bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne
LatviaLatvija

Matīss un airBaltic: nekompetence vai izpalīdzīgs žests «Ventspils draugam»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Izpelnoties nosodījumus un kritiku no ekspertiem un premjerministres Laimdotas Straujumas attiecībā uz savu rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, rodas jautājums – vai bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss vienkārši ir nekompetents savā darbā vai arī apzināti rīkojas kāda cita – ne Latvijas valsts – interešu labā.

Lemberga intereses

Aviokompānijas airBaltic akciju piederība bijusi strīdiem apvīta kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās minējumi, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību izrādījis arī Aivars Lembergs,

«2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem – ar Šķēli saistītiem uzņēmējiem,» šā gada septembra nogalē ziņojis TV3 raidījums Nekā personīga. Kā zināms, mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus, taču pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā, pārdošana nesekmējas, jo aviokompānija iesaistīta daudzās tiesvedībās.

Runājot par Lemberga ieinteresētību airBaltic, jāmin fakts, ka 2011.gada februāra sākumā par airBaltic padomes priekšsēdētaju iecelta ar Lembergu saistītā Santa Glāzniece, kuru amatam padomē kā valsts kapitāla pārstāvi ieteica toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) – divas. Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam, savulaik rakstīja portāls Pietiek. Kā tolaik ziņoja portāls, atsaucoties uz kuluāros runāto, ar airBaltic jautājumu «sakārtošanu» nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu.

Pēc Pietiek ziņotā, «2010.gada 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvusi Bahamu salās reģistrēts fonds Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns. Neilgi pirms šī darījuma Antonovs bija vizītē Latvijā un tikās ar Lembergu un viņa dēlu.»

Tāpat 2011.gada sākumā portāls Pietiek rakstīja, ka vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ieceltas personas – Lembergam lojāli cilvēki, kuri viņam ir pateicīgi par karjeru un labklājību, tādēļ darbosies viņa interesēs. «Klasificēti kā «Lemberga menedžeri» šie cilvēki iepriekš pārstāvējuši Ventspils mēra intereses ar tranzītbiznesu saistītajos uzņēmumos. Līdz ar viņu nonākšanu lidostā Rīga, airBaltic un Latvijas Dzelzceļā notikusi laukuma sagatavošana to nonākšanai Lemberga ietekmē, spriež zinātāji. «Pareizāk teikt: viņš ir atgriezies pareizā amatā, ar pareizo ietekmi – «savā» Satiksmes ministrijā, jo Lembergs vienmēr bija Latvijas tranzītu uzskatījis par savu kabatu. Tagad viņš ir atgriezies, lai to vadītu un kontrolētu,» Pietiek saka kāds Ventspils uzņēmējs. Ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) rokām ieceļot amatos lidostā Rīga, Latvijas Dzelzceļā, lidsabiedrībā airBaltic un citos sev lojālus menedžerus, Ventspils mērs ir izkārtojis laukumā vajadzīgās figūras, bet tas vēl nenozīmē uzvarētu kauju, norāda kāds vadošs Vienotības politiķis,» rakstījis Pietiek.

«Iepriekš Rīgā runāja, ka Snoras galvenajā ēkā Rīgā biežs viesis ir Šlesers. Tādēļ fakts, ka tagad Antonovs tiekas nevis ar Šleseru, bet tēvu un dēlu Lembergiem, norāda, ka viņi varētu būt ieņēmuši Šlesera vietu pie sarunu galda par iespējamiem darījumiem,» rakstīts portālā Pietiek.

Sapnis par airBaltic Ventspils pašvaldības rokās

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš intervijā portālam BNN pirms pāris gadiem apgalvojis, ka no 2003. līdz 2009.gadam visus būtiskākos jautājumus Latvijā izlēma tikai trīs cilvēki – Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Bažās, ka Lembergs varētu būt premjers un Zaļo un zemnieku savienības pārziņā līdz ar to varētu nonākt arī Finanšu ministrija, Krūmiņš intervijā žurnālam Klubs atzinis, ka pārdevis sev piederošo uzņēmumu Man – Tess. Vienlaikus uzņēmējs nav slēpis, ja būtu Lemberga vietā, Ventspilī tiktu pārkrauti jau simts miljoni tonnu naftas, kā arī uzbūvētas divas trīs papildu trubas.

