bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 11.12.2016 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Naskākie krājēji Baltijā ir igauņi; mazākās summas atlicina latvieši

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lielākā daļa jeb 91% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi, turklāt ir apzinīgākie no visām Baltijas valstīm (Lietuvā – 90%, Igaunijā – 86%). Aug ne vien iedzīvotāju vēlme sākt veidot uzkrājumus, bet arī novirzīt šim mērķim vairāk līdzekļu nekā līdz šim – šogad tā rīkoties nolēmuši 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pretstatā 64% iedzīvotāju 2011.gadā.

«Latvijas iedzīvotāju apzinīguma pamatā nenoliedzami ir gan gūtā pieredze finansiāli grūtākos laikos, gan arī zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmi, vēlme būt atbildīgiem par savu nākotni, kā arī gūt drošības sajūtu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Tādējādi priecē tendence, ka krāšanas kultūra Latvijā aizvien nostiprinās,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

No 2011. gada būtiski uzlabojušās ne vien iedzīvotāju teorētiskās zināšanas par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, bet arī praktiskā rīcība. Visās trijās Baltijas valstīs pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri daļu no saviem ienākumiem atlicina uzkrājumiem. Visvairāk krājēju ir Igaunijā (79%), savukārt Latvijā un Lietuvā – 68%. Tā ir izteikti pozitīva tendence, jo vēl 2014.gadā Latvijā uzkrājumus veidoja vismazākā iedzīvotāju daļa no trīs Baltijas valstīm. Savukārt pirms pieciem gadiem (2011.gadā) bijām situācijā, kad lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebija nekādu finanšu rezervju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Lai arī krājēju īpatsvars sabiedrībā palielinās, tomēr uzkrātās summas Latvijā ir mazākās Baltijas valstu vidū. Bankas norēķinu kontos, kas ir izplatītākais krāšanas veids (to izvēlas 39% Latvijas iedzīvotāju), visbiežāk tiek glabāti līdzekļi līdz 1 000 eiro apmērā. Krietni retāk un mazākas summas (līdz 300 eiro) iedzīvotāji mēdz uzkrāt arī skaidrā naudā. Tā kā par optimālu finanšu rezervi tiek uzskatīts uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā, Latvijas iedzīvotāju vidējais «drošības spilvens» joprojām nav pietiekams, lai apgalvotu, ka varam justies droši. Mazāki uzkrājumi likumsakarīgi saistīti ar tiem atvēlēto ikmēneša summu, proti, Latvijas iedzīvotāji, biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā, uzkrājumiem atvēl līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Bankas norēķinu konta popularitāte salīdzinājumā ar citām uzkrājumu veidošanas iespējām augusi visstraujāk. Savukārt sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem, iedzīvotāji Baltijas valstīs joprojām izmanto salīdzinoši reti.

Uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti, lai parūpētos par tā saucamajām nebaltām dienām – šādu atbildi norādījuši 57% Latvijas, 59% Lietuvas un 65% Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat vērojama tendence arvien vairāk domāt par regulāru naudas atlikšanu, plānojot lielākus pirkumus vai citus izdevumus – šādi rīkojas 34% Latvijā, 33% Igaunijā un 41% Lietuvā.

«Redzam, ka daļa no tā dēvētajiem «neparedzētajiem izdevumiem» izrādās pat ļoti paredzami – bērna izlaidums, auto tehniskā apskate, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir tikai daži no piemēriem.  Pozitīvi vērtējama tendence, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa finanses plāno ilgākā laika periodā un noteiktu mērķu īstenošanai gatavojas jau laikus – šādu «plānotāju» īpatsvars no 2011.gada Latvijā ir teju vai divkāršojies –  34% šogad, pretstatā 18% 2011.gadā,» stāsta Kropa.

