bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Matīss un airBaltic: nekompetence vai izpalīdzīgs žests «Ventspils draugam»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Izpelnoties nosodījumus un kritiku no ekspertiem un premjerministres Laimdotas Straujumas attiecībā uz savu rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, rodas jautājums – vai bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss vienkārši ir nekompetents savā darbā vai arī apzināti rīkojas kāda cita – ne Latvijas valsts – interešu labā.

Lemberga intereses

Aviokompānijas airBaltic akciju piederība bijusi strīdiem apvīta kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās minējumi, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību izrādījis arī Aivars Lembergs,

«2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem – ar Šķēli saistītiem uzņēmējiem,» šā gada septembra nogalē ziņojis TV3 raidījums Nekā personīga. Kā zināms, mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus, taču pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā, pārdošana nesekmējas, jo aviokompānija iesaistīta daudzās tiesvedībās.

Runājot par Lemberga ieinteresētību airBaltic, jāmin fakts, ka 2011.gada februāra sākumā par airBaltic padomes priekšsēdētaju iecelta ar Lembergu saistītā Santa Glāzniece, kuru amatam padomē kā valsts kapitāla pārstāvi ieteica toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) – divas. Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam, savulaik rakstīja portāls Pietiek. Kā tolaik ziņoja portāls, atsaucoties uz kuluāros runāto, ar airBaltic jautājumu «sakārtošanu» nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu.

Pēc Pietiek ziņotā, «2010.gada 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvusi Bahamu salās reģistrēts fonds Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns. Neilgi pirms šī darījuma Antonovs bija vizītē Latvijā un tikās ar Lembergu un viņa dēlu.»

Tāpat 2011.gada sākumā portāls Pietiek rakstīja, ka vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ieceltas personas – Lembergam lojāli cilvēki, kuri viņam ir pateicīgi par karjeru un labklājību, tādēļ darbosies viņa interesēs. «Klasificēti kā «Lemberga menedžeri» šie cilvēki iepriekš pārstāvējuši Ventspils mēra intereses ar tranzītbiznesu saistītajos uzņēmumos. Līdz ar viņu nonākšanu lidostā Rīga, airBaltic un Latvijas Dzelzceļā notikusi laukuma sagatavošana to nonākšanai Lemberga ietekmē, spriež zinātāji. «Pareizāk teikt: viņš ir atgriezies pareizā amatā, ar pareizo ietekmi – «savā» Satiksmes ministrijā, jo Lembergs vienmēr bija Latvijas tranzītu uzskatījis par savu kabatu. Tagad viņš ir atgriezies, lai to vadītu un kontrolētu,» Pietiek saka kāds Ventspils uzņēmējs. Ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) rokām ieceļot amatos lidostā Rīga, Latvijas Dzelzceļā, lidsabiedrībā airBaltic un citos sev lojālus menedžerus, Ventspils mērs ir izkārtojis laukumā vajadzīgās figūras, bet tas vēl nenozīmē uzvarētu kauju, norāda kāds vadošs Vienotības politiķis,» rakstījis Pietiek.

«Iepriekš Rīgā runāja, ka Snoras galvenajā ēkā Rīgā biežs viesis ir Šlesers. Tādēļ fakts, ka tagad Antonovs tiekas nevis ar Šleseru, bet tēvu un dēlu Lembergiem, norāda, ka viņi varētu būt ieņēmuši Šlesera vietu pie sarunu galda par iespējamiem darījumiem,» rakstīts portālā Pietiek.

Sapnis par airBaltic Ventspils pašvaldības rokās

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš intervijā portālam BNN pirms pāris gadiem apgalvojis, ka no 2003. līdz 2009.gadam visus būtiskākos jautājumus Latvijā izlēma tikai trīs cilvēki – Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Bažās, ka Lembergs varētu būt premjers un Zaļo un zemnieku savienības pārziņā līdz ar to varētu nonākt arī Finanšu ministrija, Krūmiņš intervijā žurnālam Klubs atzinis, ka pārdevis sev piederošo uzņēmumu Man – Tess. Vienlaikus uzņēmējs nav slēpis, ja būtu Lemberga vietā, Ventspilī tiktu pārkrauti jau simts miljoni tonnu naftas, kā arī uzbūvētas divas trīs papildu trubas.

