bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 29.04.2017 | Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Naskākie krājēji Baltijā ir igauņi; mazākās summas atlicina latvieši

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lielākā daļa jeb 91% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi, turklāt ir apzinīgākie no visām Baltijas valstīm (Lietuvā – 90%, Igaunijā – 86%). Aug ne vien iedzīvotāju vēlme sākt veidot uzkrājumus, bet arī novirzīt šim mērķim vairāk līdzekļu nekā līdz šim – šogad tā rīkoties nolēmuši 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pretstatā 64% iedzīvotāju 2011.gadā.

«Latvijas iedzīvotāju apzinīguma pamatā nenoliedzami ir gan gūtā pieredze finansiāli grūtākos laikos, gan arī zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmi, vēlme būt atbildīgiem par savu nākotni, kā arī gūt drošības sajūtu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Tādējādi priecē tendence, ka krāšanas kultūra Latvijā aizvien nostiprinās,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

No 2011. gada būtiski uzlabojušās ne vien iedzīvotāju teorētiskās zināšanas par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, bet arī praktiskā rīcība. Visās trijās Baltijas valstīs pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri daļu no saviem ienākumiem atlicina uzkrājumiem. Visvairāk krājēju ir Igaunijā (79%), savukārt Latvijā un Lietuvā – 68%. Tā ir izteikti pozitīva tendence, jo vēl 2014.gadā Latvijā uzkrājumus veidoja vismazākā iedzīvotāju daļa no trīs Baltijas valstīm. Savukārt pirms pieciem gadiem (2011.gadā) bijām situācijā, kad lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebija nekādu finanšu rezervju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Lai arī krājēju īpatsvars sabiedrībā palielinās, tomēr uzkrātās summas Latvijā ir mazākās Baltijas valstu vidū. Bankas norēķinu kontos, kas ir izplatītākais krāšanas veids (to izvēlas 39% Latvijas iedzīvotāju), visbiežāk tiek glabāti līdzekļi līdz 1 000 eiro apmērā. Krietni retāk un mazākas summas (līdz 300 eiro) iedzīvotāji mēdz uzkrāt arī skaidrā naudā. Tā kā par optimālu finanšu rezervi tiek uzskatīts uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā, Latvijas iedzīvotāju vidējais «drošības spilvens» joprojām nav pietiekams, lai apgalvotu, ka varam justies droši. Mazāki uzkrājumi likumsakarīgi saistīti ar tiem atvēlēto ikmēneša summu, proti, Latvijas iedzīvotāji, biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā, uzkrājumiem atvēl līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Bankas norēķinu konta popularitāte salīdzinājumā ar citām uzkrājumu veidošanas iespējām augusi visstraujāk. Savukārt sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem, iedzīvotāji Baltijas valstīs joprojām izmanto salīdzinoši reti.

Uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti, lai parūpētos par tā saucamajām nebaltām dienām – šādu atbildi norādījuši 57% Latvijas, 59% Lietuvas un 65% Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat vērojama tendence arvien vairāk domāt par regulāru naudas atlikšanu, plānojot lielākus pirkumus vai citus izdevumus – šādi rīkojas 34% Latvijā, 33% Igaunijā un 41% Lietuvā.

«Redzam, ka daļa no tā dēvētajiem «neparedzētajiem izdevumiem» izrādās pat ļoti paredzami – bērna izlaidums, auto tehniskā apskate, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir tikai daži no piemēriem.  Pozitīvi vērtējama tendence, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa finanses plāno ilgākā laika periodā un noteiktu mērķu īstenošanai gatavojas jau laikus – šādu «plānotāju» īpatsvars no 2011.gada Latvijā ir teju vai divkāršojies –  34% šogad, pretstatā 18% 2011.gadā,» stāsta Kropa.

Pēdējā piecgadē Latvijas krājēju vidū aizvien populārāka kļuvusi līdzekļu novirzīšana privātam pensijas uzkrājumam (37% šogad, pretstatā 21% 2011.gadā). Lai gan audzis to krājēju īpatsvars, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos (pensiju 3.līmenī), tomēr pamatā iedzīvotāji norādījuši, ka rēķinās ar pensiju 2.līmeņa iemaksām. Turklāt vairums Baltijas iedzīvotāju (īpaši Latvijā) atzīst, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vienīgais veids, kā viņi parūpējušies par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās. Četri no desmit respondentiem visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši droši par saviem pensijas gadiem, atzīstot, ka būs spējīgi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus jau ierastajiem, vai arī piemēroties, iztiekot ar mazāku naudas apjomu.

«Paļaujoties tika uz valsts atbalstu, aizejot pensijā, ierastais ienākumu līmenis var sarukt pat uz pusi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves kvalitāti arī pensijas vecumā, nepieciešams savlaicīgi veidot papildus uzkrājumu vecumdienām. Kā lielākais šķērslis šādu uzkrājumu veidošanai minēts ienākumu trūkums. Proti, daļai iedzīvotāju joprojām gana izaicinoša ir aktuālo ikdienas vajadzību apmierināšana, nespējot atlicināt līdzekļus privātas pensijas uzkrājuma veidošanai,» norāda Kropa.

Ref: 102.000.102.13917


Pievienot komentāru

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Jaunākie komentāri