bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.12.2014 | Vārda dienas: Sarmis, Lelde
LatviaLatvija

Lombards24.lv: sliktā reputācija traucē lombardiem atrast darbiniekus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+7 no 11)

Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis

Cilvēkiem par lombardiem ir vairāki aplami priekšstati, attiecībā gan uz to darbības mērķiem, gan procesiem, uzskata Latvijas lielākā lombardu tīkla Lombards24.lv valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis, piebilstot, ka negatīvā reputācija bieži vien traucē atrast kompetentus darbiniekus, neskatoties uz konkurētspējīgu algas samaksu.

Tāpat intervijā portālam BNN viņš norāda, ka profesionāļi zagļi nekad nevērsīsies ar zagtām mantām lombardos, bet drīzāk dosies uz krāmu tirgu vai pārdos profesionāliem zagto mantu uzpircējiem.

Kā kļuvāt par lombardu nozares pārstāvi?

2008. gadā mans draugs, kurš jau bija darbojies lombardu nozarē daudzus gadus, piedāvāja man kopā ar viņu atvērt lombardu. Tas bija tāds laiks, kad bija brīva nauda, un gribējās attīstīt nelielu papildus biznesu. Sākotnēji mēs atvērām vienu lombardu, Dzirnavu ielā 119. Bizness izrādījās diezgan veiksmīgs, pusgada laikā mēs jau sasniedzām peļņu.

Vēlāk man pazīstams finanšu investors piedāvāja attīstīt šo nozari, un izveidot modernu lombarda tīklu. Tad, kad sākām 2009. gada oktobrī mēs desmit mēneša laikā atvērām piecdesmit filiāles, šobrīd 31 pilsētās ir 62 filiāles, un tuvāko divu mēnešu laikā tiek plānots atvērt vēl sešas filiāles.

Kas Jūsuprāt ir Jūsu veiksmes kritēriji?

Ir tāds priekšstats, jāatzīst gan, ka ne bez iemesla, ka lombardos iekšā ir nesmuki, tumšs, darbinieki īgni, citos pat iekšā ir netīrs. Mūsu ideja bija izveidot augstāka līmeņa lombardu, gan attiecībā uz telpām, kurās ir lieli skatlogi, gan mērķis bija pievēst pastiprinātu uzmanību klientu apkalpošanas kvalitātei.

Kāds ir lombardu tirgus Latvijā? Varbūt varat minēt kādas tendences?

Šobrīd lombardu skaits Latvijā sasniedz aptuveni 250 filiāles, savukārt attiecībā uz uzņēmumiem, kas tos pārvalda, ir vairāki lombardu tīkli, lielākie ir kādi četri, tad ir mazāki tīkli un individuālie komersanti. Šobrīd pieņemt likums, ar mērķi sakārtot tirgu. Lombardiem ir jāpērk licence, kas izmaksā 50 000 latu, un šīs nauda paredzēta kontroles nodrošināšanai, kā arī negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai, lai ierobežotu tos komersantus, kas, piemēram, pārdod mantas, kuras ir ieķīlātas un kurām nav iestājies kredīta atmaksas termiņš, pārkāpjot līguma noteikumus.

Attiecībā uz tendencēm. Daudziem uzņēmējiem radās priekšstats, ka krīzes laikā «ejošais» biznes ir, teiksim, bulciņas, lietotie apģērbi un lombardi, domājot, ka šīs sfēras krīzes laikā nestrādā ar «mīnusiem». Tādējādi daudzi uzņēmēji krīzes laikā atvēra savus lombardus, līdz ar to lombarda konkurence pastiprinājās un to izskats arī mainījās. Taču tie lombardi, kas bija pirms tam, lielākoties nepievērsa īpašu vērību ne merčendaizingam, ne apkalpošanai.

Kā lombardu uzņēmējdarbību ietekmējusi krīze?

Cilvēkiem par lombardiem ir divi galvenie priekšstati, viens ir iepriekš minētais – lombardiem krīzē veicas, un otrs, ka lielākā daļa mantu tā arī paliek pie mums. Šie abi uzskati ir aplami. Pirmkārt, krīzē lombardiem iet sliktāk nekā ekonomiskā augšupejā, tāpēc, ka recesijas laikā cilvēki ir pasīvāki. Mūsu bizness ir naudas aizdošana, un ekonomikas augšupejā cilvēki vairāk aizņemas, viņiem ir stabilāki, regulārāki ienākumi, līdz ar to – viņi zina precīzi, kad aizdevumu varēs atdot. Cilvēks zina, ka konkrētajā datumā ir alga, un, ja viņam līdz algai kaut kas pietrūkst, viņš atnāk un ieķīlā mantu. Ja ir pilnīga krīze, cilvēks ir bez darba un viņam ir televizors, viņš to nenesīs uz lombardu, bet gan pārdos pats caur sludinājumu un dabūs vairāk naudas. Tāpat ekonomikas augšupejas laikā ir vairāk klientu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību , viņiem vajag īstermiņa aizdevumu – nopirkt kādu iekārtu vai kaut ko saremontēt, vai pasūtīt preci – tad viņi ieķīlā kaut ko lielāku, piemēram, kādu lielāku zelta izstrādājumu vai automašīnu. Tādiem cilvēkiem uzņēmējdarbība krīzes laikā parasti  nenotiek.

Un otrs priekšstats, ka cilvēki lombardā atstāj mantas, arī ir kļūdains. Lombardā atnestās mantas cilvēkiem parasti ir vajadzīgas. Piemēram, ja cilvēkam ir pulkstenis par 2 000 latu un viņam steidzami vajag naudu, viņš nevar aiziet ar šo pulksteni uz banku un aizņemties naudu. Tā it kā ir vērtīga lieta, taču pretī par to nedos aizdevumu. Viņam ir iespēja iet uz lombardu, kur viņam pret pulksteni iedos 1 000 latus, un viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka, atgriežoties un samaksājot procentus, viņš šo mantu atgūs atpakaļ. No visām mantām, ko cilvēki ieķīlā, neizpērk tik kādus 15%. 85% tiek izpirkti, un šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Ir, protams, gadījumi, kad cilvēks ir izmisumā un dodas uz lombardu, taču šis procents ir ļoti mazs. Mēs uzpērkam mantas, vienlaicīgi atzīstot, ka tas nav tik izdevīgi, jo cilvēks var saņemt vairāk naudu par mantu, ja viņš to notirgo.

Kā Jūs ir ietekmējis zelta cenas kāpums? Vai ir pieaudzis zelta pārdevēju skaits?

Tas, ka zelta cena pakāpeniski ceļas ir labāk nekā, ja tā pakāpeniski kristos, jo pēdējā gadījumā, piemēram, ja cilvēks ir ieķīlājis zelta izstrādājumu un nav atnācis viņu izpirkt, mēs saņemam, iespējams, pat mazāk naudas, nekā mēs viņam aizdevām. Atbildot uz jautājumu, vai zelta cenai pieaugot, mēs vairāk nopelnam, es teiktu, ka nē. Zelta vērtībai kāpjot, konkurenti paaugstina savu likmi, cik tiek izsniegts pret zeltu. Tādā veidā šī proporcija tiek sabalansēta. Kad mēs sākām, tad mēs par vienu gramu zelta izmaksājām 6 latus, tagad tie ir 14 – 15 lati.

Nav arī tā, ka cilvēki cenas dēļ nes vairāk zeltu uz lombardiem. Aktivitāti ietekmē vasaras un ziemas sezonas – rudenī, ziemā lombardiem ir vairāk klientu, nekā vasarā, kad cilvēki atpūšas, sēņo, lasa ogas.

Kas ir tās preces, kas visbiežāk tiek nodotas lombardā?

Pārsvarā cilvēki nes zeltu, sudrabu, tāpēc, ka tie ir vērtīgi un tos ir viegli atnest. Daudz tiek nesta elektronika, lielākā kategorija šeit ir mobilie telefoni, no lielām kategorijām vērts minēt arī  televizorus, DVD atskaņotājus, radiotehniku, elektroinstrumentus, mazāk ir pulksteņu, sadzīves tehnikas.

Kā tiek noteikta mantas vērtība?

Izplatītākajām mantām pieņēmēji zina vērtējumus no galvas. Specifiskākām un retākām mantām pieņēmējs skatās, cik šāda tipa lieta ir vērta internetā. Izejot no tā, par cik mantu iespējams pārdot, mēs visbiežāk piedāvājam vērtējumu robežās no 50 – 70%. Šādi tiek ņemts vērā risks, ja cilvēks neatnāk izpirkt mantu, un mums tā ir jāpārdod. Tām precēm, kas ir specifiskas un kuras ir grūti pārdot, procents no vērtējuma, ko iespējams saņemt. ir mazāks. Piemēram, ja atnes atnes slēpes vasarā – procents mazāks, ziemā – lielāks.

Kā Jūs ir vērtējat lēmumu par lombardu darba laiku ierobežojumu? Kādu ietekmi, Jūsuprāt, tas veido, vai šādi var apkarot zagto mantu nodošanu?

Versija, kāpēc šāds ierobežojums ir pieņemts, ir, lai cīnītos ar zagtām mantām, iespējams, lai uzlabotu sabiedrības tikumību, lai naktīs nedauzās apkārt. Lai sasniegtu šādu mērķi, varēja rīkoties savādāk, jo nav jau tā, ka naktīs nes zagtās mantas un dienās – nezagtās. Turklāt valdība varēja iesākumā izveidot ciešāku sadarbību starp policiju un lombardiem. Ikvienam cilvēkam pirms mantas ieķīlāšanas ir jāuzrāda pase, tāpēc, ja mums būtu zagto mantu fotogrāfijas vai saraksti, mēs pat varētu šos zagļus aizturēt, jo no zagtām mantām mēs zaudējam – tas nav mūsu bizness. Taču tādas organizētas valsts mēroga sadarbības nav.

Vai pēc šī ierobežojuma ieviešanas izjūtat lombarda apmeklētāju skaita sarukumu?

Laika ierobežojums nedaudz ietekmējis izsniegto kredītu apmēru, kurš krities aptuveni par 15%. Protams, ja cilvēkam vajag naudu, viņš atnāks arī no rīta.

Tas, ko valsts šī likuma ieviešanā zaudēja, ir, ka mēs par kādiem 20 – 30% samazinājām darbinieku skaitu, līdz ar to procentuāli samazinājies arī nodokļu daudzums, ko mēs maksājam valstij, un palielinājās bezdarbs.

Runājot par izvairīšanos no zagto mantu pieņemšanas, ir kādi ieteikumi?

Tas, ar ko valdībai vajadzēja sākt, apkarojot zagto mantu tālāko izplatību, ir nevis cīnīties ar lombardiem, kuri pieraksta preces sniedzēja datus un glabā mantu, bet gan apkarot zagto mantu uzpircējus, piemēram, centrālās stacijas rajonā, krāmu tirgos. Tur šo zagto mantu aprite ir simts reizes lielāka nekā visos lombardos kopā. Pieredzējis zaglis nekad nenesīs mantu uz lombardu, jo zina, ka viņam būs sevi jāidentificē.

Ir lombardi, kas joprojām strādā pa naktīm, neņemot vērā ierobežojumu, bet vienkārši pārsaucoties par mantu uzpirkšanu vai komisijas veikalu, kas ir tieši tas, ko valdība nevēlējās. tā rezultātā tādi lombardi kā mēs no tā ciešam. Tāpēc likums ir diezgan nepilnīgs.

Šis bija vairāk politisks lēmums, iespējams bija kaut kāds sabiedrības spiediens, šāds likums bija populārs. Taču pēc būtības tas neatrisina ne zagto mantu aprites, ne sabiedrības tikumības jautājumus.

Vai Jūs kaut kā pārbaudāt, vai manta nav zagta?

Uz mantas jau nekad nav rakstīts, ka tā ir zagta. Bet, ja rodas aizdomas, pieņēmējs, piemēram, ja prece ir dators, var pajautāt paroli, parametrus. Ja tas cilvēka īpašums, viņš noteikti zinās, kāda ir operatīvā atmiņa, cik liels ir cietais disks. Nevar būt astoņpadsmit gadīgam jaunietim datorā arhitektūras projekti. Ir kaut kādi kritēriji, pēc kuriem mēs vērtējam tos. Rezultātā mēs šo preci vienkārši neņemam.

Vai ir kaut kāds pastāvīgs klientu kontingents?

Liela daļa klientu ir pastāvīgie, jo došanās uz lombardu tomēr ir intīms process. Tā kā, piemēram, tu ej pie viena zobārsta, tā arī tu apmeklē vienu lombardu. Cilvēkam ir būtiski, ir zināt, ka ar viņa ieķīlāto mantu nekas nenotiek, būtiska ir arī apkalpošanas kvalitāte, viņš zina nosacījums.

Jāpiebilst, ka visā pasaulē īstermiņa aizdevuma tirgus ir milzīgs, arī Latvijā, piemēram, interneta aizdevumu tirgus ir vērienīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas nav pieejams cilvēkiem, kuriem ir slikta kredītvēsture, un tādu cilvēku ir ļoti daudz, tāpat šis tirgus nav pieejams tiem, kas nav interneta lietotāji, un tādu, pēc statistikas, ir aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad , ja pietrūkst naudas,viņiem atliek aizņemties no kaimiņa vai no lombarda. Nesen ieviesām jaunu produktu – kredītu bez ķīlas līdz 100 latiem. Tas ir orientēts un cilvēkiem ar labu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem, kuri nav interneta lietotāji.

Vai, Jūsuprāt, Latvijā priekšstats par lombardiem kādreiz mainīsies?

Sabiedriskā doma mainās ļoti, ļoti lēni. Es pieļauju, ka kādreiz lombardiem bijusi labāka reputācija, Latvijā pirmais lombards bijis jau pirms kara, un arī pasaulē lombardi radušies vēl pirms bankām. Būtībā lombards pilda tādu kā sociālo funkciju. Gadījumā, ja cilvēkam pietrūkst nauda, bet kaimiņš un banka to nedot, viņam vienīgais glābiņš ir lombards. Nevar jau ēst zemi.

Šīs negatīvā, vispārinātā uzskata dēļ mūsu uzņēmums ir saskāries ar problēmu kompetentu darbinieku atrašanā. Daudzi cilvēki pat nepieļauj domu, ka varētu strādāt lombardā, kaut arī šis darbs savā būtībā nav sliktāks par, piemēram, pārdevēja amatu Statoil, turklāt algas ir ļoti konkurētspējīgas.


Pievienot komentāru

  1. Saldo saka:

    esmu jau sen atklājis, ka lombards ir normāla vieta, kur var iegādāties arī saplīsušas mantas, kas noder, ja vajadzīga kāda detaļa. Nu bet jāatzīst, ka tā sliktā aura atsaucas uz to, ka šķiet, ka šīs preces, kas tur pārdodas, ir bēdu māktas. Es domāju tāpēc arī cilvēki neiedomājas par šādu darba vietu.

    +1 0 -1 0

  2. Bold saka:

    es domāju, ka reputācija lombardiem nekad nemainīsies, kaut gan šī ir izsmeļoša intervija, un vismaz man priekšstats nedaudz mainājās uz pozitīvāko pusi. Katram biznesam jau ir savas labās un sliktās puses.

