bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.11.2017 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
LatviaLatvija

Meroni: Ir lielākas vērtības dzīvē par peļņu un par to, ko var nopirkt par naudu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rūdolfs Meroni

«Nav tā, ka esmu apzināti vērsies pret kādu. Tā nu dzīvē ir sanācis, ka mums ar Aivaru Lembergu ir dažādi ceļi, mums ir dažādas vērtības, kurām sekojam un ar kurām cenšamies dalīties. Aivaram Lembergam patīk dēvēt Ventspili par pilsētu ar rītdienu. Rītdiena, protams, pienāks neatkarīgi no viņa gribas, jautājums ir – kāda rītdiena?» intervijā ar jauno ziņu portālu Ventspilnieks.lv  pauž Lemberga oponents Rūdolfs Meroni.

Rūdolf Meroni! Kas Jūs esat? – Ostaps Benders, starptautisks afērists, vai Ventspils lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs? 

Tas ir atkarīgs no cilvēka, kam jūs jautājat. Aivars Lembergs mani ir saucis un turpina saukt, izmantojot dažādus «krāšņus» vārdus un apzīmējumus, bet gan jau laiks visu saliks savās vietās, un ventspilnieki agri vai vēlu uzzinās, kurš ir kurš. Ilgtermiņā patiesību noslēpt ir praktiski neiespējami. Vienlaikus fakts paliek fakts, un to pat Aivaram Lembergam būs grūti noliegt – kopā manis vadītie uzņēmumi ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Ventspilī. Ventbunkers par to no Ventspils domes pat dabūja atzinības rakstu (Smejas).

Nav noslēpums, ka Jūs esat pietiekami turīgs, lai mierīgi baudītu dzīvi Šveicē vai jebkurā citā vietā uz pasaules. Kādēļ Jūs iesaistāties Ventspils pilsētas norisēs?

Mana profesionālā darbība notiek vairākās valstīs – Šveicē, Austrijā, Grieķijā, Krievijā, Ukrainā un arī Latvijā. Uzņēmējdarbībā, kur esmu iesaistīts, ir partneri no dažādām valstīm. Ventspils ir viena no svarīgajām vietām. Manis vadītie uzņēmumi ir lielākie nodokļu maksātāji un lielākie darba devēji Ventspilī, un man ir liels gods kaut ko darīt šīs valsts, šīs pilsētas un tās iedzīvotāju labā.

Protams, vienkāršāk būtu, kā jūs sakāt, bezrūpīgi baudīt dzīvi Šveicē vai kur citur pasaulē, bet tāda ir mana daba, ka gribas paveikt kaut ko pozitīvu. No manis ir atkarīgi ļoti daudzi cilvēki, un es izjūtu ļoti lielu atbildības sajūtu par šo cilvēku nākotni. Par to, lai viņiem būtu nauda iztikai, būtu nepieciešamie līdzekļi, lai viņi nebrauktu projām, bet turpinātu kopt šīs pilsētas tradīcijas, vērtības un nodotu tās tālāk nākamajām paaudzēm.

Jūs personīgi esat ticies arī ar savu uzņēmumu darbiniekiem nevis tikai ar uzņēmumu vadību?

Protams. Pavisam nesen mūsu Ventspils Biznesa Centrā notika šāda tikšanās, kur man bija iespēja satikt uzņēmumu pārstāvjus, manus kolēģus visdažādākajos līmeņos. Sākot ar dokeriem un beidzot ar augstākā līmeņa menedžmentu. Man ir svarīgi sajust, sadzirdēt viņus un ieklausīties šo cilvēku vajadzībās.

Ne velti mēs katru gadu diezgan ievērojamas naudas apjomus, kuri šo gadu laikā jau mērāmi miljonos, novirzām dažāda rakstura sociāliem, sporta un citiem attīstības virzieniem. Pašreiz mūsu Ventspils ostas uzņēmumi izveidojuši biedrību Ventspils uzplaukumam, kur resursi tiek paredzēti sociāliem projektiem, lai varētu pēc iespējas efektīvāk atbalstīt ventspilniekus viņu ikdienas vajadzībās.

Bet uzņēmēja mērķis tomēr ir gūt peļņu. Un jo lielāka peļņa, jo labāk šīs mērķis sasniegts. Kāpēc  jūs tik ievērojamus līdzekļus novirzāt labdarībai?

