bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Matīss: Valdība solidāri ir atbildīga par airBaltic izvēlēto finanšu investoru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Par valdības lēmumu attiecībā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic izvēlēto investoru atbildīga ir valdība un arī premjere Laimdota Straujuma, jo lēmums pieņemts solidāri, preses brīfingā skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš daļēji piekrita, ka ir pataisīts par grēkāzi, lai gan varbūt vajadzējis aktīvāk strādāt. Vienlaikus viņš atzina, ka ar investoru piesaisti nodarbojās Prudentia, kura Satiksmes ministrijai piedāvāja tikai vienu iespējamo variantu, par ko nobalsoja arī valdība. Satiksmes ministrija investoru meklējusi vien pēdējo mēnesi, kad pārtraukta sadarbība ar Prudentia.

Matīss skaidroja, ka šodien viņam ar Straujumu bijusi aptuveni 30 sekunžu saruna, kurā pārmests, ka piedāvāts tikai viens investors.

Matīss neizslēdza, ka arī izraudzītais investors varētu no darījuma atteikties, jo valdība pieprasījusi papildu nosacījumus, lai valstij darījums būtu drošs.

Matīss skaidroja, ka demisijas pieprasījums viņam bijis pārsteigums, taču pats demisionēt negrasās, jo, kad jāpieņem nopietni lēmumi, demisionēt būtu gļēvi. Vienlaikus viņš atzina, ka pie krēsla neturas un savu darbību transporta jomā turpinās Saeimā.

Matīss uzsvēra, ka airBaltic gadījumā pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, jo pēdējos divus gadus kompānija strādā ar peļņu, un peļņa būs arī šogad. Līdz šim esot aktīvi strādāts, lai lidsabiedrību sakārtotu tādā veidā, kādā tā ir patlaban, tādējādi saglabājot Rīgu par aviācijas centru.

Matīss skaidroja, ka ir bijis atturīgs pret izvēlēto finanšu investoru, taču vakar valdībā lēmums esot pieņemts koleģiāli. Turklāt tas esot pagaidu lēmums. Patlaban lidsabiedrībai esot negatīvs pašu kapitāls. Par iepriekšējiem gadiem radušos zaudējumu apmērs ir 80 miljoni eiro. Šo «caurumu» tad arī plānots aizpildīt ar piesaistītā investora līdzekļiem, lai būtu pozitīvs pašu kapitāls, kad arī lidsabiedrību var piedāvāt solīdām kompānijām. Matīss skaidroja, ka finanšu investora mērķis ir nopelnīt. Ja lidsabiedrība tālāk tiek sakārtota, piesaistītais finanšu investors varēs savas daļas stratēģiskajam investoram pārdot dārgāk. Jautāts par bažām saistībā ar Krievijas lidmašīnu iegādi airBaltic, Matīss skaidroja, ka par to atbildīga ir pati lidsabiedrība. Ministrs arī atzina, ka par izvēlēto finanšu investoru pirmo reizi dzirdējis augustā. Viņam arī bijusi informācija par identificētiem riskiem saistībā ar tā piesaisti. Riskus novērst bijis valdības uzdevums.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc investors bija nepieciešams tieši tagad, Matīss skaidroja, ka ar savu peļņu airBaltic nevar segt avansa maksājumus noslēgtajam jauno lidmašīnu darījumam ar Bombardier, bet aizņemties no bankas nevar, jo ir negatīvs pašu kapitāls. Savukārt, laužot līgumu ar Bombardier, – arī šāds variants izskatīts valdībā – kompānija nevinnētu. Tagad Bombardier būs arī jāmaksā soda naudas par laikā nepiegādātām lidmašīnām, jo tās vajadzēja piegādāt jau šogad, kā arī ir pieejamas piešķirtās atlaides. Šajā situācijā esot bijis vajadzīgs ārējais finansējums

Matīss skaidroja, ka demisijas rakstu no Straujumas vēl nav saņēmis, un viņš nav lietas kursā, vai viņam rīt uz darbu jāiet vai nē. Vienlaikus viņš arī noraidīja, ka gatavotos kandidēt uz Latvijas Dzelzceļa vadītāja krēslu, jo to liedzot interešu konflikta likums.

Matīss norādīja, ka nākamajam satiksmes ministram būs daudz izaicinājumu, un ieteica nākt ar jaunām idejām. Pats viņš plāno ieņemt deputāta krēslu, taču par tālākām izvēlēm vēl lēmuma neesot, jo demisijas pieprasīšana bijusi negaidīta.

Kā ziņots, Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju. Straujuma par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī aviokompānijas stratēģiskās virzības uzraudzības trūkums, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

Kā ziņots, valdība atbalstīja Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju, savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro.

Iepriekš Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.

Pašlaik plānots, ka airBaltic jaunas lidmašīnas iegādāsies no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier. 2012.gada decembrī airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Ref:103.000.103.9026


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.