bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Matīss un airBaltic: nekompetence vai izpalīdzīgs žests «Ventspils draugam»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Izpelnoties nosodījumus un kritiku no ekspertiem un premjerministres Laimdotas Straujumas attiecībā uz savu rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, rodas jautājums – vai bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss vienkārši ir nekompetents savā darbā vai arī apzināti rīkojas kāda cita – ne Latvijas valsts – interešu labā.

Lemberga intereses

Aviokompānijas airBaltic akciju piederība bijusi strīdiem apvīta kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās minējumi, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību izrādījis arī Aivars Lembergs,

«2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem – ar Šķēli saistītiem uzņēmējiem,» šā gada septembra nogalē ziņojis TV3 raidījums Nekā personīga. Kā zināms, mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus, taču pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā, pārdošana nesekmējas, jo aviokompānija iesaistīta daudzās tiesvedībās.

Runājot par Lemberga ieinteresētību airBaltic, jāmin fakts, ka 2011.gada februāra sākumā par airBaltic padomes priekšsēdētaju iecelta ar Lembergu saistītā Santa Glāzniece, kuru amatam padomē kā valsts kapitāla pārstāvi ieteica toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) – divas. Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam, savulaik rakstīja portāls Pietiek. Kā tolaik ziņoja portāls, atsaucoties uz kuluāros runāto, ar airBaltic jautājumu «sakārtošanu» nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu.

Pēc Pietiek ziņotā, «2010.gada 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvusi Bahamu salās reģistrēts fonds Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns. Neilgi pirms šī darījuma Antonovs bija vizītē Latvijā un tikās ar Lembergu un viņa dēlu.»

Tāpat 2011.gada sākumā portāls Pietiek rakstīja, ka vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ieceltas personas – Lembergam lojāli cilvēki, kuri viņam ir pateicīgi par karjeru un labklājību, tādēļ darbosies viņa interesēs. «Klasificēti kā «Lemberga menedžeri» šie cilvēki iepriekš pārstāvējuši Ventspils mēra intereses ar tranzītbiznesu saistītajos uzņēmumos. Līdz ar viņu nonākšanu lidostā Rīga, airBaltic un Latvijas Dzelzceļā notikusi laukuma sagatavošana to nonākšanai Lemberga ietekmē, spriež zinātāji. «Pareizāk teikt: viņš ir atgriezies pareizā amatā, ar pareizo ietekmi – «savā» Satiksmes ministrijā, jo Lembergs vienmēr bija Latvijas tranzītu uzskatījis par savu kabatu. Tagad viņš ir atgriezies, lai to vadītu un kontrolētu,» Pietiek saka kāds Ventspils uzņēmējs. Ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) rokām ieceļot amatos lidostā Rīga, Latvijas Dzelzceļā, lidsabiedrībā airBaltic un citos sev lojālus menedžerus, Ventspils mērs ir izkārtojis laukumā vajadzīgās figūras, bet tas vēl nenozīmē uzvarētu kauju, norāda kāds vadošs Vienotības politiķis,» rakstījis Pietiek.

«Iepriekš Rīgā runāja, ka Snoras galvenajā ēkā Rīgā biežs viesis ir Šlesers. Tādēļ fakts, ka tagad Antonovs tiekas nevis ar Šleseru, bet tēvu un dēlu Lembergiem, norāda, ka viņi varētu būt ieņēmuši Šlesera vietu pie sarunu galda par iespējamiem darījumiem,» rakstīts portālā Pietiek.

Sapnis par airBaltic Ventspils pašvaldības rokās

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš intervijā portālam BNN pirms pāris gadiem apgalvojis, ka no 2003. līdz 2009.gadam visus būtiskākos jautājumus Latvijā izlēma tikai trīs cilvēki – Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Bažās, ka Lembergs varētu būt premjers un Zaļo un zemnieku savienības pārziņā līdz ar to varētu nonākt arī Finanšu ministrija, Krūmiņš intervijā žurnālam Klubs atzinis, ka pārdevis sev piederošo uzņēmumu Man – Tess. Vienlaikus uzņēmējs nav slēpis, ja būtu Lemberga vietā, Ventspilī tiktu pārkrauti jau simts miljoni tonnu naftas, kā arī uzbūvētas divas trīs papildu trubas.

