bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija

Naskākie krājēji Baltijā ir igauņi; mazākās summas atlicina latvieši

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Lielākā daļa jeb 91% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi, turklāt ir apzinīgākie no visām Baltijas valstīm (Lietuvā – 90%, Igaunijā – 86%). Aug ne vien iedzīvotāju vēlme sākt veidot uzkrājumus, bet arī novirzīt šim mērķim vairāk līdzekļu nekā līdz šim – šogad tā rīkoties nolēmuši 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pretstatā 64% iedzīvotāju 2011.gadā.

«Latvijas iedzīvotāju apzinīguma pamatā nenoliedzami ir gan gūtā pieredze finansiāli grūtākos laikos, gan arī zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmi, vēlme būt atbildīgiem par savu nākotni, kā arī gūt drošības sajūtu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Tādējādi priecē tendence, ka krāšanas kultūra Latvijā aizvien nostiprinās,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

No 2011. gada būtiski uzlabojušās ne vien iedzīvotāju teorētiskās zināšanas par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, bet arī praktiskā rīcība. Visās trijās Baltijas valstīs pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri daļu no saviem ienākumiem atlicina uzkrājumiem. Visvairāk krājēju ir Igaunijā (79%), savukārt Latvijā un Lietuvā – 68%. Tā ir izteikti pozitīva tendence, jo vēl 2014.gadā Latvijā uzkrājumus veidoja vismazākā iedzīvotāju daļa no trīs Baltijas valstīm. Savukārt pirms pieciem gadiem (2011.gadā) bijām situācijā, kad lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebija nekādu finanšu rezervju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Lai arī krājēju īpatsvars sabiedrībā palielinās, tomēr uzkrātās summas Latvijā ir mazākās Baltijas valstu vidū. Bankas norēķinu kontos, kas ir izplatītākais krāšanas veids (to izvēlas 39% Latvijas iedzīvotāju), visbiežāk tiek glabāti līdzekļi līdz 1 000 eiro apmērā. Krietni retāk un mazākas summas (līdz 300 eiro) iedzīvotāji mēdz uzkrāt arī skaidrā naudā. Tā kā par optimālu finanšu rezervi tiek uzskatīts uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā, Latvijas iedzīvotāju vidējais «drošības spilvens» joprojām nav pietiekams, lai apgalvotu, ka varam justies droši. Mazāki uzkrājumi likumsakarīgi saistīti ar tiem atvēlēto ikmēneša summu, proti, Latvijas iedzīvotāji, biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā, uzkrājumiem atvēl līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Bankas norēķinu konta popularitāte salīdzinājumā ar citām uzkrājumu veidošanas iespējām augusi visstraujāk. Savukārt sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem, iedzīvotāji Baltijas valstīs joprojām izmanto salīdzinoši reti.

Uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti, lai parūpētos par tā saucamajām nebaltām dienām – šādu atbildi norādījuši 57% Latvijas, 59% Lietuvas un 65% Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat vērojama tendence arvien vairāk domāt par regulāru naudas atlikšanu, plānojot lielākus pirkumus vai citus izdevumus – šādi rīkojas 34% Latvijā, 33% Igaunijā un 41% Lietuvā.

«Redzam, ka daļa no tā dēvētajiem «neparedzētajiem izdevumiem» izrādās pat ļoti paredzami – bērna izlaidums, auto tehniskā apskate, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir tikai daži no piemēriem.  Pozitīvi vērtējama tendence, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa finanses plāno ilgākā laika periodā un noteiktu mērķu īstenošanai gatavojas jau laikus – šādu «plānotāju» īpatsvars no 2011.gada Latvijā ir teju vai divkāršojies –  34% šogad, pretstatā 18% 2011.gadā,» stāsta Kropa.

Pēdējā piecgadē Latvijas krājēju vidū aizvien populārāka kļuvusi līdzekļu novirzīšana privātam pensijas uzkrājumam (37% šogad, pretstatā 21% 2011.gadā). Lai gan audzis to krājēju īpatsvars, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos (pensiju 3.līmenī), tomēr pamatā iedzīvotāji norādījuši, ka rēķinās ar pensiju 2.līmeņa iemaksām. Turklāt vairums Baltijas iedzīvotāju (īpaši Latvijā) atzīst, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vienīgais veids, kā viņi parūpējušies par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās. Četri no desmit respondentiem visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši droši par saviem pensijas gadiem, atzīstot, ka būs spējīgi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus jau ierastajiem, vai arī piemēroties, iztiekot ar mazāku naudas apjomu.

«Paļaujoties tika uz valsts atbalstu, aizejot pensijā, ierastais ienākumu līmenis var sarukt pat uz pusi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves kvalitāti arī pensijas vecumā, nepieciešams savlaicīgi veidot papildus uzkrājumu vecumdienām. Kā lielākais šķērslis šādu uzkrājumu veidošanai minēts ienākumu trūkums. Proti, daļai iedzīvotāju joprojām gana izaicinoša ir aktuālo ikdienas vajadzību apmierināšana, nespējot atlicināt līdzekļus privātas pensijas uzkrājuma veidošanai,» norāda Kropa.

Ref: 102.000.102.13917


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri