bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Neatrisinātais jautājums: Vai tranzītam pienākusi «smagā piezemēšanās»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tas, ka Latvijas ostas arvien vairāk izjutīs tranzīta kravu apgrozījuma samazinājumu, prognozēts jau faktiski kopš ekonomisko sankciju ieviešanas starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, un sekas tam izjūtamas arvien. Atsevišķās nozarēs izteiktāk, un viena no lielākajām cietējām ir tieši tranzīta nozare, vēsta ziņu portāls ventspilnieks.lv

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir fakts, ka Krievija turpina pildīt savu solījumu un arvien vairāk kravu novirzīt nevis tranzītā caur Baltijas valstīm un jo īpaši Latviju, bet gan tieši uz savām ostām. To spilgti apliecina aizvadītā gada rādītāju kopsavilkums: kopējais apgrozījums Krievijas ostās pērn pieaudzis līdz pat 787 miljoniem tonnu un tas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija kravu apgrozījuma ziņā pērn piedzīvojusi samazinājumu par 2%, salīdzinājumā ar 2016. gadu, kas jau tā bija rezultātu ziņā diezgan pieticīgs, teikts ziņu portālā.

Lielu optimismu kravu apgrozījumā nerada arī šis gads, un tam ir vairāki iemesli. Galvenais uzdevums – saglabāt vismaz esošo apgrozījumu un turpināt meklēt jaunas iespējas citos risinājumos. Šis ir pirmais raksts sērijā par tranzīta nozari pērn. Uzsākot jauno gadu, skaidrosim, kāds ir bijis aizvadītais – 2017.gads.

Latvijas ostās pagājušajā gadā tika pārkrauti 61,877 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati. Pērn vislielākais apgrozījums bija beramkravu segmentā: pārkrauts 33,362 miljoni tonnu, kas gada laikā ir pieaugums par 1,7%. Pārkrauto ogļu daudzums sasniedza 17,591 miljonu tonnu, un tas bija par 5,2% vairāk nekā pērn. Tomēr pozitīvo tendenci te vairo pagājušā gada sākumā reģistrētie lielie apgrozījuma skaitļi, kad Krievijas ostas vienkārši «uzkārās» apjoma ziņā un pašas saviem spēkiem nespēja ar lielo apjomu tikt galā, tādēļ novirzīja būtisku daudzumu arī caur Latviju.

Arī koksnes šķelda pārkrauta ar pozitīvu līkni: 1,469 miljoni tonnu jeb kāpums par 12,9%. Taču ķīmiskās beramkravas jeb minerālmēsli pārkrauti teju par piekto daļu mazāk – 2,732 miljoni tonnu jeb kritums par 17%.

Ventspilnieks.lv norāda, lai gan varētu šķist kopumā kaut mazliet, tomēr pozitīva bilance, paraugoties summārā nozīmē aina vairs neizskatās tik daiļa. Lai arī salīdzinājumā ar 2016.gadu vērojams neliels kravu apgrozījuma kāpums, tomēr 33,362 miljoni tonnu ir otrs zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Augstākais rādītājs fiksēts 2012.gadā, kad beramkravu apgrozījums sasniedza 37,279 miljonus tonnu.

Vēl skaitliski lielāks kāpums bijis ģenerālkravu segmentā: pērn pārkrautas kravas 11,599 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2016. gadā. Veiksmīgs gads bijis ro-ro jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, kur pārkrauts 3,186 miljoni tonnu un bija kāpums par 14,6%, kā arī kravas konteineros pārkrautās kravas 4,658 miljonu tonnu apjomā (kāpums par 13,7%). Taču kokmateriālu apgrozījums sarucis par 5% un bija 3,243 miljoni tonnu. Šajā segmentā pērn uzrādītie rezultāti ir gana būtisks kāpums, un nozare pamazām atgūstas, tomēr šis ir joprojām piektais zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Tomēr visu kopējo ainu zem ūdens pavelk kritums lejamkravu apgrozījuma segmentā, kur pērn pārkrauts kopumā 16,915 miljonus tonnu. Tas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti – 16,11 miljoni tonnu (-13,9%), bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta tikai 34 200 tonnu apmērā un ir samazinājums par 37,2%. Pērn uzrādītais rezultāts ir absolūts antirekords. Taču vēl pirms trim gadiem šajā jomā bija pēdējo desmit gadu laikā lielākais apgrozījums – vairāk nekā pusotru reizi lielāks jeb 26,530 miljoni tonnu.

Kā klājies Ventspils ostā?

Latvijas ostu vidū joprojām līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu. Tiesa, atšķirībā no abām pārējām lielajām ostām – Ventspils un Liepājas, galvaspilsētā vērojams kravu apgrozījums kritums, sasniedzot 9,2%.

Ventspils osta gadu noslēdza uz simboliski pozitīvas nots – pateicoties gada sākumā piedzīvotajam ļoti pozitīvajam apgrozījuma kāpumam, ar katru mēnesi lielā pieauguma procentuālā zīme attiecībā pret pērno gadu arvien saruka, līdz gada noslēgumā bija vairs tikai 6,5% jeb 20,035 miljoni tonnu. Lai arī neliels kāpums, tomēr kopumā tas ir otrs zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Turpina sasparoties Liepājas osta. Lai arī tās apgrozījums pērn bija vairāk nekā trīs reizes mazāks nekā Ventspilij un sasniedza 6,588 miljonus tonnu, tomēr tas ir kāpums par 16%. Turklāt Liepājas osta arvien vairāk fokusējas savā segmentā – vēlas kļūt par galveno graudu pārkrāvēju valstī, lai gan Ventspils ostā ar pašvaldības svētību šobrīd jau ir paplašināts liels graudu terminālis un arī galvaspilsēta rosās šajā virzienā.

Lietuva atraujas no Latvijas

Kravu pārvadājumu apmēri ir sarukuši arī Latvijas dzelzceļa tīklā. Pērn apgrozījums bija 43,79 miljoni tonnu, taču tas bija par 8,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši sarucis tranzīta apjoms caur ostām – par 11,3% līdz 35,04 miljoniem tonnu. Kamēr VAS “Latvijas Dzelzceļš” un meitas kompānijas vairāk rūpē- jas par pamatlīdzekļu vērtību celšanu, bet mazāk domā par tarifu jautājumiem, tikmēr Latvijai atkal garām auļo kaimiņzeme Lietuva. Tur dzelzceļa pārvadājumu apjomi pagājušajā gadā pieauguši par veseliem 10% un sasniedza jau 53,5 miljonus tonnu…

Klaipēdas osta turpina izaugsmi un ir priekšā Rīgas ostai jau par desmit miljoniem tonnu. Kamēr Rīgas ostai kritums, tikmēr procentuālā zīmē tuvu šim skaitlim, tikai ar plusa zīmi, ir Klaipēda.
Ir viela pārdomām arī vienkāršam iedzīvotājam.

Bet ko mēs vēl varam darīt lietas labā, lai situāciju kaut cik labotu un stabilizētu? Par to mūsu turpmākajos laikraksta numuros, kad analizēsim jau konkrētus segmentus un runāsim ar nozares pārstāvjiem par izredzēm, tendencēm un iespējām, galu galā arī par to, kāpēc esam tur, kur esam.

Ref:224.000.103.3569


Pievienot komentāru

  1. NĒ Krievijai teica:

    Krievija lieto visu — tirdzniecību, kultūru, mākslu, sportu — tās polītiski-imperiālo mērķu sekmēšanai. Tāpēc tas arī ir labi ja tranzīts no Krievijas caur Latvijas ostām samazinās.

    +1 0 -1 0

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.