bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

NBS neirologs: Paramediķa profesijas attīstība Latvijā - tikpat kā paralizēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Birokrātisku samezglojumu dēļ paramediķa profesijas attīstība Latvijā šobrīd ir tikpat kā paralizēta, norāda Latvijas pārstāvis NATO zinātņu un tehnoloģijas organizācijas cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) militārās zinātnes un studiju padomes priekšsēdētājs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) neirologs Ainārs Stepens.

Pēc viņa teiktā, «savulaik lielas cerības viesa jaunas profesijas – militārā paramediķa – pievienošana profesiju klasifikatoram. Taču 2012. gadā, veidojot profesijas standartu, darba grupu un diskusiju līkločos viss tika samudžināts tiktāl, ka beigās militārais paramediķis tika nodefinēts par ārstniecības personu ar ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Tas ir pilnīgā pretrunā ar paramediķa būtību, jo augsti kvalificētu medicīnas personālu pirmajās rindās kaujaslaukā nesūtam. Šis ir spilgts piemērs tam, kā, labu gribot, ticis izdarīts «lāča pakalpojums».»

Mūsdienu ģeopolitiskā situācija liek dažādiem dienestiem būt gataviem nopietnām krīzes situācijām. Kā zināms, viens no lielākajiem katastrofās cietušo nāves iemesliem ir laicīgi nesaņemta kvalificēta medicīniskā palīdzība. Militārajā sfērā šī problēma vēsturiski ir risināta, liekot pamatus paramediķa profesijas attīstībai. Lai arī dažādās pasaules valstīs paramediķa profesijas standarti atšķiras, vispārinot var teikt, ka paramediķis ir kādas jomas profesionālis, kurš papildus ir arī apmācīts sniegt palīdzību cietušajiem situācijā, kad kvalificēta medicīniskā palīdzība kādu apstākļu dēļ nav pieejama, skaidro Stepens.

Paramediķa galvenais uzdevums ir nostabilizēt cietušā stāvokli un nogādāt viņu profesionālu mediķu rokās. Daudzās pasaules valstīs paramediķu pielietojums neaprobežojas tikai ar armiju – tos plaši izmanto arī glābšanas dienestos, policijā un pat uz kuģiem un naftas ieguves platformām.

«Šobrīd Latvijā oficiāli nav neviena paramediķa, un tiek meklēti dažādi aplinku risinājumi. Nacionālajos bruņotajos spēkos, piemēram, karavīri, kuri faktiski pilda paramediķa lomu, tiek dēvēti par karavīriem-glābējiem. Tie ir ļoti profesionāli sagatavoti karavīri ar noteiktām specifiskām zināšanām un prasmēm, nereti pat militārajās misijās uzkrātu pieredzi,» stāsta NBS neirologs.

«Tā kā nav sakārtota šīs profesijas normatīvā bāze, ir virkne atklātu jautājumu par paramediķa profesijas nākotni Latvijā, uz kuriem tuvākajā laikā būs jāatbild. Kas šos augstvērtīgi sagatavotos profesionāļus sagaida pēc dienesta beigām? Vai arī citiem operatīvajiem dienestiem nevajadzētu savās rindās iekļaut paramediķus? Vai nebūtu vērts virzīties uz vienotu pieeju paramediķu apmācībai, lai vajadzības gadījumā varētu viņus rotēt starp nozarēm, ilgtspējīgi izmantojot speciālistu potenciālu? Jācer, ka lēmējiem pietiks politiskās gribas, lai šos jautājumus sakārtotu, vispirms sākot ar praksē pielietojama profesijas standarta izveidošanu,» teic Stepens.

Viņaprāt, ir jāapsver ciešākas sadarbības veicināšana starp civilo un aizsardzības nozari kopumā, tajā skaitā izglītības, medicīnas un zinātnes jomā. Apvienojot labāko, ko abas nozares var sniegt, ir iespējams radīt augstas klases produktus, kurus var izmantot gan militārajā, gan civilajā jomā. Jau šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte sadarbojas ar Aizsardzības ministriju dažādos projektos un, lai arī abas puses ir ieinteresētas vēl ciešākā sadarbībā, šobrīd trūkst pastāvīgas grantu shēmas militārās zinātnes finansēšanai.

«To, ka militārajā zinātnē varam būt konkurētspējīgi, jau šobrīd pierāda Rīgas Stradiņa universitātē topošais pirmais mūsu kultūrvidei piemērotais klīniskais personības tests, kas savas kompleksās zinātniskās pieejas dēļ jau izpelnījies starptautisku atzinību. Tests vērsts uz personības pataloģiju savlaicīgu atpazīšanu, kas ir īpaši svarīgi dažādām riska profesijām. Šobrīd, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, kopīgi tiek strādāts pie testa pārneses digitālā vidē, kura būtu ne tikai rīks testa aizpildīšanai, bet arī instruments, kas ļautu analizēt papildu informāciju par testa aizpildīšanas gaitu (piemēram, vilcināšanos, kas var norādīt uz “vēlamo” atbilžu sniegšanu). Ar testa palīdzību būtu iespējams operatīvi un objektīvi novērtēt dažādas karavīru personības patoloģijas, piemēram, depresiju un noslieci uz pašnāvību. Taču nav noliedzama arī šī testa aktualitāte civilajā jomā, īpaši kopš Germanwings traģēdijas, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stingrākas pilotu psihiskās veselības kontroles,» stāsta RSU pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, «šis ir tikai viens no piemēriem militārās zinātnes potenciālam Latvijā. Lai šādu veiksmes stāstu būtu vairāk, nepieciešams izveidot stabilu sadarbības ietvaru – militārās zinātnes centru, kas garantētu noteiktu finansējumu, kā arī apkopotu labākās kompetences, ko Latvijas zinātnieki šajā jomā var piedāvāt. Taču vispirms vajadzīgs vienots valstisks redzējums un izpratne par to, ka ciešāka militārās un civilās nozares integrācija izglītības un zinātnes jomā, sākot ar paramediķa profesiju un beidzot ar starptautiski nozīmīgiem zinātnes projektiem, stiprina mūsu valsts un katra tās iedzīvotāja drošību.»

Ref: 102.000.102.12943


Pievienot komentāru

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.