bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Mazumtirdzniecībai Eiropā šogad prognozē lēnu pieaugumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn Eiropā bija vērojams ekonomikas pieaugums un bezdarba samazināšanās lielākajā daļā valstu. Šī attīstība atspoguļojās nominālajos pirktspējas rādītājos, kas Eiropas Savienībā (ES) pieauga vidēji par 3,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas deva katram ES iedzīvotājam vidēji 15 948 eiro ikdienas tēriņiem, īres maksājumiem, uzkrājumiem un pensiju iemaksām.

Latvijas pirktspējas izaugsme 2015.gadā pieauga par 6,6 procentiem, kas bija lielākais pieaugums Baltijas valstu vidū (Lietuvā +4,9 procenti, Igaunijā +5,2 procenti). Pateicoties pieaugošajai nodarbinātībai, Latvijā pirktspēja uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 6 527 eiro.

Stabilais mazumtirdzniecības veikalu bizness turpina pagājušajā gadā uzsākto gaitu arī 2016.gadā. Pētījumu kompānija GfK prognozē Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm nedaudz palēninātu attīstību ar pieaugumu 1,1 procents (pamatojoties uz eiro nomināla vērtību). Īpaši pozitīva attīstība gaidāma Rumānijā (+7,2 procenti), tāpat turpmāka attīstība paredzama Baltijas valstīs (no +3,8 procentiem līdz +4,9 procentiem), kas pakāpeniski panāks citus vairāk nostabilizējušos tirgus. Sagaidāma spēcīga dinamika mazumtirdzniecības veikalos Zviedrijā (+4,8 procenti) un Spānijā (+3,7 procenti). Kas attiecas uz Baltijas valstīm, tad visaugstākais paredzamais apgrozījuma pieauguma temps gaidāms Igaunijā (+4,9 procenti). Tai seko Latvija ar +4,5% un Lietuva ar +3,8%.

2015.gadā Eiropas patērētājus priecēja zemas energoresursu un degvielas izmaksas, kā arī laba ekonomiskā situācija un personīgās labklājības pieaugums daudzās Eiropas valstīs. Šo pozitīvo pārmaiņu galvenie ieguvēji bija dažādas nozares, izņemot mazumtirdzniecību. Rezultātā arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties mazumtirdzniecības īpatsvaram privātajā patēriņā. Vidējais rādītājs 28 ES dalībvalstīs ir 30,4 procenti. Tā kā patērētājiem atliek vairāk naudas pirkumiem, viņi pārsvarā tērē šos līdzekļus par pakalpojumiem, ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, nevis mazumtirdzniecības sektorā. Šo izdevumu dēļ mazāk naudas atliek mazumtirdzniecības tēriņiem, norāda pētījuma autori. Latvijā privātā patēriņa īpatsvars mazumtirdzniecībā bija 34,5 procenti. Lietuvā – 33,8%, bet Igaunijā – 44,2%.

Patēriņa cenas 2015.gadā saglabājās nemainīgas (+0.0 procenti). Ar šādu situāciju reti sastopas gan rūpniecība un mazumtirdzniecība, gan arī patērētāji. Šā gada februārī Eiropas Komisija paredzēja cenu pieaugumu 2016.gadā par 0,5 procentiem, ko izraisīšot ekspansīvāka centrālās bankas politika un ekonomikas uzplaukums, bet inflācijas gaidas mazināšot zemās cenas par jēlmateriāliem. Cenu deflācija 2015.gadā faktiski bija vērojama daudzās Eiropas valstīs, bet 2016.gadā Eiropas Komisija prognozē patēriņa cenu kritumu tikai Slovēnijā (-0,3 procenti), Rumānijā (-0,2 procenti), Lietuvā (-0,1 procenti) un Bulgārijā (-0,1 procenti). Latvijā 2016. gadā inflācija tiek prognozēta +0,4 procentu apmērā, bet Igaunijā +1,00 procentu apmērā.

