bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Lombards24.lv: sliktā reputācija traucē lombardiem atrast darbiniekus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+7 vērtējums, 11 balsojumi)

Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis

Cilvēkiem par lombardiem ir vairāki aplami priekšstati, attiecībā gan uz to darbības mērķiem, gan procesiem, uzskata Latvijas lielākā lombardu tīkla Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis, piebilstot, ka negatīvā reputācija bieži vien traucē atrast kompetentus darbiniekus, neskatoties uz konkurētspējīgu algas samaksu.

Tāpat intervijā portālam BNN viņš norāda, ka profesionāļi zagļi nekad nevērsīsies ar zagtām mantām lombardos, bet drīzāk dosies uz krāmu tirgu vai pārdos profesionāliem zagto mantu uzpircējiem.

Kā kļuvāt par lombardu nozares pārstāvi?

2008. gadā mans draugs, kurš jau bija darbojies lombardu nozarē daudzus gadus, piedāvāja man kopā ar viņu atvērt lombardu. Tas bija tāds laiks, kad bija brīva nauda, un gribējās attīstīt nelielu papildus biznesu. Sākotnēji mēs atvērām vienu lombardu, Dzirnavu ielā 119. Bizness izrādījās diezgan veiksmīgs, pusgada laikā mēs jau sasniedzām peļņu.

Vēlāk man pazīstams finanšu investors piedāvāja attīstīt šo nozari, un izveidot modernu lombarda tīklu. Tad, kad sākām 2009. gada oktobrī mēs desmit mēnešu laikā atvērām piecdesmit filiāles, šobrīd 31 pilsētās ir 62 filiāles, un tuvāko divu mēnešu laikā tiek plānots atvērt vēl sešas filiāles.

Kas Jūsuprāt ir Jūsu veiksmes kritēriji?

Ir tāds priekšstats, jāatzīst gan, ka ne bez iemesla, ka lombardos iekšā ir nesmuki, tumšs, darbinieki īgni, citos pat iekšā ir netīrs. Mūsu ideja bija izveidot augstāka līmeņa lombardu, gan attiecībā uz telpām, kurās ir lieli skatlogi, gan mērķis bija pievēst pastiprinātu uzmanību klientu apkalpošanas kvalitātei.

Kāds ir lombardu tirgus Latvijā? Varbūt varat minēt kādas tendences?

Šobrīd lombardu skaits Latvijā sasniedz aptuveni 250 filiāles, savukārt attiecībā uz uzņēmumiem, kas tos pārvalda, ir vairāki lombardu tīkli, lielākie ir kādi četri, tad ir mazāki tīkli un individuālie komersanti. Šobrīd pieņemt likums, ar mērķi sakārtot tirgu. Lombardiem ir jāpērk licence, kas izmaksā 50 000 latu, un šīs nauda paredzēta kontroles nodrošināšanai, kā arī negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai, lai ierobežotu tos komersantus, kas, piemēram, pārdod mantas, kuras ir ieķīlātas un kurām nav iestājies kredīta atmaksas termiņš, pārkāpjot līguma noteikumus.

Attiecībā uz tendencēm. Daudziem uzņēmējiem radās priekšstats, ka krīzes laikā «ejošais» biznes ir, teiksim, bulciņas, lietotie apģērbi un lombardi, domājot, ka šīs sfēras krīzes laikā nestrādā ar «mīnusiem». Tādējādi daudzi uzņēmēji krīzes laikā atvēra savus lombardus, līdz ar to lombarda konkurence pastiprinājās un to izskats arī mainījās. Taču tie lombardi, kas bija pirms tam, lielākoties nepievērsa īpašu vērību ne merčendaizingam, ne apkalpošanai.

Kā lombardu uzņēmējdarbību ietekmējusi krīze?

