bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Mūrniece: Ķīna - viens no pievilcīgākajiem Latvijas produktu un pakalpojumu tirgiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ķīnas Tautas Republikas parlamenta vicespīkers Dzji Binsjuaņs

«Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu un pragmatisku politisko dialogu ar Ķīnu, kas kalpo par pamatu veiksmīgai sadarbībai ekonomikas, izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Vēlamies piesaistīt Ķīnas investīcijas tranzīta un loģistikas nozarē un novērtējam Ķīnas interesi par Latvijā ražotu pārtiku,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 30.maijā, tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas parlamenta vicespīkeru Dzji Binsjuaņu (Ji Bingxuan).

Nozīmīga loma Latvijas un Ķīnas attiecībās ir arī parlamentārajiem kontaktiem, un to raksturo intensīva vizīšu apmaiņa, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Mūrniece un Binsjuaņs bija vienisprātis, ka sadarbību vēl vairāk iespējams aktivizēt parlamentu, valdību un pašvaldību līmenī. Būtisks notikums abu valstu attiecībās būs šoruden Rīgā plānotā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas valdības vadītāju tikšanās 16+1 formātā, sacīja Mūrniece.

Latvija redz Ķīnu kā stratēģiski svarīgu partneri ekonomikā un tirdzniecībā, kas paver plašas perspektīvas mūsu valsts uzņēmējiem. Apzinot jaunus tirgus, Ķīna ir viens no pievilcīgākajiem Latvijas produktu un pakalpojumu galamērķiem, atzina Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja apliecināja Latvijas interesi spēlēt aktīvu lomu Trans-Eirāzijas transporta savienojumā, nodrošinot stratēģiski svarīgu tranzīta posmu starp Eiropu un Āziju. Savukārt Ķīnai būtu izdevīgi izmantot mūsu tranzīta un loģistikas infrastruktūru, iesaistot Latvijas transporta koridoru Ķīnas iniciatīvā One Belt, One Road.

Šogad Latvija un Ķīna svin diplomātisko attiecību 25. gadadienu. Ķīnas parlamenta pārstāvis un Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtēja šajos gados sasniegto. Binsjuaņs uzsvēra, ka Rīga ir izcils tūrisma galamērķis, ko labprāt apmeklētu daudzi ķīnieši. Tūristu plūsmu uz Latviju būtiski papildinātu tiešā aviosatiksme starp abām valstīm. Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka interese attīstīt sadarbību aviācijas jomā ir abpusēja. Viņa arī aicināja investēt Latvijas aviācijas sektorā, atzīmējot stratēģiskā investora nepieciešamību Latvijas nacionālajai aviokompānijai.

Kā vēstīts, koordinatora loma transporta un loģistikas nozarē Latvijai devusi iespēju 2016.gadā organizēt svarīgākos 16+1 formāta pasākumus – piekto valstu vadītāju samitu, kas notiks rudenī, kā arī pirmo transporta ministru sanāksmi, kas tika aizvadīta 16.-17.maijā. Transporta ministru sanāksmes laikā tika panākta vienprātība par to, ka ir nepieciešams veicināt ātrāku informācijas apmaiņu, kā arī ir jāstiprina sadarbība valstu starpā, strādājot pie transporta koridoru attīstības un konteinervilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu paplašināšanas. Vienlaikus jāattīsta 16+1 formāta valstu transporta savienojumi ar jau realizētiem Ķīnas un trešo valstu loģistikas sektora projektiem, kā arī jāveicina un jākoordinē investīciju projektu transporta un loģistikas jomā attīstība.

Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām un moderniem loģistikas un distribūcijas centriem var būt interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai un arī Melnās jūras reģionam. Valsts ģeogrāfiskais  izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara Latviju par dabisku tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus, kā arī Ziemeļus un Dienvidus. Mums ir laba pieredze attiecībā uz konteinervilcieniem – spējam nodrošināt maksimāli efektīvu Ķīnas preču nogādāšanu Eiropā un tālāku izplatīšanu Skandināvijā un Ziemeļeiropā.  «Ja Kazahstāna sadarbībā ar Ķīnu ir definējusi Horgosu par  austrumu vārtiem, tad mēs sevi redzam kā «ziemeļu» vārtus,» iepriekš uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kā zināms, iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju, Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu) dažādās jomās, t.sk. loģistikā un transportā. Latvijai tika uzticēta loģistikas koordinatora loma 16+1 formātā.

Ref: 102.000.102.12846


Pievienot komentāru

  1. Vongs teica:

    Ar Ķīnu jābūt uzmanīgiem. Viņi domā ilgtermiņā un tikai par Ķīnas interesēm, nevis par kautkādu vientiešu “sadarbību”. Bet eksportēt lauksaimniecības produktus uz Ķīnu ir ļoti vēlams.

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri