bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Miljona eiro kukuļa piedāvājumā Jurašam iesaistīti viņa kursa biedri

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērienīgajai operācijai, pieķerot Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni ar pusmiljonu skaidrā  naudā, šovasar bija turpinājums. Gan pret Magoni, gan naudas devēju Igauņu biznesmeni Oļegu Osinovski prokuratūra sāka kriminālvājāšanu, kas nozīmē – par mīklaino koruptīvo darījumu varēsim ko vairāk drīzumā uzzināt tiesā. Tikmēr Magoņa aizturēšanas operācijas vadītājs KNAB darbinieks Juris Jurašs atklājis skandalozu informāciju – viņam ticis piedāvāts miljona eiro kukulis. Taču KNAB vadība par to nav likusies ne zinis. Biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks grib KNAB vadīt otro termiņu, un šīs atklātībā nonākušās ziņas var viņam traucēt.

Pagājušā gada vasarā KNAB aizturēja Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni, kurš automašīnā atgriezās no Tallinas ar turpat pusmiljonu eiro skaidrā naudā. Ilggadējais dzelzceļa vadītājs bija ņēmis naudu no Igaunijas bagātākā cilvēka Oļega Osinovska saistībā ar lietotu lokomotīvju iepirkumu Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmumā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Osinovska aizstāvji jau no paša sākuma turējās pie versijas, ka naudai nav saistības ar konkrēto darījumu, bet tā bija vajadzīga, lai panāktu labvēlību pilnīgi citos procesos. Un tātad tā ir tirgošanās ar ietekmi. Tā kā Magonis liecības nesniedza, šī bija vienīgā versija, kas par notikušo ir zināma.

Par kukuļošanu var piespriest līdz pat desmit gadiem cietumā, kamēr par tirgošanos ar ietekmi, sods ir krietni maigāks. Gadu pēc notikušā KNAB darbinieks Juris Jurašs, kurš vadīja  Magoņa aizturēšanas operāciju, atklājis, ka viņam rudenī piedāvāts vienu miljonu liels kukulis, lai viņš paliktu pie Osinovskim vajadzīgās versijas.

Osinovskim Daugavpilī pieder lokomotīvju remontu rūpnīca. Viņš labi pārzina Latvijas biznesa un politiskās aprindas, taču saķeršanās ar tiesībsargiem viņam bija jauna pieredze. Uzreiz pēc Magoņa aresta Osinovskis vērsās pie Rīgas mēra Nila Ušakova lūdzot padomu, kā rīkoties. Ušakovs Osinovski pārsūtīja pie sava partijas biedra Saeimas deputāta Andreja Elksniņa, kurš neslēpj, ka viņam ir sakari KNAB un citās drošības un tiesībsargājošās iestādēs. Osinovska interešu aizstāvībai pieslēdzās advokāts Saulvedis Vārpiņš, ar kuru Elksniņš savulaik strādāja kopā vienā  birojā.

Osinovskim lietu kārtošana izmaksāja sešciparu skaitli. Bet īstas drošības, ka apsūdzība paliks pie iespējami vieglākā nodarījuma, viņam nebija. Galvenais traucēklis bijis Jurašs, kurš turējās pie versijas, ka ir notikusi amatpersonas kukuļošana, tāpēc pie viņa septembra beigās vērsās kāds labi pazīstams cilvēks, bijušais kursa biedrs. Viņš uzstājas kā starpnieks un piedāvāja miljonu. To viņam palūguši citi  kursa biedri.

1994.gada iesaukums Latvijas policijas akadēmijā bija ražīgs. Kopā ar Jurašu jurista kvalifikāciju ieguva vairāki desmiti jauniešu, no kuriem daži patlaban ir labi zināmi advokāti un politiķu konsultanti. Kopā ar Jurašu akadēmiju absolvēja arī premjera Māra Kučinska ārštata konsultatīvais darbinieks advokāts Māris Grudulis un Artis Stucka, kurš strādā zaļzemnieku pārvaldītajā Satiksmes ministrijā par Ulda Auguļa padomnieku. Nedaudz vēlāk diplomu saņēma Jānis Dambītis. Tieši viņš bija tas, kurš izteica piedāvājumu Jurašam. Bijušais finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Dambītis to kategoriski noliedz.

Arī Osinovskis noliedz, ka kukuļa piedāvāšanu būtu organizējis viņš. Bet pieļauj, ka tas noticis viņam aizmuguriski.

Jurašs par notikušo nosūtīja dienesta ziņojumu KNAB priekšniekam. Jurašs to uzrakstīja 1.oktobrī, taču kukuļa piedāvātāja vārdu tur neierakstīja. Ja lietu sāktu izmeklēt, kādam būtu Jurašam šis vārds jāpajautā. Taču tas šī gada laikā nav noticis. Tāpēc Jurašs droši secina, ka izmeklēšana nav notikusi. «Man nekas cits neatliek, kā tikai uzskatīt, ka pēc būtības šī informācija nav tikusi pārbaudīta un es saskatu amatpersonas bezdarbību. Grūti iedomāties, kam jānotiek un pēc kādiem principiem iestādes vadība vadās, lai atstātu absolūti bez uzmanības šāda  veida informāciju,» skaidro Jurašs.

Nav iespējams prognozēt, pie kā izmeklēšana nonāktu, taču var secināt, ka birojā tā nemaz nav uzsākta. Jurašs vērsās prokuratūrā, lai tā pārbauda, kāpēc izmeklēšana nenotiek. Lai arī Elksniņa ceļi ar Osinovski ir šķīrušies, Elksniņš lietai seko. Viņš zina, ka notikumā iesaistīti Juraša kursa biedri un noliedz jebkādu savu dalību tajā.

Ja biroja priekšnieks nav izmeklējis kukuļa piedāvājumu savam darbiniekam, tas var būt šķērslis viņa atkārtotai apstiprināšanai uz otro termiņu, jo pierāda, ka viņa vadītais birojs lietas izvēlas selektīvi. KNAB nākamā vadītāja izraudzītāji atturējās skaidri pateikt, vai vērtēs arī šo lietu.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks lepojas ar Magoņa aizturēšanas operāciju un katrā intervijā to sauc par KNAB lielāko pēdējā laika sasniegumu. Neskatoties uz to, šovasar īstenotajā KNAB reorganizācijā vairākus darbiniekus, arī tos, kuri strādā pie Magoņa lietas, tajā skaitā Jurašu, no darba atbrīvoja. Oficiālu interviju KNAB priekšnieks Streļčenoks Nekā personīga atteica. Esot ļoti aizņemts.

Pēc Juraša atklātībā nodotās informācijas par piedāvāto kukuli, Drošības policija vērsās pret viņu par valsts noslēpuma izpaušanu. Kaut gan informācija par koruptīviem darījumiem nevar būt sevišķi slepena.

Tikmēr prokuratūra Nekā personīga šī sižeta tapšanas laikā atrakstīja, ka esot pabeigusi pārbaudi par iespējamu KNAB priekšnieka Streļčenoka bezdarbību, taču rezultātus neatklāja.

Ref: 102.000.102.13422


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.