BNN fokusā | Dabas atjaunošana “sašķēla” EP un mūsu eirodeputātus

Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu pārsvaru ir “pieņēmis nostāju” par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto un ES sabiedrībā ļoti dažādi uztverto Dabas atjaunošanas aktu. Tas paredz līdz 2030.gadam ieviest dabas atjaunošanas pasākumus, kas aptvertu vismaz 20% no ES sauszemes un jūras teritorijām.

Gan visā ES, gan Latvijā pirms balsojuma vienas interešu grupas – īpaši dabas sargātāji – dedzīgi mudināja EP deputātus pieņemt šī akta jeb regulas projektu negrozītu [tas nenotika]. Savukārt citas grupas – īpaši lauksaimniecības tā dēvēto “industriālo lielražotāju” biedrības – pieprasīja to noraidīt.

Aicinājumam regulu noraidīt atsaucās trīs Latvijas eiroparlamentārieši – Sandra Kalniete, Dace Melbārde (abas – EP Tautas partiju grupa) un Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).

Citi no Latvijas ievēlētie EP deputāti – Andris Ameriks un Nils Ušakovs (abi – EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), Ivars Ijabs  (liberāļu EP politiskā grupa Renew Europe), Inese Vaidere (EP Tautas partiju grupa), Tatjana Ždanoka (Pie politiskajām grupām nepiederoša deputāte)  atbalstīja regulu. Taču tās projekts EP sēdes balsojumos tika būtiski mīkstināts.

Trešdienas, 12.jūlija, parlamenta sēdē – ar 336 deputātu balsīm “par”, 300 “pret” un 13 “atturas” – tika “pieņemta EP nostāja”. Tas nozīmē, ka EP tagad ir gatavs sākt sarunas ar ES Padomi par šī tiesību akta galīgo redakciju.

[Eiropas Savienības Ministru Padome jeb Eiropas Savienības Padome ir galvenā un augstākā ES lēmējinstitūcija – taču tai nav likumdošanas iniciatīvas, – kas sastāv no ministriem, kuri ir ES dalībvalstu valdību pārstāvji. To, kuras nozares ministrs katru reizi pārstāv valsti ES Padomē, ir atkarīgs no izskatāmā jautājuma.]

***

Ar savu nostāju EP atzīst, ka vairāk nekā 80% Eiropas biotopu ir sliktā stāvoklī. EK pērnā gada jūnijā ierosināja Dabas atjaunošanas regulu, lai ilgtermiņā veicinātu degradētās dabas atjaunošanu visā ES sauszemes un jūras teritorijā un sasniegtu ES mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Saskaņā ar EK teikto, jaunais tiesību akts sniegtu ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, jo

“no katra dabas atjaunošanai iztērētā eiro mēs iegūsim vismaz astoņus”.

EP mediju pārstāvju izplatītajā paziņojumā tiek norādīts, ka, izstrādājot šo nostāju, EP deputāti ir ņēmuši vērā iedzīvotāju vēlmes par bioloģiskās daudzveidības, ainavas un okeānu aizsardzību un atjaunošanu. Tiek uzsvērts, ka ekosistēmu atjaunošana ir būtiska cīņai pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī mazina apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku. Pirms tam eirodeputāti nobalsoja pret ierosinājumu noraidīt EK priekšlikumu (312 balsis “par”, 324 “pret” un 12 “atturas”).

Vienlaikus mediju paziņojumā tiek norādīts, ka

likumprojekts neparedz ES veidot jaunas aizsargājamās teritorijas 

un tajā noteiktos mērķus var atlikt, ja rodas ārkārtas sekas ekonomikai vai sabiedrībai. Tāpat EP uzsver, ka regula nedrīkst bloķēt jaunu atjaunojamo energoresursu infrastruktūru izveidi, un šajā nolūkā prasa pievienot tai jaunu pantu, kurā uzsvērts, ka šādu iekārtu izvietošana ir sabiedrības interesēs.

Parlaments norāda, ka likumu drīkstētu piemērot tikai tad, kad Komisija būs sniegusi datus par nosacījumiem, kas garantētu ES ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un kad ES dalībvalstis būs aprēķinājušas, cik liela platība katrai no tām jāatjauno, lai izpildītu katram biotopam noteiktos atjaunošanas mērķus.

Pēc balsojuma ziņotājs par šo dokumentu – Sēzars Luena (César Luena, EP Sociāldemokrātu grupa, Spānija) – paziņoja medijiem:

“Dabas atjaunošanas akts ir būtisks Eiropas Zaļā kursa elements, un tas ir saskaņā ar zinātnisko vienprātību un ieteikumiem par Eiropas ekosistēmu atjaunošanu.

Ieguvēji būs lauksaimnieki un zvejnieki,

turklāt mēs nākamajām paaudzēm atstāsim dzīvošanai piemērotu zemi. Mūsu šodien pieņemtā nostāja sniedz skaidru vēstījumu. Tagad mums ir jāturpina labi iesāktais darbs, sarunās ar dalībvalstīm jāaizstāv sava nostāja, un līdz šī Parlamenta pilnvaru termiņa beigām [nākamā gada vidum – BNN] jāpanāk vienošanās, lai pieņemtu ES vēsturē pirmo regulu par dabas atjaunošanu.”

Savukārt 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā EK būs jāizvērtē plaisa starp atjaunošanas finansiālajām vajadzībām un pieejamo ES finansējumu un jāmeklē risinājumi, kā šo atšķirību novērst, izmantojot īpašu ES instrumentu.

***

Vides aktīvistu vilšanos par šo EP balsojumu – kas regulu, viņuprāt, ir “novājinājis” – jau izteica Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). Tā gan atzīmē, ka parlamenta lēmums ir pieņemts, “neraugoties uz bezprecedenta – un bieži vien klaji absurdu – dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji”.

Balsojums, norāda LOB, notika pēc spēcīgas sabiedrības mobilizācijas, lai aizstāvētu likumu un ES Zaļā kursa integritāti un lai pārtrauktu viltus ziņu izplatīšanu. Dabas atjaunošanas likumu ar parakstiem atbalstīja vairāk nekā miljons pilsoņu, vairāk nekā 6000 zinātnieku, vairāk nekā 100 uzņēmumu un daudzu nozaru pilsoniskās sabiedrības pārstāvju.  

LOB ieskatā, lai panāktu kompromisu, Eiropas Parlamenta deputāti atteicās no daudzām svarīgām saistībām un mērķiem, līdz ar to gala rezultātā viņu nostāja bija ievērojami vājāka nekā sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums. Tiek īpaši uzsvērts, ka Eiropas Parlamenta nostājā ir atcelts ierosinātais pants par lauksaimniecības zemju atjaunošanu, kas ietver kūdrāju atjaunošanu.

Tādējādi EP atsakoties no būtiskas sviras, lai palielinātu Eiropas spēju piesaistīt oglekli un mazinātu intensīvās lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību.

Biedrība savā paziņojumā citē organizācijas BirdLife Europe dabas atjaunošanas politikas speciālisti Sofiju Ruišertu (Sofie Ruysschaert): “Balsojuma rezultāts ir pieticīga cerības uzvara pār bailēm un patiesības uzvara pār meliem. Lai gan ir iemesls svinēt, tomēr tas ir postoši, ka kūdrāji, lauksaimniecības zemes un svarīgu atjaunošanas pasākumu termiņi tiek atmesti, lai likums varētu izturēt balsojumu. Mums ir nepieciešams, lai visas trīs Eiropas Savienības iestādes ātri vienotos par galīgo, būtiski uzlabotu tekstu, lai varētu sākties reāls darbs. Klimats un bioloģiskā daudzveidība negaidīs.”

