bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās – premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi – tikai pārsteidza mērogs. Agrāko divu līdz trīs miljonu vietā deputāti izdalīja desmit reizes vairāk.

Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību par to, ka deputātiem tika atļauts tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

13.oktobrī budžetu pieņēma valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumus par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1 miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai, un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem.

Savukārt 24.novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro – paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautas tērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildus tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro.

Papildus 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības.

Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo zemnieku savienība (ZZS), un iesaistījās arī pārējās partijas. «Cik es saprotu no premjera, tad no ZZS frakcijas bija nākuši ļoti skaidri signāli, ka būtu vajadzīgs atbalsts pašvaldībām tiešām vairāku miljonu apmērā. Un tad, protams, ka pārējās koalīcijas partijas teica, es to ļoti vienkārši tā izskaidroju… Varbūt tas nav tik vienkārši… Pārējās koalīcijas partijas teica – nu, pag, tā īsti nevarēs. Ka viena frakcija piešķir dāvanas savām pašvaldībām. Līdz ar to, ja mēs vispār izejam uz šādu dalīšanu, tad noteikti jāņem vērā arī citu koalīcijā ietilpstošo spēku intereses,» skaidro Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs no Vienotības Ints Dālderis.

Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka Finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre – ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot. «Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi – mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teiktu, ka ir tāds minimums atstāts – apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos,» teic finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.

«Formāli viss ir pilnīgi nevainojami noformēts. Jo, ja jūs skatāties kvotu jeb deputātu un partiju priekšlikumus, tur visur pretī stāv – valdība tos neatbalsta. Tātad valdības atbalsta nav. Tātad tīri formāli ne premjera, ne finanšu ministra atbalsta šiem jautājumiem nav. Viņi var teikt, ka Saeima tīri tehniski pati nolēmusi un viņi neko ar to nevar iesākt. Tas nekas, ka tajā atvilktnītē, kas saucas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», bija atstāta nauda, kam ministre un valdības vadītājs pagrieza muguru un teica – jūs varat saimniekot ar to,» uzsver Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis no Latvijas reģionu apvienības Mārtiņš Bondars.

Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela – gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami. «Tā ir vislielākā atbildība pašā Ministru kabinetā. Ja Ministru kabinets nespēj sadalīt šos līdzekļus pirms iesniegšanas Saeimā, ja viņiem nav viedokļa un ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pārāk lieli, tādā gadījumā tas norāda uz trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā,» domā Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Msc.oec. Jānis Platais.

«Nav tāda lēmuma, ka varētu meklēt, kurš ir vainīgs un kurš nav. Mums vienkārši ir visiem jāuzņemas atbildība par šo sabojāto budžeta pieņemšanas procedūru un no tā jāizdara secinājumi, ka tādā veidā budžetu nedrīkst apstiprināt. Acīmredzot sākumā bija jāvienojas par saprātīgiem rāmjiem un procedūru kā tas notika. Mēs to neizdarījām. Valdība neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem. (..) Ja Saeimā tiks daudz priekšlikumu atbalstīts, tad nav jāgaida aplausus par šo visu procesu. Bet savākt atpakaļ izlaistu džinu izrādījās neiespējami,» teic premjers Māris Kučinskis.

«Vai tiešām visi gadījumi, kam tiek piešķirti līdzekļi no šīs rezerves ir neparedzēti? Šādu situāciju diemžēl ir pārāk daudz un acīmredzot valstij vajadzētu veidot šo līdzekļu izmantojumu daudz atbildīgāk tādā veidā, ka tās tiešām ir situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt,» uzskata Platais.

Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz Aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai, ziņo raidījums.

Ref: 102.000.102.14047


Pievienot komentāru

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Nepamatoti uzskaitīti veselības aprūpes pakalpojumi vairāku tūkstošu eiro apmērā

No jūlija sākuma līdz septembra beigām ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 117 135 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 268 eiro apmērā.

Soda uzņēmumus, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanas obligātajā iepirkumā

Nekā personīga žurnālisti atklājuši vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas krāpjas ar atļaujām. Raidījumā teikts, ka elektrības patērētājiem tas var izmaksāt desmitiem miljonu. Turklāt Latvenergo krāpniecību nespējot izskaidrot.

Nomaina Rīgas namu pārvaldnieka vadību

Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētāja amatā iecelts kādreizējais SIA Latio Namsaimnieks vadītājs Aivars Gontarevs, bet otru vakanto valdes locekļa vietu ieņems Ardis Pāvilsons.

Aizvadīts pirmais mobilo maksājumu mēnesis; iztērēti ap 200'000 eiro

Latvijā jau mēnesi samaksai par pirkumiem bankas kartes vietā var izmantot viedtālruni, aproci un uzlīmi. Šādu iespēju izmēģinājuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kopumā pirkumi veikti teju 200 000 eiro vērtībā, tie izdarīti dažādās vietās visā Latvijā - pārtikas veikalos, ēdināšanas iestādēs, degvielas uzpildes stacijās, grāmatnīcās, sporta klubos un citviet.

