus uzņēmējs nav slēpis, ja būtu Lemberga vietā, Ventspilī tiktu pārkrauti jau simts miljoni tonnu naftas, kā arī uzbūvētas divas trīs papildu trubas.

«Kopš 90.gadu sākuma valsts no šīs jomas nav ieguvusi nevienu kapeiku, līdzīgi kā tagad notiek ar airBaltic. Naudu saņēma vien daļa deputātu, kam Lembergs atnesa čemodānus,» pārliecināts Krūmiņš. «Varbūt viņam tieši jāļauj kļūt par premjeru, lai visi pārliecinātos, ka viņš valsts labā neko nevar izdarīt. Man bija kauns klausīties to cilvēku argumentus, kuri vēlēja par Lembergu. Viņš esot sakārtojis Ventspili, atnesis cilvēkiem debesmannu. Ventspilī viņš sēdēja uz zelta āderes, uz naftas trubas. Ja tās nebūtu, Lembergs nebūtu nekas. Neko tādu viņš nevarētu izdarīt ne Madonā, ne Jēkabpilī. Ja Preiļos kādas pensionāres mazdārziņā atrastu naftu, arī viņa vienā mirklī kļūtu par miljonāri,» teicis Krūmiņš.

Jāatgādina, ka Lembergs jau 2011.gadā sapņojis par airBaltic nonākšanu Ventspils pašvaldības rokās, solot, ka tas atrisinātu aviokompānijas problēmas nedēļas laikā, un tādējādi izsaucot smieklus ventspilnieku vidū.

Ventspilnieki tolaik atminējušies, ka viņš jau ir piedāvājis pilsētas domei par vienu latu pārdot ostā darbojošos termināļus, kuru finanšu avotus vairs nav spējis kontrolēt. Tāpat ironiski viedokļi tika izteikti par to, ka labākais veids, kā iznīcināt nacionālo aviopārvadātāju, ir atdot to Ventspils mēra rokās. Tādā gadījumā airBaltic gaida tāds pats liktenis, kā visu lielu korporatīvo biznesu, ko Lembergs uzskatījis par savu – Londonas vai Latvijas tiesu arests.

Vēl viena no prognozēm paredzēja, ka Lembergs vadīs airBaltic tāpat kā Ventspils brīvostu, kur daudz kas ir noslēpumā tīts, bet deputātu pieprasījumi par ostas finanšu līdzekļu izlietojumu paliek neizpildīti. Tāpat pilsētas iedzīvotāji tolaik pauduši neizpratni, kādā veidā Ventspils mērs nedēļas laikā grasās atrisināt visas airBaltic problēmas, ja veselu gadu vilcis garumā jautājumu par atļauju graudu termināļa teritorijā izveidot makaronu izstrādājumu ražotni.

Radikālāko viedokli nācies dzirdēt no kāda bijušā Ventspils domes darbinieka, pēc kura domām, «melnais caurums» eksistē ne tikai Visumā; jebkurš bizness, kas interesē Lembergu, pazūd viņa personīgajā «melnajā caurumā».

Ko neizdarīja Matīss

Rodas jautājums – vai Matīss, būdams satiksmes ministra amatā, apzināti kādu interešu vārdā nav novilcinājis virkni citādu risinājumu airBaltic labā? Tas izskaidrotu arī premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, pieprasot Matīsa demisiju, un norādot, ka iemesls tam ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. «Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» Straujumas teikto citējusi aģentūra LETA.

Aviokompānijas finanšu stāvokli varētu uzlabot, airBaltic, piemēram, palielinot savu pašu kapitālu par 22 miljoniem eiro, noslēdzot mierizlīgumu ar lidostu Rīga, optimizējot lidsabiedrības izmaksas, samazinot nerentablo lidojumu skaitu, vai arī pārdodot kādu no trīs meitas uzņēmumiem – SIA Coalition Rewards, SIA Air Baltic Training un SIA Baltijas Kravu Centrs, liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Skarbus vārdus bijušajam satiksmes ministram veltījuši arī citi. BNN jau vēstīja, ka pēc finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa teiktā, Matīss nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem. Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Interesanti, ka arī Matīss pats šobrīd pinas pats savos vārdos. Piemēram, sākotnēji Matīss lika noprast, ka līgums ar Montāgu-Girmesu paredz saistības pirkt Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, vēlāk gan atzīstot, ka konkrēts lidmašīnu tips nav paredzēts, tomēr jaunajam investoram ir paredzētas tiesības lemt par flotes nomaiņas jautājumiem. Tāpat bijušais ministrs paudis pārliecību, ka pašlaik valdībai vispareizāk būtu pēc iespējas ātrāk pārskatīt lēmumu un noraidīt piedāvāto investoru, lai cita starpā beigtu āzēt investoru, kas esot visnotaļ godājams Vācijas pilsonis. Jāpiebilst, ka iepriekš Matīss par izraudzīto investoru izteicies daudz sliktāk, norādot, ka viņa sakarā pastāv dažādi riski.

Neizpratni rada arī Matīsa publiskie izteikumi, paredzot galu valdībai, kurā paša pārstāvētā partija ir koalīcijā, turklāt paša partijas biedre ieņem premjerministres amatu.

Alternatīva lidsabiedrības bankrotam

Kā zināms, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Savukārt pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai airBaltic 80 miljonus eiro. Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu ar tehniskiem precizējumiem par likumprojekta Par valsts budžetu 2016.gadam papildināšanu ar jaunu punktu saistībā ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Tāpat likumprojektā tika ietverta atruna, ka darījumā ir jānodrošina gan privātais, gan valsts ieguldījums kompānijā airBaltic.

Lai arī izraudzītais investors varētu šķist ne tas labākais variants, tas būtu veids, kā paglābt nacionālo aviokompāniju no bankrota. «No valsts plānotajām 80 miljonu eiro investīcijām reģionālo lidmašīnu iegādi finansēt nav plānots. No šīs summas 45 miljoni eiro domāti Bombardier kā avanss par pārējām 11 lidmašīnām, par ko jau sen noslēgts līgums. 20 miljoni eiro nekavējoties būtu jāatvēl, lai segtu līzinga maksājumus par jau esošo floti, ko airBaltic pašlaik pati nespēj veikt. Bet 15 miljoni valsts naudas aizietu lidmašīnu uzturēšanas maksājumiem. Prudentia piedāvātais naudas plūsmas izlietojums arī parāda to, kas no amatpersonu mutēm paliek nepateikts: airBaltic faktiski iestājusies maksātnespēja,» vēsta Latvijas sabiedrisko mediju internet ziņu portāls lsm.

Darījumu pamats ielikts jau 25.augustā. Tad airBaltic padomes sēdē grozīts vēl tikai šajā vasarā pieņemtais jaunais biznesa attīstības plāns pieciem gadiem Horizon 2021, precizējot, ka airBaltic flotes atjaunošanas plāns ietvers arī reģionālās lidmašīnas. Līdz tam lidsabiedrības biznesa plāns paredzēja tā dēvētās propelleru lidmašīnas tuvākiem mērķiem un lielās CS300 sērijas lidmašīnas tālākiem pārlidojumiem, par kuru piegādi jau noslēgts līgums ar ražotāju Bombardier.

Publiski paziņots, ka vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess piedāvā 52 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu airBaltic flotes optimizāciju un atjaunošanu atbilstoši biznesa plānam. Faktiski Montāgs-Girmess par savām investīcijām iegūst iespēju finansēt piecu reģionālo lidmašīnu līzingu – ar šāda tipa lidaparātu piegādi viņš pats nodarbojies -, kā arī sedz avansa maksājumu divām Bombardier CS300 sērijas lidmašīnām, kas piemērotas tālākiem pārlidojumiem. Tā secināts no konsultantu firmas Prudentia Advisors pārskata par sarunām ar investoru, kas sagatavots 17.septembrī, ziņo lsm.

airBaltic bankrota pieļaušana nebūtu labākais risinājums, ņemot vērā, ka saskaņā ar Boston Consulting Group ziņojumu, aviācijas nozare Latvijā nodrošina aptuveni 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kā arī kopumā tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos radītājus.

Laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2015.gada augustam airBaltic veicis nodokļu iemaksas 67 miljonu eiro apmērā un procentu maksājumus valsts budžetā teju 75 miljonu eiro apjomā. Kopumā airBaltic šajā laika posmā  veicis maksājumus valstij tieši vai netieši piederošām vai pārraudzībā esošām institūcijām vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz valsts veiktās investīcijas airBaltic šī perioda ietvaros, liecina portāla BNN rīcībā esošā informācija.

Ref: 102.000.102.11169


Pievienot komentāru

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Jaunākie komentāri