«Kopš 90.gadu sākuma valsts no šīs jomas nav ieguvusi nevienu kapeiku, līdzīgi kā tagad notiek ar airBaltic. Naudu saņēma vien daļa deputātu, kam Lembergs atnesa čemodānus,» pārliecināts Krūmiņš. «Varbūt viņam tieši jāļauj kļūt par premjeru, lai visi pārliecinātos, ka viņš valsts labā neko nevar izdarīt. Man bija kauns klausīties to cilvēku argumentus, kuri vēlēja par Lembergu. Viņš esot sakārtojis Ventspili, atnesis cilvēkiem debesmannu. Ventspilī viņš sēdēja uz zelta āderes, uz naftas trubas. Ja tās nebūtu, Lembergs nebūtu nekas. Neko tādu viņš nevarētu izdarīt ne Madonā, ne Jēkabpilī. Ja Preiļos kādas pensionāres mazdārziņā atrastu naftu, arī viņa vienā mirklī kļūtu par miljonāri,» teicis Krūmiņš.

Jāatgādina, ka Lembergs jau 2011.gadā sapņojis par airBaltic nonākšanu Ventspils pašvaldības rokās, solot, ka tas atrisinātu aviokompānijas problēmas nedēļas laikā, un tādējādi izsaucot smieklus ventspilnieku vidū.

Ventspilnieki tolaik atminējušies, ka viņš jau ir piedāvājis pilsētas domei par vienu latu pārdot ostā darbojošos termināļus, kuru finanšu avotus vairs nav spējis kontrolēt. Tāpat ironiski viedokļi tika izteikti par to, ka labākais veids, kā iznīcināt nacionālo aviopārvadātāju, ir atdot to Ventspils mēra rokās. Tādā gadījumā airBaltic gaida tāds pats liktenis, kā visu lielu korporatīvo biznesu, ko Lembergs uzskatījis par savu – Londonas vai Latvijas tiesu arests.

Vēl viena no prognozēm paredzēja, ka Lembergs vadīs airBaltic tāpat kā Ventspils brīvostu, kur daudz kas ir noslēpumā tīts, bet deputātu pieprasījumi par ostas finanšu līdzekļu izlietojumu paliek neizpildīti. Tāpat pilsētas iedzīvotāji tolaik pauduši neizpratni, kādā veidā Ventspils mērs nedēļas laikā grasās atrisināt visas airBaltic problēmas, ja veselu gadu vilcis garumā jautājumu par atļauju graudu termināļa teritorijā izveidot makaronu izstrādājumu ražotni.

Radikālāko viedokli nācies dzirdēt no kāda bijušā Ventspils domes darbinieka, pēc kura domām, «melnais caurums» eksistē ne tikai Visumā; jebkurš bizness, kas interesē Lembergu, pazūd viņa personīgajā «melnajā caurumā».

Ko neizdarīja Matīss

Rodas jautājums – vai Matīss, būdams satiksmes ministra amatā, apzināti kādu interešu vārdā nav novilcinājis virkni citādu risinājumu airBaltic labā? Tas izskaidrotu arī premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, pieprasot Matīsa demisiju, un norādot, ka iemesls tam ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. «Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» Straujumas teikto citējusi aģentūra LETA.

Aviokompānijas finanšu stāvokli varētu uzlabot, airBaltic, piemēram, palielinot savu pašu kapitālu par 22 miljoniem eiro, noslēdzot mierizlīgumu ar lidostu Rīga, optimizējot lidsabiedrības izmaksas, samazinot nerentablo lidojumu skaitu, vai arī pārdodot kādu no trīs meitas uzņēmumiem – SIA Coalition Rewards, SIA Air Baltic Training un SIA Baltijas Kravu Centrs, liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Skarbus vārdus bijušajam satiksmes ministram veltījuši arī citi. BNN jau vēstīja, ka pēc finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa teiktā, Matīss nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem. Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Interesanti, ka arī Matīss pats šobrīd pinas pats savos vārdos. Piemēram, sākotnēji Matīss lika noprast, ka līgums ar Montāgu-Girmesu paredz saistības pirkt Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, vēlāk gan atzīstot, ka konkrēts lidmašīnu tips nav paredzēts, tomēr jaunajam investoram ir paredzētas tiesības lemt par flotes nomaiņas jautājumiem. Tāpat bijušais ministrs paudis pārliecību, ka pašlaik valdībai vispareizāk būtu pēc iespējas ātrāk pārskatīt lēmumu un noraidīt piedāvāto investoru, lai cita starpā beigtu āzēt investoru, kas esot visnotaļ godājams Vācijas pilsonis. Jāpiebilst, ka iepriekš Matīss par izraudzīto investoru izteicies daudz sliktāk, norādot, ka viņa sakarā pastāv dažādi riski.

