bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Meroni: Ir lielākas vērtības dzīvē par peļņu un par to, ko var nopirkt par naudu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rūdolfs Meroni

«Nav tā, ka esmu apzināti vērsies pret kādu. Tā nu dzīvē ir sanācis, ka mums ar Aivaru Lembergu ir dažādi ceļi, mums ir dažādas vērtības, kurām sekojam un ar kurām cenšamies dalīties. Aivaram Lembergam patīk dēvēt Ventspili par pilsētu ar rītdienu. Rītdiena, protams, pienāks neatkarīgi no viņa gribas, jautājums ir – kāda rītdiena?» intervijā ar jauno ziņu portālu Ventspilnieks.lv  pauž Lemberga oponents Rūdolfs Meroni.

Rūdolf Meroni! Kas Jūs esat? – Ostaps Benders, starptautisks afērists, vai Ventspils lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs? 

Tas ir atkarīgs no cilvēka, kam jūs jautājat. Aivars Lembergs mani ir saucis un turpina saukt, izmantojot dažādus «krāšņus» vārdus un apzīmējumus, bet gan jau laiks visu saliks savās vietās, un ventspilnieki agri vai vēlu uzzinās, kurš ir kurš. Ilgtermiņā patiesību noslēpt ir praktiski neiespējami. Vienlaikus fakts paliek fakts, un to pat Aivaram Lembergam būs grūti noliegt – kopā manis vadītie uzņēmumi ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Ventspilī. Ventbunkers par to no Ventspils domes pat dabūja atzinības rakstu (Smejas).

Nav noslēpums, ka Jūs esat pietiekami turīgs, lai mierīgi baudītu dzīvi Šveicē vai jebkurā citā vietā uz pasaules. Kādēļ Jūs iesaistāties Ventspils pilsētas norisēs?

Mana profesionālā darbība notiek vairākās valstīs – Šveicē, Austrijā, Grieķijā, Krievijā, Ukrainā un arī Latvijā. Uzņēmējdarbībā, kur esmu iesaistīts, ir partneri no dažādām valstīm. Ventspils ir viena no svarīgajām vietām. Manis vadītie uzņēmumi ir lielākie nodokļu maksātāji un lielākie darba devēji Ventspilī, un man ir liels gods kaut ko darīt šīs valsts, šīs pilsētas un tās iedzīvotāju labā.

Protams, vienkāršāk būtu, kā jūs sakāt, bezrūpīgi baudīt dzīvi Šveicē vai kur citur pasaulē, bet tāda ir mana daba, ka gribas paveikt kaut ko pozitīvu. No manis ir atkarīgi ļoti daudzi cilvēki, un es izjūtu ļoti lielu atbildības sajūtu par šo cilvēku nākotni. Par to, lai viņiem būtu nauda iztikai, būtu nepieciešamie līdzekļi, lai viņi nebrauktu projām, bet turpinātu kopt šīs pilsētas tradīcijas, vērtības un nodotu tās tālāk nākamajām paaudzēm.

Jūs personīgi esat ticies arī ar savu uzņēmumu darbiniekiem nevis tikai ar uzņēmumu vadību?

Protams. Pavisam nesen mūsu Ventspils Biznesa Centrā notika šāda tikšanās, kur man bija iespēja satikt uzņēmumu pārstāvjus, manus kolēģus visdažādākajos līmeņos. Sākot ar dokeriem un beidzot ar augstākā līmeņa menedžmentu. Man ir svarīgi sajust, sadzirdēt viņus un ieklausīties šo cilvēku vajadzībās.

Ne velti mēs katru gadu diezgan ievērojamas naudas apjomus, kuri šo gadu laikā jau mērāmi miljonos, novirzām dažāda rakstura sociāliem, sporta un citiem attīstības virzieniem. Pašreiz mūsu Ventspils ostas uzņēmumi izveidojuši biedrību Ventspils uzplaukumam, kur resursi tiek paredzēti sociāliem projektiem, lai varētu pēc iespējas efektīvāk atbalstīt ventspilniekus viņu ikdienas vajadzībās.

Bet uzņēmēja mērķis tomēr ir gūt peļņu. Un jo lielāka peļņa, jo labāk šīs mērķis sasniegts. Kāpēc  jūs tik ievērojamus līdzekļus novirzāt labdarībai?

