bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Neatrisinātais jautājums: Vai tranzītam pienākusi «smagā piezemēšanās»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tas, ka Latvijas ostas arvien vairāk izjutīs tranzīta kravu apgrozījuma samazinājumu, prognozēts jau faktiski kopš ekonomisko sankciju ieviešanas starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, un sekas tam izjūtamas arvien. Atsevišķās nozarēs izteiktāk, un viena no lielākajām cietējām ir tieši tranzīta nozare, vēsta ziņu portāls ventspilnieks.lv

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir fakts, ka Krievija turpina pildīt savu solījumu un arvien vairāk kravu novirzīt nevis tranzītā caur Baltijas valstīm un jo īpaši Latviju, bet gan tieši uz savām ostām. To spilgti apliecina aizvadītā gada rādītāju kopsavilkums: kopējais apgrozījums Krievijas ostās pērn pieaudzis līdz pat 787 miljoniem tonnu un tas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija kravu apgrozījuma ziņā pērn piedzīvojusi samazinājumu par 2%, salīdzinājumā ar 2016. gadu, kas jau tā bija rezultātu ziņā diezgan pieticīgs, teikts ziņu portālā.

Lielu optimismu kravu apgrozījumā nerada arī šis gads, un tam ir vairāki iemesli. Galvenais uzdevums – saglabāt vismaz esošo apgrozījumu un turpināt meklēt jaunas iespējas citos risinājumos. Šis ir pirmais raksts sērijā par tranzīta nozari pērn. Uzsākot jauno gadu, skaidrosim, kāds ir bijis aizvadītais – 2017.gads.

Latvijas ostās pagājušajā gadā tika pārkrauti 61,877 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati. Pērn vislielākais apgrozījums bija beramkravu segmentā: pārkrauts 33,362 miljoni tonnu, kas gada laikā ir pieaugums par 1,7%. Pārkrauto ogļu daudzums sasniedza 17,591 miljonu tonnu, un tas bija par 5,2% vairāk nekā pērn. Tomēr pozitīvo tendenci te vairo pagājušā gada sākumā reģistrētie lielie apgrozījuma skaitļi, kad Krievijas ostas vienkārši «uzkārās» apjoma ziņā un pašas saviem spēkiem nespēja ar lielo apjomu tikt galā, tādēļ novirzīja būtisku daudzumu arī caur Latviju.

Arī koksnes šķelda pārkrauta ar pozitīvu līkni: 1,469 miljoni tonnu jeb kāpums par 12,9%. Taču ķīmiskās beramkravas jeb minerālmēsli pārkrauti teju par piekto daļu mazāk – 2,732 miljoni tonnu jeb kritums par 17%.

Ventspilnieks.lv norāda, lai gan varētu šķist kopumā kaut mazliet, tomēr pozitīva bilance, paraugoties summārā nozīmē aina vairs neizskatās tik daiļa. Lai arī salīdzinājumā ar 2016.gadu vērojams neliels kravu apgrozījuma kāpums, tomēr 33,362 miljoni tonnu ir otrs zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Augstākais rādītājs fiksēts 2012.gadā, kad beramkravu apgrozījums sasniedza 37,279 miljonus tonnu.

Vēl skaitliski lielāks kāpums bijis ģenerālkravu segmentā: pērn pārkrautas kravas 11,599 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2016. gadā. Veiksmīgs gads bijis ro-ro jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, kur pārkrauts 3,186 miljoni tonnu un bija kāpums par 14,6%, kā arī kravas konteineros pārkrautās kravas 4,658 miljonu tonnu apjomā (kāpums par 13,7%). Taču kokmateriālu apgrozījums sarucis par 5% un bija 3,243 miljoni tonnu. Šajā segmentā pērn uzrādītie rezultāti ir gana būtisks kāpums, un nozare pamazām atgūstas, tomēr šis ir joprojām piektais zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Tomēr visu kopējo ainu zem ūdens pavelk kritums lejamkravu apgrozījuma segmentā, kur pērn pārkrauts kopumā 16,915 miljonus tonnu. Tas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti – 16,11 miljoni tonnu (-13,9%), bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta tikai 34 200 tonnu apmērā un ir samazinājums par 37,2%. Pērn uzrādītais rezultāts ir absolūts antirekords. Taču vēl pirms trim gadiem šajā jomā bija pēdējo desmit gadu laikā lielākais apgrozījums – vairāk nekā pusotru reizi lielāks jeb 26,530 miljoni tonnu.

Kā klājies Ventspils ostā?

Latvijas ostu vidū joprojām līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu. Tiesa, atšķirībā no abām pārējām lielajām ostām – Ventspils un Liepājas, galvaspilsētā vērojams kravu apgrozījums kritums, sasniedzot 9,2%.

Ventspils osta gadu noslēdza uz simboliski pozitīvas nots – pateicoties gada sākumā piedzīvotajam ļoti pozitīvajam apgrozījuma kāpumam, ar katru mēnesi lielā pieauguma procentuālā zīme attiecībā pret pērno gadu arvien saruka, līdz gada noslēgumā bija vairs tikai 6,5% jeb 20,035 miljoni tonnu. Lai arī neliels kāpums, tomēr kopumā tas ir otrs zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Turpina sasparoties Liepājas osta. Lai arī tās apgrozījums pērn bija vairāk nekā trīs reizes mazāks nekā Ventspilij un sasniedza 6,588 miljonus tonnu, tomēr tas ir kāpums par 16%. Turklāt Liepājas osta arvien vairāk fokusējas savā segmentā – vēlas kļūt par galveno graudu pārkrāvēju valstī, lai gan Ventspils ostā ar pašvaldības svētību šobrīd jau ir paplašināts liels graudu terminālis un arī galvaspilsēta rosās šajā virzienā.

Lietuva atraujas no Latvijas

Kravu pārvadājumu apmēri ir sarukuši arī Latvijas dzelzceļa tīklā. Pērn apgrozījums bija 43,79 miljoni tonnu, taču tas bija par 8,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši sarucis tranzīta apjoms caur ostām – par 11,3% līdz 35,04 miljoniem tonnu. Kamēr VAS “Latvijas Dzelzceļš” un meitas kompānijas vairāk rūpē- jas par pamatlīdzekļu vērtību celšanu, bet mazāk domā par tarifu jautājumiem, tikmēr Latvijai atkal garām auļo kaimiņzeme Lietuva. Tur dzelzceļa pārvadājumu apjomi pagājušajā gadā pieauguši par veseliem 10% un sasniedza jau 53,5 miljonus tonnu…

Klaipēdas osta turpina izaugsmi un ir priekšā Rīgas ostai jau par desmit miljoniem tonnu. Kamēr Rīgas ostai kritums, tikmēr procentuālā zīmē tuvu šim skaitlim, tikai ar plusa zīmi, ir Klaipēda.
Ir viela pārdomām arī vienkāršam iedzīvotājam.

Bet ko mēs vēl varam darīt lietas labā, lai situāciju kaut cik labotu un stabilizētu? Par to mūsu turpmākajos laikraksta numuros, kad analizēsim jau konkrētus segmentus un runāsim ar nozares pārstāvjiem par izredzēm, tendencēm un iespējām, galu galā arī par to, kāpēc esam tur, kur esam.

Ref:224.000.103.3569


Pievienot komentāru

  1. NĒ Krievijai teica:

    Krievija lieto visu — tirdzniecību, kultūru, mākslu, sportu — tās polītiski-imperiālo mērķu sekmēšanai. Tāpēc tas arī ir labi ja tranzīts no Krievijas caur Latvijas ostām samazinās.

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.