Pēdējā piecgadē Latvijas krājēju vidū aizvien populārāka kļuvusi līdzekļu novirzīšana privātam pensijas uzkrājumam (37% šogad, pretstatā 21% 2011.gadā). Lai gan audzis to krājēju īpatsvars, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos (pensiju 3.līmenī), tomēr pamatā iedzīvotāji norādījuši, ka rēķinās ar pensiju 2.līmeņa iemaksām. Turklāt vairums Baltijas iedzīvotāju (īpaši Latvijā) atzīst, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vienīgais veids, kā viņi parūpējušies par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās. Četri no desmit respondentiem visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši droši par saviem pensijas gadiem, atzīstot, ka būs spējīgi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus jau ierastajiem, vai arī piemēroties, iztiekot ar mazāku naudas apjomu.

«Paļaujoties tika uz valsts atbalstu, aizejot pensijā, ierastais ienākumu līmenis var sarukt pat uz pusi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves kvalitāti arī pensijas vecumā, nepieciešams savlaicīgi veidot papildus uzkrājumu vecumdienām. Kā lielākais šķērslis šādu uzkrājumu veidošanai minēts ienākumu trūkums. Proti, daļai iedzīvotāju joprojām gana izaicinoša ir aktuālo ikdienas vajadzību apmierināšana, nespējot atlicināt līdzekļus privātas pensijas uzkrājuma veidošanai,» norāda Kropa.

Ref: 102.000.102.13917


Pievienot komentāru

Līdz 2020.gadam plāno izveidot Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu

Baltijas Ministru Padomes premjerministru tikšanās laikā piektdien, 9.decembrī, Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi ar mērķi līdz 2020.gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu gāzes tirgu.

Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Igaunijā no valsts uzņēmumu padomēm atsauc visus parlamentāriešus

Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministre Kadri Simsone (Kadri Simsone) un uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Urve Palo (Urve Palo) 9.decembrī paziņojuši, ka atsauc visus parlamenta deputātus no valsts uzņēmumu uzraudzības padomēm.

Sarucis kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās

Baltijas valstu ostās šogad desmit mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 120,662 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% jeb 5,37 miljoniem tonnu mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas premjera partija aizstāv sadarbības protokolu ar Vienoto Krieviju

Igaunijā valdošā Centra partija neuzdrīkstas pārtraukt sadarbības līgumu Krievijas politiskās elites pārstāvēto politisko spēku Vienotā Krievija, tā 8.decembrī norādījusi «centristu» priekšsēdētāja vietniece un Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa.

Ratass iepazīstina Vējoni ar Igaunijas jaunās valdības plāniem

«Jaunā Igaunijas valdība turpinās iepriekšējo valdību prioritātes ārpolitikā un drošības jomā, stiprinot sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros,» tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni norādīja jaunais Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

Putnu gripa jau tuvu Baltijai – PVD aicina būt piesardzīgiem

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas H5N8 vīruss - lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, mierina Pārtikas un veterinārais dienests, vienlaikus aicinot putnu turētājus būt modriem.

Norvēģis «skaipā» seksuāli izmanto 62 nepilngadīgos

Tiesa Norvēģijā 8.decembrī atzinusi kādu 66 gadus vecu vīrieti par vainīgu bērnu un pusaudžu seksuālā izmantošanā interneta saziņas programmā Skype un piespriedusi tam astoņus gadus ilgu cietumsodu.

Dubultojusies Latvijas ģimenēm hipotekārajos kredītos izsniegtā kopsumma

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Baltijas valstu parlamentārieši saņem ASV atbalstu reģiona drošībai

«Amerikas Savienoto Valstu senatoru galvenais vēstījums - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav pamata satraukumam par NATO saistību nepildīšanu no sabiedroto puses,» norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Nedēļas nogalē Latvijā atkal gaidāms sniegs

Maksimālā gaisa temperatūra piektdien, 9.decembrī, vēl saglabāsies +4…+7 grādu robežās pēc Celsija un daudzviet gaidāms arī lietus. Tomēr jau naktī uz sestdienu, līdz ar lēnu līdz mērenu ziemeļu puses vēju, Latvijā ieplūdīs ievērojami aukstāks gaiss.

ECB pagarina vērtspapīru iepirkšanas programmu

Eiropas Centrālā banka 8.decembrī paziņojusi, ka pagarinās tās vērtspapīru iepirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada decembrim, taču papildu periodā ikmēneša iepirkumus plāno veikt par 20 miljardiem eiro mēnesī.

Lietuvā starptautiskā izglītības reitinga rezultātus vērtē kā «biedējošus»

69 valstu konkurencē Lietuvas pamatskolēnu zināšanas dabaszinātnēs ierindotas 36.vietā liecina organizācijas OECD šonedēļ publiskotie Starptautiskās Skolēnu vērtējuma programmas rezultāti par 2015.gadu. Lietuvas piedspadsmitgadnieku rezultāti šajos mācību priekšmetos ir pasliktinājušies un optimismu neraisa.

Ik dienu konstatē 323 000 kaitīgo ļaunprogrammatūru

Kaspersky Lab ļaunprogrammatūru mākoņdatubāzē pašlaik glabājas miljards kaitīgu objektu, tostarp vīrusi, Trojas zirgi, sāndurvis, izspiedējvīrusi, kā arī reklāmas lietotnes un to sastāvdaļas. Piektdaļu ir atklājusi un atzinusi par kaitīgu Astraea - uz mašīnmācīšanos balstīta ļaunprogrammatūru analīzes sistēma.

Nordea: Baltijas valstis negaida «viegla pastaiga parkā»

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi pie viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Taču Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ieskaitot Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.

Somijas pasts noliedz, ka «nozaudējis» 10'000 avīžu

Somijas mediju vidē par vienu no skaļākajām ziņām 7.decembrī kļuvis kuriozs, ka valsts pasta uzņēmums «nozaudējis» visu sociāldemokrātiskā nedēļas laikraksta Demokraatti jaunākā numura metienu. Pasta pārstāvji gan pārmetumus noliedz.

Vidējais patēriņa cenu līmenis audzis par 1,3%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Izstrādāta ceļu satiksmes negadījumu interaktīvā karte

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādājis interaktīvu karti, kurā tiek apkopoti un vizualizēti Latvijā notikušie ceļu satiksmes negadījumi.

Austrijas jaunais prezidents – Igaunijas «bēgļu bērns»

Aleksandram van der Bellenam, kurš 4.decembrī uzvarējis Austrijas prezidenta vēlēšanās, māte ir igauniete, un viņa vecāki 1940.gadā pametuši Igauniju, lai dotos bēgļu gaitās.

Igaunijā cenu kāpumu izraisījis dārgāks alkohols un degviela

Igaunijā pēdējā gada laikā novērots mazs patēriņa cenu kāpums – no 2015.gada novembra līdz 2016.gada novembrim patēriņa cenu indekss kāpis viena procenta apmērā. Statistiķi vērtē, ka galvenie ietekmējošie faktori bijuši degvielas, alkohola un tabakas sadārdzināšanās.

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijas Gāze saņem licenci dabasgāzes sadalei uz 20 gadiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ceturtdien, 8.decembrī, nolēma izsniegt AS Latvijas Gāze licenci sabiedriskā pakalpojuma - dabasgāzes sadales - sniegšanai uz 20 gadiem - līdz 2037.gada 10.februārim.

Apple iPhone «aizdegšanās gadījumos» vaino ārējus faktorus

Reaģējot uz ziņām, ka vairākiem iPhone lietotājiem viedtālruņi aizdegušies, amerikāņu datortehnoloģiju milzis Apple šonedēļ negadījumos vainojis ārējus apstākļus, nevis datorierīču uzbūvi vai detaļas.

Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

Par 10 miljardiem pārdos Krievijas naftas koncerna daļas

Krievijas valdība 7.decembrī paziņojusi, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma Rosneft 19,5% daļu iegādāsies britu-šveiciešu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums Glencore un Kataras valdības ieguldījumu fonds.

Jaunākie komentāri