bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

NBS neirologs: Paramediķa profesijas attīstība Latvijā - tikpat kā paralizēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Birokrātisku samezglojumu dēļ paramediķa profesijas attīstība Latvijā šobrīd ir tikpat kā paralizēta, norāda Latvijas pārstāvis NATO zinātņu un tehnoloģijas organizācijas cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) militārās zinātnes un studiju padomes priekšsēdētājs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) neirologs Ainārs Stepens.

Pēc viņa teiktā, «savulaik lielas cerības viesa jaunas profesijas – militārā paramediķa – pievienošana profesiju klasifikatoram. Taču 2012. gadā, veidojot profesijas standartu, darba grupu un diskusiju līkločos viss tika samudžināts tiktāl, ka beigās militārais paramediķis tika nodefinēts par ārstniecības personu ar ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Tas ir pilnīgā pretrunā ar paramediķa būtību, jo augsti kvalificētu medicīnas personālu pirmajās rindās kaujaslaukā nesūtam. Šis ir spilgts piemērs tam, kā, labu gribot, ticis izdarīts «lāča pakalpojums».»

Mūsdienu ģeopolitiskā situācija liek dažādiem dienestiem būt gataviem nopietnām krīzes situācijām. Kā zināms, viens no lielākajiem katastrofās cietušo nāves iemesliem ir laicīgi nesaņemta kvalificēta medicīniskā palīdzība. Militārajā sfērā šī problēma vēsturiski ir risināta, liekot pamatus paramediķa profesijas attīstībai. Lai arī dažādās pasaules valstīs paramediķa profesijas standarti atšķiras, vispārinot var teikt, ka paramediķis ir kādas jomas profesionālis, kurš papildus ir arī apmācīts sniegt palīdzību cietušajiem situācijā, kad kvalificēta medicīniskā palīdzība kādu apstākļu dēļ nav pieejama, skaidro Stepens.

Paramediķa galvenais uzdevums ir nostabilizēt cietušā stāvokli un nogādāt viņu profesionālu mediķu rokās. Daudzās pasaules valstīs paramediķu pielietojums neaprobežojas tikai ar armiju – tos plaši izmanto arī glābšanas dienestos, policijā un pat uz kuģiem un naftas ieguves platformām.

«Šobrīd Latvijā oficiāli nav neviena paramediķa, un tiek meklēti dažādi aplinku risinājumi. Nacionālajos bruņotajos spēkos, piemēram, karavīri, kuri faktiski pilda paramediķa lomu, tiek dēvēti par karavīriem-glābējiem. Tie ir ļoti profesionāli sagatavoti karavīri ar noteiktām specifiskām zināšanām un prasmēm, nereti pat militārajās misijās uzkrātu pieredzi,» stāsta NBS neirologs.

«Tā kā nav sakārtota šīs profesijas normatīvā bāze, ir virkne atklātu jautājumu par paramediķa profesijas nākotni Latvijā, uz kuriem tuvākajā laikā būs jāatbild. Kas šos augstvērtīgi sagatavotos profesionāļus sagaida pēc dienesta beigām? Vai arī citiem operatīvajiem dienestiem nevajadzētu savās rindās iekļaut paramediķus? Vai nebūtu vērts virzīties uz vienotu pieeju paramediķu apmācībai, lai vajadzības gadījumā varētu viņus rotēt starp nozarēm, ilgtspējīgi izmantojot speciālistu potenciālu? Jācer, ka lēmējiem pietiks politiskās gribas, lai šos jautājumus sakārtotu, vispirms sākot ar praksē pielietojama profesijas standarta izveidošanu,» teic Stepens.

Viņaprāt, ir jāapsver ciešākas sadarbības veicināšana starp civilo un aizsardzības nozari kopumā, tajā skaitā izglītības, medicīnas un zinātnes jomā. Apvienojot labāko, ko abas nozares var sniegt, ir iespējams radīt augstas klases produktus, kurus var izmantot gan militārajā, gan civilajā jomā. Jau šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte sadarbojas ar Aizsardzības ministriju dažādos projektos un, lai arī abas puses ir ieinteresētas vēl ciešākā sadarbībā, šobrīd trūkst pastāvīgas grantu shēmas militārās zinātnes finansēšanai.

«To, ka militārajā zinātnē varam būt konkurētspējīgi, jau šobrīd pierāda Rīgas Stradiņa universitātē topošais pirmais mūsu kultūrvidei piemērotais klīniskais personības tests, kas savas kompleksās zinātniskās pieejas dēļ jau izpelnījies starptautisku atzinību. Tests vērsts uz personības pataloģiju savlaicīgu atpazīšanu, kas ir īpaši svarīgi dažādām riska profesijām. Šobrīd, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, kopīgi tiek strādāts pie testa pārneses digitālā vidē, kura būtu ne tikai rīks testa aizpildīšanai, bet arī instruments, kas ļautu analizēt papildu informāciju par testa aizpildīšanas gaitu (piemēram, vilcināšanos, kas var norādīt uz “vēlamo” atbilžu sniegšanu). Ar testa palīdzību būtu iespējams operatīvi un objektīvi novērtēt dažādas karavīru personības patoloģijas, piemēram, depresiju un noslieci uz pašnāvību. Taču nav noliedzama arī šī testa aktualitāte civilajā jomā, īpaši kopš Germanwings traģēdijas, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stingrākas pilotu psihiskās veselības kontroles,» stāsta RSU pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, «šis ir tikai viens no piemēriem militārās zinātnes potenciālam Latvijā. Lai šādu veiksmes stāstu būtu vairāk, nepieciešams izveidot stabilu sadarbības ietvaru – militārās zinātnes centru, kas garantētu noteiktu finansējumu, kā arī apkopotu labākās kompetences, ko Latvijas zinātnieki šajā jomā var piedāvāt. Taču vispirms vajadzīgs vienots valstisks redzējums un izpratne par to, ka ciešāka militārās un civilās nozares integrācija izglītības un zinātnes jomā, sākot ar paramediķa profesiju un beidzot ar starptautiski nozīmīgiem zinātnes projektiem, stiprina mūsu valsts un katra tās iedzīvotāja drošību.»

Ref: 102.000.102.12943


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.