bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ministri meklēs risinājumus, kā uzlabot SPRK budžeta situāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 23.maijā, neatbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz celt valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) budžeta palielināšanai tuvākās nedēļas laikā tikšot meklēti risinājumi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdeva ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nedēļas laikā sagatavot risinājumus, kā uzlabot SPRK budžeta situāciju, nepalielinot nodevas likmi no 0,17% līdz 0,2% gada vidū.

Lai gan SPRK vadītājs Rolands Irklis ministrus informēja par iestādes neapskaužamo situāciju budžeta jomā, ministri nebija ar mieru nodevas likmi paaugstināt gada vidū. Kučinskis uzsvēra, ka tā nebūtu laba prakse, līdz ar to pagaidām noteikumi netiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Irklis ministriem skaidroja, ka iestādei ir liels budžeta deficīts, kas ietekmē tās darbību – nav iespējams noturēt profesionālus darbiniekus, kā arī ir jāpieņem dažādi sāpīgi lēmumi, kas kopumā ietekmē iestādes darba kvalitāti. Tāpēc mazāk sāpīgi, pēc viņa domām, būtu paaugstināt likmi. Lai SPRK līdz gada beigām turpinātu darbu pašreizējā režīmā, būtu nepieciešami aptuveni 80 000 eiro. «Bet es negribētu turpināt darbu tādā režīmā,» bilda Irklis, skaidrojot, ka tas nozīmētu darbinieku zaudēšanu.

Iepriekš SPRK vadītājs stāstīja, ka, nemainot regulēšanas nodevas maksu, SPRK budžeta iztrūkums šogad var sasniegt 600 000 eiro.

EM norāda, ka SPRK darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ko maksā regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, un iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi SPRK darbības nodrošināšanai.

Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem paredz, ka valsts nodevas likme par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu nedrīkst pārsniegt 0,2% no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā. Taču patlaban likme ir noteikta 0,17% apmērā.

EM ar jaunajiem noteikumiem rosina valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmes pielīdzināšanu likumā noteiktajai, lai nodrošinātu finanšu resursu pietiekamību pieaugošo regulatīvo funkciju izpildei un sekmētu SPRK spēju kvalitatīvi un pastāvīgi pieaugošā apjomā dinamiskā tirgus attīstības procesā veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Noteikumi paredz, ka nodevas likme tiks palielināta no 0,17% uz 0,2%, jo ir notikušas regulējamo komersantu loka un apgrozījuma izmaiņas. EM uzsver, ka kopējais nodevas ieņēmumu apjoms, salīdzinot ar budžetā plānoto apjomu, nepieaugs.

Saglabājot regulēšanas nodevas maksājumu tādā apmērā kā patlaban, proti, 0,17% no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, SPRK radīsies 600 000 eiro iztrūkums, kas ir vairāk nekā 10% no regulatora plānotajiem gada izdevumiem.

«Tas lielā mērā ir saistīts ar regulējamo nozaru apgrozījuma kritumu. Bet ir arī tādi apstākļi, kas tiešā veidā nav atkarīgi no regulatora, piemēram, dabasgāzes cenu samazinājums, kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas ir mainīts veids, kādā tiek iekasēta nodeva no elektroenerģijas, tāpat krīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Bet ir arī vairāki faktori, kas ir saistīti ar SPRK pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, pērn tika samazināts augstsprieguma tīkla tarifs, samazināta lielākā daļa no tiem siltumtarifiem, kā arī pēdējos gados strauji mazinājās starpsavienojuma tarifi mobilo telefonu pakalpojumiem. Visi šie procesi summāri samazina apgrozījumu regulējamajās nozarēs, un kritums ir paredzams arī šogad,» informēja SPRK vadītājs Irklis.

SPRK vadītājs rezumēja, ka visi minētie faktori nozīmē, ka arī 2016.gadā SPRK nevar cerēt uz ieņēmumu pieaugumu.

Tiesa, SPRK ir vēl viens priekšlikums, kā uzlabot iestādes finansiālo situāciju. «Tas attiecas uz Elektroenerģijas tirgus likumu, proti, patlaban regulatora nodevu nemaksā divi lieli nozares spēlētāji, kuri tiek uzraudzīti un regulēti, bet nodevu nemaksā, – AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Latvijas elektriskie tīkli. Ja izdodas nodevu palielināt līdz 0,2%, ko maksātu arī šie divi uzņēmumi, tad tas varētu būt risinājums un izdevumi nebūtu krasi jāmazina,» uzsver Irklis.

Ref: 102.000.102.12773


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.