bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija

Mazumtirdzniecībai Eiropā šogad prognozē lēnu pieaugumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn Eiropā bija vērojams ekonomikas pieaugums un bezdarba samazināšanās lielākajā daļā valstu. Šī attīstība atspoguļojās nominālajos pirktspējas rādītājos, kas Eiropas Savienībā (ES) pieauga vidēji par 3,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas deva katram ES iedzīvotājam vidēji 15 948 eiro ikdienas tēriņiem, īres maksājumiem, uzkrājumiem un pensiju iemaksām.

Latvijas pirktspējas izaugsme 2015.gadā pieauga par 6,6 procentiem, kas bija lielākais pieaugums Baltijas valstu vidū (Lietuvā +4,9 procenti, Igaunijā +5,2 procenti). Pateicoties pieaugošajai nodarbinātībai, Latvijā pirktspēja uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 6 527 eiro.

Stabilais mazumtirdzniecības veikalu bizness turpina pagājušajā gadā uzsākto gaitu arī 2016.gadā. Pētījumu kompānija GfK prognozē Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm nedaudz palēninātu attīstību ar pieaugumu 1,1 procents (pamatojoties uz eiro nomināla vērtību). Īpaši pozitīva attīstība gaidāma Rumānijā (+7,2 procenti), tāpat turpmāka attīstība paredzama Baltijas valstīs (no +3,8 procentiem līdz +4,9 procentiem), kas pakāpeniski panāks citus vairāk nostabilizējušos tirgus. Sagaidāma spēcīga dinamika mazumtirdzniecības veikalos Zviedrijā (+4,8 procenti) un Spānijā (+3,7 procenti). Kas attiecas uz Baltijas valstīm, tad visaugstākais paredzamais apgrozījuma pieauguma temps gaidāms Igaunijā (+4,9 procenti). Tai seko Latvija ar +4,5% un Lietuva ar +3,8%.

2015.gadā Eiropas patērētājus priecēja zemas energoresursu un degvielas izmaksas, kā arī laba ekonomiskā situācija un personīgās labklājības pieaugums daudzās Eiropas valstīs. Šo pozitīvo pārmaiņu galvenie ieguvēji bija dažādas nozares, izņemot mazumtirdzniecību. Rezultātā arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties mazumtirdzniecības īpatsvaram privātajā patēriņā. Vidējais rādītājs 28 ES dalībvalstīs ir 30,4 procenti. Tā kā patērētājiem atliek vairāk naudas pirkumiem, viņi pārsvarā tērē šos līdzekļus par pakalpojumiem, ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, nevis mazumtirdzniecības sektorā. Šo izdevumu dēļ mazāk naudas atliek mazumtirdzniecības tēriņiem, norāda pētījuma autori. Latvijā privātā patēriņa īpatsvars mazumtirdzniecībā bija 34,5 procenti. Lietuvā – 33,8%, bet Igaunijā – 44,2%.

Patēriņa cenas 2015.gadā saglabājās nemainīgas (+0.0 procenti). Ar šādu situāciju reti sastopas gan rūpniecība un mazumtirdzniecība, gan arī patērētāji. Šā gada februārī Eiropas Komisija paredzēja cenu pieaugumu 2016.gadā par 0,5 procentiem, ko izraisīšot ekspansīvāka centrālās bankas politika un ekonomikas uzplaukums, bet inflācijas gaidas mazināšot zemās cenas par jēlmateriāliem. Cenu deflācija 2015.gadā faktiski bija vērojama daudzās Eiropas valstīs, bet 2016.gadā Eiropas Komisija prognozē patēriņa cenu kritumu tikai Slovēnijā (-0,3 procenti), Rumānijā (-0,2 procenti), Lietuvā (-0,1 procenti) un Bulgārijā (-0,1 procenti). Latvijā 2016. gadā inflācija tiek prognozēta +0,4 procentu apmērā, bet Igaunijā +1,00 procentu apmērā.

Tirdzniecības platību apmēri ES 28 dalībvalstīs pērn pakāpušies par 0,3 procentiem. Tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju sasniedzot 1,17 m2, tirdzniecības platību nodrošinājums ES 28 dalībvalstīs stagnē salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas skaidrojams ar nelielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Neskatoties uz sarežģīto situāciju mazumtirdzniecībā, Portugālē tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju palielinājās līdz 0,98 m2. Atšķirībā no piesātinātajiem mazumtirdzniecības tirgiem, piemēram, Austrijā (1,74 m2), Nīderlandē (1,62 m2) un Šveicē (1,49 m2), tādi tirgi, piemēram, kā Čehijas Republika (1,03 m2), Polija (0,93 m2) un Turcija (0,66 m2) joprojām piedāvā spēcīgu attīstības potenciālu mazumtirdzniecībai paredzētajam nekustamajam īpašumam. Tirdzniecības platību nodrošinājums Latvijā 2015.gadā bija 1,03 m2 uz vienu iedzīvotāju; Lietuvā tas bija 1,05 m2, bet Igaunijā – 1,10 m2.

Pērn tirdzniecības platību produktivitāte ES 28 dalībvalstīs palielinājās par 2,7 procentiem, sasniedzot gandrīz 4 200 eiro uz vienu tirdzniecības platības m2. Tās ir labas ziņas mazumtirdzniecības veikaliem, kas bija spējīgi gūt peļņu divus gadus pēc kārtas pēc vairākus gadus ilguša lejupejoša snieguma. Tiešsaistes (online) mazumtirdzniecības dinamika palēninājās vairāk nostabilizējušajos tirgos, tādēļ mazumtirdzniecības veikaliem bija pakāpeniski jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Nerentablie veikali tika slēgti sakarā ar to, ka mazumtirgotāji savu piedāvājumu digitalizēja un sniedza daudzkanālu risinājumus. Visaugstākā tirdzniecības platību produktivitāte tradicionāli ir vērojama Ziemeļeiropā, Šveicē un Luksemburgā, savukārt viszemākā – Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, taču šīs valstis pastāvīgi virzās uz priekšu. Latvijā tirdzniecības platību produktivitāte 2015. gadā bija 2 510 eiro uz vienu m2, Lietuvā – 2 634 EUR/m2 un Igaunijā – 3 288 EUR/m2, secināts pētījumā.

«Kopumā 2015. bija labs gads Eiropas patērētājiem,» saka Dr. Gerolds Doplbauers, pētījumu kompānijas GfK mazumtirdzniecības eksperts un pētījuma vadītājs. «Eiropas Savienības ekonomika nomināli pieauga par 4,7 procentiem un bezdarba līmenis samazinājās lielākajā daļā valstu. Privātais patēriņš ievērojami pieauga – zemo procentu likmju dēļ tradicionālie uzkrājumi šķita mazāk pievilcīgi, tādējādi panākot to, ka daudzi patērētāji izvēlējās iztērēt savu naudu, kas nāca par labu mazumtirdzniecībai. Taču pastāv lielas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem Eiropā, un līdzās pozitīvajai attīstībai pastāv politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Joprojām ir jāskatās, kā Eiropas uzņēmumu un patērētāju gatavību ieguldīt savu naudu ietekmēs Eiropas bēgļu krīze un terora draudi, kā arī ekonomiskās nepilnības valstīs ar strauji augošu ekonomiku.»

Pētījumu kompānija GfK veica visaptverošu Eiropas mazumtirdzniecības situācijas analīzi 33 Eiropas valstīs. Pētījums aplūko pirktspēju, iedzīvotāju kopējo izdevumu īpatsvaru mazumtirdzniecībā, inflāciju, tirdzniecības platību produktivitāti, kā arī apgrozījuma prognozes 2016.gadam.

Ref: 102.000.102.12468


Pievienot komentāru

Deputāti: Topošais Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.

Asociācija: Strauji ceļot akcīzi cigaretēm, dramatiski pieaugs kontrabandas apjomi

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālai asociācijai neizpratni rada Finanšu ministrijas iesniegtie priekšlikumi nodokļu reformas likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, kas paredz cigarešu akcīzes nodokli plānoto 5,5% vietā paaugstināt par 11%.

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā deleģē vairākus deputātus

Darbam «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģējušas Andreju Judinu, Mārtiņu Šicu, Igoru Pimenovu, Ritvaru Jansonu, Ingunu Sudrabu un Aināru Mežuli.

ASV – soli tuvāk jaunām sankcijām pret Krieviju

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palāta ir pieņēmusi papildu sankcijas pret Krieviju, Ziemeļkoreju un Irānu, kaut arī ASV prezidents Donalds Tramps tās kritizējis.