bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 06.05.2015 | Vārda dienas: Didzis, Gaidis
LatviaLatvija

Lombards24.lv: sliktā reputācija traucē lombardiem atrast darbiniekus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+7 no 11)

Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis

Cilvēkiem par lombardiem ir vairāki aplami priekšstati, attiecībā gan uz to darbības mērķiem, gan procesiem, uzskata Latvijas lielākā lombardu tīkla Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis, piebilstot, ka negatīvā reputācija bieži vien traucē atrast kompetentus darbiniekus, neskatoties uz konkurētspējīgu algas samaksu.

Tāpat intervijā portālam BNN viņš norāda, ka profesionāļi zagļi nekad nevērsīsies ar zagtām mantām lombardos, bet drīzāk dosies uz krāmu tirgu vai pārdos profesionāliem zagto mantu uzpircējiem.

Kā kļuvāt par lombardu nozares pārstāvi?

2008. gadā mans draugs, kurš jau bija darbojies lombardu nozarē daudzus gadus, piedāvāja man kopā ar viņu atvērt lombardu. Tas bija tāds laiks, kad bija brīva nauda, un gribējās attīstīt nelielu papildus biznesu. Sākotnēji mēs atvērām vienu lombardu, Dzirnavu ielā 119. Bizness izrādījās diezgan veiksmīgs, pusgada laikā mēs jau sasniedzām peļņu.

Vēlāk man pazīstams finanšu investors piedāvāja attīstīt šo nozari, un izveidot modernu lombarda tīklu. Tad, kad sākām 2009. gada oktobrī mēs desmit mēneša laikā atvērām piecdesmit filiāles, šobrīd 31 pilsētās ir 62 filiāles, un tuvāko divu mēnešu laikā tiek plānots atvērt vēl sešas filiāles.

Kas Jūsuprāt ir Jūsu veiksmes kritēriji?

Ir tāds priekšstats, jāatzīst gan, ka ne bez iemesla, ka lombardos iekšā ir nesmuki, tumšs, darbinieki īgni, citos pat iekšā ir netīrs. Mūsu ideja bija izveidot augstāka līmeņa lombardu, gan attiecībā uz telpām, kurās ir lieli skatlogi, gan mērķis bija pievēst pastiprinātu uzmanību klientu apkalpošanas kvalitātei.

Kāds ir lombardu tirgus Latvijā? Varbūt varat minēt kādas tendences?

Šobrīd lombardu skaits Latvijā sasniedz aptuveni 250 filiāles, savukārt attiecībā uz uzņēmumiem, kas tos pārvalda, ir vairāki lombardu tīkli, lielākie ir kādi četri, tad ir mazāki tīkli un individuālie komersanti. Šobrīd pieņemt likums, ar mērķi sakārtot tirgu. Lombardiem ir jāpērk licence, kas izmaksā 50 000 latu, un šīs nauda paredzēta kontroles nodrošināšanai, kā arī negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai, lai ierobežotu tos komersantus, kas, piemēram, pārdod mantas, kuras ir ieķīlātas un kurām nav iestājies kredīta atmaksas termiņš, pārkāpjot līguma noteikumus.

Attiecībā uz tendencēm. Daudziem uzņēmējiem radās priekšstats, ka krīzes laikā «ejošais» biznes ir, teiksim, bulciņas, lietotie apģērbi un lombardi, domājot, ka šīs sfēras krīzes laikā nestrādā ar «mīnusiem». Tādējādi daudzi uzņēmēji krīzes laikā atvēra savus lombardus, līdz ar to lombarda konkurence pastiprinājās un to izskats arī mainījās. Taču tie lombardi, kas bija pirms tam, lielākoties nepievērsa īpašu vērību ne merčendaizingam, ne apkalpošanai.

Kā lombardu uzņēmējdarbību ietekmējusi krīze?

Cilvēkiem par lombardiem ir divi galvenie priekšstati, viens ir iepriekš minētais – lombardiem krīzē veicas, un otrs, ka lielākā daļa mantu tā arī paliek pie mums. Šie abi uzskati ir aplami. Pirmkārt, krīzē lombardiem iet sliktāk nekā ekonomiskā augšupejā, tāpēc, ka recesijas laikā cilvēki ir pasīvāki. Mūsu bizness ir naudas aizdošana, un ekonomikas augšupejā cilvēki vairāk aizņemas, viņiem ir stabilāki, regulārāki ienākumi, līdz ar to – viņi zina precīzi, kad aizdevumu varēs atdot. Cilvēks zina, ka konkrētajā datumā ir alga, un, ja viņam līdz algai kaut kas pietrūkst, viņš atnāk un ieķīlā mantu. Ja ir pilnīga krīze, cilvēks ir bez darba un viņam ir televizors, viņš to nenesīs uz lombardu, bet gan pārdos pats caur sludinājumu un dabūs vairāk naudas. Tāpat ekonomikas augšupejas laikā ir vairāk klientu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību , viņiem vajag īstermiņa aizdevumu – nopirkt kādu iekārtu vai kaut ko saremontēt, vai pasūtīt preci – tad viņi ieķīlā kaut ko lielāku, piemēram, kādu lielāku zelta izstrādājumu vai automašīnu. Tādiem cilvēkiem uzņēmējdarbība krīzes laikā parasti  nenotiek.

Un otrs priekšstats, ka cilvēki lombardā atstāj mantas, arī ir kļūdains. Lombardā atnestās mantas cilvēkiem parasti ir vajadzīgas. Piemēram, ja cilvēkam ir pulkstenis par 2 000 latu un viņam steidzami vajag naudu, viņš nevar aiziet ar šo pulksteni uz banku un aizņemties naudu. Tā it kā ir vērtīga lieta, taču pretī par to nedos aizdevumu. Viņam ir iespēja iet uz lombardu, kur viņam pret pulksteni iedos 1 000 latus, un viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka, atgriežoties un samaksājot procentus, viņš šo mantu atgūs atpakaļ. No visām mantām, ko cilvēki ieķīlā, neizpērk tik kādus 15%. 85% tiek izpirkti, un šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Ir, protams, gadījumi, kad cilvēks ir izmisumā un dodas uz lombardu, taču šis procents ir ļoti mazs. Mēs uzpērkam mantas, vienlaicīgi atzīstot, ka tas nav tik izdevīgi, jo cilvēks var saņemt vairāk naudu par mantu, ja viņš to notirgo.

Kā Jūs ir ietekmējis zelta cenas kāpums? Vai ir pieaudzis zelta pārdevēju skaits?

Tas, ka zelta cena pakāpeniski ceļas ir labāk nekā, ja tā pakāpeniski kristos, jo pēdējā gadījumā, piemēram, ja cilvēks ir ieķīlājis zelta izstrādājumu un nav atnācis viņu izpirkt, mēs saņemam, iespējams, pat mazāk naudas, nekā mēs viņam aizdevām. Atbildot uz jautājumu, vai zelta cenai pieaugot, mēs vairāk nopelnam, es teiktu, ka nē. Zelta vērtībai kāpjot, konkurenti paaugstina savu likmi, cik tiek izsniegts pret zeltu. Tādā veidā šī proporcija tiek sabalansēta. Kad mēs sākām, tad mēs par vienu gramu zelta izmaksājām 6 latus, tagad tie ir 14 – 15 lati.

Nav arī tā, ka cilvēki cenas dēļ nes vairāk zeltu uz lombardiem. Aktivitāti ietekmē vasaras un ziemas sezonas – rudenī, ziemā lombardiem ir vairāk klientu, nekā vasarā, kad cilvēki atpūšas, sēņo, lasa ogas.

Kas ir tās preces, kas visbiežāk tiek nodotas lombardā?

Pārsvarā cilvēki nes zeltu, sudrabu, tāpēc, ka tie ir vērtīgi un tos ir viegli atnest. Daudz tiek nesta elektronika, lielākā kategorija šeit ir mobilie telefoni, no lielām kategorijām vērts minēt arī  televizorus, DVD atskaņotājus, radiotehniku, elektroinstrumentus, mazāk ir pulksteņu, sadzīves tehnikas.

Kā tiek noteikta mantas vērtība?

Izplatītākajām mantām pieņēmēji zina vērtējumus no galvas. Specifiskākām un retākām mantām pieņēmējs skatās, cik šāda tipa lieta ir vērta internetā. Izejot no tā, par cik mantu iespējams pārdot, mēs visbiežāk piedāvājam vērtējumu robežās no 50 – 70%. Šādi tiek ņemts vērā risks, ja cilvēks neatnāk izpirkt mantu, un mums tā ir jāpārdod. Tām precēm, kas ir specifiskas un kuras ir grūti pārdot, procents no vērtējuma, ko iespējams saņemt. ir mazāks. Piemēram, ja atnes atnes slēpes vasarā – procents mazāks, ziemā – lielāks.

Kā Jūs ir vērtējat lēmumu par lombardu darba laiku ierobežojumu? Kādu ietekmi, Jūsuprāt, tas veido, vai šādi var apkarot zagto mantu nodošanu?

Versija, kāpēc šāds ierobežojums ir pieņemts, ir, lai cīnītos ar zagtām mantām, iespējams, lai uzlabotu sabiedrības tikumību, lai naktīs nedauzās apkārt. Lai sasniegtu šādu mērķi, varēja rīkoties savādāk, jo nav jau tā, ka naktīs nes zagtās mantas un dienās – nezagtās. Turklāt valdība varēja iesākumā izveidot ciešāku sadarbību starp policiju un lombardiem. Ikvienam cilvēkam pirms mantas ieķīlāšanas ir jāuzrāda pase, tāpēc, ja mums būtu zagto mantu fotogrāfijas vai saraksti, mēs pat varētu šos zagļus aizturēt, jo no zagtām mantām mēs zaudējam – tas nav mūsu bizness. Taču tādas organizētas valsts mēroga sadarbības nav.

Vai pēc šī ierobežojuma ieviešanas izjūtat lombarda apmeklētāju skaita sarukumu?

Laika ierobežojums nedaudz ietekmējis izsniegto kredītu apmēru, kurš krities aptuveni par 15%. Protams, ja cilvēkam vajag naudu, viņš atnāks arī no rīta.

Tas, ko valsts šī likuma ieviešanā zaudēja, ir, ka mēs par kādiem 20 – 30% samazinājām darbinieku skaitu, līdz ar to procentuāli samazinājies arī nodokļu daudzums, ko mēs maksājam valstij, un palielinājās bezdarbs.

Runājot par izvairīšanos no zagto mantu pieņemšanas, ir kādi ieteikumi?

Tas, ar ko valdībai vajadzēja sākt, apkarojot zagto mantu tālāko izplatību, ir nevis cīnīties ar lombardiem, kuri pieraksta preces sniedzēja datus un glabā mantu, bet gan apkarot zagto mantu uzpircējus, piemēram, centrālās stacijas rajonā, krāmu tirgos. Tur šo zagto mantu aprite ir simts reizes lielāka nekā visos lombardos kopā. Pieredzējis zaglis nekad nenesīs mantu uz lombardu, jo zina, ka viņam būs sevi jāidentificē.

Ir lombardi, kas joprojām strādā pa naktīm, neņemot vērā ierobežojumu, bet vienkārši pārsaucoties par mantu uzpirkšanu vai komisijas veikalu, kas ir tieši tas, ko valdība nevēlējās. tā rezultātā tādi lombardi kā mēs no tā ciešam. Tāpēc likums ir diezgan nepilnīgs.

Šis bija vairāk politisks lēmums, iespējams bija kaut kāds sabiedrības spiediens, šāds likums bija populārs. Taču pēc būtības tas neatrisina ne zagto mantu aprites, ne sabiedrības tikumības jautājumus.

Vai Jūs kaut kā pārbaudāt, vai manta nav zagta?

Uz mantas jau nekad nav rakstīts, ka tā ir zagta. Bet, ja rodas aizdomas, pieņēmējs, piemēram, ja prece ir dators, var pajautāt paroli, parametrus. Ja tas cilvēka īpašums, viņš noteikti zinās, kāda ir operatīvā atmiņa, cik liels ir cietais disks. Nevar būt astoņpadsmit gadīgam jaunietim datorā arhitektūras projekti. Ir kaut kādi kritēriji, pēc kuriem mēs vērtējam tos. Rezultātā mēs šo preci vienkārši neņemam.

Vai ir kaut kāds pastāvīgs klientu kontingents?

Liela daļa klientu ir pastāvīgie, jo došanās uz lombardu tomēr ir intīms process. Tā kā, piemēram, tu ej pie viena zobārsta, tā arī tu apmeklē vienu lombardu. Cilvēkam ir būtiski, ir zināt, ka ar viņa ieķīlāto mantu nekas nenotiek, būtiska ir arī apkalpošanas kvalitāte, viņš zina nosacījums.

Jāpiebilst, ka visā pasaulē īstermiņa aizdevuma tirgus ir milzīgs, arī Latvijā, piemēram, interneta aizdevumu tirgus ir vērienīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas nav pieejams cilvēkiem, kuriem ir slikta kredītvēsture, un tādu cilvēku ir ļoti daudz, tāpat šis tirgus nav pieejams tiem, kas nav interneta lietotāji, un tādu, pēc statistikas, ir aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad , ja pietrūkst naudas,viņiem atliek aizņemties no kaimiņa vai no lombarda. Nesen ieviesām jaunu produktu – kredītu bez ķīlas līdz 100 latiem. Tas ir orientēts un cilvēkiem ar labu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem, kuri nav interneta lietotāji.

Vai, Jūsuprāt, Latvijā priekšstats par lombardiem kādreiz mainīsies?

Sabiedriskā doma mainās ļoti, ļoti lēni. Es pieļauju, ka kādreiz lombardiem bijusi labāka reputācija, Latvijā pirmais lombards bijis jau pirms kara, un arī pasaulē lombardi radušies vēl pirms bankām. Būtībā lombards pilda tādu kā sociālo funkciju. Gadījumā, ja cilvēkam pietrūkst nauda, bet kaimiņš un banka to nedot, viņam vienīgais glābiņš ir lombards. Nevar jau ēst zemi.

Šīs negatīvā, vispārinātā uzskata dēļ mūsu uzņēmums ir saskāries ar problēmu kompetentu darbinieku atrašanā. Daudzi cilvēki pat nepieļauj domu, ka varētu strādāt lombardā, kaut arī šis darbs savā būtībā nav sliktāks par, piemēram, pārdevēja amatu Statoil, turklāt algas ir ļoti konkurētspējīgas.


Pievienot komentāru

  1. Saldo saka:

    esmu jau sen atklājis, ka lombards ir normāla vieta, kur var iegādāties arī saplīsušas mantas, kas noder, ja vajadzīga kāda detaļa. Nu bet jāatzīst, ka tā sliktā aura atsaucas uz to, ka šķiet, ka šīs preces, kas tur pārdodas, ir bēdu māktas. Es domāju tāpēc arī cilvēki neiedomājas par šādu darba vietu.

    +1 0 -1 0

  2. Bold saka:

    es domāju, ka reputācija lombardiem nekad nemainīsies, kaut gan šī ir izsmeļoša intervija, un vismaz man priekšstats nedaudz mainājās uz pozitīvāko pusi. Katram biznesam jau ir savas labās un sliktās puses.

    +1 0 -1 0

  3. DEXTER saka:

    Interesanta intervija,
    Paldies

    +1 0 -1 0

  4. Karma saka:

    Šis bizness nekad nebūs nekas pozitīvs un manuprāt reti kurš grib strādāt lombardos un saskarties ar narkomāniem, zagļiem, bomžiem ikdienā. Kā jau minēja cilvēki, pat, ja mantas nav zagtas viņas ir bēdu māktas.
    Pats īpašnieks arī ar skumjām acīm, neizskatās laimīgs, noteikti arī sliktā aura apkārt ietekmējusi, tā kā nav ko brīnīties, ka cilvēkus šī nozare nesaista.

    +1 0 -1 0

    • Slaviks saka:

      Piedod, bet tev nav taisnība, uz lombardu nestaiga tadi zagļi, bomži un narkomani, kadus rada filmas, tadiem vienkarši nav ko nodod (narkomani, bomži) bet zaglis nerisķes atstat savus datus lombarda.

      Par bedu maktam mantam… Darbinieks taču ne uz majam tas nes.
      80% cilveku perk drebes sekondhand (humpalas ta saucamas), un tas drebes nav bēdu maktas? Un tas drebes tiešam lielaku laiku ir pie jums.

      Cilveki kuri negrib tadas mantas ieperkas butikos, nevis humpalos un lombardos.

      +1 0 -1 0

  5. Samanta saka:

    Tiešām, bēdu māktas iestādes… bet bizness ir bizness. Izklausās uzņēmīgs cilvēks.

    +1 0 -1 0

  6. Darbinieks saka:

    Nav tā, ka nāk tikai narkomāni, alkoholiķi un bezpajumtnieki. Ir ļoti daudz, kā lai pasaka, vidējā slāņa cilvēki. Kā Agris teica, ja vajadzīga mazliet nauda līdz algai, lai nebūtu jālūdz draugiem, radiem, paziņām, tad lombards ir ļoti laba alternatīva. Nemaz nerunājot par, tiešām, turīgiem cilvēkiem, kam ekstremālā situācijā ir nepieciešama noteikta naudas summa.
    Kontakts ar “nevēlamu” kontingentu sabiedrībai RIMI kasierei ir daudz lielāks.
    Bet par to auru, tas jau ir no katra cilvēka atkarīgs. Kā saka, viss sākas galvā…
    Strādāju nu jau kā gadu, un sūdzēties nevaru ne par ko. Darba samaksa ir ļoti apmierinoša. Un tas, ka trūkst kārtīgu darbinieku, tas tiešām ir dīvaini – Latvijā ir tik liels bezdarba līmenis, bet strādāt negrib. Tur jau parādās slinkums….

    +1 0 -1 0

  7. izabella saka:

    Tiešām interesanta un aktuālā intervija!!! Paldies!!!

    +1 0 -1 0

  8. LO saka:

    Malacis, Agri!

    +1 0 -1 0

  9. Barr,John Winson saka:

    pacēlums kredīta pakalpojums

    Vai esat bijis meklē naudu?? un jūs nezināt, ko darīt, vai Jums ir finanšu problēmas, kurus nepieciešams atrisināt ar naudu, šeit ir jums iespēju, lai jūs varētu greifers savu aizdevumu bez kavēšanās vai vilšanās jebkura veida, lūdzu, sazinieties ar mums šodien, (solidrockloanfirmplc.01@gmail.com) Mēs esam, lai pārliecinātos, jums smaidu pēc jums jūsu kredīta,

    +1 0 -1 0

  10. Clark Lindson saka:

    atbrīvošanas aizdevumu piedāvājums

    Vai jums nepieciešama kredītu? vai vēlaties atbrīvot jūsu self no finanšu ierobežojumiem
    šeit ir pārbaudītas un patiesas avotu, jūsu ienākumiem, kas dos jums labi dzīvo, ir jums parādu, vai jūs vēlaties uzsākt biznesu, nāc clarklindsonloanfirm.01@gmail.com mēs dodam no aizdevuma bez kavēšanās, jo Bībele saka, Lūkas 10:11, jautājiet, un tas tiks jums dots, un meklēt, un jūs atrast un klauvēt ir atvērta. klauvē pie (clarklindsonloanfirm.01@gmail.com) šodien un savu dzīvi nekad nebūs to pašu vēlreiz.

    +1 0 -1 0

  11. carrin saka:

    Vai jums ir nepieciešams steidzami kredītu? sazinieties ar mums tagad, izmantojot šo e-pastu: carrinbrown@blumail.org

    +1 0 -1 0

  12. Mr Excel saka:

    Mēs piedāvājam dažādus aizdevumus privātpersonām (Personal Loan), un sadarboties struktūrām ar procentu likmi 3% gadā annul.This ir palīdzēt jums izpildīt savas finansiālās saistības, jo īpaši uz notiekošo pasaules finanšu krīzi. Jūs varat aizņemties no 1000 – 50000000 (mārciņas, eiro vai dolāru) par papildu izmeklēšanu, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu (excelservices.managementonline@gmail.com) Sveicieni.