Cilvēkiem par lombardiem ir divi galvenie priekšstati, viens ir iepriekš minētais – lombardiem krīzē veicas, un otrs, ka lielākā daļa mantu tā arī paliek pie mums. Šie abi uzskati ir aplami. Pirmkārt, krīzē lombardiem iet sliktāk nekā ekonomiskā augšupejā, tāpēc, ka recesijas laikā cilvēki ir pasīvāki. Mūsu bizness ir naudas aizdošana, un ekonomikas augšupejā cilvēki vairāk aizņemas, viņiem ir stabilāki, regulārāki ienākumi, līdz ar to – viņi zina precīzi, kad aizdevumu varēs atdot. Cilvēks zina, ka konkrētajā datumā ir alga, un, ja viņam līdz algai kaut kas pietrūkst, viņš atnāk un ieķīlā mantu. Ja ir pilnīga krīze, cilvēks ir bez darba un viņam ir televizors, viņš to nenesīs uz lombardu, bet gan pārdos pats caur sludinājumu un dabūs vairāk naudas. Tāpat ekonomikas augšupejas laikā ir vairāk klientu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību , viņiem vajag īstermiņa aizdevumu – nopirkt kādu iekārtu vai kaut ko saremontēt, vai pasūtīt preci – tad viņi ieķīlā kaut ko lielāku, piemēram, kādu lielāku zelta izstrādājumu vai automašīnu. Tādiem cilvēkiem uzņēmējdarbība krīzes laikā parasti  nenotiek.

Un otrs priekšstats, ka cilvēki lombardā atstāj mantas, arī ir kļūdains. Lombardā atnestās mantas cilvēkiem parasti ir vajadzīgas. Piemēram, ja cilvēkam ir pulkstenis par 2 000 latu un viņam steidzami vajag naudu, viņš nevar aiziet ar šo pulksteni uz banku un aizņemties naudu. Tā it kā ir vērtīga lieta, taču pretī par to nedos aizdevumu. Viņam ir iespēja iet uz lombardu, kur viņam pret pulksteni iedos 1 000 latus, un viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka, atgriežoties un samaksājot procentus, viņš šo mantu atgūs atpakaļ. No visām mantām, ko cilvēki ieķīlā, neizpērk tik kādus 15%. 85% tiek izpirkti, un šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Ir, protams, gadījumi, kad cilvēks ir izmisumā un dodas uz lombardu, taču šis procents ir ļoti mazs. Mēs uzpērkam mantas, vienlaicīgi atzīstot, ka tas nav tik izdevīgi, jo cilvēks var saņemt vairāk naudu par mantu, ja viņš to notirgo.

Kā Jūs ir ietekmējis zelta cenas kāpums? Vai ir pieaudzis zelta pārdevēju skaits?

Tas, ka zelta cena pakāpeniski ceļas ir labāk nekā, ja tā pakāpeniski kristos, jo pēdējā gadījumā, piemēram, ja cilvēks ir ieķīlājis zelta izstrādājumu un nav atnācis viņu izpirkt, mēs saņemam, iespējams, pat mazāk naudas, nekā mēs viņam aizdevām. Atbildot uz jautājumu, vai zelta cenai pieaugot, mēs vairāk nopelnam, es teiktu, ka nē. Zelta vērtībai kāpjot, konkurenti paaugstina savu likmi, cik tiek izsniegts pret zeltu. Tādā veidā šī proporcija tiek sabalansēta. Kad mēs sākām, tad mēs par vienu gramu zelta izmaksājām 6 latus, tagad tie ir 14 – 15 lati.

Nav arī tā, ka cilvēki cenas dēļ nes vairāk zeltu uz lombardiem. Aktivitāti ietekmē vasaras un ziemas sezonas – rudenī, ziemā lombardiem ir vairāk klientu, nekā vasarā, kad cilvēki atpūšas, sēņo, lasa ogas.

Kas ir tās preces, kas visbiežāk tiek nodotas lombardā?

Pārsvarā cilvēki nes zeltu, sudrabu, tāpēc, ka tie ir vērtīgi un tos ir viegli atnest. Daudz tiek nesta elektronika, lielākā kategorija šeit ir mobilie telefoni, no lielām kategorijām vērts minēt arī  televizorus, DVD atskaņotājus, radiotehniku, elektroinstrumentus, mazāk ir pulksteņu, sadzīves tehnikas.

