bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Mūrniece: Ķīna - viens no pievilcīgākajiem Latvijas produktu un pakalpojumu tirgiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ķīnas Tautas Republikas parlamenta vicespīkers Dzji Binsjuaņs

«Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu un pragmatisku politisko dialogu ar Ķīnu, kas kalpo par pamatu veiksmīgai sadarbībai ekonomikas, izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Vēlamies piesaistīt Ķīnas investīcijas tranzīta un loģistikas nozarē un novērtējam Ķīnas interesi par Latvijā ražotu pārtiku,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 30.maijā, tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas parlamenta vicespīkeru Dzji Binsjuaņu (Ji Bingxuan).

Nozīmīga loma Latvijas un Ķīnas attiecībās ir arī parlamentārajiem kontaktiem, un to raksturo intensīva vizīšu apmaiņa, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Mūrniece un Binsjuaņs bija vienisprātis, ka sadarbību vēl vairāk iespējams aktivizēt parlamentu, valdību un pašvaldību līmenī. Būtisks notikums abu valstu attiecībās būs šoruden Rīgā plānotā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas valdības vadītāju tikšanās 16+1 formātā, sacīja Mūrniece.

Latvija redz Ķīnu kā stratēģiski svarīgu partneri ekonomikā un tirdzniecībā, kas paver plašas perspektīvas mūsu valsts uzņēmējiem. Apzinot jaunus tirgus, Ķīna ir viens no pievilcīgākajiem Latvijas produktu un pakalpojumu galamērķiem, atzina Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja apliecināja Latvijas interesi spēlēt aktīvu lomu Trans-Eirāzijas transporta savienojumā, nodrošinot stratēģiski svarīgu tranzīta posmu starp Eiropu un Āziju. Savukārt Ķīnai būtu izdevīgi izmantot mūsu tranzīta un loģistikas infrastruktūru, iesaistot Latvijas transporta koridoru Ķīnas iniciatīvā One Belt, One Road.

Šogad Latvija un Ķīna svin diplomātisko attiecību 25. gadadienu. Ķīnas parlamenta pārstāvis un Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtēja šajos gados sasniegto. Binsjuaņs uzsvēra, ka Rīga ir izcils tūrisma galamērķis, ko labprāt apmeklētu daudzi ķīnieši. Tūristu plūsmu uz Latviju būtiski papildinātu tiešā aviosatiksme starp abām valstīm. Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka interese attīstīt sadarbību aviācijas jomā ir abpusēja. Viņa arī aicināja investēt Latvijas aviācijas sektorā, atzīmējot stratēģiskā investora nepieciešamību Latvijas nacionālajai aviokompānijai.

Kā vēstīts, koordinatora loma transporta un loģistikas nozarē Latvijai devusi iespēju 2016.gadā organizēt svarīgākos 16+1 formāta pasākumus – piekto valstu vadītāju samitu, kas notiks rudenī, kā arī pirmo transporta ministru sanāksmi, kas tika aizvadīta 16.-17.maijā. Transporta ministru sanāksmes laikā tika panākta vienprātība par to, ka ir nepieciešams veicināt ātrāku informācijas apmaiņu, kā arī ir jāstiprina sadarbība valstu starpā, strādājot pie transporta koridoru attīstības un konteinervilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu paplašināšanas. Vienlaikus jāattīsta 16+1 formāta valstu transporta savienojumi ar jau realizētiem Ķīnas un trešo valstu loģistikas sektora projektiem, kā arī jāveicina un jākoordinē investīciju projektu transporta un loģistikas jomā attīstība.

Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām un moderniem loģistikas un distribūcijas centriem var būt interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai un arī Melnās jūras reģionam. Valsts ģeogrāfiskais  izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara Latviju par dabisku tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus, kā arī Ziemeļus un Dienvidus. Mums ir laba pieredze attiecībā uz konteinervilcieniem – spējam nodrošināt maksimāli efektīvu Ķīnas preču nogādāšanu Eiropā un tālāku izplatīšanu Skandināvijā un Ziemeļeiropā.  «Ja Kazahstāna sadarbībā ar Ķīnu ir definējusi Horgosu par  austrumu vārtiem, tad mēs sevi redzam kā «ziemeļu» vārtus,» iepriekš uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kā zināms, iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju, Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu) dažādās jomās, t.sk. loģistikā un transportā. Latvijai tika uzticēta loģistikas koordinatora loma 16+1 formātā.

Ref: 102.000.102.12846


Pievienot komentāru

  1. Vongs teica:

    Ar Ķīnu jābūt uzmanīgiem. Viņi domā ilgtermiņā un tikai par Ķīnas interesēm, nevis par kautkādu vientiešu “sadarbību”. Bet eksportēt lauksaimniecības produktus uz Ķīnu ir ļoti vēlams.

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.