«Kopš 90.gadu sākuma valsts no šīs jomas nav ieguvusi nevienu kapeiku, līdzīgi kā tagad notiek ar airBaltic. Naudu saņēma vien daļa deputātu, kam Lembergs atnesa čemodānus,» pārliecināts Krūmiņš. «Varbūt viņam tieši jāļauj kļūt par premjeru, lai visi pārliecinātos, ka viņš valsts labā neko nevar izdarīt. Man bija kauns klausīties to cilvēku argumentus, kuri vēlēja par Lembergu. Viņš esot sakārtojis Ventspili, atnesis cilvēkiem debesmannu. Ventspilī viņš sēdēja uz zelta āderes, uz naftas trubas. Ja tās nebūtu, Lembergs nebūtu nekas. Neko tādu viņš nevarētu izdarīt ne Madonā, ne Jēkabpilī. Ja Preiļos kādas pensionāres mazdārziņā atrastu naftu, arī viņa vienā mirklī kļūtu par miljonāri,» teicis Krūmiņš.

Jāatgādina, ka Lembergs jau 2011.gadā sapņojis par airBaltic nonākšanu Ventspils pašvaldības rokās, solot, ka tas atrisinātu aviokompānijas problēmas nedēļas laikā, un tādējādi izsaucot smieklus ventspilnieku vidū.

Ventspilnieki tolaik atminējušies, ka viņš jau ir piedāvājis pilsētas domei par vienu latu pārdot ostā darbojošos termināļus, kuru finanšu avotus vairs nav spējis kontrolēt. Tāpat ironiski viedokļi tika izteikti par to, ka labākais veids, kā iznīcināt nacionālo aviopārvadātāju, ir atdot to Ventspils mēra rokās. Tādā gadījumā airBaltic gaida tāds pats liktenis, kā visu lielu korporatīvo biznesu, ko Lembergs uzskatījis par savu – Londonas vai Latvijas tiesu arests.

Vēl viena no prognozēm paredzēja, ka Lembergs vadīs airBaltic tāpat kā Ventspils brīvostu, kur daudz kas ir noslēpumā tīts, bet deputātu pieprasījumi par ostas finanšu līdzekļu izlietojumu paliek neizpildīti. Tāpat pilsētas iedzīvotāji tolaik pauduši neizpratni, kādā veidā Ventspils mērs nedēļas laikā grasās atrisināt visas airBaltic problēmas, ja veselu gadu vilcis garumā jautājumu par atļauju graudu termināļa teritorijā izveidot makaronu izstrādājumu ražotni.

Radikālāko viedokli nācies dzirdēt no kāda bijušā Ventspils domes darbinieka, pēc kura domām, «melnais caurums» eksistē ne tikai Visumā; jebkurš bizness, kas interesē Lembergu, pazūd viņa personīgajā «melnajā caurumā».

Ko neizdarīja Matīss

Rodas jautājums – vai Matīss, būdams satiksmes ministra amatā, apzināti kādu interešu vārdā nav novilcinājis virkni citādu risinājumu airBaltic labā? Tas izskaidrotu arī premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, pieprasot Matīsa demisiju, un norādot, ka iemesls tam ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. «Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» Straujumas teikto citējusi aģentūra LETA.

Aviokompānijas finanšu stāvokli varētu uzlabot, airBaltic, piemēram, palielinot savu pašu kapitālu par 22 miljoniem eiro, noslēdzot mierizlīgumu ar lidostu Rīga, optimizējot lidsabiedrības izmaksas, samazinot nerentablo lidojumu skaitu, vai arī pārdodot kādu no trīs meitas uzņēmumiem – SIA Coalition Rewards, SIA Air Baltic Training un SIA Baltijas Kravu Centrs, liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Skarbus vārdus bijušajam satiksmes ministram veltījuši arī citi. BNN jau vēstīja, ka pēc finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa teiktā, Matīss nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem. Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Interesanti, ka arī Matīss pats šobrīd pinas pats savos vārdos. Piemēram, sākotnēji Matīss lika noprast, ka līgums ar Montāgu-Girmesu paredz saistības pirkt Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, vēlāk gan atzīstot, ka konkrēts lidmašīnu tips nav paredzēts, tomēr jaunajam investoram ir paredzētas tiesības lemt par flotes nomaiņas jautājumiem. Tāpat bijušais ministrs paudis pārliecību, ka pašlaik valdībai vispareizāk būtu pēc iespējas ātrāk pārskatīt lēmumu un noraidīt piedāvāto investoru, lai cita starpā beigtu āzēt investoru, kas esot visnotaļ godājams Vācijas pilsonis. Jāpiebilst, ka iepriekš Matīss par izraudzīto investoru izteicies daudz sliktāk, norādot, ka viņa sakarā pastāv dažādi riski.

Neizpratni rada arī Matīsa publiskie izteikumi, paredzot galu valdībai, kurā paša pārstāvētā partija ir koalīcijā, turklāt paša partijas biedre ieņem premjerministres amatu.

Alternatīva lidsabiedrības bankrotam

Kā zināms, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Savukārt pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai airBaltic 80 miljonus eiro. Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu ar tehniskiem precizējumiem par likumprojekta Par valsts budžetu 2016.gadam papildināšanu ar jaunu punktu saistībā ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Tāpat likumprojektā tika ietverta atruna, ka darījumā ir jānodrošina gan privātais, gan valsts ieguldījums kompānijā airBaltic.

Lai arī izraudzītais investors varētu šķist ne tas labākais variants, tas būtu veids, kā paglābt nacionālo aviokompāniju no bankrota. «No valsts plānotajām 80 miljonu eiro investīcijām reģionālo lidmašīnu iegādi finansēt nav plānots. No šīs summas 45 miljoni eiro domāti Bombardier kā avanss par pārējām 11 lidmašīnām, par ko jau sen noslēgts līgums. 20 miljoni eiro nekavējoties būtu jāatvēl, lai segtu līzinga maksājumus par jau esošo floti, ko airBaltic pašlaik pati nespēj veikt. Bet 15 miljoni valsts naudas aizietu lidmašīnu uzturēšanas maksājumiem. Prudentia piedāvātais naudas plūsmas izlietojums arī parāda to, kas no amatpersonu mutēm paliek nepateikts: airBaltic faktiski iestājusies maksātnespēja,» vēsta Latvijas sabiedrisko mediju internet ziņu portāls lsm.

Darījumu pamats ielikts jau 25.augustā. Tad airBaltic padomes sēdē grozīts vēl tikai šajā vasarā pieņemtais jaunais biznesa attīstības plāns pieciem gadiem Horizon 2021, precizējot, ka airBaltic flotes atjaunošanas plāns ietvers arī reģionālās lidmašīnas. Līdz tam lidsabiedrības biznesa plāns paredzēja tā dēvētās propelleru lidmašīnas tuvākiem mērķiem un lielās CS300 sērijas lidmašīnas tālākiem pārlidojumiem, par kuru piegādi jau noslēgts līgums ar ražotāju Bombardier.

Publiski paziņots, ka vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess piedāvā 52 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu airBaltic flotes optimizāciju un atjaunošanu atbilstoši biznesa plānam. Faktiski Montāgs-Girmess par savām investīcijām iegūst iespēju finansēt piecu reģionālo lidmašīnu līzingu – ar šāda tipa lidaparātu piegādi viņš pats nodarbojies -, kā arī sedz avansa maksājumu divām Bombardier CS300 sērijas lidmašīnām, kas piemērotas tālākiem pārlidojumiem. Tā secināts no konsultantu firmas Prudentia Advisors pārskata par sarunām ar investoru, kas sagatavots 17.septembrī, ziņo lsm.

airBaltic bankrota pieļaušana nebūtu labākais risinājums, ņemot vērā, ka saskaņā ar Boston Consulting Group ziņojumu, aviācijas nozare Latvijā nodrošina aptuveni 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kā arī kopumā tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos radītājus.

Laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2015.gada augustam airBaltic veicis nodokļu iemaksas 67 miljonu eiro apmērā un procentu maksājumus valsts budžetā teju 75 miljonu eiro apjomā. Kopumā airBaltic šajā laika posmā  veicis maksājumus valstij tieši vai netieši piederošām vai pārraudzībā esošām institūcijām vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz valsts veiktās investīcijas airBaltic šī perioda ietvaros, liecina portāla BNN rīcībā esošā informācija.

Ref: 102.000.102.11169


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.