bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 05.08.2015 | Vārda dienas: Osvalds, Arvils
LatviaLatvija

Lombards24.lv: sliktā reputācija traucē lombardiem atrast darbiniekus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+7 no 11)

Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis

Cilvēkiem par lombardiem ir vairāki aplami priekšstati, attiecībā gan uz to darbības mērķiem, gan procesiem, uzskata Latvijas lielākā lombardu tīkla Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis, piebilstot, ka negatīvā reputācija bieži vien traucē atrast kompetentus darbiniekus, neskatoties uz konkurētspējīgu algas samaksu.

Tāpat intervijā portālam BNN viņš norāda, ka profesionāļi zagļi nekad nevērsīsies ar zagtām mantām lombardos, bet drīzāk dosies uz krāmu tirgu vai pārdos profesionāliem zagto mantu uzpircējiem.

Kā kļuvāt par lombardu nozares pārstāvi?

2008. gadā mans draugs, kurš jau bija darbojies lombardu nozarē daudzus gadus, piedāvāja man kopā ar viņu atvērt lombardu. Tas bija tāds laiks, kad bija brīva nauda, un gribējās attīstīt nelielu papildus biznesu. Sākotnēji mēs atvērām vienu lombardu, Dzirnavu ielā 119. Bizness izrādījās diezgan veiksmīgs, pusgada laikā mēs jau sasniedzām peļņu.

Vēlāk man pazīstams finanšu investors piedāvāja attīstīt šo nozari, un izveidot modernu lombarda tīklu. Tad, kad sākām 2009. gada oktobrī mēs desmit mēneša laikā atvērām piecdesmit filiāles, šobrīd 31 pilsētās ir 62 filiāles, un tuvāko divu mēnešu laikā tiek plānots atvērt vēl sešas filiāles.

Kas Jūsuprāt ir Jūsu veiksmes kritēriji?

Ir tāds priekšstats, jāatzīst gan, ka ne bez iemesla, ka lombardos iekšā ir nesmuki, tumšs, darbinieki īgni, citos pat iekšā ir netīrs. Mūsu ideja bija izveidot augstāka līmeņa lombardu, gan attiecībā uz telpām, kurās ir lieli skatlogi, gan mērķis bija pievēst pastiprinātu uzmanību klientu apkalpošanas kvalitātei.

Kāds ir lombardu tirgus Latvijā? Varbūt varat minēt kādas tendences?

Šobrīd lombardu skaits Latvijā sasniedz aptuveni 250 filiāles, savukārt attiecībā uz uzņēmumiem, kas tos pārvalda, ir vairāki lombardu tīkli, lielākie ir kādi četri, tad ir mazāki tīkli un individuālie komersanti. Šobrīd pieņemt likums, ar mērķi sakārtot tirgu. Lombardiem ir jāpērk licence, kas izmaksā 50 000 latu, un šīs nauda paredzēta kontroles nodrošināšanai, kā arī negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai, lai ierobežotu tos komersantus, kas, piemēram, pārdod mantas, kuras ir ieķīlātas un kurām nav iestājies kredīta atmaksas termiņš, pārkāpjot līguma noteikumus.

Attiecībā uz tendencēm. Daudziem uzņēmējiem radās priekšstats, ka krīzes laikā «ejošais» biznes ir, teiksim, bulciņas, lietotie apģērbi un lombardi, domājot, ka šīs sfēras krīzes laikā nestrādā ar «mīnusiem». Tādējādi daudzi uzņēmēji krīzes laikā atvēra savus lombardus, līdz ar to lombarda konkurence pastiprinājās un to izskats arī mainījās. Taču tie lombardi, kas bija pirms tam, lielākoties nepievērsa īpašu vērību ne merčendaizingam, ne apkalpošanai.

Kā lombardu uzņēmējdarbību ietekmējusi krīze?