Ir tāds teiciens – cilvēki nestrādā bez naudas un cilvēki nestrādā naudas dēļ. Ja mūsu mērķis būtu gūt tikai peļņu, tad ko gan dod šī peļņa, ja visā šajā procesā  cilvēks nevar būt laimīgs? Tā ir mana pārliecība, un tādēļ es cenšos dzīvot, daloties  ar citiem. Tajā vecumā, ko esmu sasniedzis, esmu nonācis pie secinājuma, ka ir lielākas vērtības dzīvē par peļņu un par to, ko var nopirkt par naudu. Prātā nāk teiciens – patiesi bagāts tu  esi tad, ja Tev ir tādas vērtības, kuras nav nopērkamas par naudu. Šīs cilvēciskās attiecības manā izpratnē ir daudz, daudz lielākas vērtības nekā vienkārši peļņa naudas izteiksmē.

Nevienam nav noslēpums, ka jūs esat nostājies līdzšinējā Ventspils pilsētas mēra Aivara Lemberga oponentu pusē. Ja šajā birojā pie jums pēc palīdzības vērsīsies kāds no Lemberga kunga līdzgaitniekiem, vai jūs palīdzēsiet arī viņam?

Nav tā, ka esmu apzināti vērsies pret kādu. Tā nu dzīvē ir sanācis, ka mums ar Aivaru Lembergu ir dažādi ceļi, mums ir dažādas vērtības, kurām sekojam un ar kurām cenšamies dalīties. Aivaram Lembergam patīk dēvēt Ventspili par pilsētu ar rītdienu. Rītdiena, protams, pienāks neatkarīgi no viņa gribas, jautājums ir – kāda rītdiena? Protams, nevar noliegt, ka Ventspils ir sakopta pilsēta, tajā ir nobruģētas ielas, saliktas govis, sastādītas puķes – jā, tas viss tā ir, un tas ir pateicoties Aivaram Lembergam. Taču jautājums ir, kas vēl varēja būt izdarīts, un kādas ir nerealizētās un pazaudētās iespējas. Šis ir tas jautājums, kurā mūsu uzskati atšķiras. Aivars Lembergs ir autoritārā pārvaldības stila piekritējs, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja cilvēks ir apveltīts ar nepieciešamajām cilvēciskajām un profesionālajām kvalitātēm.

Cilvēces vēsturē ir zināmi daudzi piemēri par izciliem valdniekiem vai valdniecēm, kuru autoritāras valdīšanas laikā viņu pārvaldītās valstis it uzplaukušas un to pavalstnieki ir bijuši iedvesmoti un laimīgi. Ir tāds teiciens – vara pievelk sliktākos un sabojā labākos. Varu drīkst gūt vienīgi tie, kuri ir gatavi paklanīties, lai to paņemtu, bet tālāk izmantotu, kalpojot citiem. Atbildot uz jautājumu, vai mēs palīdzētu saviem oponentiem: jā, es varu teikt, ka mēs pa šiem gadiem esam ziedojuši un dažādās nodevās samaksājuši Ventspils pašvaldībai un ar to saistītām dažādām organizācijām, struktūrām un fondiem vairāk kā simt miljonus eiro. Būtu interesanti kaut kad uztaisīt auditu, kādām vajadzībām šī nauda ir izlietota un ko Ventspils un tās iedzīvotāji ieguva no visas šīs naudas.

Jūs domājat ­– ostā strādājošie uzņēmumi samaksājuši?

Jā, uzņēmumi ko es vadu un kas strādā ostā, ir samaksājuši Ventspils pašvaldībai. Un pēc tam Lembergs rīkojās ar šo naudu, un tās ir bijušas viņa izvēles, kā viņš to darījis. Paskatoties  viņa amatpersonas deklarāciju, gribu teikt, ka Aivars Lembergs un viņam pietuvinātie cilvēki diezin vai varētu sūdzēties par kādu atbalsta un līdzekļu trūkumu viņu virzienā. Tā kā mēs ne vien varētu atbalstīt savus oponentus, bet mēs to esam aktīvi darījuši jau gadiem ilgi. Varbūt pat naivi cerot, ka kaut kas var mainīties, jo mēs labi apzināmies, ka miers baro, bet nemiers posta. Arī mūsu interesēs ir, lai Ventspilī valdītu miers, būtu daudz lielāka spēja sadarboties. Bet ir kaut kādas robežas – gan morāli ētiskās, gan arī veselā saprāta diktētas, pēc kurām, ja sadarbība vairs nav iespējama, tad nav iespējams turpināt. Mēs zinām, ka Aivars Lembergs ir publiska persona, un, redzot viņa dabu, mums vismaz līdz šim nav izdevies panākt tādu sadarbības modeli, kas vienlaikus būtu gan efektīvs, gan atbilstu arī tām vērtībām, morāli ētiskajiem kritērijiem, kuriem cenšamies sekot.

