bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Mazumtirdzniecībai Eiropā šogad prognozē lēnu pieaugumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn Eiropā bija vērojams ekonomikas pieaugums un bezdarba samazināšanās lielākajā daļā valstu. Šī attīstība atspoguļojās nominālajos pirktspējas rādītājos, kas Eiropas Savienībā (ES) pieauga vidēji par 3,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas deva katram ES iedzīvotājam vidēji 15 948 eiro ikdienas tēriņiem, īres maksājumiem, uzkrājumiem un pensiju iemaksām.

Latvijas pirktspējas izaugsme 2015.gadā pieauga par 6,6 procentiem, kas bija lielākais pieaugums Baltijas valstu vidū (Lietuvā +4,9 procenti, Igaunijā +5,2 procenti). Pateicoties pieaugošajai nodarbinātībai, Latvijā pirktspēja uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 6 527 eiro.

Stabilais mazumtirdzniecības veikalu bizness turpina pagājušajā gadā uzsākto gaitu arī 2016.gadā. Pētījumu kompānija GfK prognozē Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm nedaudz palēninātu attīstību ar pieaugumu 1,1 procents (pamatojoties uz eiro nomināla vērtību). Īpaši pozitīva attīstība gaidāma Rumānijā (+7,2 procenti), tāpat turpmāka attīstība paredzama Baltijas valstīs (no +3,8 procentiem līdz +4,9 procentiem), kas pakāpeniski panāks citus vairāk nostabilizējušos tirgus. Sagaidāma spēcīga dinamika mazumtirdzniecības veikalos Zviedrijā (+4,8 procenti) un Spānijā (+3,7 procenti). Kas attiecas uz Baltijas valstīm, tad visaugstākais paredzamais apgrozījuma pieauguma temps gaidāms Igaunijā (+4,9 procenti). Tai seko Latvija ar +4,5% un Lietuva ar +3,8%.

2015.gadā Eiropas patērētājus priecēja zemas energoresursu un degvielas izmaksas, kā arī laba ekonomiskā situācija un personīgās labklājības pieaugums daudzās Eiropas valstīs. Šo pozitīvo pārmaiņu galvenie ieguvēji bija dažādas nozares, izņemot mazumtirdzniecību. Rezultātā arī 2015.gadā turpinājās tendence samazināties mazumtirdzniecības īpatsvaram privātajā patēriņā. Vidējais rādītājs 28 ES dalībvalstīs ir 30,4 procenti. Tā kā patērētājiem atliek vairāk naudas pirkumiem, viņi pārsvarā tērē šos līdzekļus par pakalpojumiem, ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, nevis mazumtirdzniecības sektorā. Šo izdevumu dēļ mazāk naudas atliek mazumtirdzniecības tēriņiem, norāda pētījuma autori. Latvijā privātā patēriņa īpatsvars mazumtirdzniecībā bija 34,5 procenti. Lietuvā – 33,8%, bet Igaunijā – 44,2%.

Patēriņa cenas 2015.gadā saglabājās nemainīgas (+0.0 procenti). Ar šādu situāciju reti sastopas gan rūpniecība un mazumtirdzniecība, gan arī patērētāji. Šā gada februārī Eiropas Komisija paredzēja cenu pieaugumu 2016.gadā par 0,5 procentiem, ko izraisīšot ekspansīvāka centrālās bankas politika un ekonomikas uzplaukums, bet inflācijas gaidas mazināšot zemās cenas par jēlmateriāliem. Cenu deflācija 2015.gadā faktiski bija vērojama daudzās Eiropas valstīs, bet 2016.gadā Eiropas Komisija prognozē patēriņa cenu kritumu tikai Slovēnijā (-0,3 procenti), Rumānijā (-0,2 procenti), Lietuvā (-0,1 procenti) un Bulgārijā (-0,1 procenti). Latvijā 2016. gadā inflācija tiek prognozēta +0,4 procentu apmērā, bet Igaunijā +1,00 procentu apmērā.