Kā tiek noteikta mantas vērtība?

Izplatītākajām mantām pieņēmēji zina vērtējumus no galvas. Specifiskākām un retākām mantām pieņēmējs skatās, cik šāda tipa lieta ir vērta internetā. Izejot no tā, par cik mantu iespējams pārdot, mēs visbiežāk piedāvājam vērtējumu robežās no 50 – 70%. Šādi tiek ņemts vērā risks, ja cilvēks neatnāk izpirkt mantu, un mums tā ir jāpārdod. Tām precēm, kas ir specifiskas un kuras ir grūti pārdot, procents no vērtējuma, ko iespējams saņemt, ir mazāks. Piemēram, ja atnes atnes slēpes vasarā – procents mazāks, ziemā – lielāks.

Kā Jūs vērtējat lēmumu par lombardu darba laiku ierobežojumu? Kādu ietekmi, Jūsuprāt, tas veido, vai šādi var apkarot zagto mantu nodošanu?

Versija, kāpēc šāds ierobežojums ir pieņemts, ir, lai cīnītos ar zagtām mantām, iespējams, lai uzlabotu sabiedrības tikumību, lai naktīs nedauzās apkārt. Lai sasniegtu šādu mērķi, varēja rīkoties savādāk, jo nav jau tā, ka naktīs nes zagtās mantas un dienās – nezagtās. Turklāt valdība varēja iesākumā izveidot ciešāku sadarbību starp policiju un lombardiem. Ikvienam cilvēkam pirms mantas ieķīlāšanas ir jāuzrāda pase, tāpēc, ja mums būtu zagto mantu fotogrāfijas vai saraksti, mēs pat varētu šos zagļus aizturēt, jo no zagtām mantām mēs zaudējam – tas nav mūsu bizness. Taču tādas organizētas valsts mēroga sadarbības nav.

Vai pēc šī ierobežojuma ieviešanas izjūtat lombarda apmeklētāju skaita sarukumu?

Laika ierobežojums nedaudz ietekmējis izsniegto kredītu apmēru, kurš krities aptuveni par 15%. Protams, ja cilvēkam vajag naudu, viņš atnāks arī no rīta.

Tas, ko valsts šī likuma ieviešanā zaudēja, ir, ka mēs par kādiem 20 – 30% samazinājām darbinieku skaitu, līdz ar to procentuāli samazinājies arī nodokļu daudzums, ko mēs maksājam valstij, un palielinājās bezdarbs.

Runājot par izvairīšanos no zagto mantu pieņemšanas, ir kādi ieteikumi?

Tas, ar ko valdībai vajadzēja sākt, apkarojot zagto mantu tālāko izplatību, ir nevis cīnīties ar lombardiem, kuri pieraksta preces sniedzēja datus un glabā mantu, bet gan apkarot zagto mantu uzpircējus, piemēram, centrālās stacijas rajonā, krāmu tirgos. Tur šo zagto mantu aprite ir simts reizes lielāka nekā visos lombardos kopā. Pieredzējis zaglis nekad nenesīs mantu uz lombardu, jo zina, ka viņam būs sevi jāidentificē.

Ir lombardi, kas joprojām strādā pa naktīm, neņemot vērā ierobežojumu, bet vienkārši pārsaucoties par mantu uzpirkšanu vai komisijas veikalu, kas ir tieši tas, ko valdība nevēlējās. Tā rezultātā tādi lombardi kā mēs no tā ciešam. Tāpēc likums ir diezgan nepilnīgs.

Šis bija vairāk politisks lēmums, iespējams bija kaut kāds sabiedrības spiediens, šāds likums bija populārs. Taču pēc būtības tas neatrisina ne zagto mantu aprites, ne sabiedrības tikumības jautājumus.

Vai Jūs kaut kā pārbaudāt, vai manta nav zagta?

