bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Ministri meklēs risinājumus, kā uzlabot SPRK budžeta situāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 23.maijā, neatbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz celt valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) budžeta palielināšanai tuvākās nedēļas laikā tikšot meklēti risinājumi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdeva ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nedēļas laikā sagatavot risinājumus, kā uzlabot SPRK budžeta situāciju, nepalielinot nodevas likmi no 0,17% līdz 0,2% gada vidū.

Lai gan SPRK vadītājs Rolands Irklis ministrus informēja par iestādes neapskaužamo situāciju budžeta jomā, ministri nebija ar mieru nodevas likmi paaugstināt gada vidū. Kučinskis uzsvēra, ka tā nebūtu laba prakse, līdz ar to pagaidām noteikumi netiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Irklis ministriem skaidroja, ka iestādei ir liels budžeta deficīts, kas ietekmē tās darbību – nav iespējams noturēt profesionālus darbiniekus, kā arī ir jāpieņem dažādi sāpīgi lēmumi, kas kopumā ietekmē iestādes darba kvalitāti. Tāpēc mazāk sāpīgi, pēc viņa domām, būtu paaugstināt likmi. Lai SPRK līdz gada beigām turpinātu darbu pašreizējā režīmā, būtu nepieciešami aptuveni 80 000 eiro. «Bet es negribētu turpināt darbu tādā režīmā,» bilda Irklis, skaidrojot, ka tas nozīmētu darbinieku zaudēšanu.

Iepriekš SPRK vadītājs stāstīja, ka, nemainot regulēšanas nodevas maksu, SPRK budžeta iztrūkums šogad var sasniegt 600 000 eiro.

EM norāda, ka SPRK darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ko maksā regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, un iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi SPRK darbības nodrošināšanai.

Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem paredz, ka valsts nodevas likme par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu nedrīkst pārsniegt 0,2% no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā. Taču patlaban likme ir noteikta 0,17% apmērā.

EM ar jaunajiem noteikumiem rosina valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmes pielīdzināšanu likumā noteiktajai, lai nodrošinātu finanšu resursu pietiekamību pieaugošo regulatīvo funkciju izpildei un sekmētu SPRK spēju kvalitatīvi un pastāvīgi pieaugošā apjomā dinamiskā tirgus attīstības procesā veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Noteikumi paredz, ka nodevas likme tiks palielināta no 0,17% uz 0,2%, jo ir notikušas regulējamo komersantu loka un apgrozījuma izmaiņas. EM uzsver, ka kopējais nodevas ieņēmumu apjoms, salīdzinot ar budžetā plānoto apjomu, nepieaugs.

Saglabājot regulēšanas nodevas maksājumu tādā apmērā kā patlaban, proti, 0,17% no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, SPRK radīsies 600 000 eiro iztrūkums, kas ir vairāk nekā 10% no regulatora plānotajiem gada izdevumiem.

«Tas lielā mērā ir saistīts ar regulējamo nozaru apgrozījuma kritumu. Bet ir arī tādi apstākļi, kas tiešā veidā nav atkarīgi no regulatora, piemēram, dabasgāzes cenu samazinājums, kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas ir mainīts veids, kādā tiek iekasēta nodeva no elektroenerģijas, tāpat krīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Bet ir arī vairāki faktori, kas ir saistīti ar SPRK pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, pērn tika samazināts augstsprieguma tīkla tarifs, samazināta lielākā daļa no tiem siltumtarifiem, kā arī pēdējos gados strauji mazinājās starpsavienojuma tarifi mobilo telefonu pakalpojumiem. Visi šie procesi summāri samazina apgrozījumu regulējamajās nozarēs, un kritums ir paredzams arī šogad,» informēja SPRK vadītājs Irklis.

SPRK vadītājs rezumēja, ka visi minētie faktori nozīmē, ka arī 2016.gadā SPRK nevar cerēt uz ieņēmumu pieaugumu.

Tiesa, SPRK ir vēl viens priekšlikums, kā uzlabot iestādes finansiālo situāciju. «Tas attiecas uz Elektroenerģijas tirgus likumu, proti, patlaban regulatora nodevu nemaksā divi lieli nozares spēlētāji, kuri tiek uzraudzīti un regulēti, bet nodevu nemaksā, – AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Latvijas elektriskie tīkli. Ja izdodas nodevu palielināt līdz 0,2%, ko maksātu arī šie divi uzņēmumi, tad tas varētu būt risinājums un izdevumi nebūtu krasi jāmazina,» uzsver Irklis.

Ref: 102.000.102.12773


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.