bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Laiks  pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei, kas it kā nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, vēstīts portāla procesilatvija.lv

«Kā persona, kas  bijusi iesaistīti Latvijas Policijas Akadēmijas likvidācijas procesā,  pēc būtības izprotu augstākās izglītības saturiskās un organizatoriskās problēmas, kas nav risināmas administratīvām metodēm, Latvijas Policijas Akadēmijas kā augstākās mācību iestādes likvidācija ir novedusi pie kvalificētu nozares speciālistu trūkuma un esošo speciālistu, kas tiek gatavoti pirmā līmeņa augstākajā mācību iestādē (koledžā) nepietiekamas profesionalitātes,» raksta RSU Juridiskās fakultātes lektore, Latvijas Juristu apvienības locekle Barba Girgensone.

Viņa skaidro, ka specializētas mācību iestādes, kas vērsta uz padziļinātas profesionālās nevis akadēmiskās augstākās izglītības iegūšanu, un apvieno nozares speciālistus gan kā mācību spēkus, gan kā studentus, kas paaugstina savu kvalifikāciju, trūkums rada vispārēju sociālu spriedzi, nozares struktūru nekompetenci, kas izsauc visaptverošu bezspēcību un nevēlēšanos risināt nozarei aktuālas problēmas.

«Latvijas kā nelielas valsts specifika rada pieprasījumu pēc specializētām nelielām augstākajām mācību iestādēm, kas nodrošina profesionālā bakalaura un maģistra programmu apguvi, kā arī iespēju celt profesionālo kvalifikāciju īstenojot mūžizglītības programmas. Šādu augstskolu piedāvātās programmas ir elastīgas un konkurētspējīgas globalizācijas apstākļos, tās izstrādājuši un realizē praktizējoši nozares speciālisti, tās atbilst Boloņas procesa pamatnostādnēm. Nevar piekrist IZM apgalvojumam, ka  augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse, kuras mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju,» skaidro Girgensone.

Girgensone ziņo, ka šāds apgalvojums ir pamatots attiecībā uz akadēmiskām mācību iestādēm, kas pamatā nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, bet nozarei, kā to pierāda RPIVA sekmīgā darbība no 1994.gada, ir vajadzīgi profesijā sagatavoti praktiķi.

«Nenoliedzot Latvijas Universitātes Pedagoģiskās fakultātes kā augstu standartu akadēmiskas augstskolas nozīmi pedagoģiskās izglītības kvalitatīvā sniegšanā, gribu vērst uzmanību uz akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības specifiku un nozīmi attiecīgajā nozarē. Šajā sakarā ar profesionālo augstāko izglītību jāsaprot nevis augstskolu piedāvātās programmas, bet to realizācijas iespējas specializētā nelielā augstskolā, kuras docētāji ir profesionāļi, kas savu akadēmisko darbību savieno ar praktisko darbību izglītības iestādēs.Tāpēc, ņemot vērā minēto, nepieciešams  kategoriski uzstāt uz jautājuma aktualizāciju, iesaistot  nevalstiskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī izvērtēšanu nozares, pašvaldību un valdības līmenī,» skaidro Girgensone.

Pirmdien, 16.janvārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauda, ka patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600.

Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, kuras studiju programmas likvidēt vai pievienot citām, ministrs apgalvoja, ka kritēriji būs gan zinātniskie rādītāji, gan pašu programmu kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. «Šobrīd, kad mums ir studējošo un absolventu reģistrs, paveras lieliskas iespējas to darīt,» skaidroja Šadurskis.

Argumentējot nepieciešamību reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), ministrs uzsvēra, ka šī augstskola piecos gados bija radījusi vien deviņas zinātniskās publikācijas, kamēr Latvijas Universitāte – 1 700. «Nu, ir zināma atšķirība,» noteica Šadurskis.

Uz jautājumu, par cik un kādu studiju programmu kvalitāti un nepieciešamību patlaban ir šaubas, ministrs atbildēja, ka pašreizējais mehānisms paredz studiju programmas akreditēt uz nepilnu laiku jeb diviem gadiem vai pilnu laiku jeb sešiem gadiem, un «būtībā tās programmas, kas ir ieguvušas nepilnu akreditāciju, tās ir zināmā mērā riska zonā».

Šadurskis atkārtoti uzsvēra, ka RPIVA ir vienīgā valsts augstskola, kuru plānots slēgt. Pēc tam augstskolu skaits vairs netikšot samazināts, iecerēts tikai novērst izglītības programmu dublēšanos.

Ir jau ziņots, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Ref:224.000.103.178


Pievienot komentāru

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.

Stoltenbergs: NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs

NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušās papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kubas jaunais prezidents nepieļauj kapitālisma atgriešanos

Kubā, noslēdzot ilgos Kastro ģimenes valdīšanas gadus, prezidenta amatā stājies šīs komunistiskās Karību jūras salu valsts pirmais viceprezidents Migels Diazs-Kanels.

Piektdiena vēl būs silta un saulaina, turpmāk – vēsāk un lietaināks laiks

Darba nedēļas pēdējā diena būs silta, tomēr brīvdienās laiks kļūs vēsāks un vējaināks. Savukārt nākamajā nedēļā laika apstākļus noteiks plašs zema spiediena apgabals virs Ziemeļeiropas un tā ietekmē bieži līs.

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Jaunākie komentāri