bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ņemšanās ap Sukhoi – Šķēles un Co. viltus manevrs uzmanības novēršanai?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspolitiķis Andris Šķēle

Skaļā ņemšanās ap koncerna Sukhoi lidmašīnu iespējamu iegādi Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vajadzībām, ļoti iespējams, ir bijusi tikai viltus manevrs uzmanības novēršanai apjomīgas mahinācijas ietvaros. Saistībā ar šo mahināciju, kuras pamatmērķis – radīt iespēju iepludināt airBaltic jaunus valsts līdzekļus, uz kuriem pēc tam varētu pieteikties līdz šim nezināmi aviokompānijas kreditori, izskanējuši gan Andra Šķēles, gan vairāku Kremļa varai tuvu uzņēmēju vārdi.

Saskaņā ar portāla Pietiek avotu sniegto informāciju patiesībā airBaltic vadība nekad nav nopietni domājusi par Sukhoi lidmašīnu iegādi, savukārt visi publiski parādījušies fakti, kas it kā liecinājuši par tieši šo lidmašīnu plānotu iegādi, ir tikuši speciāli sagatavoti un noplūdināti nekritiski domājošiem un entuziasma pārpilniem «mērķa medijiem», pirmām kārtām sabiedriskajai televīzijai.

Šī noplūdināšana varētu būt notikusi ar vienu mērķi – novērst uzmanību no summām, ko paredzēts atkal ieguldīt airBaltic, un no uzņēmuma Prudentia izraudzītā īpatnā «finanšu investora no Vācijas», lai, kad «sabiedrības spiediena rezultātā» airBaltic nāktos atteikties no saviem «plāniem» uz Sukhoi, tā tiktu uztverta kā «valsts interešu uzvara» un neviens vairs neiebilstu ne pret 80 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic, ne pret «finanšu investora no Vācijas» piesaisti ar joprojām neatklātiem nosacījumiem.

Portāla rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šis uzmanības novēršanas plāns ir tapis ciešā saistībā ar jau pieminēto Andri Šķēli un/vai viņa kompanjoniem. Pēc portāla avotu stāstītā, šā darījuma gatavošanā skaidri saskatāms tieši Šķēles «rokraksts» (kura pamatā ir viens princips – atrast, kur valstī kaut kas «slikti stāv», un to ar puslikumīgām metodēm piesavināties, izmantojot trešās personas, kuras iekrišanas gadījumā atbild likuma priekšā). Kā zināms, šim par oligarhu dēvētajam uzņēmējam jau vairākus gadus ir netiešas finansiālas intereses saistībā ar airBaltic, par kurām atsevišķi fakti ir nākuši arī gaismā.

Vairāki avoti tieši Šķēli, kurš slepeni piedalījies arī iepriekšējā airBaltic «glābšanā» pirms četriem gadiem, ir nosaukuši kā visas ieplānotās airBaltic mahinācijas finanšu konsultantu, iespējams, pat tā galveno idejisko autoru. Savukārt iecerētās mahinācijas patiesais mērķis saskaņā ar šo informāciju ir – panākt, lai Sukhoi «dūmu aizsegā» airBaltic patiešām saņemtu 80 miljonu eiro Latvijas valsts finansējumu.

Savukārt šis finansējums saskaņā ar mahinatoru plānu dotu iespēju pieteikties jauniem, pašlaik publiski un arī Latvijas valsts pārstāvjiem, iespējams, nezināmiem airBaltic kreditoriem (aiz kuriem stāvētu gan Šķēle, gan bijušais Latvijas Krājbankas saimnieks, gan Krievijas varai tuvi uzņēmēji), kuri aizvadītos gadus kopš airBaltic iepriekšējās izglābšanas ar valsts līdzekļiem ir nogaidījuši, saprotot, ka aviokompānija reāli ir «tukša» un no tās nav, ko paņemt.

Pēc informācijas avotu stāstītā, darījuma un arī «dūmu aizsega» sagatavošanā aktīvi un jau mēnešiem ilgi piedalījies arī airBaltic pašreizējais vadītājs Martins Gauss, kura uzdevumos ietilpusi iespaida radīšana, ka patiešām notiek aktīvi sagatavošanās darbi Sukhoi lidmašīnu iegādei (štata vietu izsludināšana, divdomīgi izteikumi, utt.).

Tāpat tieši Gausam uzticēts gan nodrošināt, lai īstajā brīdī tiktu atgādāta un publikai Rīgā izrādīta jaunā Bombardier (un nevis Sukhoi, kā tam vajadzētu būt, ja Gauss patiešām aizstāvētu Sukhoi iegādes) lidmašīna, gan arī nekavējoties pēc valdības lēmuma bez ierunām un iebildumiem paziņot – labi, Sukhoi mēs noteikti nepirksim.

Saskaņā ar avotu stāstīto «dūmu aizsega» izstrādātāju aprēķins bijis – pašreizējā sakaitētajā ģeopolitiskajā situācijā gan politiķi, gan mediji un sabiedrība būs gatavi noticēt plānotam Sukhoi darījumam un visu enerģiju tērēt tā atmaskošanai un nepieļaušanai, lai pēc tam vairs neko neiebilstu pret shēmas autoru galveno mērķi – jaunas valsts naudas porcijas ieguldīšanu airBaltic. Portālam ir nosauktas dažādas summas, kuras pēc valsts ieguldījuma varētu «atklāties» kā līdz šim nezināmi airBaltic kreditoru prasījumi, – to apjomi ir no 30 līdz pat 100 miljoniem eiro.

Ļoti iespējams, ka arī sākotnējās «finanšu investora no Vācijas» prasības ir bijušas vēl viens «papildu dūmu aizsegs», ko «Šķēle ar kompanjoniem» speciāli izstrādājuši valdības noalgoto juristu vajadzībām, – lai, šīs prasības mīkstinot, valdības pārstāvjiem nerastos iebildumi pret citiem, slēptiem mehānismiem investora interešu nodrošināšanai, ziņo portāls.

Ref: 102.000.102.11288

 


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Cik ilgi pūtīs miglu tautai acīs?Vai Latvijā nav valdība,kas varētu atklāti atbildēt par to,kas patiesībā notiek?Vai Latvijas drošības iestādes ir iedzītas stūrī no kura nav izeja?Vai Straujumas ķengāšana aizplīvuros patiesās Āboltiņas vēlmes?Vai prezidents Vējonis nezaudēs daļu reputācijas,ja gadījumā būs jānosauc nākošā Ministru prezidenta uzvārds,un tā būtu ambiciozā,neaprēķināmā,uzkrītoši valdonīgā Āboltiņa.
    Valdības dāmas un kungi,beidzot vajadzētu sākt nopietni stādāt,nevis sevi turēt par dumiķīšiem,un piebildīšu-no jūsu spēlītēm Latvijā sen jau visi noguruši.

    +1 0 -1 0

  2. Juris teica:

    vai šis pedofīls vēl elpo??? kārtējo zādzību ieplānojis? vai ar miskastbiznesu nepietiek? laikam jau normāli nesaprot, ka jāpaieet pie kūtspakaļas,, SEN NAV ZEMI MĪLĒJIS?? 6 pēdu dziļumā,,, nelietis

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.