Uz mantas jau nekad nav rakstīts, ka tā ir zagta. Bet, ja rodas aizdomas, pieņēmējs, piemēram, ja prece ir dators, var pajautāt paroli, parametrus. Ja tas cilvēka īpašums, viņš noteikti zinās, kāda ir operatīvā atmiņa, cik liels ir cietais disks. Nevar būt astoņpadsmit gadīgam jaunietim datorā arhitektūras projekti. Ir kaut kādi kritēriji, pēc kuriem mēs vērtējam tos. Rezultātā mēs šo preci vienkārši neņemam.

Vai ir kaut kāds pastāvīgs klientu kontingents?

Liela daļa klientu ir pastāvīgie, jo došanās uz lombardu tomēr ir intīms process. Tā kā, piemēram, tu ej pie viena zobārsta, tā arī tu apmeklē vienu lombardu. Cilvēkam ir būtiski zināt, ka ar viņa ieķīlāto mantu nekas nenotiek, būtiska ir arī apkalpošanas kvalitāte, viņš zina nosacījums.

Jāpiebilst, ka visā pasaulē īstermiņa aizdevuma tirgus ir milzīgs, arī Latvijā, piemēram, interneta aizdevumu tirgus ir vērienīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas nav pieejams cilvēkiem, kuriem ir slikta kredītvēsture, un tādu cilvēku ir ļoti daudz, tāpat šis tirgus nav pieejams tiem, kas nav interneta lietotāji, un tādu, pēc statistikas, ir aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad, ja pietrūkst naudas,viņiem atliek aizņemties no kaimiņa vai no lombarda. Nesen ieviesām jaunu produktu – kredītu bez ķīlas līdz 100 latiem. Tas ir orientēts un cilvēkiem ar labu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem, kuri nav interneta lietotāji.

Vai, Jūsuprāt, Latvijā priekšstats par lombardiem kādreiz mainīsies?

Sabiedriskā doma mainās ļoti, ļoti lēni. Es pieļauju, ka kādreiz lombardiem bijusi labāka reputācija, Latvijā pirmais lombards bijis jau pirms kara, un arī pasaulē lombardi radušies vēl pirms bankām. Būtībā lombards pilda tādu kā sociālo funkciju. Gadījumā, ja cilvēkam pietrūkst nauda, bet kaimiņš un banka to nedot, viņam vienīgais glābiņš ir lombards. Nevar jau ēst zemi.

Šīs negatīvā, vispārinātā uzskata dēļ mūsu uzņēmums ir saskāries ar problēmu kompetentu darbinieku atrašanā. Daudzi cilvēki pat nepieļauj domu, ka varētu strādāt lombardā, kaut arī šis darbs savā būtībā nav sliktāks par, piemēram, pārdevēja amatu Statoil, turklāt algas ir ļoti konkurētspējīgas.


Pievienot komentāru

  1. Saldo teica:

    esmu jau sen atklājis, ka lombards ir normāla vieta, kur var iegādāties arī saplīsušas mantas, kas noder, ja vajadzīga kāda detaļa. Nu bet jāatzīst, ka tā sliktā aura atsaucas uz to, ka šķiet, ka šīs preces, kas tur pārdodas, ir bēdu māktas. Es domāju tāpēc arī cilvēki neiedomājas par šādu darba vietu.

  2. Bold teica:

    es domāju, ka reputācija lombardiem nekad nemainīsies, kaut gan šī ir izsmeļoša intervija, un vismaz man priekšstats nedaudz mainājās uz pozitīvāko pusi. Katram biznesam jau ir savas labās un sliktās puses.

  3. DEXTER teica:

    Interesanta intervija,
    Paldies

  4. Karma teica:

    Šis bizness nekad nebūs nekas pozitīvs un manuprāt reti kurš grib strādāt lombardos un saskarties ar narkomāniem, zagļiem, bomžiem ikdienā. Kā jau minēja cilvēki, pat, ja mantas nav zagtas viņas ir bēdu māktas.
    Pats īpašnieks arī ar skumjām acīm, neizskatās laimīgs, noteikti arī sliktā aura apkārt ietekmējusi, tā kā nav ko brīnīties, ka cilvēkus šī nozare nesaista.