Vai jūs esat personīgi ticies ar vairāku partiju apvienotā saraksta līderi Ģirtu Valdi Kristovski?

Protams, esmu ticies. Pēdējo reizi vēl pavisam nesen.

Vai jūs atbalstāt viņa aktivitātes politikā?

Mēs atbalstām visus, ar kuriem mums sakrīt mūsu misija un mūsu vērtības.  Jūs sākumā man vaicājāt – ko es daru Ventspilī, un  jāatzīst, man reizēm pašam rodas šaubas par to. Man ir tāda misijas apziņa, iekšēja pārliecība – ja reiz Dievs man devis šo iespēju kaut ko mainīt un rīkoties, es nevaru to neizmantot. Lai  ko mēs darītu – gan mūsu uzņēmumos, gan organizācijās, gan es personīgi, cenšos darīt to visu tā, lai Ventspils kļūtu par plaukstošu pilsētu, kurā mierā, pārticībā un saticībā dzīvo laimīgi cilvēki. Un ja šai misijai ir gatavs pievienoties Ģirts Valdis Kristovskis vai jebkurš cits ventspilnieks, mēs esam ļoti priecīgi par to. Mēs esam pieraduši  dzīvot kaut kādu relatīvo vērtību pasaulē – kas man ir labi, varbūt kādam citam nav labi, bet ir arī absolūtās vērtības un patiesības, kuras nav  apstrīdamas. Man gribas domāt, ka tas ceļš, kuru esam izvēlējušies, ir pareizs pēc būtības. Jo darīt labu ir cilvēka patiesā daba.

Tikai darot labu, mēs varam būt patiesi laimīgi. Man ir patiesi žēl, ka vairāk kā 25 gadu garumā Ventspilī ne tikai man nav izdevies sadarboties ar Aivaru Lembergu. Tik daudz laika, enerģijas un resursu šajos gados ir bezjēdzīgi izšķērdēti šajos destruktīvajos procesos, cenšoties atvairīt nemitīgos Aivara Lemberga uzbrukumus un nepieļaut Ventspils totālu izlaupīšanu. Ja mēs šos resursus, šo enerģiju būtu spējuši novirzīt kaut kā pozitīva radīšanā, tad Latvija šodien būtu līdere starp Baltijas valstīm labklājības, un varbūt arī cilvēku laimes ziņā.

Aizbraukušo skaits noteikti būtu mazāks, kā mēs to esam redzējuši līdz šim. Man Latvijā ir kāda mīkla – es tik tiešām nespēju saprast kā tas var būt, ka pašvaldības vadītājs, kas ir iesaistīts un apsūdzēts daudzos kriminālprocesos Latvijā, vienlaikus šajā pašā valstī ir viens no vispopulārākajiem politiķiem. Ir acīmredzamas lietas, bet ļaudis vai nu tās nevēlas redzēt vai arī, kas ir daudz sliktāk, ja viņiem tas kā dzīvo un darbojas Aivars Lembergs šķiet pieņemami!  Es ticu un ceru, ka tā nevar turpināties mūžīgi. Kaut kam ir jāmainās.

Latvijai šobrīd tuvojas simtgade, un tā ir tāda robežšķirtne. Cilvēki apaļās jubilejās parasti atskatās – kā viņi dzīvoja līdz šim un kā viņi dzīvos tālāk. Dažkārt no malas daudzas lietas ir labāk redzamas, nekā dzīvojot uz vietas. Kā Šveices pilsonim man ir iespēja salīdzināt, kā lietas notiek Latvijā, un kā – Šveicē. Šveicē mēs esam trīs pamattautības – itāļi, francūži un vācieši.

Arī  mums ir visi  priekšnoteikumi, lai varētu plēsties un naidoties savā starpā. Bet mums jau vismaz divus gadsimtus izdodas sadzīvot pozitīvi, enerģiju novirzot mūsu kopējās valsts, kopējās nācijas izaugsmes vārdā. Tas ir tas, ko es novēlu Latvijas iedzīvotājiem – izkopt un attīstīt spēju sadarboties augstā attiecību kultūrā. Es ticu un ceru, kas tie cilvēki, kuri šobrīd pievienojušies un vēl pievienosies mūsu misijai Ventspilī, varētu būt kā tāds jauns sākums, kas tālāk varētu iedvesmot cilvēkus arī visā Latvijā. Ventspils, un arī visas Latvijas cilvēku lielākais izaicinājums, manuprāt, ir iemācīties spēt sadarboties tādā veidā, ko mēs varam raksturot kā augstu attiecību kultūru.

Un tomēr šīs sadarbības vietā Latvijā nereti tiek liktas negatīvismā balstītas kampaņas. Un viena no tādām šobrīd tiek vērsta pret Jums…

Katrs jau dalās ar to, kas viņam ir. Pirms brīža jau mēģināju jums pateikt – mums diemžēl nav izdevies pa šiem gadiem mūsu enerģiju resursus un, pats dārgākais – laiku, ieguldīt tādā veidā, kas būtu vērsts uz šo savstarpējo sadarbību, iecietību, vēlmi ieklausīties un sadzirdēt citam citu kaut kā laba vārdā. Es to domāju gan attiecībā uz sevi, gan attiecībā uz citām personām Ventspilī, protams, arī attiecībā uz Aivaru Lembergu. Cilvēks ir tāda būtne, kas reti kad mainās. Un šobrīd turpinās tā pati pieeja, kuru  vismaz es esmu redzējis jau vairāk kā divdesmit gadus – meli, puspatiesības, draudi, iebiedēšanas, melnais PR. Protams, var jau visās nelaimēs vainot ASV, NATO, Sorosu, Meroni, Rinkeviču, ģenerālprokuroru – vārdu sakot, visus, izņemot sevi. Tā ir šī cilvēka izvēle – ar kādām vērtībām, kā viņš dzīvo. Manā rīcībā ir mana izvēle.

Vismaz es ļoti centīšos dalīties ar citām  vērtībām, citām kvalitātēm. Man ir liels prieks, ka mums Ventspilī tas izdodas, neskatoties uz visiem tiem šķēršļiem, kas tiek  likti mūsu uzņēmumiem. Mēs vēl arvien spējam pelnīt, un priecājamies, ka varam dalīties ar ventspilniekiem – gan dodot viņiem darba vietas, gan dažādā veidā palīdzot un atbalstot šīs brīnišķīgās pilsētas ļaudis.

Tātad jūs ticat, ka pārmaiņas ir iespējamas?

Tā ir iekārtota šī pasaule. Jau slavenais sengrieķu filozofs Heraklīts teica: viss plūst, viss mainās. Ventspils – šī brīnišķīgā vieta Baltijas jūras krastā – jau eksistē vairāk kā 750 gadus, un mēs redzam, kā te viss laika gaitā arvien ir mainījies. Pienāks laiks, un te nebūs ne Lemberga, ne Meroni, būs  jaunas paaudzes, jauni cilvēki un jaunas iespējas. Žēl vienīgi, ja mums nebūs izdevies mums dotajā laikā izmantot visas tās iespējas, kādas Dievs mums ir devis. Kā jau minēju – jo ilgāk es dzīvoju šajā pasaulē, jo skaidrāk un spēcīgāk es šo apzinos. Man tik tiešām ir liela vēlme aiz sevis gan pasaulē, gan Ventspilī atstāt kaut ko labu. Jo vairāk būs ventspilnieku ar mirdzošām acīm, jo vairāk viņu atgriezīsies mājās un ģimenes atkal apvienosies, jo plaukstošāka šī pilsēta būs, jo laimīgāks būšu arī es.

Ref:224.000.103.795


Pievienot komentāru

Bosnijas serbu komandieri notiesā par genocīdu Srebrenicā

ANO Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas Krimināltiesa pasludinājusi bijušo Bosnijas serbu spēku komandieri Radko Mladiču par vainīgu genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti deviņdesmitajos gados, Bosnijas kara laikā.

Tiesībsargs e-veselības sistēmā būtiskus trūkumus nesaskata

Pamatojoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegumu, kurā vērsa uzmanību uz nepieciešamību vērtēt Ministru kabineta noteikumus Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, analizēja atsevišķus E-veselības sistēmas aspektus, kā arī sniedza rekomendācijas, ziņo Tiesībsarga birojā.

