bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Eglītis atstāj Kuldīgas slimnīcas vadītāja amatu un noliek domes deputāta mandātu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ivars Eglītis

Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis nolēmis atstāt SIA Kuldīgas slimnīca valdes locekļa amatu, kā arī nolicis Kuldīgas novada domes deputāta mandātu.

«Slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis ir nolēmis turpmāk vairs nestrādāt publiskajā sektorā – viņš nevadīs slimnīcu un arī nebūs novada domes deputāts. Taču esam vienojušies, ka viņš turpinās sadarboties ar pašvaldību, palīdzot ar padomiem un priekšlikumiem slimnīcas turpmākajai attīstībai,» informēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam).

Eglītis Kuldīgas slimnīcas vadītāja amatā būs vēl līdz 31.decembrim.

Turpmāk slimnīcas valdē būs divi cilvēki līdzšinējā viena valdes locekļa vietā. Konkurss uz Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts šodien, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 10.janvārim.

Kuldīgas novada domes deputāta pienākumus Eglīša vietā sācis pildīt uzņēmējs Ģirts Vēvers (Kuldīgas novadam), kurš jau iepriekš ir bijis deputāts.

Eglītis sacīja, ka lēmumu aiziet no Kuldīgas slimnīcas vadītāja amata nav pieņēmis pēkšņi un rūpīgi to izsvēris pēdējā pusgada laikā. Tam neesot viens konkrēts iemesls, bet gan vairāku apsvērumu kopums.

Kuldīgas slimnīcu ar pārtraukumiem laikā, kad bijis veselības ministrs un īsu brīdi Veselības departamenta direktors, Eglītis vadījis 25 gadus. «Daudz labu darbu ir paveikts. Ceturtdaļgadsimts tomēr ir pietiekami ilgs laiks, piezogas rutīna un nogurums. Veselības aprūpes publiskā sektora sistēmas birokrātija un smagnējums lēnām «izsūc»,» atzina Eglītis.

Viņš pauda, ka veselības aprūpes publiskajā sektorā ir lietas, ar kurām viņam ir grūti samierināties. «Tā ir nepārtrauktā cīņa par Kuldīgas slimnīcas nākotni, par finansējumu, pret slimnīcas iedalīšanu zemākā rangā nekā tā būtu pelnījusi pēc rādītājiem, kur salīdzināmo slimnīcu vidū mēs faktiski esam pirmrindnieki. Tie ir rādītāji, kurus nevar apšaubīt. Esam nodrošinājusi slimnīcu ar nepieciešamajiem speciālistiem, modernām iekārtām,» turpināja līdzšinējais slimnīcas vadītājs.

«Varbūt viens no iemesliem tam, kāpēc Kuldīgas slimnīcu politiski neatzīst, ir mana personība. Esmu atļāvies publiski izteikties, aizrādīt un ieteikt, kas būtu darāms citādāk,» pieļāva Eglītis.

Skaidrojot, kāpēc nolicis arī domes deputāta mandātu, Eglītis sacīja, ka vēlas pavisam aiziet no publiskā sektora. Pašvaldības vēlēšanās viņš šogad esot ļāvies pierunāties kandidēt. Partijas Kuldīgas novada sarakstā no pēdējās pozīcijas vēlētāji viņu iebalsoja piektajā vietā. «Esmu apzinīgi kalpojis, taču, aizejot no slimnīcas vadīšanas, turpmāk vēlos darboties tikai privātajā sektorā,» savu lēmumu skaidroja līdzšinējais Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Eglītis ir līdzīpašnieks uzņēmumā SIA Vizuālā diagnostika, kas piedāvā daudzveidīgas diagnostisko izmeklējumu iespējas Latvijā. «Ar vienu kāju jau esmu bijis privātajā sektorā, taču ar laiku saproti, ka tas špagats paliek sāpīgs, un ir jāizvēlas viens no abiem,» teica slimnīcas vadītājs.

Viņaprāt, privātajā sektorā ir medicīnas nākotne – tā esot starptautiska tendence, jo privātajā sektorā ātrāk ienāk jaunās tehnoloģijas, ir labāka pārvaldība un brīvais tirgus. «Pacientiem vislabāk kalpo sistēma, kurā ir brīvais tirgus – tāda pārliecība man ir nostiprinājusies pēdējos gados,» piebilda Eglītis.

Iespējams, savu darbību privātajā sektorā viņš varētu saistīt ne tikai ar uzņēmumu Vizuālā diagnostika. Esot arī jaunas idejas, kas saistītas ar medicīnu, bet par tām Eglītis pagaidām atturējās stāstīt. «Kuldīgu negrasos pamest, būšu brīvā mobilā režīmā,» piebilda ilggadējais Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Eglītis savulaik bija veselības ministrs. Par ministru viņš kļuva 2007.gada decembrī, bet demisionēja 2009.gada 17.jūnijā. Līdz 2007.gadam Eglītis vadīja Kuldīgas slimnīcu un slimnīcas vadītāja amatā atkal atgriezās 2010.gada janvārī.

SIA Kuldīgas slimnīca 90,83% kapitāldaļu turētāja ir Kuldīgas novada dome, bet 9,17% daļu pieder Aizputes novada domei. Slimnīcas apgrozījums 2016.gadā bija 4 245 002 eiro, un pagājušo gadu tā noslēdza ar 213 607 eiro zaudējumiem, liecina Firmas.lv informācija.

Ref:224.000.103.3240


Pievienot komentāru

  1. archivārs teica:

    Kā bijušais veselības ministrs I.Eglītis lieliski zin “drēbi”!

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.