Neizpratni rada arī Matīsa publiskie izteikumi, paredzot galu valdībai, kurā paša pārstāvētā partija ir koalīcijā, turklāt paša partijas biedre ieņem premjerministres amatu.

Alternatīva lidsabiedrības bankrotam

Kā zināms, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Savukārt pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai airBaltic 80 miljonus eiro. Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu ar tehniskiem precizējumiem par likumprojekta Par valsts budžetu 2016.gadam papildināšanu ar jaunu punktu saistībā ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Tāpat likumprojektā tika ietverta atruna, ka darījumā ir jānodrošina gan privātais, gan valsts ieguldījums kompānijā airBaltic.

Lai arī izraudzītais investors varētu šķist ne tas labākais variants, tas būtu veids, kā paglābt nacionālo aviokompāniju no bankrota. «No valsts plānotajām 80 miljonu eiro investīcijām reģionālo lidmašīnu iegādi finansēt nav plānots. No šīs summas 45 miljoni eiro domāti Bombardier kā avanss par pārējām 11 lidmašīnām, par ko jau sen noslēgts līgums. 20 miljoni eiro nekavējoties būtu jāatvēl, lai segtu līzinga maksājumus par jau esošo floti, ko airBaltic pašlaik pati nespēj veikt. Bet 15 miljoni valsts naudas aizietu lidmašīnu uzturēšanas maksājumiem. Prudentia piedāvātais naudas plūsmas izlietojums arī parāda to, kas no amatpersonu mutēm paliek nepateikts: airBaltic faktiski iestājusies maksātnespēja,» vēsta Latvijas sabiedrisko mediju internet ziņu portāls lsm.

Darījumu pamats ielikts jau 25.augustā. Tad airBaltic padomes sēdē grozīts vēl tikai šajā vasarā pieņemtais jaunais biznesa attīstības plāns pieciem gadiem Horizon 2021, precizējot, ka airBaltic flotes atjaunošanas plāns ietvers arī reģionālās lidmašīnas. Līdz tam lidsabiedrības biznesa plāns paredzēja tā dēvētās propelleru lidmašīnas tuvākiem mērķiem un lielās CS300 sērijas lidmašīnas tālākiem pārlidojumiem, par kuru piegādi jau noslēgts līgums ar ražotāju Bombardier.

Publiski paziņots, ka vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess piedāvā 52 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu airBaltic flotes optimizāciju un atjaunošanu atbilstoši biznesa plānam. Faktiski Montāgs-Girmess par savām investīcijām iegūst iespēju finansēt piecu reģionālo lidmašīnu līzingu – ar šāda tipa lidaparātu piegādi viņš pats nodarbojies -, kā arī sedz avansa maksājumu divām Bombardier CS300 sērijas lidmašīnām, kas piemērotas tālākiem pārlidojumiem. Tā secināts no konsultantu firmas Prudentia Advisors pārskata par sarunām ar investoru, kas sagatavots 17.septembrī, ziņo lsm.

airBaltic bankrota pieļaušana nebūtu labākais risinājums, ņemot vērā, ka saskaņā ar Boston Consulting Group ziņojumu, aviācijas nozare Latvijā nodrošina aptuveni 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kā arī kopumā tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos radītājus.

Laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2015.gada augustam airBaltic veicis nodokļu iemaksas 67 miljonu eiro apmērā un procentu maksājumus valsts budžetā teju 75 miljonu eiro apjomā. Kopumā airBaltic šajā laika posmā  veicis maksājumus valstij tieši vai netieši piederošām vai pārraudzībā esošām institūcijām vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz valsts veiktās investīcijas airBaltic šī perioda ietvaros, liecina portāla BNN rīcībā esošā informācija.

Ref: 102.000.102.11169


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.