bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Matīss: Valdība solidāri ir atbildīga par airBaltic izvēlēto finanšu investoru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss preses brīfingā informē par Ministru prezidentes pieprasīto demisiju.

Par valdības lēmumu attiecībā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic izvēlēto investoru atbildīga ir valdība un arī premjere Laimdota Straujuma, jo lēmums pieņemts solidāri, preses brīfingā skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš daļēji piekrita, ka ir pataisīts par grēkāzi, lai gan varbūt vajadzējis aktīvāk strādāt. Vienlaikus viņš atzina, ka ar investoru piesaisti nodarbojās Prudentia, kura Satiksmes ministrijai piedāvāja tikai vienu iespējamo variantu, par ko nobalsoja arī valdība. Satiksmes ministrija investoru meklējusi vien pēdējo mēnesi, kad pārtraukta sadarbība ar Prudentia.

Matīss skaidroja, ka šodien viņam ar Straujumu bijusi aptuveni 30 sekunžu saruna, kurā pārmests, ka piedāvāts tikai viens investors.

Matīss neizslēdza, ka arī izraudzītais investors varētu no darījuma atteikties, jo valdība pieprasījusi papildu nosacījumus, lai valstij darījums būtu drošs.

Matīss skaidroja, ka demisijas pieprasījums viņam bijis pārsteigums, taču pats demisionēt negrasās, jo, kad jāpieņem nopietni lēmumi, demisionēt būtu gļēvi. Vienlaikus viņš atzina, ka pie krēsla neturas un savu darbību transporta jomā turpinās Saeimā.

Matīss uzsvēra, ka airBaltic gadījumā pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, jo pēdējos divus gadus kompānija strādā ar peļņu, un peļņa būs arī šogad. Līdz šim esot aktīvi strādāts, lai lidsabiedrību sakārtotu tādā veidā, kādā tā ir patlaban, tādējādi saglabājot Rīgu par aviācijas centru.

Matīss skaidroja, ka ir bijis atturīgs pret izvēlēto finanšu investoru, taču vakar valdībā lēmums esot pieņemts koleģiāli. Turklāt tas esot pagaidu lēmums. Patlaban lidsabiedrībai esot negatīvs pašu kapitāls. Par iepriekšējiem gadiem radušos zaudējumu apmērs ir 80 miljoni eiro. Šo «caurumu» tad arī plānots aizpildīt ar piesaistītā investora līdzekļiem, lai būtu pozitīvs pašu kapitāls, kad arī lidsabiedrību var piedāvāt solīdām kompānijām. Matīss skaidroja, ka finanšu investora mērķis ir nopelnīt. Ja lidsabiedrība tālāk tiek sakārtota, piesaistītais finanšu investors varēs savas daļas stratēģiskajam investoram pārdot dārgāk. Jautāts par bažām saistībā ar Krievijas lidmašīnu iegādi airBaltic, Matīss skaidroja, ka par to atbildīga ir pati lidsabiedrība. Ministrs arī atzina, ka par izvēlēto finanšu investoru pirmo reizi dzirdējis augustā. Viņam arī bijusi informācija par identificētiem riskiem saistībā ar tā piesaisti. Riskus novērst bijis valdības uzdevums.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc investors bija nepieciešams tieši tagad, Matīss skaidroja, ka ar savu peļņu airBaltic nevar segt avansa maksājumus noslēgtajam jauno lidmašīnu darījumam ar Bombardier, bet aizņemties no bankas nevar, jo ir negatīvs pašu kapitāls. Savukārt, laužot līgumu ar Bombardier, – arī šāds variants izskatīts valdībā – kompānija nevinnētu. Tagad Bombardier būs arī jāmaksā soda naudas par laikā nepiegādātām lidmašīnām, jo tās vajadzēja piegādāt jau šogad, kā arī ir pieejamas piešķirtās atlaides. Šajā situācijā esot bijis vajadzīgs ārējais finansējums

Matīss skaidroja, ka demisijas rakstu no Straujumas vēl nav saņēmis, un viņš nav lietas kursā, vai viņam rīt uz darbu jāiet vai nē. Vienlaikus viņš arī noraidīja, ka gatavotos kandidēt uz Latvijas Dzelzceļa vadītāja krēslu, jo to liedzot interešu konflikta likums.

Matīss norādīja, ka nākamajam satiksmes ministram būs daudz izaicinājumu, un ieteica nākt ar jaunām idejām. Pats viņš plāno ieņemt deputāta krēslu, taču par tālākām izvēlēm vēl lēmuma neesot, jo demisijas pieprasīšana bijusi negaidīta.

Kā ziņots, Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju. Straujuma par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī aviokompānijas stratēģiskās virzības uzraudzības trūkums, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

Kā ziņots, valdība atbalstīja Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju, savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro.

Iepriekš Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.

Pašlaik plānots, ka airBaltic jaunas lidmašīnas iegādāsies no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier. 2012.gada decembrī airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Ref:103.000.103.9026


Pievienot komentāru

Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Pieci cilvēki tikuši nonāvēti un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.

Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi iepirkumu

Izsludināts iepirkums par piebraucamā ceļa Ventspilī, Talsu ielā 200, izveidi un sakārtotu teritoriju, lai viens no zemes nomniekiem tur varētu sākt savas ēkas būvniecību, ziņo Ventspils brīvosta.

Igaunijas investori apsver miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celšanu Latvijā

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Latvijā plāno ieviest ceļošanas pases

Deputāti iesnieguši grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, rosinot Latvijā ieviest ceļošanas pases, lai izvairītos no situācijām, kad tiek ierobežotas personu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī piedalīties vēlēšanās.

Lauksaimnieki aicina balsot par zemes saglabāšanu vietējo iedzīvotāju īpašumā

Deputātiem nosūtīta vēstule ar aicinājumu atbalstīt lauksaimniekus, lauku iedzīvotājus un grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz vairāku nosacījumu ieviešanu zemes pircējiem un kurus 23.martā trešajā lasījumā skatīs Saeimas sēdē.

Sākas paziņojumu izsūtīšana par pašvaldību vēlēšanām

Šonedēļ Pilsonības migrācijas lietu pārvalde ir sākusi paziņojumu par vēlēšanām sagatavošanu un izsūtīšanu vēlētājiem. Ar to starpniecību vēlētāji tiks informēti par savu vēlēšanu iecirkni un balsošanas kārtību šā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās.

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.