Tirdzniecības platību apmēri ES 28 dalībvalstīs pērn pakāpušies par 0,3 procentiem. Tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju sasniedzot 1,17 m2, tirdzniecības platību nodrošinājums ES 28 dalībvalstīs stagnē salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas skaidrojams ar nelielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Neskatoties uz sarežģīto situāciju mazumtirdzniecībā, Portugālē tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju palielinājās līdz 0,98 m2. Atšķirībā no piesātinātajiem mazumtirdzniecības tirgiem, piemēram, Austrijā (1,74 m2), Nīderlandē (1,62 m2) un Šveicē (1,49 m2), tādi tirgi, piemēram, kā Čehijas Republika (1,03 m2), Polija (0,93 m2) un Turcija (0,66 m2) joprojām piedāvā spēcīgu attīstības potenciālu mazumtirdzniecībai paredzētajam nekustamajam īpašumam. Tirdzniecības platību nodrošinājums Latvijā 2015.gadā bija 1,03 m2 uz vienu iedzīvotāju; Lietuvā tas bija 1,05 m2, bet Igaunijā – 1,10 m2.

Pērn tirdzniecības platību produktivitāte ES 28 dalībvalstīs palielinājās par 2,7 procentiem, sasniedzot gandrīz 4 200 eiro uz vienu tirdzniecības platības m2. Tās ir labas ziņas mazumtirdzniecības veikaliem, kas bija spējīgi gūt peļņu divus gadus pēc kārtas pēc vairākus gadus ilguša lejupejoša snieguma. Tiešsaistes (online) mazumtirdzniecības dinamika palēninājās vairāk nostabilizējušajos tirgos, tādēļ mazumtirdzniecības veikaliem bija pakāpeniski jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Nerentablie veikali tika slēgti sakarā ar to, ka mazumtirgotāji savu piedāvājumu digitalizēja un sniedza daudzkanālu risinājumus. Visaugstākā tirdzniecības platību produktivitāte tradicionāli ir vērojama Ziemeļeiropā, Šveicē un Luksemburgā, savukārt viszemākā – Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, taču šīs valstis pastāvīgi virzās uz priekšu. Latvijā tirdzniecības platību produktivitāte 2015. gadā bija 2 510 eiro uz vienu m2, Lietuvā – 2 634 EUR/m2 un Igaunijā – 3 288 EUR/m2, secināts pētījumā.

«Kopumā 2015. bija labs gads Eiropas patērētājiem,» saka Dr. Gerolds Doplbauers, pētījumu kompānijas GfK mazumtirdzniecības eksperts un pētījuma vadītājs. «Eiropas Savienības ekonomika nomināli pieauga par 4,7 procentiem un bezdarba līmenis samazinājās lielākajā daļā valstu. Privātais patēriņš ievērojami pieauga – zemo procentu likmju dēļ tradicionālie uzkrājumi šķita mazāk pievilcīgi, tādējādi panākot to, ka daudzi patērētāji izvēlējās iztērēt savu naudu, kas nāca par labu mazumtirdzniecībai. Taču pastāv lielas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem Eiropā, un līdzās pozitīvajai attīstībai pastāv politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Joprojām ir jāskatās, kā Eiropas uzņēmumu un patērētāju gatavību ieguldīt savu naudu ietekmēs Eiropas bēgļu krīze un terora draudi, kā arī ekonomiskās nepilnības valstīs ar strauji augošu ekonomiku.»

Pētījumu kompānija GfK veica visaptverošu Eiropas mazumtirdzniecības situācijas analīzi 33 Eiropas valstīs. Pētījums aplūko pirktspēju, iedzīvotāju kopējo izdevumu īpatsvaru mazumtirdzniecībā, inflāciju, tirdzniecības platību produktivitāti, kā arī apgrozījuma prognozes 2016.gadam.

Ref: 102.000.102.12468


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.