Ir tāds teiciens – cilvēki nestrādā bez naudas un cilvēki nestrādā naudas dēļ. Ja mūsu mērķis būtu gūt tikai peļņu, tad ko gan dod šī peļņa, ja visā šajā procesā  cilvēks nevar būt laimīgs? Tā ir mana pārliecība, un tādēļ es cenšos dzīvot, daloties  ar citiem. Tajā vecumā, ko esmu sasniedzis, esmu nonācis pie secinājuma, ka ir lielākas vērtības dzīvē par peļņu un par to, ko var nopirkt par naudu. Prātā nāk teiciens – patiesi bagāts tu  esi tad, ja Tev ir tādas vērtības, kuras nav nopērkamas par naudu. Šīs cilvēciskās attiecības manā izpratnē ir daudz, daudz lielākas vērtības nekā vienkārši peļņa naudas izteiksmē.

Nevienam nav noslēpums, ka jūs esat nostājies līdzšinējā Ventspils pilsētas mēra Aivara Lemberga oponentu pusē. Ja šajā birojā pie jums pēc palīdzības vērsīsies kāds no Lemberga kunga līdzgaitniekiem, vai jūs palīdzēsiet arī viņam?

Nav tā, ka esmu apzināti vērsies pret kādu. Tā nu dzīvē ir sanācis, ka mums ar Aivaru Lembergu ir dažādi ceļi, mums ir dažādas vērtības, kurām sekojam un ar kurām cenšamies dalīties. Aivaram Lembergam patīk dēvēt Ventspili par pilsētu ar rītdienu. Rītdiena, protams, pienāks neatkarīgi no viņa gribas, jautājums ir – kāda rītdiena? Protams, nevar noliegt, ka Ventspils ir sakopta pilsēta, tajā ir nobruģētas ielas, saliktas govis, sastādītas puķes – jā, tas viss tā ir, un tas ir pateicoties Aivaram Lembergam. Taču jautājums ir, kas vēl varēja būt izdarīts, un kādas ir nerealizētās un pazaudētās iespējas. Šis ir tas jautājums, kurā mūsu uzskati atšķiras. Aivars Lembergs ir autoritārā pārvaldības stila piekritējs, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja cilvēks ir apveltīts ar nepieciešamajām cilvēciskajām un profesionālajām kvalitātēm.

Cilvēces vēsturē ir zināmi daudzi piemēri par izciliem valdniekiem vai valdniecēm, kuru autoritāras valdīšanas laikā viņu pārvaldītās valstis it uzplaukušas un to pavalstnieki ir bijuši iedvesmoti un laimīgi. Ir tāds teiciens – vara pievelk sliktākos un sabojā labākos. Varu drīkst gūt vienīgi tie, kuri ir gatavi paklanīties, lai to paņemtu, bet tālāk izmantotu, kalpojot citiem. Atbildot uz jautājumu, vai mēs palīdzētu saviem oponentiem: jā, es varu teikt, ka mēs pa šiem gadiem esam ziedojuši un dažādās nodevās samaksājuši Ventspils pašvaldībai un ar to saistītām dažādām organizācijām, struktūrām un fondiem vairāk kā simt miljonus eiro. Būtu interesanti kaut kad uztaisīt auditu, kādām vajadzībām šī nauda ir izlietota un ko Ventspils un tās iedzīvotāji ieguva no visas šīs naudas.

Jūs domājat ­– ostā strādājošie uzņēmumi samaksājuši?