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad straujākais pēdējos desmit gados

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kritums nekā vidēji ES

Latvijas lauksaimniecības sektora izlaides vērtība pērn bija 1,3 miljardi eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2015.gadā, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā kopumā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati.

Šadurskis: Noteikt kritērijus vidusskolai ir atbildīgs solis izglītības kvalitātes celšanai

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, tiks noteikts minimāli pieļaujamais bērnu skaitu klasē. To paredz trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā.

Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Apstiprināts Saeimas analītisko pētījumu plāns 2018.gadam

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome trešdien, 22.novembrī, apstiprināja Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 2018.gadam. Pētījumu izstrādi Analītiskais dienests sāks jau šogad.

Jerošenko: Ušakovs virza neveselīgu politiku, Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam

«Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas Zaļo un zemnieku savienība sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam,» intervijā ar BNN norāda bijušais Saskaņas deputāts, Finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. 

Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane

Par trešdien, 22.novembrī, dibinātā AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma AS Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, liecina Latvijas gāzes paziņojums biržai Nasdaq Riga.

EK pozitīvi novērtē Latvijas 2018.gada budžeta projektu

Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas sagatavotais 2018.gada budžeta projekts pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem gan 2017.gadā, gan 2018.gadā Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek novērtēta -1,8% no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2018.gadā vispārējās valdības budžeta izdevumi pieaug par 7,1 procenta punktiem.

Pieaugot minimālajai algai, no nākamā gada palielinās uzturlīdzekļu apmēru par bērniem

Ņemot vērā, ka minimālā alga nākamgad pieaugs līdz 430 eiro, turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā oktobrī samazinājās par 0,2%

2017.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Vaškevičs Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi

Kukuļņemšanā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs, kura izdošanu tiesāšanai no Austrijas nesekmīgi cenšas panākt Latvijas varasiestādes, Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet, paldies Dievam, taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi.

Samazinās mediķu pagarinātā normālā darba laika ilgumu

Turpinot atteikties no noteiktā pagarinātā darba laika mediķiem, Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā.

Antāne: Nepārkrauto Krievijas kravu dēļ Latvija 9 mēnešos zaudējusi teju 50 milj.eiro

Latvijas ekonomika šī gada deviņos mēnešos ir zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro neiegūto Krievijas tranzīta kravu dēļ. Ja gada sākumā asociācijas uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļš apstiprināja 90% apmērā, tad septembra mēnesī tie vairs bija tikai 5%, norāda biedrības BATL prezidente Inga Antāne.

Ziedot.lv: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Elektroauto stilīgs trends vai jaunais pasaules ekonomikas dzinulis?

«Latvijas satiksmē patlaban piedalās ap 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030.gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Lai mēs pagūtu tam sagatavoties, laika nemaz nav daudz.»

Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Autovadītāj! Daudzviet uz autoceļiem veidojas apledojums, Kurzemē arī migla

Šorīt uz autoceļiem daudzviet veidojas apledojums, kas apgrūtina braukšanu un atsevišķos rajonos Kurzemē izveidojusies bieza migla. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 86 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvija šķīrējtiesas procesa ietvaros atguvusi izdevumus 1,2 milj. eiro apmērā

Latvija no Igaunijas uzņēmēja Indreka Kuivallika atguvusi tiesvedības izdevumus 1,28 miljonu eiro apmērā, kas radušies starptautiskās šķīrējtiesas procesā vēja enerģijas ražotāja Winergy lietā, un atgūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitīti valsts budžetā.

Igauņu pilsētiņa vilina iedzīvotājus atpakaļ ar SPA Siguldā un 100 eiro balvu

Keilas pilsētiņa, kas atrodas 25 kilometru attālumā no Tallinas, uzsākusi pusotru mēnesi ilgu kampaņu ar mērķi panākt, ka pilsētas iedzīvotāji, kuri deklarējušies Igaunijas galvaspilsētā, lai saņemtu tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, pārdeklarējas atpakaļ savā dzīvesvietā.

Veselības inspekcijā: Novājinātu ārstu resursu dēļ ieilgst ekspertīžu veikšana

Novājinātā ārstu resursa dēļ Veselības inspekcijā ieilgst ekspertīžu veikšana, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teic VI vadītāja Indra Dreika.

Bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars

Kopējais bezdarbnieku skaits valstī pēdējos gados samazinās, taču reģistrēto bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas ievērojami augsts un gandrīz nemainīgs.

Jaunākie komentāri