bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis

Mazumtirdzniecībai Eiropā šogad prognozē lēnu pieaugumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn Eiropā bija vērojams ekonomikas pieaugums un bezdarba samazināšanās lielākajā daļā valstu. Šī attīstība atspoguļojās nominālajos pirktspējas rādītājos, kas Eiropas Savienībā (ES) pieauga vidēji par 3,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas deva katram ES iedzīvotājam vidēji 15 948 eiro ikdienas tēriņiem, īres maksājumiem, uzkrājumiem un pensiju iemaksām.

Latvijas pirktspējas izaugsme 2015.gadā pieauga par 6,6 procentiem, kas bija lielākais pieaugums Baltijas valstu vidū (Lietuvā +4,9 procenti, Igaunijā +5,2 procenti). Pateicoties pieaugošajai nodarbinātībai, Latvijā pirktspēja uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 6 527 eiro.

Stabilais mazumtirdzniecības veikalu bizness turpina pagājušajā gadā uzsākto gaitu arī 2016.gadā. Pētījumu kompānija GfK prognozē Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm nedaudz palēninātu attīstību ar pieaugumu 1,1 procents (pamatojoties uz eiro nomināla vērtību). Īpaši pozitīva attīstība gaidāma Rumānijā (+7,2 procenti), tāpat turpmāka attīstība paredzama Baltijas valstīs (no +3,8 procentiem līdz +4,9 procentiem), kas pakāpeniski panāks citus vairāk nostabilizējušos tirgus. Sagaidāma spēcīga dinamika mazumtirdzniecības veikalos Zviedrijā (+4,8 procenti) un Spānijā (+3,7 procenti). Kas attiecas uz Baltijas valstīm, tad visaugstākais paredzamais apgrozījuma pieauguma temps gaidāms Igaunijā (+4,9 procenti). Tai seko Latvija ar +4,5% un Lietuva ar +3,8%.

2015.gadā Eiropas patērētājus priecēja zemas energoresursu un degvielas izmaksas, kā arī laba ekonomiskā situācija un personīgās labklājības pieaugums daudzās Eiropas valstīs. Šo pozitīvo pārmaiņu galvenie ieguvēji bija dažādas nozares, izņemot mazumtirdzniecību. Rezultātā arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties mazumtirdzniecības īpatsvaram privātajā patēriņā. Vidējais rādītājs 28 ES dalībvalstīs ir 30,4 procenti. Tā kā patērētājiem atliek vairāk naudas pirkumiem, viņi pārsvarā tērē šos līdzekļus par pakalpojumiem, ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, nevis mazumtirdzniecības sektorā. Šo izdevumu dēļ mazāk naudas atliek mazumtirdzniecības tēriņiem, norāda pētījuma autori. Latvijā privātā patēriņa īpatsvars mazumtirdzniecībā bija 34,5 procenti. Lietuvā – 33,8%, bet Igaunijā – 44,2%.

Patēriņa cenas 2015.gadā saglabājās nemainīgas (+0.0 procenti). Ar šādu situāciju reti sastopas gan rūpniecība un mazumtirdzniecība, gan arī patērētāji. Šā gada februārī Eiropas Komisija paredzēja cenu pieaugumu 2016.gadā par 0,5 procentiem, ko izraisīšot ekspansīvāka centrālās bankas politika un ekonomikas uzplaukums, bet inflācijas gaidas mazināšot zemās cenas par jēlmateriāliem. Cenu deflācija 2015.gadā faktiski bija vērojama daudzās Eiropas valstīs, bet 2016.gadā Eiropas Komisija prognozē patēriņa cenu kritumu tikai Slovēnijā (-0,3 procenti), Rumānijā (-0,2 procenti), Lietuvā (-0,1 procenti) un Bulgārijā (-0,1 procenti). Latvijā 2016. gadā inflācija tiek prognozēta +0,4 procentu apmērā, bet Igaunijā +1,00 procentu apmērā.

Tirdzniecības platību apmēri ES 28 dalībvalstīs pērn pakāpušies par 0,3 procentiem. Tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju sasniedzot 1,17 m2, tirdzniecības platību nodrošinājums ES 28 dalībvalstīs stagnē salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas skaidrojams ar nelielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Neskatoties uz sarežģīto situāciju mazumtirdzniecībā, Portugālē tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju palielinājās līdz 0,98 m2. Atšķirībā no piesātinātajiem mazumtirdzniecības tirgiem, piemēram, Austrijā (1,74 m2), Nīderlandē (1,62 m2) un Šveicē (1,49 m2), tādi tirgi, piemēram, kā Čehijas Republika (1,03 m2), Polija (0,93 m2) un Turcija (0,66 m2) joprojām piedāvā spēcīgu attīstības potenciālu mazumtirdzniecībai paredzētajam nekustamajam īpašumam. Tirdzniecības platību nodrošinājums Latvijā 2015.gadā bija 1,03 m2 uz vienu iedzīvotāju; Lietuvā tas bija 1,05 m2, bet Igaunijā – 1,10 m2.

Pērn tirdzniecības platību produktivitāte ES 28 dalībvalstīs palielinājās par 2,7 procentiem, sasniedzot gandrīz 4 200 eiro uz vienu tirdzniecības platības m2. Tās ir labas ziņas mazumtirdzniecības veikaliem, kas bija spējīgi gūt peļņu divus gadus pēc kārtas pēc vairākus gadus ilguša lejupejoša snieguma. Tiešsaistes (online) mazumtirdzniecības dinamika palēninājās vairāk nostabilizējušajos tirgos, tādēļ mazumtirdzniecības veikaliem bija pakāpeniski jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Nerentablie veikali tika slēgti sakarā ar to, ka mazumtirgotāji savu piedāvājumu digitalizēja un sniedza daudzkanālu risinājumus. Visaugstākā tirdzniecības platību produktivitāte tradicionāli ir vērojama Ziemeļeiropā, Šveicē un Luksemburgā, savukārt viszemākā – Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, taču šīs valstis pastāvīgi virzās uz priekšu. Latvijā tirdzniecības platību produktivitāte 2015. gadā bija 2 510 eiro uz vienu m2, Lietuvā – 2 634 EUR/m2 un Igaunijā – 3 288 EUR/m2, secināts pētījumā.

«Kopumā 2015. bija labs gads Eiropas patērētājiem,» saka Dr. Gerolds Doplbauers, pētījumu kompānijas GfK mazumtirdzniecības eksperts un pētījuma vadītājs. «Eiropas Savienības ekonomika nomināli pieauga par 4,7 procentiem un bezdarba līmenis samazinājās lielākajā daļā valstu. Privātais patēriņš ievērojami pieauga – zemo procentu likmju dēļ tradicionālie uzkrājumi šķita mazāk pievilcīgi, tādējādi panākot to, ka daudzi patērētāji izvēlējās iztērēt savu naudu, kas nāca par labu mazumtirdzniecībai. Taču pastāv lielas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem Eiropā, un līdzās pozitīvajai attīstībai pastāv politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Joprojām ir jāskatās, kā Eiropas uzņēmumu un patērētāju gatavību ieguldīt savu naudu ietekmēs Eiropas bēgļu krīze un terora draudi, kā arī ekonomiskās nepilnības valstīs ar strauji augošu ekonomiku.»

Pētījumu kompānija GfK veica visaptverošu Eiropas mazumtirdzniecības situācijas analīzi 33 Eiropas valstīs. Pētījums aplūko pirktspēju, iedzīvotāju kopējo izdevumu īpatsvaru mazumtirdzniecībā, inflāciju, tirdzniecības platību produktivitāti, kā arī apgrozījuma prognozes 2016.gadam.

Ref: 102.000.102.12468


Pievienot komentāru

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.

Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši 21 ugunsgrēku

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.janvāra pulksten 6.30 līdz 19.janvāra pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 48 izsaukumus - 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un 21 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Kaspersky Lab: Medicīnas iestādes nerūpējas par savu drošību

Drošības ekspertu pētījumi liecina, ka medicīnas iestādes nav norūpējušās par savu korporatīvo tīklu informācijas drošības jautājumiem, lai gan kibernoziedznieki interesējas par šiem tīkliem, jo tajos tiek apstrādāti vērtīgi medicīniskie dati, norāda Kaspersky Lab speciālisti.

Kustība Par!: ZZS un Saskaņa piesedz valsts sagrābšanu

««Oligarhu lietas» parlamentārā izmeklēšana vēlreiz skaudri parādīja, «kas ir kas» Latvijas Republikas Saeimā. Zaļzemnieki ir pilnīgā saskaņā, piesedzot Aivaru Lembergu un Latvijas valsts sagrābšanu. Viņi un Inguna Sudraba pārvērta parlamentāro izmeklēšanu par farsu.»

Skonto stadiona īpašnieki neapmierināti ar Latvijas tiesas sistēmu

Skonto Stadions īpašnieki izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja to prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona.

Ziemas vētra Nīderlandē un Vācijā izvēršas traģiska

Stipra ziemas vētra Rietumeiropā un Centrālajā Eiropā prasījusi astoņu cilvēku dzīvības, kā arī likusi uz laiku apturēt dzelzceļa satiksmi un ierobežot aviācijas kustību.

Eksperti: Veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem

Latvijā un pasaulē atzīti eksperti sarunā par veselības aprūpi ziņo, ka Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais Veselības finansēšanas likums ir ekonomiski nepamatots un neefektīvs. Trūkst sociāli atbildīgas valsts principu, jo veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka, kas pasliktinās sabiedrības veselības rādītājus, pauž Kustība Par!.

Brīvdienās un nākamajā nedēļā saglabāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi 

Piektdien, 19.janvārī, un sestdien stipras vēja brāzmas vai ievērojams sniega segas pieaugums nav sagaidāms un nedaudz paaugstināsies gaisa temperatūra, bet jau svētdien un nākamās nedēļas sākumā Latvijā atkal ieplūdīs aukstākas gaisa masas.

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.