«Kopš 90.gadu sākuma valsts no šīs jomas nav ieguvusi nevienu kapeiku, līdzīgi kā tagad notiek ar airBaltic. Naudu saņēma vien daļa deputātu, kam Lembergs atnesa čemodānus,» pārliecināts Krūmiņš. «Varbūt viņam tieši jāļauj kļūt par premjeru, lai visi pārliecinātos, ka viņš valsts labā neko nevar izdarīt. Man bija kauns klausīties to cilvēku argumentus, kuri vēlēja par Lembergu. Viņš esot sakārtojis Ventspili, atnesis cilvēkiem debesmannu. Ventspilī viņš sēdēja uz zelta āderes, uz naftas trubas. Ja tās nebūtu, Lembergs nebūtu nekas. Neko tādu viņš nevarētu izdarīt ne Madonā, ne Jēkabpilī. Ja Preiļos kādas pensionāres mazdārziņā atrastu naftu, arī viņa vienā mirklī kļūtu par miljonāri,» teicis Krūmiņš.

Jāatgādina, ka Lembergs jau 2011.gadā sapņojis par airBaltic nonākšanu Ventspils pašvaldības rokās, solot, ka tas atrisinātu aviokompānijas problēmas nedēļas laikā, un tādējādi izsaucot smieklus ventspilnieku vidū.

Ventspilnieki tolaik atminējušies, ka viņš jau ir piedāvājis pilsētas domei par vienu latu pārdot ostā darbojošos termināļus, kuru finanšu avotus vairs nav spējis kontrolēt. Tāpat ironiski viedokļi tika izteikti par to, ka labākais veids, kā iznīcināt nacionālo aviopārvadātāju, ir atdot to Ventspils mēra rokās. Tādā gadījumā airBaltic gaida tāds pats liktenis, kā visu lielu korporatīvo biznesu, ko Lembergs uzskatījis par savu – Londonas vai Latvijas tiesu arests.

Vēl viena no prognozēm paredzēja, ka Lembergs vadīs airBaltic tāpat kā Ventspils brīvostu, kur daudz kas ir noslēpumā tīts, bet deputātu pieprasījumi par ostas finanšu līdzekļu izlietojumu paliek neizpildīti. Tāpat pilsētas iedzīvotāji tolaik pauduši neizpratni, kādā veidā Ventspils mērs nedēļas laikā grasās atrisināt visas airBaltic problēmas, ja veselu gadu vilcis garumā jautājumu par atļauju graudu termināļa teritorijā izveidot makaronu izstrādājumu ražotni.

Radikālāko viedokli nācies dzirdēt no kāda bijušā Ventspils domes darbinieka, pēc kura domām, «melnais caurums» eksistē ne tikai Visumā; jebkurš bizness, kas interesē Lembergu, pazūd viņa personīgajā «melnajā caurumā».

Ko neizdarīja Matīss

Rodas jautājums – vai Matīss, būdams satiksmes ministra amatā, apzināti kādu interešu vārdā nav novilcinājis virkni citādu risinājumu airBaltic labā? Tas izskaidrotu arī premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, pieprasot Matīsa demisiju, un norādot, ka iemesls tam ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. «Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» Straujumas teikto citējusi aģentūra LETA.

