bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Nedaudz sarucis Latvijas sievietēm piederošo uzņēmumu skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvijā šā gada februārī sievietēm pieder 69 526 uzņēmumi, bet biznesā kā kapitāldaļu turētājas iesaistījušās kopumā 84 606 daiļā dzimuma pārstāves.

Līdz ar to līdzīgi kā iepriekš, arī 2014.gadā trešā daļa no visiem Latvijā esošajiem uzņēmumiem pieder sievietēm. Tiesa gan, salīdzinot ar 2013.gadu, kad daiļā dzimuma pārstāvēm piederēja daļas 33,21% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem, šogad to īpatsvars nedaudz sarucis, samazinoties līdz 32,89%. Turklāt ja 2013.gadā daiļā dzimuma pārstāves amatus ieņēmušas 33,43% no visiem Latvijas uzņēmumiem, tad šogad to īpatsvars saamzinājies līdz 33,01%, liecina Lursoft pētījuma dati.

Gada laikā nedaudz sarucis mazkapitāla SIA īpatsvars, kas pieder sievietēm. Ja pagājušā gada februārī sievietēm piederēja 38,53% no visām mazkapitāla SIA, tad patlaban šīs kategorijas SIA īpatsvars sarucis līdz 36,51%.

No visiem uzņēmumiem, kuri apgrozījuši līdz 100 000 latu, aptuveni 39% gadījumu valdē ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve.

Tomēr pēdējos gados novērota tendence samazināties sieviešu pārstāvībai to uzņēmumu valdēs, kuru apgrozījums ir robežās no 100 000 latu līdz vienam miljonam latu, taču līdz ar samazinājumu šo uzņēmumu grupās redzama tendence pieaugt sieviešu īpatsvaram tajos uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu latu. Ievērojams sieviešu īpatsvara kritums reģistrēts 2011.gadā starp uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir robežās no viena līdz pieciem milj.Ls, kad gada laikā dāmu īpatsvars minētajos uzņēmumos samazinājās no 24,6% līdz 18,2%, taču jau 2012.gadā reģistrēts ievērojams pieaugums, kas ļāvis atkal pietuvoties 2010.gada līmenim. Līdz ar to sieviešu – valdes amatpersonu skaits uzņēmumos, kuri apgroza no viena līdz pieciem milj.Ls, trīs gadu laikā pieaudzis teju četras reizes.

Vairāk nekā 40% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros vismaz viena no dalībniecēm ir daiļā dzimuma pārstāve, atrodami Rīgā, bet vēl 14,41% – Pierīgas reģionā. Aiz Rīgas un Pierīgas seko Kurzeme, kurā sievietēm pieder 8 024 uzņēmumi, kas veido 11,54% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas pieder sievietēm. Vismazākā aktivitāte tāpat kā iepriekšējos gados vērojama Latgalē, kur daiļā dzimuma pārstāvēm pieder daļas 5 498 uzņēmumos.

Arī no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru valdēs un padomēs ir sievietes, 44,28% reģistrēti Rīgā, savukārt 17,56% – Pierīgā. Vismazākais uzņēmumu skaits, kurus vada sievietes, reģistrēts Latgalē, vien 5 447. Kopumā Latvijā amatus uzņēmumos patlaban ieņem 74 760 sievietes.

To uzņēmumu skaits, kas pieder daiļā dzimumam būtnēm, pēdējā gada laikā praktiski visās pilsētās ir audzis. Vislielākais pieaugums reģistrēts Jūrmalā un Jelgavā, kur, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pēdējā gada laikā dāmām piederošo uzņēmumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 5%.

Šogad februārī vislielākais sievietēm reģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums fiksēts Jūrmalā. Ja aizvadītajā gadā kūrortpilsētā sievietēm piederējuši 1 470 uzņēmumi, tad pēdējo divpadsmit mēnešu laikā to skaits audzis par 7,07%, sasniedzot 1 574 uzņēmumus. Otrs lielākais pieaugums reģistrēts Jelgavā. Salīdzinot ar 2013.gada sākumu, kad Latvijas ceturtajā lielākajā pilsētā dāmām piederējuši 1 488 uzņēmumi, gada laikā to skaits audzis par 5,37%, sasniedzot 1 568. Praktiski nemainīga situācija pēdējā gada laikā saglabājusies Ventspilī un Rēzeknē, kur sievietēm piederošo uzņēmumu skaits pēdējos divpadsmit mēnešos ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Rīgā sievietēm pieder 30 884 uzņēmumi, kas veido 30,43% no kopējā galvaspilsētas uzņēmumu skaita.

Pētot, kurās Latvijas pilsētās no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem sievietēm pieder procentuāli visvairāk uzņēmumu, jāizceļ divas pilsētas – Daugavpils un Ventspils, kur no visiem aktīvajiem uzņēmumiem aptuveni 40% pieder daiļajam dzimumam. Dati rāda, ka no visiem uzņēmumiem, kas patlaban reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, dāmām pieder 36,74% uzņēmumu.

No visiem uzņēmumiem, kuri patlaban reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, vidēji 36,49% gadījumu uzņēmumu vada sievietes. Visaugstākais šis procents ir Ventspilī, kur tas pārsniedz pat 40% robežu, taču aiz tās ar 38% seko Daugavpils. Viszemākais sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un padomēs reģistrēts Jelgavā un Jūrmalā, kur minētais rādītājs nesasniedz 36%.

Pētot, kādā vecumā visbiežāk sievietes ieņem amatus uzņēmumu valdēs Latvijā, secināts, ka viennozīmīgi līderos izvirzījusies vecuma grupa robežās no 50 līdz 70 gadiem. Pētījums parāda, ka no visām daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras ieņem amatus uzņēmumu valdēs un padomēs, trešā daļa jeb 33,52% ir vecumā no 50 līdz 70 gadiem, savukārt tūlīt aiz viņām seko sievietes vecumā no 40 līdz 50 gadiem, kas liecina, ka dzīves gaitā uzkrātā pieredze noteikti ir zināma priekšrocība, kas palīdz vadīt uzņēmumu un pieņemt svarīgus lēmumus, un to ir novērtējuši arī uzņēmumu īpašnieki, kas ir viens no iemesliem, kādēļ tieši šajās vecuma grupās visbiežāk sievietes ieņem vadošus amatus. Šie dati uzskatāmi atspoguļo arī kopējo situāciju biznesā Latvijā, jo patlaban no visām aktīvajām uzņēmumu amatpersonām 58,04% ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem.

Amatus uzņēmumos ieņem arī ievērojams skaits sieviešu vecumā līdz 30 gadiem. No visām daiļā dzimuma būtnēm, kuras patlaban ieņem uzņēmumos amatus, 10,07% ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Uzņēmumu dalībnieču un amatpersonu vidū tāpat kā pērn nemainīgi populārākā palikusi uzskaites, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu sniegšana un konsultēšana nodokļu jautājumos. Salīdzinot ar aizvadītajā gadā apkopotajiem datiem, kuri rādīja, ka sievietēm pieder 2 373 uzņēmumi, kas darbojas šajā nozarē, dati liecina, ka gada laikā šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 220.

Salīdzinot 2014.gada populārāko darbības sfēru topu ar aizvadīto gadu, jāsecina, ka pēdējo divpadsmit mēnešu laikā sarakstā nav parādījušās jaunas nozares, kas liecinātu, ka daiļā dzimuma pārstāves nolēmušas iesaistīties citos biznesa darbības virzienos.

Šogad godpilno 2.vietu ieņēmuši restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, kas pērn atradās 3.pozīcijā. Tāpat arī no pagājušā gada 4.pozīcijas uz 3.vietu šogad pakāpušies frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi. Patlaban Latvijā sievietēm pieder 1 723 uzņēmumi, kuri sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, bet 1 696 šajā nozarē strādājošajos uzņēmumos dāmas ieņem amatus.

Sievietes visbiežāk savu biznesu izvēlas veidot sfērās, kas saistītas ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, kā, piemēram, grāmatvedības, frizieru pakalpojumi, kā arī mazumtirdzniecības jomā, tostarp gan pārtikas, gan jaunu un lietotu apģērbu. Iespējams, sievietēm netipiska darbības joma varētu šķist kravu pārvadājumi pa autoceļiem, kas gan starp dalībniecēm, gan amatpersonām ierindojusies 7.pozīcijā.