Jā, uzņēmumi ko es vadu un kas strādā ostā, ir samaksājuši Ventspils pašvaldībai. Un pēc tam Lembergs rīkojās ar šo naudu, un tās ir bijušas viņa izvēles, kā viņš to darījis. Paskatoties  viņa amatpersonas deklarāciju, gribu teikt, ka Aivars Lembergs un viņam pietuvinātie cilvēki diezin vai varētu sūdzēties par kādu atbalsta un līdzekļu trūkumu viņu virzienā. Tā kā mēs ne vien varētu atbalstīt savus oponentus, bet mēs to esam aktīvi darījuši jau gadiem ilgi. Varbūt pat naivi cerot, ka kaut kas var mainīties, jo mēs labi apzināmies, ka miers baro, bet nemiers posta. Arī mūsu interesēs ir, lai Ventspilī valdītu miers, būtu daudz lielāka spēja sadarboties. Bet ir kaut kādas robežas – gan morāli ētiskās, gan arī veselā saprāta diktētas, pēc kurām, ja sadarbība vairs nav iespējama, tad nav iespējams turpināt. Mēs zinām, ka Aivars Lembergs ir publiska persona, un, redzot viņa dabu, mums vismaz līdz šim nav izdevies panākt tādu sadarbības modeli, kas vienlaikus būtu gan efektīvs, gan atbilstu arī tām vērtībām, morāli ētiskajiem kritērijiem, kuriem cenšamies sekot.

Vai jūs esat personīgi ticies ar vairāku partiju apvienotā saraksta līderi Ģirtu Valdi Kristovski?

Protams, esmu ticies. Pēdējo reizi vēl pavisam nesen.

Vai jūs atbalstāt viņa aktivitātes politikā?

Mēs atbalstām visus, ar kuriem mums sakrīt mūsu misija un mūsu vērtības.  Jūs sākumā man vaicājāt – ko es daru Ventspilī, un  jāatzīst, man reizēm pašam rodas šaubas par to. Man ir tāda misijas apziņa, iekšēja pārliecība – ja reiz Dievs man devis šo iespēju kaut ko mainīt un rīkoties, es nevaru to neizmantot. Lai  ko mēs darītu – gan mūsu uzņēmumos, gan organizācijās, gan es personīgi, cenšos darīt to visu tā, lai Ventspils kļūtu par plaukstošu pilsētu, kurā mierā, pārticībā un saticībā dzīvo laimīgi cilvēki. Un ja šai misijai ir gatavs pievienoties Ģirts Valdis Kristovskis vai jebkurš cits ventspilnieks, mēs esam ļoti priecīgi par to. Mēs esam pieraduši  dzīvot kaut kādu relatīvo vērtību pasaulē – kas man ir labi, varbūt kādam citam nav labi, bet ir arī absolūtās vērtības un patiesības, kuras nav  apstrīdamas. Man gribas domāt, ka tas ceļš, kuru esam izvēlējušies, ir pareizs pēc būtības. Jo darīt labu ir cilvēka patiesā daba.

Tikai darot labu, mēs varam būt patiesi laimīgi. Man ir patiesi žēl, ka vairāk kā 25 gadu garumā Ventspilī ne tikai man nav izdevies sadarboties ar Aivaru Lembergu. Tik daudz laika, enerģijas un resursu šajos gados ir bezjēdzīgi izšķērdēti šajos destruktīvajos procesos, cenšoties atvairīt nemitīgos Aivara Lemberga uzbrukumus un nepieļaut Ventspils totālu izlaupīšanu. Ja mēs šos resursus, šo enerģiju būtu spējuši novirzīt kaut kā pozitīva radīšanā, tad Latvija šodien būtu līdere starp Baltijas valstīm labklājības, un varbūt arī cilvēku laimes ziņā.

Aizbraukušo skaits noteikti būtu mazāks, kā mēs to esam redzējuši līdz šim. Man Latvijā ir kāda mīkla – es tik tiešām nespēju saprast kā tas var būt, ka pašvaldības vadītājs, kas ir iesaistīts un apsūdzēts daudzos kriminālprocesos Latvijā, vienlaikus šajā pašā valstī ir viens no vispopulārākajiem politiķiem. Ir acīmredzamas lietas, bet ļaudis vai nu tās nevēlas redzēt vai arī, kas ir daudz sliktāk, ja viņiem tas kā dzīvo un darbojas Aivars Lembergs šķiet pieņemami!  Es ticu un ceru, ka tā nevar turpināties mūžīgi. Kaut kam ir jāmainās.

Latvijai šobrīd tuvojas simtgade, un tā ir tāda robežšķirtne. Cilvēki apaļās jubilejās parasti atskatās – kā viņi dzīvoja līdz šim un kā viņi dzīvos tālāk. Dažkārt no malas daudzas lietas ir labāk redzamas, nekā dzīvojot uz vietas. Kā Šveices pilsonim man ir iespēja salīdzināt, kā lietas notiek Latvijā, un kā – Šveicē. Šveicē mēs esam trīs pamattautības – itāļi, francūži un vācieši.

