bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās – premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi – tikai pārsteidza mērogs. Agrāko divu līdz trīs miljonu vietā deputāti izdalīja desmit reizes vairāk.

Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību par to, ka deputātiem tika atļauts tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

13.oktobrī budžetu pieņēma valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumus par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1 miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai, un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem.

Savukārt 24.novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro – paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautas tērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildus tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro.

Papildus 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības.

Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo zemnieku savienība (ZZS), un iesaistījās arī pārējās partijas. «Cik es saprotu no premjera, tad no ZZS frakcijas bija nākuši ļoti skaidri signāli, ka būtu vajadzīgs atbalsts pašvaldībām tiešām vairāku miljonu apmērā. Un tad, protams, ka pārējās koalīcijas partijas teica, es to ļoti vienkārši tā izskaidroju… Varbūt tas nav tik vienkārši… Pārējās koalīcijas partijas teica – nu, pag, tā īsti nevarēs. Ka viena frakcija piešķir dāvanas savām pašvaldībām. Līdz ar to, ja mēs vispār izejam uz šādu dalīšanu, tad noteikti jāņem vērā arī citu koalīcijā ietilpstošo spēku intereses,» skaidro Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs no Vienotības Ints Dālderis.

Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka Finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre – ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot. «Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi – mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teiktu, ka ir tāds minimums atstāts – apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos,» teic finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.

«Formāli viss ir pilnīgi nevainojami noformēts. Jo, ja jūs skatāties kvotu jeb deputātu un partiju priekšlikumus, tur visur pretī stāv – valdība tos neatbalsta. Tātad valdības atbalsta nav. Tātad tīri formāli ne premjera, ne finanšu ministra atbalsta šiem jautājumiem nav. Viņi var teikt, ka Saeima tīri tehniski pati nolēmusi un viņi neko ar to nevar iesākt. Tas nekas, ka tajā atvilktnītē, kas saucas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», bija atstāta nauda, kam ministre un valdības vadītājs pagrieza muguru un teica – jūs varat saimniekot ar to,» uzsver Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis no Latvijas reģionu apvienības Mārtiņš Bondars.

Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela – gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami. «Tā ir vislielākā atbildība pašā Ministru kabinetā. Ja Ministru kabinets nespēj sadalīt šos līdzekļus pirms iesniegšanas Saeimā, ja viņiem nav viedokļa un ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pārāk lieli, tādā gadījumā tas norāda uz trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā,» domā Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Msc.oec. Jānis Platais.

«Nav tāda lēmuma, ka varētu meklēt, kurš ir vainīgs un kurš nav. Mums vienkārši ir visiem jāuzņemas atbildība par šo sabojāto budžeta pieņemšanas procedūru un no tā jāizdara secinājumi, ka tādā veidā budžetu nedrīkst apstiprināt. Acīmredzot sākumā bija jāvienojas par saprātīgiem rāmjiem un procedūru kā tas notika. Mēs to neizdarījām. Valdība neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem. (..) Ja Saeimā tiks daudz priekšlikumu atbalstīts, tad nav jāgaida aplausus par šo visu procesu. Bet savākt atpakaļ izlaistu džinu izrādījās neiespējami,» teic premjers Māris Kučinskis.

«Vai tiešām visi gadījumi, kam tiek piešķirti līdzekļi no šīs rezerves ir neparedzēti? Šādu situāciju diemžēl ir pārāk daudz un acīmredzot valstij vajadzētu veidot šo līdzekļu izmantojumu daudz atbildīgāk tādā veidā, ka tās tiešām ir situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt,» uzskata Platais.

Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz Aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai, ziņo raidījums.

Ref: 102.000.102.14047


Pievienot komentāru

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Jaunākie komentāri