bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda  partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

Koalīcijas padome trešdien, 7.decembrī, atlika valsts obligāto sociāli iemaksu (VSAOI) ieviešanu. Tā vietā dažas nedēļas pirms 2017.gada pieņemts radikāls lēmums strauji, neargumentēti un bezatbildīgi paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% uz 15%, uzskata partija.

Veicot straujas un radikālas izmaiņas pēdējā mirklī, partija norāda, ka šāda rīcība ir bezatbildīga attieksme pret nodokļu politiku un tūkstošiem nodokļu maksātāju.

Partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce komentē: «Attieksme pret simtiem tūkstošiem nodokļu maksātāju ir acīmredzami nicinoša. Stabilu un pastāvīgi pieaugošu valsts algu saņemošā ministre acīmredzami nesaprot, ka nepamatotas un neargumentētas nodokļu radikālas izmaiņas pārdesmit dienas pirms gada sākuma rada ne tikai milzīgu neskaidrību visiem Latvijas darba devējiem.»

Partijas vadītājs norāda, ka finanšu ministrei ir atbildīga par izgāšanos valsts budžeta sagatavošanā, izdāļājot «deputātu kvotās» vairāk nekā 20 miljonus eiro un budžeta pieņemšanas laikā spēlējot šahu.

«Tas ir kārtējais signāls Latvijas iedzīvotājiem, ka valdībai tie ir vienaldzīgi. Finanšu ministrei jāuzņemas politiska atbildība par izgāšanos viņas atbildības jomā un jāatkāpjas,» tā Pūce.

BNN jau vēstīja, ka uz minēto faktu norādījis arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Pēc viņa teiktā, kamēr Latvijas iedzīvotāji gulēja, parlaments 20 stundas izskatīja budžetu, nelietderīgi izlietojot 27 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju naudas

«Nezinu, kā to citādāk nosaukt kā vien par zādzību, jo tā bija koalīcijas deputātu balsu pirkšana pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par, piemēram, grāmatas izdošanu par sieru vai neskaitāmu ielu bruģēšanu, baznīcu jumtu maiņu, muzeju krātuvju digitalizēšanu. Tas viss ir deputātu kvotu ietvaros – katram deputātam paredzēti 20 000 eiro,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēris Kaimiņš, neslēpjot, ka ir pret šādu deputātu kvotām, un piebilstot, ka «no šiem 27 miljoniem  eiro 10 – 11 miljoni aiziet uz Aivara Lemberga vadīto pašvaldību – tie saucas tā kā mesli Lemberga kungam, manuprāt, lai vispār varētu pieņemt šo budžetu.»

«Es vaicāju [premjera Māra] Kučinska kungam, kāpēc mums 20 stundas nenormālā ātrumā jāpieņem budžets un pa nakti, it kā Latvijā būtu kara stāvoklis. Man atbildēja, ka tās ir tradīcijas no Augstākās padomes, tātad, komunisma laikiem. Kamēr dienaskārtību mūsu valstī noteiks bijušie komunisti – Brigmaņa, Lemberga, Reira, Piebalga, Amerika kungi, mūsu valstī nekas nemainīsies, un cilvēki brauks no šīs valsts projām un putni zags akmeņus no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas jumta,» norādījis Kaimiņš.

Pēc viņa sacītā, 2017.gada budžets nav nodokļu maksātāju, bet gan koalīcijas budžets, kur koalīcija sadalījusi naudu savā starpā atbilstoši savām merkantilajām interesēm. Kaimiņš aicinājis iedzīvotājus iesaistīties valsts politiskajos procesos, jo pretējā gadījumā «pa nakti brutāli tiek izlaupīta valsts kase. (..) Tas ir agresīvs budžets uz valsts nodokļu maksātāju pleciem.»

Arī Sabiedrība par atklātību – Delna uzsvērusi, ka deputātu kvotas kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. «Deputātu kvotas ļauj partijām izmantot valsts resursus, lai piekukuļotu vēlētājus ar mērķi iegūt viņu balsis vasarā gaidāmajās vēlēšanās, kas ir pretrunā demokrātiskām vērtībām. Šāda valsts resursu izmantošana, sponsorējot politiķiem pietuvinātu šauru cilvēku loku, nav vienlīdzīga un neatbilst labas pārvaldības principiem un valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm. Šādu praksi nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu. Tā ir nosodāma un būtu nekavējoties atceļama,» norādīts biedrībā.

Īpaši dāsnas summas deputāti šogad piešķīruši Zaļo zemnieku savienības pārvaldītajai Ventspils pašvaldībai. Daudzmiljonu infrastruktūras projekti nebūtu uzskatāmi par akūtām problēmām, kam pašvaldība pati nevarētu rast finansējumu. Turklāt, piemēram, Ventspils mūzikas vidusskolas projekts jau ir saņēmis 15 miljonus eiro finansējumu no emisijas kvotu izsolīšanas konkursa, uzsvērusi Delna.

«Nodokļu maksātāju naudas izdalīšana deputātiem simpatizējošu projektu īstenošanai necaurspīdīgā un valsts prioritātēm neatbilstošā veidā vēl vairāk mazina arī jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam un politiskajām partijām. Deputātu kvotu atcelšana celtu labas pārvaldības standartus, stiprinātu demokrātiju un līdzekļu lietderīgāku izlietojumu,» tā Delna.

Tāpat arī Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma atzinusi, ka deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām.

Straujuma Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma stāstīja, ka vienā brīdī ZZS atnākusi ar budžeta projektu, kas paredzējis ļoti iespaidīgus piešķīrumus viņu vadītājām pašvaldībām, citas pašvaldības savukārt ignorējot. Pret šādu naudas sadali pārējām koalīcijas partijām radušās iebildes, kam kompromiss rasts, palielinot kopējo piešķīrumu summu un līdzekļus piešķirot plašākam pašvaldību lokam.

Šādos apstākļos būtu melīgi teikt, ka kvotu pieaugums būtu tikai deputātu izdomāts, uzsvēra politiķe un norādīja, ka naudas piešķīrumi, protams, bija saskaņoti gan ar premjeru Māri Kučinski no ZZS, gan ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu no ZZS.

Protams, pašvaldībām vajadzību ir daudz un vairums no kvotu priekšlikumiem bija jēdzīgi, taču turpmāk Vienotība uz šādiem kompromisiem vairs neizies, solīja Straujuma. Viņa uzsvēra, ka nevar liegt iespēju deputātiem iesniegt priekšlikumus budžetam, tomēr 20 miljoni eiro ir pārāk liela summa, kuru sadalīt šādā veidā.

Kā zināms, Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā naktī uz ceturtdienu, 24.novembri, pieņēmusi likumu Par valsts budžetu 2017.gadam, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019.gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti.

Ref: 102.000.102.14074


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Ja ZZS ilgi būs vadošā partija,tad paredzams,ka Latvija tiks izputināta samērā īsā laika sprīdī.Skumji,ka nevienam nav drosme un griba nolikt Lembergu īstajā vietā.Droši var teikt-Valsts pieder LEMBERGAM!Bet,cik ilgi?

    +1 0 -1 0

  2. stulbais vēlētājs teica:

    ZZS -ovieši nekad neatkāpjas, tāpat kā viņu lielais fīrers neatzīst viņam inkriminētos smagos ekonomiskos noziegumus ! Vispār būtu interesanti zināt – cik daudz cilvēku tai ZZS-ā ir visīstākie zemnieki, kas kaut ko saprot no zemkopības ?! Uzņēmējdarbības jomā gan viņiem ir lieli spečuki. Vecā pensionāre Barča ko vien ir vērta ! Protams, ka viņai ir milzīga pieredze ,jo pa 23 gadiem samainījusi 3 vai 4 partijas. Bravo ZZS-ovieši ! Tā turpināt ! Es “stulbais vēlētājs” par jums atkal balsošu !

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.