Tirdzniecības platību apmēri ES 28 dalībvalstīs pērn pakāpušies par 0,3 procentiem. Tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju sasniedzot 1,17 m2, tirdzniecības platību nodrošinājums ES 28 dalībvalstīs stagnē salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas skaidrojams ar nelielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Neskatoties uz sarežģīto situāciju mazumtirdzniecībā, Portugālē tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju palielinājās līdz 0,98 m2. Atšķirībā no piesātinātajiem mazumtirdzniecības tirgiem, piemēram, Austrijā (1,74 m2), Nīderlandē (1,62 m2) un Šveicē (1,49 m2), tādi tirgi, piemēram, kā Čehijas Republika (1,03 m2), Polija (0,93 m2) un Turcija (0,66 m2) joprojām piedāvā spēcīgu attīstības potenciālu mazumtirdzniecībai paredzētajam nekustamajam īpašumam. Tirdzniecības platību nodrošinājums Latvijā 2015.gadā bija 1,03 m2 uz vienu iedzīvotāju; Lietuvā tas bija 1,05 m2, bet Igaunijā – 1,10 m2.

Pērn tirdzniecības platību produktivitāte ES 28 dalībvalstīs palielinājās par 2,7 procentiem, sasniedzot gandrīz 4 200 eiro uz vienu tirdzniecības platības m2. Tās ir labas ziņas mazumtirdzniecības veikaliem, kas bija spējīgi gūt peļņu divus gadus pēc kārtas pēc vairākus gadus ilguša lejupejoša snieguma. Tiešsaistes (online) mazumtirdzniecības dinamika palēninājās vairāk nostabilizējušajos tirgos, tādēļ mazumtirdzniecības veikaliem bija pakāpeniski jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Nerentablie veikali tika slēgti sakarā ar to, ka mazumtirgotāji savu piedāvājumu digitalizēja un sniedza daudzkanālu risinājumus. Visaugstākā tirdzniecības platību produktivitāte tradicionāli ir vērojama Ziemeļeiropā, Šveicē un Luksemburgā, savukārt viszemākā – Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, taču šīs valstis pastāvīgi virzās uz priekšu. Latvijā tirdzniecības platību produktivitāte 2015. gadā bija 2 510 eiro uz vienu m2, Lietuvā – 2 634 EUR/m2 un Igaunijā – 3 288 EUR/m2, secināts pētījumā.

«Kopumā 2015. bija labs gads Eiropas patērētājiem,» saka Dr. Gerolds Doplbauers, pētījumu kompānijas GfK mazumtirdzniecības eksperts un pētījuma vadītājs. «Eiropas Savienības ekonomika nomināli pieauga par 4,7 procentiem un bezdarba līmenis samazinājās lielākajā daļā valstu. Privātais patēriņš ievērojami pieauga – zemo procentu likmju dēļ tradicionālie uzkrājumi šķita mazāk pievilcīgi, tādējādi panākot to, ka daudzi patērētāji izvēlējās iztērēt savu naudu, kas nāca par labu mazumtirdzniecībai. Taču pastāv lielas atšķirības starp atsevišķiem reģioniem Eiropā, un līdzās pozitīvajai attīstībai pastāv politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Joprojām ir jāskatās, kā Eiropas uzņēmumu un patērētāju gatavību ieguldīt savu naudu ietekmēs Eiropas bēgļu krīze un terora draudi, kā arī ekonomiskās nepilnības valstīs ar strauji augošu ekonomiku.»

Pētījumu kompānija GfK veica visaptverošu Eiropas mazumtirdzniecības situācijas analīzi 33 Eiropas valstīs. Pētījums aplūko pirktspēju, iedzīvotāju kopējo izdevumu īpatsvaru mazumtirdzniecībā, inflāciju, tirdzniecības platību produktivitāti, kā arī apgrozījuma prognozes 2016.gadam.

Ref: 102.000.102.12468


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.