Cilvēkiem par lombardiem ir divi galvenie priekšstati, viens ir iepriekš minētais – lombardiem krīzē veicas, un otrs, ka lielākā daļa mantu tā arī paliek pie mums. Šie abi uzskati ir aplami. Pirmkārt, krīzē lombardiem iet sliktāk nekā ekonomiskā augšupejā, tāpēc, ka recesijas laikā cilvēki ir pasīvāki. Mūsu bizness ir naudas aizdošana, un ekonomikas augšupejā cilvēki vairāk aizņemas, viņiem ir stabilāki, regulārāki ienākumi, līdz ar to – viņi zina precīzi, kad aizdevumu varēs atdot. Cilvēks zina, ka konkrētajā datumā ir alga, un, ja viņam līdz algai kaut kas pietrūkst, viņš atnāk un ieķīlā mantu. Ja ir pilnīga krīze, cilvēks ir bez darba un viņam ir televizors, viņš to nenesīs uz lombardu, bet gan pārdos pats caur sludinājumu un dabūs vairāk naudas. Tāpat ekonomikas augšupejas laikā ir vairāk klientu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību , viņiem vajag īstermiņa aizdevumu – nopirkt kādu iekārtu vai kaut ko saremontēt, vai pasūtīt preci – tad viņi ieķīlā kaut ko lielāku, piemēram, kādu lielāku zelta izstrādājumu vai automašīnu. Tādiem cilvēkiem uzņēmējdarbība krīzes laikā parasti  nenotiek.

Un otrs priekšstats, ka cilvēki lombardā atstāj mantas, arī ir kļūdains. Lombardā atnestās mantas cilvēkiem parasti ir vajadzīgas. Piemēram, ja cilvēkam ir pulkstenis par 2 000 latu un viņam steidzami vajag naudu, viņš nevar aiziet ar šo pulksteni uz banku un aizņemties naudu. Tā it kā ir vērtīga lieta, taču pretī par to nedos aizdevumu. Viņam ir iespēja iet uz lombardu, kur viņam pret pulksteni iedos 1 000 latus, un viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka, atgriežoties un samaksājot procentus, viņš šo mantu atgūs atpakaļ. No visām mantām, ko cilvēki ieķīlā, neizpērk tik kādus 15%. 85% tiek izpirkti, un šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Ir, protams, gadījumi, kad cilvēks ir izmisumā un dodas uz lombardu, taču šis procents ir ļoti mazs. Mēs uzpērkam mantas, vienlaicīgi atzīstot, ka tas nav tik izdevīgi, jo cilvēks var saņemt vairāk naudu par mantu, ja viņš to notirgo.

Kā Jūs ir ietekmējis zelta cenas kāpums? Vai ir pieaudzis zelta pārdevēju skaits?

Tas, ka zelta cena pakāpeniski ceļas ir labāk nekā, ja tā pakāpeniski kristos, jo pēdējā gadījumā, piemēram, ja cilvēks ir ieķīlājis zelta izstrādājumu un nav atnācis viņu izpirkt, mēs saņemam, iespējams, pat mazāk naudas, nekā mēs viņam aizdevām. Atbildot uz jautājumu, vai zelta cenai pieaugot, mēs vairāk nopelnam, es teiktu, ka nē. Zelta vērtībai kāpjot, konkurenti paaugstina savu likmi, cik tiek izsniegts pret zeltu. Tādā veidā šī proporcija tiek sabalansēta. Kad mēs sākām, tad mēs par vienu gramu zelta izmaksājām 6 latus, tagad tie ir 14 – 15 lati.

Nav arī tā, ka cilvēki cenas dēļ nes vairāk zeltu uz lombardiem. Aktivitāti ietekmē vasaras un ziemas sezonas – rudenī, ziemā lombardiem ir vairāk klientu, nekā vasarā, kad cilvēki atpūšas, sēņo, lasa ogas.

Kas ir tās preces, kas visbiežāk tiek nodotas lombardā?

Pārsvarā cilvēki nes zeltu, sudrabu, tāpēc, ka tie ir vērtīgi un tos ir viegli atnest. Daudz tiek nesta elektronika, lielākā kategorija šeit ir mobilie telefoni, no lielām kategorijām vērts minēt arī  televizorus, DVD atskaņotājus, radiotehniku, elektroinstrumentus, mazāk ir pulksteņu, sadzīves tehnikas.

Kā tiek noteikta mantas vērtība?