Arī  mums ir visi  priekšnoteikumi, lai varētu plēsties un naidoties savā starpā. Bet mums jau vismaz divus gadsimtus izdodas sadzīvot pozitīvi, enerģiju novirzot mūsu kopējās valsts, kopējās nācijas izaugsmes vārdā. Tas ir tas, ko es novēlu Latvijas iedzīvotājiem – izkopt un attīstīt spēju sadarboties augstā attiecību kultūrā. Es ticu un ceru, kas tie cilvēki, kuri šobrīd pievienojušies un vēl pievienosies mūsu misijai Ventspilī, varētu būt kā tāds jauns sākums, kas tālāk varētu iedvesmot cilvēkus arī visā Latvijā. Ventspils, un arī visas Latvijas cilvēku lielākais izaicinājums, manuprāt, ir iemācīties spēt sadarboties tādā veidā, ko mēs varam raksturot kā augstu attiecību kultūru.

Un tomēr šīs sadarbības vietā Latvijā nereti tiek liktas negatīvismā balstītas kampaņas. Un viena no tādām šobrīd tiek vērsta pret Jums…

Katrs jau dalās ar to, kas viņam ir. Pirms brīža jau mēģināju jums pateikt – mums diemžēl nav izdevies pa šiem gadiem mūsu enerģiju resursus un, pats dārgākais – laiku, ieguldīt tādā veidā, kas būtu vērsts uz šo savstarpējo sadarbību, iecietību, vēlmi ieklausīties un sadzirdēt citam citu kaut kā laba vārdā. Es to domāju gan attiecībā uz sevi, gan attiecībā uz citām personām Ventspilī, protams, arī attiecībā uz Aivaru Lembergu. Cilvēks ir tāda būtne, kas reti kad mainās. Un šobrīd turpinās tā pati pieeja, kuru  vismaz es esmu redzējis jau vairāk kā divdesmit gadus – meli, puspatiesības, draudi, iebiedēšanas, melnais PR. Protams, var jau visās nelaimēs vainot ASV, NATO, Sorosu, Meroni, Rinkeviču, ģenerālprokuroru – vārdu sakot, visus, izņemot sevi. Tā ir šī cilvēka izvēle – ar kādām vērtībām, kā viņš dzīvo. Manā rīcībā ir mana izvēle.

Vismaz es ļoti centīšos dalīties ar citām  vērtībām, citām kvalitātēm. Man ir liels prieks, ka mums Ventspilī tas izdodas, neskatoties uz visiem tiem šķēršļiem, kas tiek  likti mūsu uzņēmumiem. Mēs vēl arvien spējam pelnīt, un priecājamies, ka varam dalīties ar ventspilniekiem – gan dodot viņiem darba vietas, gan dažādā veidā palīdzot un atbalstot šīs brīnišķīgās pilsētas ļaudis.

Tātad jūs ticat, ka pārmaiņas ir iespējamas?

Tā ir iekārtota šī pasaule. Jau slavenais sengrieķu filozofs Heraklīts teica: viss plūst, viss mainās. Ventspils – šī brīnišķīgā vieta Baltijas jūras krastā – jau eksistē vairāk kā 750 gadus, un mēs redzam, kā te viss laika gaitā arvien ir mainījies. Pienāks laiks, un te nebūs ne Lemberga, ne Meroni, būs  jaunas paaudzes, jauni cilvēki un jaunas iespējas. Žēl vienīgi, ja mums nebūs izdevies mums dotajā laikā izmantot visas tās iespējas, kādas Dievs mums ir devis. Kā jau minēju – jo ilgāk es dzīvoju šajā pasaulē, jo skaidrāk un spēcīgāk es šo apzinos. Man tik tiešām ir liela vēlme aiz sevis gan pasaulē, gan Ventspilī atstāt kaut ko labu. Jo vairāk būs ventspilnieku ar mirdzošām acīm, jo vairāk viņu atgriezīsies mājās un ģimenes atkal apvienosies, jo plaukstošāka šī pilsēta būs, jo laimīgāks būšu arī es.

Ref:224.000.103.795


Pievienot komentāru

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri