bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Mikrouzņēmumu nodoklī vairs neietvers valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sākot ar 2017.gadu, Latvijā mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc  mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz pieciem procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09%).

Piemēram, ja mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro, summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par trīs ceturtdaļām no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).  Aprēķina summu, no kuras atskaitīs obligātās iemaksas: trīs ceturtdaļas no 380 = 285 eiro. Aprēķina obligātās iemaksas apmēru: 34,09% no 285 = 97,16 eiro. Nodokļa maksājumu sedz darba devējs.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir iespēja mainīt izraudzīto nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju. Atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa var līdz 2016.gada 15.decembrim, iesniedzot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) brīvā formā rakstītu pieteikumu. Savukārt pieteikties citam nodokļu maksāšanas režīmam var tieši tāpat – jebkurā laikā iesniedzot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā brīvā formā rakstītu pieteikumu. Pieteikumus VID joprojām var sūtīt arī pa pastu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam – darba devējam –, ja tas atteiksies no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa, ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.decembrim rakstiski informēt savus darbiniekus, ka ar 2017.gadu pirms algotā darba ienākuma izmaksāšanas no tā tiks ieturēts algas nodoklis un veiktas obligātās iemaksas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu noteiktajā kārtībā, informē VID.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka jaunās izmaiņas par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu radīs šādas problēmas: kārtējo reizi palielinās darbaspēka nodokļu slogu; negatīvi ietekmēs tieši lauku uzņēmējus un lauku iedzīvotājus; veicinās ēnu ekonomiku; veicinās bezdarba un sociālo pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu laukos, kā arī palielinās administratīvo slogu lauksaimniekiem un citiem lauku uzņēmējiem.

Jaunās izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra attieksies uz visiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti vispārējā nodokļu režīmā, un tās paredz, ka minimālais pārskata mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts būs Ministru kabineta (MK) noteiktā minimālā mēneša darba alga (2017.gadā – trīs ceturtdaļas valstī noteiktās minimālās mēneša algas, 2018.gadā – pilnā apmērā). Tas nozīmē, ja, piemēram, darba ņēmējam, būs mazāka darba alga nekā MK noteiktā minimālā mēneša darba alga, tad darba devējam būs jāaprēķina obligātās iemaksas no faktiskās darba algas un no starpības starp minimālo mēneša algu un faktiski aprēķināto algu. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējam būs jāmaksā no saviem līdzekļiem, skaidro LOSP.

Piemēram, tas ietekmēs mazos lauku uzņēmējus, kuru uzņēmumā vairāki darbinieki strādā nepilnu darba laiku – viens darbinieks agri no rīta ražo produktus, otrs pa dienu tos tirgo, trešais vakarā iztīra telpas. Līdz ar to stājoties spēkā šiem grozījumiem – lielākie zaudētāji būs mazie uzņēmēji un uz nepilnu slodzi strādājošie iedzīvotāji ne tikai laukos, bet arī pilsētās. Tas savukārt var vēl vairāk veicinās situāciju, ka šī iedzīvotāju daļa būs spiesta pamest darba tirgu un pieteikties sociālo pabalstu rindās, vai arī doties peļņā uz ārvalstīm.

Lauku darbos ir ļoti daudz specifisku darbu, kuros nav nepieciešams nodarbināt darbinieku uz pilnu slodzi, jo to neparedz veicamā darba būtība, līdz ar to sagaidāms, ka stājoties spēkā jaunajām izmaiņām, uzņēmēji būs spiesti optimizēt savu darbību un ļoti iespējams, ka nodarbināto skaits tiks samazināts. Darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus uz samazinātu slodzi specifisku darbu veikšanai, portālu BNN informē LOSP.

Tāpat arī jāakcentē papildu administratīvā sloga palielināšanās sezonas darbu veicējiem, jo darba devējs būs spiests katru mēnesi slēgt jaunu darba līgumu, pieņemot darbinieku uz nepilnu mēnesi noteiktu sezonas darbu veikšanai, jo minimālo mēneša VSAOI objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs, un darba devējam nav jāmaksā sociālās iemaksas par tām dienām, kurās sezonas darbs netiek darīts, norāda LOSP.

Ref: 102.000.102.13808


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.