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus skaidro vietējo situāciju: “Latvijā gan zālāju un mežu, gan citas dzīvotnes ir nelabvēlīgā stāvoklī, taču Dabas atjaunošanas likums var kļūt par būtisku pavērsienu Eiropas Savienības, tostarp Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā. Ar vides organizāciju, zinātnieku un sabiedrības pūlēm ir izdevies panākt to, ka Eiropas Parlamenta deputāti neļaujas melu kampaņām un likums netika noraidīts pilnībā. Tomēr tikai no tālākajām sarunām būs atkarīgs tas, vai tas tiešām kļūs par vērtīgu instrumentu dabas stāvokļa un cilvēku labklājības uzlabošanai vai paliks kā tukša čaula.”

***

LOB kopā ar Latvijas Dabas fondu, biedrību Zaļā brīvība un Pasaules dabas fondu aicināja eiroparlamentāriešus atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu un neatbalstīt grozījumus, kas būtiski maina EK izstrādāto priekšlikumu.

Vides organizāciju ieskatā, Dabas atjaunošanas regula var veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu attīstību, tāpat arī palieņu, purvu un citu mitrāju atjaunošanu, mazinot gan plūdu, gan ekstrēma sausuma riskus, kas kļūst aizvien aktuālāk arī Latvijā.

Tāpat ar aicinājumu atbalstīt regulu klajā nāca Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kopā ar Latvijas Biškopības biedrību un Latvijas Zemnieku federāciju. Tādējādi šīs trīs nevalstiskās organizācijas ir norobežojušās no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izplatītā paziņojuma, kurā aicināts noraidīt regulu.

Arī 36 Latvijas zinātnieki mudināja EP deputātus – īpaši no Latvijas ievēlētos – atbalstīt EK ierosināto likumprojektu par Dabas atjaunošanas regulu un balsot par tās pieņemšanu.

***

Savukārt atklātā LOSP vēstulē, ko parakstījušas 17 Latvijas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas, EP deputāti tika aicināti Dabas atjaunošanas regulu neatbalstīt. To ieskatā EK priekšlikumos iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo ir izstrādātas vispārīgi un kopumā visām ES dalībvalstīm, neskatoties uz katras valsts individuālo un atšķirīgo situāciju vidē.

“Aicinām EP deputātus neatbalstīt priekšlikumu virzību regulai par dabas atjaunošanu tālāku virzību pirms nav adekvāti, padziļināti izvērtēta priekšlikumu ekonomiskā, sociālā un finansiālā ietekme uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem dalībvalstīs, kā arī ietekme uz pārtikas nodrošinājumu,” organizāciju kopējā paziņojumā norādīja LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Paziņojumā pausts, ka Latvija atbalstot EK priekšlikuma mērķus uzlabot sugu, dzīvotņu un ekosistēmu stāvokli, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, klimata un cilvēku labā, bet regulas projektā pieteiktie dabas atjaunošanas mērķi un to sasniegšanas termiņi ir “ambiciozi, nesamērīgi un dārgi”, būtiski ietekmējot Latvijas tautsaimniecību.

Tāpat, cita starpā, pārtikas ražotājus satrauc, ka regula varētu noteikt lauksaimniecības zemju appludināšanu, lai  “atgrieztu dabīgos hidroloģisko procesus organiskajās augsnēs”.

***

Dabas atjaunošanas regula talāk tiks izskatīta tā sauktajā “trialoga formātā” – trīspusējās sarunās starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju. Līdz ar to dažādo ieinteresēto grupu spiediens uz šīm institūcijām – tāpat, protams, uz Latvijas eirodeputātiem, VARAM un Māri Sprindžuku – tikai pieaugs.

Lasiet arī: Katargeitas skandāls: EP pieņem stingākus mērus, lai novērstu trešo valstu iejaukšanos Parlamenta darbā

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas