bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.06.2018 | Vārda dienas: Līga

Naskākie krājēji Baltijā ir igauņi; mazākās summas atlicina latvieši

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lielākā daļa jeb 91% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi, turklāt ir apzinīgākie no visām Baltijas valstīm (Lietuvā – 90%, Igaunijā – 86%). Aug ne vien iedzīvotāju vēlme sākt veidot uzkrājumus, bet arī novirzīt šim mērķim vairāk līdzekļu nekā līdz šim – šogad tā rīkoties nolēmuši 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pretstatā 64% iedzīvotāju 2011.gadā.

«Latvijas iedzīvotāju apzinīguma pamatā nenoliedzami ir gan gūtā pieredze finansiāli grūtākos laikos, gan arī zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmi, vēlme būt atbildīgiem par savu nākotni, kā arī gūt drošības sajūtu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Tādējādi priecē tendence, ka krāšanas kultūra Latvijā aizvien nostiprinās,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

No 2011. gada būtiski uzlabojušās ne vien iedzīvotāju teorētiskās zināšanas par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, bet arī praktiskā rīcība. Visās trijās Baltijas valstīs pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri daļu no saviem ienākumiem atlicina uzkrājumiem. Visvairāk krājēju ir Igaunijā (79%), savukārt Latvijā un Lietuvā – 68%. Tā ir izteikti pozitīva tendence, jo vēl 2014.gadā Latvijā uzkrājumus veidoja vismazākā iedzīvotāju daļa no trīs Baltijas valstīm. Savukārt pirms pieciem gadiem (2011.gadā) bijām situācijā, kad lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebija nekādu finanšu rezervju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Lai arī krājēju īpatsvars sabiedrībā palielinās, tomēr uzkrātās summas Latvijā ir mazākās Baltijas valstu vidū. Bankas norēķinu kontos, kas ir izplatītākais krāšanas veids (to izvēlas 39% Latvijas iedzīvotāju), visbiežāk tiek glabāti līdzekļi līdz 1 000 eiro apmērā. Krietni retāk un mazākas summas (līdz 300 eiro) iedzīvotāji mēdz uzkrāt arī skaidrā naudā. Tā kā par optimālu finanšu rezervi tiek uzskatīts uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā, Latvijas iedzīvotāju vidējais «drošības spilvens» joprojām nav pietiekams, lai apgalvotu, ka varam justies droši. Mazāki uzkrājumi likumsakarīgi saistīti ar tiem atvēlēto ikmēneša summu, proti, Latvijas iedzīvotāji, biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā, uzkrājumiem atvēl līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Bankas norēķinu konta popularitāte salīdzinājumā ar citām uzkrājumu veidošanas iespējām augusi visstraujāk. Savukārt sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem, iedzīvotāji Baltijas valstīs joprojām izmanto salīdzinoši reti.

Uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti, lai parūpētos par tā saucamajām nebaltām dienām – šādu atbildi norādījuši 57% Latvijas, 59% Lietuvas un 65% Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat vērojama tendence arvien vairāk domāt par regulāru naudas atlikšanu, plānojot lielākus pirkumus vai citus izdevumus – šādi rīkojas 34% Latvijā, 33% Igaunijā un 41% Lietuvā.

«Redzam, ka daļa no tā dēvētajiem «neparedzētajiem izdevumiem» izrādās pat ļoti paredzami – bērna izlaidums, auto tehniskā apskate, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir tikai daži no piemēriem.  Pozitīvi vērtējama tendence, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa finanses plāno ilgākā laika periodā un noteiktu mērķu īstenošanai gatavojas jau laikus – šādu «plānotāju» īpatsvars no 2011.gada Latvijā ir teju vai divkāršojies –  34% šogad, pretstatā 18% 2011.gadā,» stāsta Kropa.

Pēdējā piecgadē Latvijas krājēju vidū aizvien populārāka kļuvusi līdzekļu novirzīšana privātam pensijas uzkrājumam (37% šogad, pretstatā 21% 2011.gadā). Lai gan audzis to krājēju īpatsvars, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos (pensiju 3.līmenī), tomēr pamatā iedzīvotāji norādījuši, ka rēķinās ar pensiju 2.līmeņa iemaksām. Turklāt vairums Baltijas iedzīvotāju (īpaši Latvijā) atzīst, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vienīgais veids, kā viņi parūpējušies par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās. Četri no desmit respondentiem visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši droši par saviem pensijas gadiem, atzīstot, ka būs spējīgi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus jau ierastajiem, vai arī piemēroties, iztiekot ar mazāku naudas apjomu.

«Paļaujoties tika uz valsts atbalstu, aizejot pensijā, ierastais ienākumu līmenis var sarukt pat uz pusi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves kvalitāti arī pensijas vecumā, nepieciešams savlaicīgi veidot papildus uzkrājumu vecumdienām. Kā lielākais šķērslis šādu uzkrājumu veidošanai minēts ienākumu trūkums. Proti, daļai iedzīvotāju joprojām gana izaicinoša ir aktuālo ikdienas vajadzību apmierināšana, nespējot atlicināt līdzekļus privātas pensijas uzkrājuma veidošanai,» norāda Kropa.

Ref: 102.000.102.13917


Pievienot komentāru

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri