bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Matīss: Valdība solidāri ir atbildīga par airBaltic izvēlēto finanšu investoru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Par valdības lēmumu attiecībā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic izvēlēto investoru atbildīga ir valdība un arī premjere Laimdota Straujuma, jo lēmums pieņemts solidāri, preses brīfingā skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš daļēji piekrita, ka ir pataisīts par grēkāzi, lai gan varbūt vajadzējis aktīvāk strādāt. Vienlaikus viņš atzina, ka ar investoru piesaisti nodarbojās Prudentia, kura Satiksmes ministrijai piedāvāja tikai vienu iespējamo variantu, par ko nobalsoja arī valdība. Satiksmes ministrija investoru meklējusi vien pēdējo mēnesi, kad pārtraukta sadarbība ar Prudentia.

Matīss skaidroja, ka šodien viņam ar Straujumu bijusi aptuveni 30 sekunžu saruna, kurā pārmests, ka piedāvāts tikai viens investors.

Matīss neizslēdza, ka arī izraudzītais investors varētu no darījuma atteikties, jo valdība pieprasījusi papildu nosacījumus, lai valstij darījums būtu drošs.

Matīss skaidroja, ka demisijas pieprasījums viņam bijis pārsteigums, taču pats demisionēt negrasās, jo, kad jāpieņem nopietni lēmumi, demisionēt būtu gļēvi. Vienlaikus viņš atzina, ka pie krēsla neturas un savu darbību transporta jomā turpinās Saeimā.

Matīss uzsvēra, ka airBaltic gadījumā pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, jo pēdējos divus gadus kompānija strādā ar peļņu, un peļņa būs arī šogad. Līdz šim esot aktīvi strādāts, lai lidsabiedrību sakārtotu tādā veidā, kādā tā ir patlaban, tādējādi saglabājot Rīgu par aviācijas centru.

Matīss skaidroja, ka ir bijis atturīgs pret izvēlēto finanšu investoru, taču vakar valdībā lēmums esot pieņemts koleģiāli. Turklāt tas esot pagaidu lēmums. Patlaban lidsabiedrībai esot negatīvs pašu kapitāls. Par iepriekšējiem gadiem radušos zaudējumu apmērs ir 80 miljoni eiro. Šo «caurumu» tad arī plānots aizpildīt ar piesaistītā investora līdzekļiem, lai būtu pozitīvs pašu kapitāls, kad arī lidsabiedrību var piedāvāt solīdām kompānijām. Matīss skaidroja, ka finanšu investora mērķis ir nopelnīt. Ja lidsabiedrība tālāk tiek sakārtota, piesaistītais finanšu investors varēs savas daļas stratēģiskajam investoram pārdot dārgāk. Jautāts par bažām saistībā ar Krievijas lidmašīnu iegādi airBaltic, Matīss skaidroja, ka par to atbildīga ir pati lidsabiedrība. Ministrs arī atzina, ka par izvēlēto finanšu investoru pirmo reizi dzirdējis augustā. Viņam arī bijusi informācija par identificētiem riskiem saistībā ar tā piesaisti. Riskus novērst bijis valdības uzdevums.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc investors bija nepieciešams tieši tagad, Matīss skaidroja, ka ar savu peļņu airBaltic nevar segt avansa maksājumus noslēgtajam jauno lidmašīnu darījumam ar Bombardier, bet aizņemties no bankas nevar, jo ir negatīvs pašu kapitāls. Savukārt, laužot līgumu ar Bombardier, – arī šāds variants izskatīts valdībā – kompānija nevinnētu. Tagad Bombardier būs arī jāmaksā soda naudas par laikā nepiegādātām lidmašīnām, jo tās vajadzēja piegādāt jau šogad, kā arī ir pieejamas piešķirtās atlaides. Šajā situācijā esot bijis vajadzīgs ārējais finansējums

Matīss skaidroja, ka demisijas rakstu no Straujumas vēl nav saņēmis, un viņš nav lietas kursā, vai viņam rīt uz darbu jāiet vai nē. Vienlaikus viņš arī noraidīja, ka gatavotos kandidēt uz Latvijas Dzelzceļa vadītāja krēslu, jo to liedzot interešu konflikta likums.

Matīss norādīja, ka nākamajam satiksmes ministram būs daudz izaicinājumu, un ieteica nākt ar jaunām idejām. Pats viņš plāno ieņemt deputāta krēslu, taču par tālākām izvēlēm vēl lēmuma neesot, jo demisijas pieprasīšana bijusi negaidīta.

Kā ziņots, Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju. Straujuma par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī aviokompānijas stratēģiskās virzības uzraudzības trūkums, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

Kā ziņots, valdība atbalstīja Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju, savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro.

Iepriekš Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.

Pašlaik plānots, ka airBaltic jaunas lidmašīnas iegādāsies no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier. 2012.gada decembrī airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Ref:103.000.103.9026


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri