bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Nākamnedēļ cer tuvoties valdības rīcības plāna «finišam»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Šonedēļ plānots precizēt valdības rīcības plāna projektu un nākamnedēļ «tuvoties finišam» ar šo darbu, informējis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Valdošās koalīcijas partijas pirmdien, 18.aprīlī, iknedēļas sanāksmē diskutēja par šo dokumentu, tāpat premjers esot piedāvājis jaunu dokumentu par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai.

Minētais jaunais dokuments ir iecerēts kā pielikums valdības rīcības plānam. Tajā uzsvērts, ka Latvija nevarēs ilgstoši uzturēt konkurētspējīgu ekonomiku, turot zemas darbaspēka izmaksas un masīvi izmantojot Eiropas Savienības fondu, kuru apjoms valstī pēc 2022.gada būtiski samazināsies.

Dokumentā pausta apņemšanās nodrošināt sabalansētu IKP pieaugumu ap 5% apmērā no 2018.gada, un šī mērķa sasniegšanai tikšot veikta tautsaimniecības strukturālā transformācija, aktivizēta uzņēmējdarbība un veicināta produktu konkurētspēja.

Kučinskis piedāvā izvirzīt mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, Latvijai iekļūt Doing Business Top20 un Globālā konkurētspējas indeksa Top40. Šī mērķa sasniegšanai plānots valstij un pašvaldībām ļaut plašāk iesaistīties uzņēmējdarbības atbalstā, ciešāk sasaistīt valsts informācijas sistēmas, uzlabot tiesu sistēmas caurskatāmību un efektivitāti, aktīvāk strādāt pie ārvalstu investīciju piesaistes, identificējot to prioritārās nozares, intensificēt vietējo dabas resursu izmantošanu, optimizēt publisko iepirkumu sistēmu, radot labākas iespējas vietējiem uzņēmumiem u.tml.

Tāpat tiek solīts nodrošināt līdzsvarotu un prognozējamu nodokļu politiku, sasniedzot iekasēto nodokļu apjomu 33% no IKP 2020.gadā. Tas tikšot darīts ar ēnu ekonomikas apkarošanu, samazinot to par trim procentpunktiem līdz 2018.gadam. Dokumentā plānots nostiprināt apņemšanos pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz ienākumiem no kapitāla, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.

Iecerēts sekmēt arī inovāciju izmantošanu ekonomikā, panākot, ka 47% no ieguldījumiem šajā jomā nāk no privātā sektora. Tikšot strādāts arī pie cilvēkresursu skaitliskas palielināšanas un darbinieku zināšanu un produktivitātes uzlabošanas. Šī mērķa sasniegšanai tiek solīti demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumi «visos aspektos», kā arī reformas veselības aprūpes sistēmā.

Veselības pakalpojumu finansējums un pieejamība tikšot pārskatīti: tikšot definēts veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, kuru valsts nodrošina par budžeta līdzekļiem, tikšot pārskatīta veselības aprūpes cilvēkresursu pieejamība, izstrādājot jaunu samaksas modeli. Tāpat tikšot optimizēta sociālo garantiju un palīdzības sistēma. Tiek solītas arī strukturālas izmaiņas izglītības sistēmā.

Valdības vadītājs sacīja, ka partneri šodien vienojās par plāna turpmāko virzību – viņš šonedēļ tiksies ar ministriem, apspriedīs rīcības plāna projektu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, mēģinot precizēt neskaidrības, lai nākamnedēļ «tuvotos finišam» ar rīcības plānu.

Vienotības valde pirmdien vienojusies aicināt Kučinski pārrunāt rīcības plānu ar šī politiskā spēka ministriem, un šāda tikšanās notikšot otrdien. Partijas līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka Vienotībai bija iebildumi pret jauno dokumentu par prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai, jo tur starp prioritātēm neesot nosaukta drošība.

Kučinskis uzsvēra, ka valdībai jāstrādā kopā kā komandai, tāpēc svarīgi atrast kopīgu valodu un vienoties arī par rīcības plānu.

Premjers informēja, ka pirmdien apspriestais ir jaunais valdības rīcības plāna variants, jo tajā ir atkal iekļauts 21 pasākums, ko iepriekš svītroja saistībā ar nepieciešamo finansējumu. Īpaša uzmanība pievērsta arī izglītības nozarei.

Kučinskis pagājušajā nedēļā pauda, ka valdības rīcības plānā nav gatavs iekļaut darbus un punktus, kam varētu nebūt nepieciešamā finansējuma.

Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu neapmierina ministriju iesniegtie nozaru rīcības plāni, uzdeva tos pārveidot un iesniegt atkārtoti. Premjers pagājušajā nedēļā tikās ar ministriem, lai uzklausītu klātienē viņu redzējumu par rīcības plānu.

Ref: 102.000.102.12456


Pievienot komentāru

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.

Nordea ekonomisti: Baltijas valstu liktenis - pārticība vai nesamērīga dārdzība?

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs. Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3% lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Pēc riskantām dzemdībām Zviedrijas reģionos, atrod finansējumu dzemdību namiem

Reaģējot uz ziņām par riskantām dzemdībām attālās Zviedrijas vietās, Skandināvijas valsts valdība piešķīrusi ārkārtas finansējumu, lai darbību varētu atsākt vai turpināt šobrīd nepietiekami finansētas dzemdību nodaļas reģionos.

Rinkēvičs aicina ASV saglabāt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas valstu reģionā

Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts stratēģisko partnerību drošības un aizsardzības jomai ir nepieciešams turpināt, pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aicinot ASV saglabāt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas valstu reģionā.

Delna: Identificēts iespējams interešu konflikts VM

Identificēts iespējams interešu konfliktu Veselības ministrijā, kas netiek atbilstoši risināts, ziņo sabiedrība par atklātību Delna.

Tramps atceļ virkni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu

Kaut arī Amerikas Savienotās Valstis ir viena no lielākajām siltumnīcefektu veidojošajām valstīm pasaulē, ASV prezidents Donalds Tramps izdevis rīkojumu ar mērķi apturēt pasākumus, ko viņa priekštecis ieviesis, lai piebremzētu klimata pārmaiņas.

Rosina izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi, saglabājot NEPLP kā regulatoru

Deputāti diskusijā uzsver efektīva sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa lomu mediju vides stiprināšanā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

KM: Dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana neapdraud Rīgas cirka pastāvēšanu

Izskanējušas baumas par to, ka Rīgas cirka telpas tiks pārvērstas par komerctelpām. Kultūras ministrija uzsver, ka tās ir tikai baumas, skaidrojot, ka šobrīd tiek meklēti līdzekļi cirka rekonstrukcijai. «Merķeļa ielas nams ir Rīgas cirka mājvieta kopš 1888.gada un tāda būs arī turpmāk,» uzsvērusi kultūras ministre Dace Melbārde.

KNAB darbinieki Jūrmalas domē izņēmuši dokumentus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.martā, Jūrmalas pilsētas domē izņēmuši atsevišķus dokumentus, apstiprina Jūrmalas pašvaldībā.

Latvijā enerģētiskās krīzes situācijai izveido dabasgāzes drošības rezerves

Ministru kabinets atbalsta dabasgāzes drošības rezervju veidošanu uzticēt vienotajam uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid, BNN ziņo Ekonomikas ministrija.

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.