Analizējot uzņēmējdarbības nozaru, kurās visbiežāk strādā sievietes, finanšu rādītājus pēc uzņēmumu valdes sastāva, redzams, ka praktiski visās vadošajās sfērās vislielāko apgrozījumu 2012.gadā uzrādījušas tās firmas, kuru valdē ir tikai vīrieši vai arī abu dzimumu pārstāvji. Izņēmums bijusi vien uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sfēra, kurā daiļā dzimuma pārstāves 2012.gadā apgrozījušas 9,319 tūkst.Ls, kamēr vīriešu vadītie uzņēmumu šajā nozarē apgrozījuši par 5,73% mazāk.

2012.gadā sievietēm piederošie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz desmit, gadu noslēguši ar vidēji 33 latu zaudējumiem, kamēr abiem dzimumiem piederošo uzņēmumu zaudējumi bijuši teju trīs reizes lielāki. Jāpiebilst, ka ievērojami sekmīgāki bijuši vīriešiem piederošie uzņēmumi, kuri 2012.gadā strādājuši ar vairāk nekā desmit reizes mazākiem zaudējumiem, salīdzinot šīs grupas uzņēmumus ar firmām, kuras pieder sievietēm. Līdzīga situācija 2012.gadā vērojama arī uzņēmumu kategorijā, kurā tiek nodarbināti 11 – 50 darbinieki. Arī šo uzņēmumu vidū sievietēm piederošie uzņēmumi strādājuši sekmīgāk nekā abu dzimumu pārstāvjiem piederošās kompānijas, taču tie nav varējuši pārspēt vīriešiem piederošos uzņēmumus, kuru vidējā peļņa 2012.gadā bijusi 1,726 tūkst.Ls.

Visizteiktākās atšķirības vērojamas uzņēmumu grupā, kurā tiek nodarbināti no 11 līdz 50 darbiniekiem, jo kopš 2010.gada uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir abu dzimumu pārstāvji, strādā ar zaudējumiem, kamēr sievietēm piederošie uzņēmumi pēc tam, kad 2010.gadā vidējie zaudējumi veidoja 10 latus, ir pakāpeniski audzējuši peļņu un aizpagājušajā gadā tā sasniegusi vidēji 200 latus uz vienu uzņēmumu. Šeit gan jāpiebilst, ka uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir tikai vīrieši, tajā pašā laikā 2012.gadā sasnieguši 1,726 tūkst.Ls lielu peļņu uz vienu uzņēmumu.

Īpaši jāizceļ sievietēm piederošie uzņēmumi, kuri nodarbina no 51 līdz 200 darbiniekiem. 2012.gadā tieši daiļā dzimuma pārtāvēm piederošie uzņēmumu šajā lieluma grupā spējuši uzrādīt vislielāko vidējo peļņu. 2012.gadā dāmām piederošie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 51 līdz 200 gadu noslēguši ar vidēji 25,694 tūkst.Ls peļņu, kamēr vīriešiem piederošo uzņēmumu vidējā peļņa bijusi 3,5 reizes mazāka.

102.000.102.6850

 


Pievienot komentāru

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Igaunijas nodevēju Simmu tiesa atstāj cietumā uz visiem 12 gadiem

Tartu Apgabaltiesa nolēmusi, ka Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušajam vadošam darbiniekam Hermanam Simmam, kurš notiesāts par valsts nodevību, ir jāizcieš tam piespriestie 12 ar pusi gadi cietumā bez iespējas tik atbrīvotam agrāk.

Paplašinās atbildību par valsts karoga zaimošanu

Par dekoratīvos nolūkos lietota Latvijas valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības, tāpat stingrāk uzraudzīs karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstītie grozījumi Latvijas valsts karoga likumā.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš 2017.gadā bijis 194,9 petadžouli, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2016.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2013.gada  līdz 2017.gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars tajā.

Aplēses: Igaunijā 15% pusaudžu cieš no psihiskām slimībām

Igaunijā aptuveni 30 000 pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas ir ap 15% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, ir konstatēta kāda psihiska slimība vai traucējumi, bet recepšu antidepresantus lieto tuvu pie 3 000 nepilngadīgajiem, tā liecina oficiālās aplēses, kaut arī precīzu datu šajā jomā nav.

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

Jaunākie komentāri