Izplatītākajām mantām pieņēmēji zina vērtējumus no galvas. Specifiskākām un retākām mantām pieņēmējs skatās, cik šāda tipa lieta ir vērta internetā. Izejot no tā, par cik mantu iespējams pārdot, mēs visbiežāk piedāvājam vērtējumu robežās no 50 – 70%. Šādi tiek ņemts vērā risks, ja cilvēks neatnāk izpirkt mantu, un mums tā ir jāpārdod. Tām precēm, kas ir specifiskas un kuras ir grūti pārdot, procents no vērtējuma, ko iespējams saņemt. ir mazāks. Piemēram, ja atnes atnes slēpes vasarā – procents mazāks, ziemā – lielāks.

Kā Jūs ir vērtējat lēmumu par lombardu darba laiku ierobežojumu? Kādu ietekmi, Jūsuprāt, tas veido, vai šādi var apkarot zagto mantu nodošanu?

Versija, kāpēc šāds ierobežojums ir pieņemts, ir, lai cīnītos ar zagtām mantām, iespējams, lai uzlabotu sabiedrības tikumību, lai naktīs nedauzās apkārt. Lai sasniegtu šādu mērķi, varēja rīkoties savādāk, jo nav jau tā, ka naktīs nes zagtās mantas un dienās – nezagtās. Turklāt valdība varēja iesākumā izveidot ciešāku sadarbību starp policiju un lombardiem. Ikvienam cilvēkam pirms mantas ieķīlāšanas ir jāuzrāda pase, tāpēc, ja mums būtu zagto mantu fotogrāfijas vai saraksti, mēs pat varētu šos zagļus aizturēt, jo no zagtām mantām mēs zaudējam – tas nav mūsu bizness. Taču tādas organizētas valsts mēroga sadarbības nav.

Vai pēc šī ierobežojuma ieviešanas izjūtat lombarda apmeklētāju skaita sarukumu?

Laika ierobežojums nedaudz ietekmējis izsniegto kredītu apmēru, kurš krities aptuveni par 15%. Protams, ja cilvēkam vajag naudu, viņš atnāks arī no rīta.

Tas, ko valsts šī likuma ieviešanā zaudēja, ir, ka mēs par kādiem 20 – 30% samazinājām darbinieku skaitu, līdz ar to procentuāli samazinājies arī nodokļu daudzums, ko mēs maksājam valstij, un palielinājās bezdarbs.

Runājot par izvairīšanos no zagto mantu pieņemšanas, ir kādi ieteikumi?

Tas, ar ko valdībai vajadzēja sākt, apkarojot zagto mantu tālāko izplatību, ir nevis cīnīties ar lombardiem, kuri pieraksta preces sniedzēja datus un glabā mantu, bet gan apkarot zagto mantu uzpircējus, piemēram, centrālās stacijas rajonā, krāmu tirgos. Tur šo zagto mantu aprite ir simts reizes lielāka nekā visos lombardos kopā. Pieredzējis zaglis nekad nenesīs mantu uz lombardu, jo zina, ka viņam būs sevi jāidentificē.

Ir lombardi, kas joprojām strādā pa naktīm, neņemot vērā ierobežojumu, bet vienkārši pārsaucoties par mantu uzpirkšanu vai komisijas veikalu, kas ir tieši tas, ko valdība nevēlējās. tā rezultātā tādi lombardi kā mēs no tā ciešam. Tāpēc likums ir diezgan nepilnīgs.

Šis bija vairāk politisks lēmums, iespējams bija kaut kāds sabiedrības spiediens, šāds likums bija populārs. Taču pēc būtības tas neatrisina ne zagto mantu aprites, ne sabiedrības tikumības jautājumus.

Vai Jūs kaut kā pārbaudāt, vai manta nav zagta?

Uz mantas jau nekad nav rakstīts, ka tā ir zagta. Bet, ja rodas aizdomas, pieņēmējs, piemēram, ja prece ir dators, var pajautāt paroli, parametrus. Ja tas cilvēka īpašums, viņš noteikti zinās, kāda ir operatīvā atmiņa, cik liels ir cietais disks. Nevar būt astoņpadsmit gadīgam jaunietim datorā arhitektūras projekti. Ir kaut kādi kritēriji, pēc kuriem mēs vērtējam tos. Rezultātā mēs šo preci vienkārši neņemam.

Vai ir kaut kāds pastāvīgs klientu kontingents?

Liela daļa klientu ir pastāvīgie, jo došanās uz lombardu tomēr ir intīms process. Tā kā, piemēram, tu ej pie viena zobārsta, tā arī tu apmeklē vienu lombardu. Cilvēkam ir būtiski, ir zināt, ka ar viņa ieķīlāto mantu nekas nenotiek, būtiska ir arī apkalpošanas kvalitāte, viņš zina nosacījums.

Jāpiebilst, ka visā pasaulē īstermiņa aizdevuma tirgus ir milzīgs, arī Latvijā, piemēram, interneta aizdevumu tirgus ir vērienīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas nav pieejams cilvēkiem, kuriem ir slikta kredītvēsture, un tādu cilvēku ir ļoti daudz, tāpat šis tirgus nav pieejams tiem, kas nav interneta lietotāji, un tādu, pēc statistikas, ir aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad , ja pietrūkst naudas,viņiem atliek aizņemties no kaimiņa vai no lombarda. Nesen ieviesām jaunu produktu – kredītu bez ķīlas līdz 100 latiem. Tas ir orientēts un cilvēkiem ar labu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem, kuri nav interneta lietotāji.

Vai, Jūsuprāt, Latvijā priekšstats par lombardiem kādreiz mainīsies?

Sabiedriskā doma mainās ļoti, ļoti lēni. Es pieļauju, ka kādreiz lombardiem bijusi labāka reputācija, Latvijā pirmais lombards bijis jau pirms kara, un arī pasaulē lombardi radušies vēl pirms bankām. Būtībā lombards pilda tādu kā sociālo funkciju. Gadījumā, ja cilvēkam pietrūkst nauda, bet kaimiņš un banka to nedot, viņam vienīgais glābiņš ir lombards. Nevar jau ēst zemi.

Šīs negatīvā, vispārinātā uzskata dēļ mūsu uzņēmums ir saskāries ar problēmu kompetentu darbinieku atrašanā. Daudzi cilvēki pat nepieļauj domu, ka varētu strādāt lombardā, kaut arī šis darbs savā būtībā nav sliktāks par, piemēram, pārdevēja amatu Statoil, turklāt algas ir ļoti konkurētspējīgas.


Pievienot komentāru

  1. Saldo saka:

    esmu jau sen atklājis, ka lombards ir normāla vieta, kur var iegādāties arī saplīsušas mantas, kas noder, ja vajadzīga kāda detaļa. Nu bet jāatzīst, ka tā sliktā aura atsaucas uz to, ka šķiet, ka šīs preces, kas tur pārdodas, ir bēdu māktas. Es domāju tāpēc arī cilvēki neiedomājas par šādu darba vietu.

    +1 0 -1 0

  2. Bold saka:

    es domāju, ka reputācija lombardiem nekad nemainīsies, kaut gan šī ir izsmeļoša intervija, un vismaz man priekšstats nedaudz mainājās uz pozitīvāko pusi. Katram biznesam jau ir savas labās un sliktās puses.

    +1 0 -1 0

  3. DEXTER saka:

    Interesanta intervija,
    Paldies

    +1 0 -1 0

  4. Karma saka:

    Šis bizness nekad nebūs nekas pozitīvs un manuprāt reti kurš grib strādāt lombardos un saskarties ar narkomāniem, zagļiem, bomžiem ikdienā. Kā jau minēja cilvēki, pat, ja mantas nav zagtas viņas ir bēdu māktas.
    Pats īpašnieks arī ar skumjām acīm, neizskatās laimīgs, noteikti arī sliktā aura apkārt ietekmējusi, tā kā nav ko brīnīties, ka cilvēkus šī nozare nesaista.

    +1 0 -1 0

    • Slaviks saka:

      Piedod, bet tev nav taisnība, uz lombardu nestaiga tadi zagļi, bomži un narkomani, kadus rada filmas, tadiem vienkarši nav ko nodod (narkomani, bomži) bet zaglis nerisķes atstat savus datus lombarda.

      Par bedu maktam mantam… Darbinieks taču ne uz majam tas nes.
      80% cilveku perk drebes sekondhand (humpalas ta saucamas), un tas drebes nav bēdu maktas? Un tas drebes tiešam lielaku laiku ir pie jums.

      Cilveki kuri negrib tadas mantas ieperkas butikos, nevis humpalos un lombardos.

      +1 0 -1 0

  5. Samanta saka:

    Tiešām, bēdu māktas iestādes… bet bizness ir bizness. Izklausās uzņēmīgs cilvēks.

    +1 0 -1 0

  6. Darbinieks saka:

    Nav tā, ka nāk tikai narkomāni, alkoholiķi un bezpajumtnieki. Ir ļoti daudz, kā lai pasaka, vidējā slāņa cilvēki. Kā Agris teica, ja vajadzīga mazliet nauda līdz algai, lai nebūtu jālūdz draugiem, radiem, paziņām, tad lombards ir ļoti laba alternatīva. Nemaz nerunājot par, tiešām, turīgiem cilvēkiem, kam ekstremālā situācijā ir nepieciešama noteikta naudas summa.
    Kontakts ar “nevēlamu” kontingentu sabiedrībai RIMI kasierei ir daudz lielāks.
    Bet par to auru, tas jau ir no katra cilvēka atkarīgs. Kā saka, viss sākas galvā…
    Strādāju nu jau kā gadu, un sūdzēties nevaru ne par ko. Darba samaksa ir ļoti apmierinoša. Un tas, ka trūkst kārtīgu darbinieku, tas tiešām ir dīvaini – Latvijā ir tik liels bezdarba līmenis, bet strādāt negrib. Tur jau parādās slinkums….

    +1 0 -1 0

  7. izabella saka:

    Tiešām interesanta un aktuālā intervija!!! Paldies!!!

    +1 0 -1 0

  8. LO saka:

    Malacis, Agri!

    +1 0 -1 0

  9. Barr,John Winson saka:

    pacēlums kredīta pakalpojums

    Vai esat bijis meklē naudu?? un jūs nezināt, ko darīt, vai Jums ir finanšu problēmas, kurus nepieciešams atrisināt ar naudu, šeit ir jums iespēju, lai jūs varētu greifers savu aizdevumu bez kavēšanās vai vilšanās jebkura veida, lūdzu, sazinieties ar mums šodien, (solidrockloanfirmplc.01@gmail.com) Mēs esam, lai pārliecinātos, jums smaidu pēc jums jūsu kredīta,

    +1 0 -1 0

  10. Clark Lindson saka:

    atbrīvošanas aizdevumu piedāvājums

    Vai jums nepieciešama kredītu? vai vēlaties atbrīvot jūsu self no finanšu ierobežojumiem
    šeit ir pārbaudītas un patiesas avotu, jūsu ienākumiem, kas dos jums labi dzīvo, ir jums parādu, vai jūs vēlaties uzsākt biznesu, nāc clarklindsonloanfirm.01@gmail.com mēs dodam no aizdevuma bez kavēšanās, jo Bībele saka, Lūkas 10:11, jautājiet, un tas tiks jums dots, un meklēt, un jūs atrast un klauvēt ir atvērta. klauvē pie (clarklindsonloanfirm.01@gmail.com) šodien un savu dzīvi nekad nebūs to pašu vēlreiz.

    +1 0 -1 0

  11. carrin saka:

    Vai jums ir nepieciešams steidzami kredītu? sazinieties ar mums tagad, izmantojot šo e-pastu: carrinbrown@blumail.org

    +1 0 -1 0

  12. Mr Excel saka:

    Mēs piedāvājam dažādus aizdevumus privātpersonām (Personal Loan), un sadarboties struktūrām ar procentu likmi 3% gadā annul.This ir palīdzēt jums izpildīt savas finansiālās saistības, jo īpaši uz notiekošo pasaules finanšu krīzi. Jūs varat aizņemties no 1000 – 50000000 (mārciņas, eiro vai dolāru) par papildu izmeklēšanu, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu (excelservices.managementonline@gmail.com) Sveicieni.

    +1 0 -1 0

  13. brīvība aizdevums investīciju saka:

    Mēs esam šeit, lai palīdzētu jums iegūt aizdevumu ar 3% un nav kredīta pārbaude, mēs piedāvājam aizdevumu personas aizdevumu parādu konsolidācijai, riska kapitāls, biznesa aizdevumi, izglītība aizdevumi, hipotekāro kredītu, vai “kredītu jebkāda iemesla dēļ.” Tomēr mūsu metode piedāvā iespēju norādīt nepieciešamo aizdevuma summu un ilgumu, jūs varat atļauties. (libertyloaninvestment@ymail.com).

    +1 0 -1 0

Atlūgumu iesniedz Pieci.lv programmas direktors Dagilis

Latvijas Radio 5 - Pieci.lv programmas direktors Kārlis Dagilis iesniedzis atlūgumu, šādu informāciju apstiprināja Dagilis.

Maxima īpašniekus Lietuvā vaino par izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Mazumtirdzniecības veikalu ķēdes Maxima īpašnieka – uzņēmumu grupas VP grupė – akcionāru rīcību izmeklē Lietuvas Valsts Nodokļu inspekcija uz aizdomu pamata par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Krievija atkārtoti izvirza pretenzijas uz strīdus reģioniem Arktikā

Krievija 4.jūlijā ar atkārtotu iesniegumu aicinājusi ANO atzīt Krievijas tiesības uz 1,2 miljoniem kvadrātkilometru kontinentālā šelfa Arktikā.

NATO uz pusi samazinās Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidmašīnu skaitu

NATO šoruden samazinās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto lidmašīnu skaitu no 16 līdz «aptuveni astoņām», raksta Guardian, citējot alianses preses centra vadītāju Džeju Dženzenu.

Windows 10 labo Windows 8 nepraktiskumu un ievieš jaunu tīmekļa pārlūku

Kāda ir teju trīsdesmitgadīgās Microsoft operētājsistēmas Windows jaunākā – desmitā – versija, laista klajā pagājušajā nedēļā?

Tirdzniecības centra direktore: Būtu aplami domāt, ka cilvēkiem ārpus Rīgas nav naudas

Pēdējos trīs gadus ir vērojams stabils apgrozījuma pieaugums, virs 10% gadā, apmeklētāju skaita pieaugums vidēji par 1-2%, stāsta Tirdzniecības centra Valleta direktore Evija Švarca.

Apskats: Kāds ir lietoto automašīnu liktenis Latvijā?

Latvija un arī viss Baltijas reģions kopš neatkarības atgūšanas ir bijis populārs tirgus lietoto automašīnu pārdevējiem Rietumeiropā.Lai arī laika gaitā plūsma ir ievērojami samazinājusies, tomēr joprojām lietoto automobiļu imports Latvijā ir neapšaubāmi augstāks kā jauno transportlīdzekļu.

Grieķijas uzņēmumu akciju vērtība dienas laikā krīt par 16%

Grieķijas fondu birža, pirmdien atsākot darbību pēc piecas nedēļas ilga pārtraukuma, piedzīvojusi galvenā indeksa kritumu 16,2% apmērā. Starp Grieķijas uzņēmumiem sevišķi kritusies banku akciju vērtība.

Latvijas Reģionu apvienība: Cinisms varas gaumē jeb kur palikusi valsts nauda?

Šodien plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija par kārtējo valsts birokrātu (Tieslietu ministrijas personā) prettiesisku rīcību, nepildot tiesas lēmumu izmaksāt pensionārei kompensāciju 2 073 eiro. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība lūgs tieslietu ministra skaidrojumu par šo situāciju.

Latvijas Kuģu reģistrā pieaug kravas, bet samazinās pasažieru kuģu skaits

2015.gada pirmajā pusgadā Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti četri sauskravas kuģi, bet no reģistra izslēgti divi pasažieru kuģi, kuru bruto tilpība pārsniedz 500.

Latvijā notiks starptautisks ārstu forums

No 6.augusta līdz 8.augustam Rīgā un Jūrmalā notiks trešais starptautiskais ārstu formums «Jaunais vilnis medicīnā», kas vienkopus pulcēs vadošos speciālistus, jaunos zinātniekus, veselības aprūpes organizatorus, praktizējošos ārstus no dažādām pasaules valstīm, lai diskutētu, dalītos pieredzē un atrastu jaunus sadarbības partnerus.

Lietuva pie robežas ar Krieviju atklās pieminekli Gandijam

Laikā, kad Kremlis velta daudz pūļu kaimiņvalstu militārai iebiedēšanai, Lietuvas rietumos pie pašas robežas ar Krieviju tiks atklāts piemineklis nevardarbīgas pretošanās simbolam Mahatmam Gandijam.

Standard & Poor's samazina ES kredītreitinga nākotnes perspektīvu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's pirmdien, 4.jūnijā, samazināja Eiropas Savienības kredītreitinga nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar bloka atbalstu Grieķijai un Lielbritānijas ieceri rīkot referendumu par turpmāku dalību ES.

Latvijā e-rēķinu skaits pieaudzis par 22%

Šī gada pirmajā pusē nosūtīti un apstrādāti 4,5 milj. rēķini, liecina AS OpusCapita apkopotā informācija. Tas ir par piekto daļu vairāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, kad tie bija 3,7 milj. attiecīgajā periodā.

ASV izvirza ambiciozus mērķus siltumnīcefekta gāzu apjoma samazināšanai

15 gadu laikā gandrīz par trešdaļu ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada Amerikas Savienoto Valstu elektrostacijas - izvirzot šādu mērķi, ASV prezidents Baraks Obama iepazīstinājis ar laboto ASV «Tīrās elektroenerģijas programmu».

Meteorologi brīdina par Rīgā gaidāmo karstumu

4.augusta dienā laika apstākļus virs Latvijas turpinās noteikt anticiklons, līdz ar to spīdēs saule, un diena paies bez nokrišņiem. Pūtīs lēns vējš, un lielākajā teritorijas daļā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +21...+26°, dienvidu rajonos līdz pat +27°, nedaudz vēsāks laiks gaidāms vien Kurzemē līča piekrastē, tur temperatūra nebūs augstāka par +19...+20°.

Lietuvā mājas cūkām konstatē Āfrikas cūku mēri

Lietuvā, Kauņas novadā konstatēts jauns mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri, BNN informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā samazinājās par 1,6%

Rūpniecības produkcijas apjoms 2015.gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nogalē Latvijas tuvumā konstatēti vairāki Krievijas bruņoto spēku kuģi

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas tuvumā Nacionālie bruņotie spēki konstatējuši vairākus Krievijas bruņoto spēku kuģus, pavēstījis NBS.

Tallinas ostā «iestrēgst» kruīza kuģis ar vairākiem simtiem atpūtnieku

Tallinas ostā jau vairākas dienas spiests uzkavēties zem Norvēģijas karoga reģistrēts kruīza kuģis Viking Star, ar kuru ceļojumā pa Baltijas jūru devušies vairāki simti atpūtnieku.

Krievijā traģiski avarē kaujas helikopters

Krievijā gaisa spēku paraugdemonstrējumu laikā svētdien, 2.augustā, avarējis kaujas helikopters, nonāvējot vienu un ievainojot vēl vienu cilvēku.

Lielbritānijā namsaimniekiem tiks prasīts izlikt nelegālos imigrantus

Anglijā dzīvojamo platību izīrētājiem tiks prasīts izlikt imigrantus, kuri zaudējuši tiesības dzīvot šajā valstī, paredz grozījumu priekšlikumi Lielbritānijas «Imigrācijas likumā».

Pludmales volejbola Eiropas čempionātā triumfē Latvijas sportisti

Latvijas pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš svētdien triumfēja Klāgenfurtē notikušajā Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Nedēļa Lietuvā. Izglītības ministrija mazākumtautību skolās vēlas vairāk stundu lietuviski

Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija apsver uzlabojumu ieviešanu mazākumtautību skolu programmās. Viena no iecerēm ir dot skolēniem iespēju izvēlēties apgūt vairāk mācību priekšmetu lietuviešu valodā.

Ekonomikas dienasgrāmata. Piena upes ziedu krastos

Šī nedēļa atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm pagāja Krievijas sankciju seku zīmē. Zaudējumus aprēķināja un izeju no sarežģītās situācijas meklēja piena un zivju pārstrādes uzņēmumi un ziedu audzētāji.

Lasītākie

Komentētākie