Latvijas tūrisma mītnēs pieaudzis «gulētāju» skaits

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad astoņos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12,2% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3,524 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati

Antāne: Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus

«Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus, un šobrīd Krievijas lēmums par kravu pilnīgu novirzīšanu caur savām ostām liek šim ledum strauji plaisāt,» norāda Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Pēc seksuālas uzmākšanās skandāla Reivass atkāpjas no amata Igaunijas parlamentā

Bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass Taavi Rõivas, kuram tiek netieši pārmests, ka ārvalstu vizītes laikā viņš uzmācies sievietei, noliedzis, ka būtu tā rīkojies, tomēr nolēmis atkāpties no Rīgikogu priekšsēdētāja biedra amata.

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās uzvar Centra partija

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kas notikušas svētdien, 15.oktobrī, kopumā vislielāko atbalstu saņēmusi Centra partija, kura valda arī Igaunijas centrālajā varā. Tai par pusi procentpunkta iepalikuši neatkarīgo kandidātu saraksti.

Nokrišņu ietekmē gaidāma straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās Latvijas upēs

Virs Latvijas aizvadītajā nedēļā bija vairāki aktīvi cikloni, tādēļ daudzviet bija ilgstoši, vietām arī stipri nokrišņi. Augsne jau ir pārmitra no iepriekšējām lietavām, tādēļ ūdens nespēj infiltrēties tajā, kā rezultātā paaugstinās ūdens līmenis upēs. Daugavā aizvadītajā diennaktī ūdens līmenis paaugstinājās par diviem līdz 39 centimetriem.

Kučinskis izvairās vērtēt Vienotības kandidātus ekonomikas ministra amatam

Premjers Māris Kučinskis pagaidām ļoti izvairīgi vērtē Vienotības iespējamos kandidātus ekonomikas ministra amatam.

Autovadītāj! Uz Rīgas apvedceļa pie Salaspils iespējama palēnināta satiksme

Rīgas apvedceļa (A4) posmā pie tilta pār Mazo Juglu pie Salaspils, kur turpinās remontdarbi un satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu satiksme ir palēnināta, īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Atkāpjas Samsung Electronics izpilddirektors, saskata «nebijušas grūtības»

Pasaulē otrajā lielākajā elektronikas ražošanas uzņēmumā Samsung Electronics atkāpies izpilddirektors Kvans Ohjuns, vēršot uzmanību uz sarežģījumiem smagnējā uzņēmuma pārvaldes sistēmā.

Raidījumā: KNAB 15 gados par korupciju politikā notiesāts vien Hlevickis Jūrmalgeitā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības 15 gadu laikā ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu politiķim beigusies tikai viena politiskās korupcijas lieta, secina Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Nedēļas sākums silts, pakāpeniski kļūs aukstāk

Nedēļas sākumā pāri Skandināvijai virzīsies vairāki cikloni, kas noteiks laikapstākļus Latvijā. Valsti vairākkārt šķērsos atmosfēras frontes, tādēļ gaidāms neliels lietus, taču brīžiem uzspīdēs saule, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Vēlas samazināt akreditācijas maksājumus surdotulku programmai

Labklājības ministrija vērsīsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai rastu iespējas samazināt akreditācijas maksājumus surdotulku programmai.

Austrijas valdības grožus paredz 31 gadu vecajam Kurcam

Austrijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas svētdien, 15.oktobrī, uzvara tiek prognozēta labējā spārna Tautas partijai, un Austrijas valdības groži varētu iegult 31 gadu vecā Sebastiana Kurca (Sebastian Kurz) rokās, viņam tā kļūstot par pasaulē jaunāko premjerministru.

Nedēļa Lietuvā. Pirks norvēģu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Lietuvas aizsardzības resors aizvadītajā nedēļā pavēstījis par plāniem iegādāties Norvēģijā ražotas vidējas distances pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS, tā cerot aizpildīt vienu lielākajiem robiem valsts aizsardzībā.

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradens citā amatā. Stagnācija korupcijas izkaušanā. Nekustamā īpašuma «burbulis» Baltijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

Aicina pieteikties dienestam pastāvīgajā NBS apakšvienībā Latgalē

Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pieteikties dienestam Latgales topošajā apakšvienībā, BNN informē dižkareive Ruta Surovcova.

Palīdzību pusaudžiem visbiežāk sniedz lūzumu un alkohola dēļ

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bērniem visbiežāk sniedz palīdzību dažāda rakstura un veida lūzumu dēļ, saindēšanās ar alkoholu un narkotikām, kā arī dzīvnieku kodumu gadījumos, stāsta NMPD direktora vietniece Māra Dīriņa.

ANO Latvijā: Kodolatbruņošanās procesam jānotiek pakāpeniski

Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu debatēs, kas norisinājās ceturtdien, 12.oktobrī, par kodolatbruņošanos Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks paudis stingru nosodījumu Ziemeļkorejas veiktajiem ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumiem.

Jaunākie komentāri