Aviokompānijas finanšu stāvokli varētu uzlabot, airBaltic, piemēram, palielinot savu pašu kapitālu par 22 miljoniem eiro, noslēdzot mierizlīgumu ar lidostu Rīga, optimizējot lidsabiedrības izmaksas, samazinot nerentablo lidojumu skaitu, vai arī pārdodot kādu no trīs meitas uzņēmumiem – SIA Coalition Rewards, SIA Air Baltic Training un SIA Baltijas Kravu Centrs, liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Skarbus vārdus bijušajam satiksmes ministram veltījuši arī citi. BNN jau vēstīja, ka pēc finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa teiktā, Matīss nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem. Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Interesanti, ka arī Matīss pats šobrīd pinas pats savos vārdos. Piemēram, sākotnēji Matīss lika noprast, ka līgums ar Montāgu-Girmesu paredz saistības pirkt Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, vēlāk gan atzīstot, ka konkrēts lidmašīnu tips nav paredzēts, tomēr jaunajam investoram ir paredzētas tiesības lemt par flotes nomaiņas jautājumiem. Tāpat bijušais ministrs paudis pārliecību, ka pašlaik valdībai vispareizāk būtu pēc iespējas ātrāk pārskatīt lēmumu un noraidīt piedāvāto investoru, lai cita starpā beigtu āzēt investoru, kas esot visnotaļ godājams Vācijas pilsonis. Jāpiebilst, ka iepriekš Matīss par izraudzīto investoru izteicies daudz sliktāk, norādot, ka viņa sakarā pastāv dažādi riski.

Neizpratni rada arī Matīsa publiskie izteikumi, paredzot galu valdībai, kurā paša pārstāvētā partija ir koalīcijā, turklāt paša partijas biedre ieņem premjerministres amatu.

Alternatīva lidsabiedrības bankrotam

Kā zināms, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Savukārt pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai airBaltic 80 miljonus eiro. Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu ar tehniskiem precizējumiem par likumprojekta Par valsts budžetu 2016.gadam papildināšanu ar jaunu punktu saistībā ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Tāpat likumprojektā tika ietverta atruna, ka darījumā ir jānodrošina gan privātais, gan valsts ieguldījums kompānijā airBaltic.

Lai arī izraudzītais investors varētu šķist ne tas labākais variants, tas būtu veids, kā paglābt nacionālo aviokompāniju no bankrota. «No valsts plānotajām 80 miljonu eiro investīcijām reģionālo lidmašīnu iegādi finansēt nav plānots. No šīs summas 45 miljoni eiro domāti Bombardier kā avanss par pārējām 11 lidmašīnām, par ko jau sen noslēgts līgums. 20 miljoni eiro nekavējoties būtu jāatvēl, lai segtu līzinga maksājumus par jau esošo floti, ko airBaltic pašlaik pati nespēj veikt. Bet 15 miljoni valsts naudas aizietu lidmašīnu uzturēšanas maksājumiem. Prudentia piedāvātais naudas plūsmas izlietojums arī parāda to, kas no amatpersonu mutēm paliek nepateikts: airBaltic faktiski iestājusies maksātnespēja,» vēsta Latvijas sabiedrisko mediju internet ziņu portāls lsm.

Darījumu pamats ielikts jau 25.augustā. Tad airBaltic padomes sēdē grozīts vēl tikai šajā vasarā pieņemtais jaunais biznesa attīstības plāns pieciem gadiem Horizon 2021, precizējot, ka airBaltic flotes atjaunošanas plāns ietvers arī reģionālās lidmašīnas. Līdz tam lidsabiedrības biznesa plāns paredzēja tā dēvētās propelleru lidmašīnas tuvākiem mērķiem un lielās CS300 sērijas lidmašīnas tālākiem pārlidojumiem, par kuru piegādi jau noslēgts līgums ar ražotāju Bombardier.

Publiski paziņots, ka vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess piedāvā 52 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu airBaltic flotes optimizāciju un atjaunošanu atbilstoši biznesa plānam. Faktiski Montāgs-Girmess par savām investīcijām iegūst iespēju finansēt piecu reģionālo lidmašīnu līzingu – ar šāda tipa lidaparātu piegādi viņš pats nodarbojies -, kā arī sedz avansa maksājumu divām Bombardier CS300 sērijas lidmašīnām, kas piemērotas tālākiem pārlidojumiem. Tā secināts no konsultantu firmas Prudentia Advisors pārskata par sarunām ar investoru, kas sagatavots 17.septembrī, ziņo lsm.

airBaltic bankrota pieļaušana nebūtu labākais risinājums, ņemot vērā, ka saskaņā ar Boston Consulting Group ziņojumu, aviācijas nozare Latvijā nodrošina aptuveni 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kā arī kopumā tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos radītājus.

Laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2015.gada augustam airBaltic veicis nodokļu iemaksas 67 miljonu eiro apmērā un procentu maksājumus valsts budžetā teju 75 miljonu eiro apjomā. Kopumā airBaltic šajā laika posmā  veicis maksājumus valstij tieši vai netieši piederošām vai pārraudzībā esošām institūcijām vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz valsts veiktās investīcijas airBaltic šī perioda ietvaros, liecina portāla BNN rīcībā esošā informācija.

Ref: 102.000.102.11169


Pievienot komentāru

Latvijā Toyota pārdošanas apjoms pieaudzis par 25%

Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Baltijā pārdoti 5 735 jauni Toyota auto, kas ir par 33% vairāk nekā pērn. Toyota kopējā auto tirgus daļa Baltijā ir 14,2%

Viedoklis: Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkārtoti aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Vairāku izglītības nozaru biedrības lūdz IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Igaunijā noraida uzņēmēju piedāvājumu palīdzēt ar dzelzceļa atjaunošanu

Uzņēmēji Lēnes apriņķī un apriņķa vadība ierosinājusi atjaunot nolietotu dzelzceļa posmu, piesaistot privātā sektora līdzekļus, tomēr piedāvājumu noraidījusi Igaunijas ekonomisko lietu ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Vēl nevar cerēt uz piena produktu cenu kritumu

Šā gada turpmākajos mēnešos piena produktu cenas Latvijā vai nu saglabāsies esošajā līmenī vai arī paaugstināsies vēl vairāk, līdz ar to pagaidām uz piena produktu cenu kritumu nevar cerēt.

Pieaug traktortehnikas izraisīto negadījumu skaits un izmaksāto atlīdzību apmēri

Latvijā pēdējos gados pieaudzis gan specializētās lauksaimniecības tehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs.

Orbāns sola atbalstu Polijai, kas turpina virzīt pretrunīgi vērtētu tiesu reformu

Saistībā ar kritiku, ko Polijas Seims saņēmis masu protesta akcijās valstī un no Briseles par pretrunīgi vērtētu tiesu varas reformu apstiprināšanu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solījis aizstāvēt Poliju pret Briseli.

Latvijā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini

No 24. līdz 28.jūlijam Liepājā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini 2017, kurās vairāk nekā 100 Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts karavīri sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apgūs izdzīvošanas iemaņas.

VID: «Aplokšņu algas» šogad būs prioritāte

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norāda Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Jelgavas glābējsilīte uz laiku tiks slēgta

Sākot no šī gada 1.augusta glābējsilīte, kura atrodas Jelgavas pilsētas slimnīcā, nebūs pieejama uz turpmākajiem desmit mēnešiem. Tam par iemeslu ir gaidāmie renovācijas darbi, BNN skaidro pārstāvji.

Desmit gadu laikā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par vairāk nekā 28 000

No 2007.gada līdz 2017.gadam Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par 28 060 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības.

Turcijā 17 laikraksta žurnālisti tiek apsūdzēti terorismā

Turcijā 17 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet žurnālisti stāsies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par sadarbību ar teroristisku organizāciju, par ko tiem draud līdz pat 43 gadus ilgs cietumsods.

Iedzīvotāji kūtri izmanto iespējas elektroniski pieprasīt pabalstus

Latvijas iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto iespēju pienākošos pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasīt elektroniski, vēsta aģentūrā.

Ķekavas novadā Jaunā konservatīvā partija atņem vienu vietu LZS

Jaunā konservatīvā partija novada domē atņēmusi vienu vietu Latvijas Zemnieku savienībai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par atkārtotām vēlēšanām Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī.

Nedēļa būs silta, taču teju katru dienu atsevišķos reģionos gaidāms lietus

Jaunajai nedēļai iesākoties, laika apstākļus Latvijā noteiks neliels ciklons ar tā centrālo daļu virs Lietuvas. Ar šo ciklonu saistīta nokrišņu zona daļā Latvijas, galvenokārt dienvidaustrumu rajonos, pa laikam nesīs lietu, debesis skaidrosies tikai brīžiem, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

Jaunākie komentāri