    +1 0 -1 0

  13. brīvība aizdevums investīciju saka:

    Mēs esam šeit, lai palīdzētu jums iegūt aizdevumu ar 3% un nav kredīta pārbaude, mēs piedāvājam aizdevumu personas aizdevumu parādu konsolidācijai, riska kapitāls, biznesa aizdevumi, izglītība aizdevumi, hipotekāro kredītu, vai “kredītu jebkāda iemesla dēļ.” Tomēr mūsu metode piedāvā iespēju norādīt nepieciešamo aizdevuma summu un ilgumu, jūs varat atļauties. (libertyloaninvestment@ymail.com).

    +1 0 -1 0

Lielbritānijā - pēdējā priekšvēlēšanu kampaņas diena

Lielbritānijā trešdiena, 6.maijs, ir pēdējā diena pirms parlamenta vēlēšanām, kurās britu politikai neierasti - varētu nebūt pārliecinoša uzvarētāja. Sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka tradicionāli vadošajiem britu politiskajiem spēkiem – Konservatīvai partijai un Leiboristu partijai – vēlētāju vidū pašlaik ir līdzīgs atbalsts.

Kriminālvajāšanai nodod kriminālprocesu par 11,5 miljonu cigarešu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvalde, sadarbojoties ar vairākām dažādu valstu tiesībaizsardzības iestādēm, 27.aprīlī nodevusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par 11,5 miljonu cigarešu kontrabandu no Krievijas uz Latviju ar jūras transportu.

airBaltic uzsāk lidojumus no Tallinas uz Berlīni

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no trešdienas, 6.maija, nodrošina jaunus tiešos lidojumus no Tallinas uz Berlīni. Papildus jau esošajiem maršrutiem Tallina – Parīze un Tallina – Rīga, šis ir jau trešais lidsabiedrības piedāvātais tiešais reiss no Tallinas.

Vācijas ziemeļos vētra rada plašus postījumus

Vācijas ziemeļos otrdien, 5.maijā, plašus postījumus radījusi stipra vētra, prasot arī viena cilvēka dzīvību.

Klementjevs: Saskaņai būs savs prezidenta amata kandidāts

Opozīcijā esošās partijas Saskaņa Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs uzskata, ka būtu ļoti dīvaini, ja Valsts prezidenta amatā virzītu aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, ja valstī ir tik daudz sociālu problēmu.

Vēl trīs liecinieki tiesā atzīstas, ka vēlēšanās balsojuši par samaksu

Rēzeknes tiesā otrdien vēl trīs liecinieki atzinuši, ka saņēmuši samaksu par balsošanu Saeimas vēlēšanās. Minētie trīs liecinieki - brāļi Šarikovi un kāda sieviete, kura dzīvo kopā ar viņiem, - uz tiesu atvesti piespiedu kārtā.

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija – Krievijas naudas «miera osta»

Nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās turpina pieaugt, paziņojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kaimiņzemes Krievijas valdība uzskata, ka mūsu kredītiestāžu kontus papildina Krievijas iedzīvotāji, kas slēpj savu naudu ārzemēs.

Latvijas ekonomika joprojām aug straujāk nekā ES vidējie rādītāji

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva vienīgā no ES neapmeklēs «Uzvaras dienas» svinībās Maskavā

Vairums Eiropas Savienības dalībvalstu līderu Krievijas aicinājumam piedalīties tā saucamās «Uzvaras dienas» svinībās Maskavā atsaukušies, svinību apmeklējumam deleģējot savus vēstniekus Krievijā, bet Lietuva no dalības svinībās atteikusies.

Rūpniecības produkcijas apjoms gada laikā audzis par 8,7%

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,9%. Produkcijas kāpumu apstrādes rūpniecībā par 7,1% galvenokārt ietekmēja pieaugums metālu ražošanas nozarē.

Par 45% pieauguši Lemberga deklarācijā uzrādītie ienākumi; parādi nesarūk

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga deklarētie ienākumi pērn pieauguši līdz 450 613 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2014.gadu.

Konstatē virkni higiēnas prasību pārkāpumu skaistumkopšanas salonos

Pagājušajā gadā Veselības inspekcija veikusi 371 plānveida kontroli Latvijas uzņēmumos, kuros sniegti manikīra un pedikīra pakalpojumi. Higiēnas prasību pārkāpumi 104 skaistumkopšanas salonos bija saistīti ar darba piederumu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju pēc katra klienta. Taču vēl dramatiskāka situācija varētu būt speciālistu vidū, kuri darbu veic mājas apstākļos, jo viņu darbs netiek kontrolēts.

Radušās tehniskas problēmas ar braucienu reģistrēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā

Meitas uzņēmumam Rīgas karte, kas nodrošina elektronisko norēķinu sistēmu galvaspilsētas sabiedriskajos transporta līdzekļos, veicot programmatūras atjaunošanu, ir radusies tehniska kļūda, kā rezultātā pasažieri, kuri izmanto darba dienu mēneša biļetes, otrdien, 5.maijā nevar piereģistrēt savu braucienu.

Vējonis pauž gatavību ieņemt Valsts prezidenta amatu

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Latvijas Zaļās partijas ir gatavs kļūt par valsts pirmo personu, ja Zaļo un zemnieku savienība, kā arī koalīcija atbalstīs viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Viņš gan uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta amata kandidātu vēl būs ZZS iekšējo diskusiju jautājums.

Eirozonā cenu kāpums mazina ražotāju jaudas pieaugumu

Aprīlī eirozonas ražojošā sektora jauda augusi lēnākā tempā pēc tam, kad pirmo reizi astoņu mēnešu laikā kāpušas ražotāju cenas.

Bērziņš aizdevis 1 095 421 eiro; prezidentam pieder vairāk nekā 35 īpašumi

Arī pagājušajā gadā lielāko daļu no Valsts prezidenta Andra Bērziņa ienākumiem veidoja pensija, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2014.gadu.

Šonedēļ daudzviet ilgstoši un stipri līs

Nedēļas sākumā Latviju no rietumiem sasniegusi zema spiediena ieplaka ar atmosfēras fronti, kas nes sev līdzi plašu mākoņu zonu un lietu. Arī šajā diennaktī atmosfēras fronte turpinās šķērsot Latvijas teritoriju, tādēļ teritorijas lielākajā daļā pa laikam līs.

Valsts svētkus Rīgā atzīmēs ar koncertiem un pasākumiem ģimenēm

Valsts svētkos, pirmdien, 4.maijā, Rīgā paredzēta plaša kultūras pasākumu programma, tajā skaitā svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa un kompozīcijas Ziedu Latvija veidošana.

Uz valsts simtgadi, iespējams, gatavo Lembergam labvēlīgu amnestijas likumu

Nupat pēc vienas politiķu apspriedes strauji pieauga aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izredzes kļūt par Valsts prezidentu. Tomēr pati ideja par to, ka Vējonis varētu vadīt ne tikai kādu ministriju, bet arī valsti, nav jauna. Zaļo un zemnieku savienības iekšienē viņa kandidatūru apsprieda kā alternatīvu Valdim Zatleram jau 2010.gadā.

PVD atklāj pārkāpumus 96 izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos

Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori divu nedēļu laikā, no 13.aprīļa līdz 24.aprīlim, izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos veikuši 166 pārbaudes un 96 uzņēmumos konstatējuši pārkāpumus, no tiem 67 pārkāpumus uztura normu ievērošanā.

Liecinieks tiesā apstiprina balss atdošanu par Vienotību, saņemot par to naudu

Rēzeknes tiesā liecinieks Igors Žorins ceturtdien, 30.aprīlī, liecināja, ka saņēmis naudu par to, ka Saeimas vēlēšanās nobalsojis par 4.sarakstu, ar kuru vēlēšanās startēja Vienotība. Viņš tiesai pastāstīja, ka naudu, pēc pāri palikušo biļetenu atrādīšanas, viņam samaksājis apsūdzētais Andrejs Sačkovskis. Pēc tam viņš devies uz tuvējo veikalu, kur izpļāpājies par notikušo.

Bezdarbs ES saglabājas zemākajā līmenī kopš 2011.gada

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā šā gada martā veidoja 9,8%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar februāri. Tādējādi bezdarbs ES martā saglabājies zemākajā līmenī kopš 2011.gada septembra.

Mazumtirdzniecības apgrozījumam 6,5% pieaugums gadā

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā palielinājās par 0,7%.

Latvijas IKP gada laikā audzis par 2,1%

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta apjoms Latvijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Lasītākie

Komentētākie