    • Slaviks teica:

      Piedod, bet tev nav taisnība, uz lombardu nestaiga tadi zagļi, bomži un narkomani, kadus rada filmas, tadiem vienkarši nav ko nodod (narkomani, bomži) bet zaglis nerisķes atstat savus datus lombarda.

      Par bedu maktam mantam… Darbinieks taču ne uz majam tas nes.
      80% cilveku perk drebes sekondhand (humpalas ta saucamas), un tas drebes nav bēdu maktas? Un tas drebes tiešam lielaku laiku ir pie jums.

      Cilveki kuri negrib tadas mantas ieperkas butikos, nevis humpalos un lombardos.

  5. Samanta teica:

    Tiešām, bēdu māktas iestādes… bet bizness ir bizness. Izklausās uzņēmīgs cilvēks.

  6. Darbinieks teica:

    Nav tā, ka nāk tikai narkomāni, alkoholiķi un bezpajumtnieki. Ir ļoti daudz, kā lai pasaka, vidējā slāņa cilvēki. Kā Agris teica, ja vajadzīga mazliet nauda līdz algai, lai nebūtu jālūdz draugiem, radiem, paziņām, tad lombards ir ļoti laba alternatīva. Nemaz nerunājot par, tiešām, turīgiem cilvēkiem, kam ekstremālā situācijā ir nepieciešama noteikta naudas summa.
    Kontakts ar “nevēlamu” kontingentu sabiedrībai RIMI kasierei ir daudz lielāks.
    Bet par to auru, tas jau ir no katra cilvēka atkarīgs. Kā saka, viss sākas galvā…
    Strādāju nu jau kā gadu, un sūdzēties nevaru ne par ko. Darba samaksa ir ļoti apmierinoša. Un tas, ka trūkst kārtīgu darbinieku, tas tiešām ir dīvaini – Latvijā ir tik liels bezdarba līmenis, bet strādāt negrib. Tur jau parādās slinkums….

  7. izabella teica:

    Tiešām interesanta un aktuālā intervija!!! Paldies!!!

  8. LO teica:

    Malacis, Agri!

  9. mr williams teica:

    sazinieties ar mums šodien steidzami aizdevumu rakstiet mums uz williamsmarkeasyloancompany@yandex.com

  10. Maria teica:

    Vai jums ir nepieciešams īstermiņa ilgtermiņa vai īstermiņa aizdevums ar relatīvi zemu procentu likmi, kas ir mazāka par 3%? Mēs piedāvājam biznesa aizdevumu, personīgo aizdevumu, mājas aizdevumu, auto aizdevumu, studentu aizdevumu, parādu konsolidācijas aizdevumu e.t.c sazinieties ar mums pa mvargaspuyo1 gmail com

  11. Living Faith teica:

    Vai jums ir nepieciešams steidzams aizdevums? Mūsu uzņēmums sniedz aizdevumus bez avansa maksas par nelielu 2% likmi. Tagad, lai saņemtu steidzamu aizdevumu, lai nomaksātu savus parādus, rēķinus un paplašinātu savu biznesu, sazinieties ar mums pa e-pastu: LIVINGFAITHSERVICE@OUTLOOK.COM

  12. Alex teica:

    Pierādījums par nopietnu aizdevuma iegūšanu, paldies jums, Anthony Alex kundze, par jūsu 45 000 eiro naudas aizdevumu, ko jūs mani darījāt. Es runāšu par jūsu pakalpojumiem tiem apkārtējiem, kuriem nepieciešams aizdevums vai finansējums. Es esmu apmierināts ar aizdevumu, kuru esat piešķīris. Nevilcinieties, ja jums ir nepieciešams aizdevums un īstais likumīgs aizdevuma aizdevējs, lūdzu, sazinieties ar viņu tagad un saņemiet aizdevumu, izmantojot:

    E-pasts: LIVINGFAITHSERVICE@OUTLOOK.COM
    WhatsApp: (+151)86286514
    Alex ..
    Paldies .

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Lasītākie

Komentētākie

Jaunākie komentāri