    +1 0 -1 0

  3. DEXTER saka:

    Interesanta intervija,
    Paldies

    +1 0 -1 0

  4. Karma saka:

    Šis bizness nekad nebūs nekas pozitīvs un manuprāt reti kurš grib strādāt lombardos un saskarties ar narkomāniem, zagļiem, bomžiem ikdienā. Kā jau minēja cilvēki, pat, ja mantas nav zagtas viņas ir bēdu māktas.
    Pats īpašnieks arī ar skumjām acīm, neizskatās laimīgs, noteikti arī sliktā aura apkārt ietekmējusi, tā kā nav ko brīnīties, ka cilvēkus šī nozare nesaista.

    +1 0 -1 0

    • Slaviks saka:

      Piedod, bet tev nav taisnība, uz lombardu nestaiga tadi zagļi, bomži un narkomani, kadus rada filmas, tadiem vienkarši nav ko nodod (narkomani, bomži) bet zaglis nerisķes atstat savus datus lombarda.

      Par bedu maktam mantam… Darbinieks taču ne uz majam tas nes.
      80% cilveku perk drebes sekondhand (humpalas ta saucamas), un tas drebes nav bēdu maktas? Un tas drebes tiešam lielaku laiku ir pie jums.

      Cilveki kuri negrib tadas mantas ieperkas butikos, nevis humpalos un lombardos.

      +1 0 -1 0

  5. Samanta saka:

    Tiešām, bēdu māktas iestādes… bet bizness ir bizness. Izklausās uzņēmīgs cilvēks.

    +1 0 -1 0

  6. Darbinieks saka:

    Nav tā, ka nāk tikai narkomāni, alkoholiķi un bezpajumtnieki. Ir ļoti daudz, kā lai pasaka, vidējā slāņa cilvēki. Kā Agris teica, ja vajadzīga mazliet nauda līdz algai, lai nebūtu jālūdz draugiem, radiem, paziņām, tad lombards ir ļoti laba alternatīva. Nemaz nerunājot par, tiešām, turīgiem cilvēkiem, kam ekstremālā situācijā ir nepieciešama noteikta naudas summa.
    Kontakts ar “nevēlamu” kontingentu sabiedrībai RIMI kasierei ir daudz lielāks.
    Bet par to auru, tas jau ir no katra cilvēka atkarīgs. Kā saka, viss sākas galvā…
    Strādāju nu jau kā gadu, un sūdzēties nevaru ne par ko. Darba samaksa ir ļoti apmierinoša. Un tas, ka trūkst kārtīgu darbinieku, tas tiešām ir dīvaini – Latvijā ir tik liels bezdarba līmenis, bet strādāt negrib. Tur jau parādās slinkums….

    +1 0 -1 0

  7. izabella saka:

    Tiešām interesanta un aktuālā intervija!!! Paldies!!!

    +1 0 -1 0

  8. LO saka:

    Malacis, Agri!

    +1 0 -1 0

  9. Barr,John Winson saka:

    pacēlums kredīta pakalpojums

    Vai esat bijis meklē naudu?? un jūs nezināt, ko darīt, vai Jums ir finanšu problēmas, kurus nepieciešams atrisināt ar naudu, šeit ir jums iespēju, lai jūs varētu greifers savu aizdevumu bez kavēšanās vai vilšanās jebkura veida, lūdzu, sazinieties ar mums šodien, (solidrockloanfirmplc.01@gmail.com) Mēs esam, lai pārliecinātos, jums smaidu pēc jums jūsu kredīta,

    +1 0 -1 0

  10. Clark Lindson saka:

    atbrīvošanas aizdevumu piedāvājums

    Vai jums nepieciešama kredītu? vai vēlaties atbrīvot jūsu self no finanšu ierobežojumiem
    šeit ir pārbaudītas un patiesas avotu, jūsu ienākumiem, kas dos jums labi dzīvo, ir jums parādu, vai jūs vēlaties uzsākt biznesu, nāc clarklindsonloanfirm.01@gmail.com mēs dodam no aizdevuma bez kavēšanās, jo Bībele saka, Lūkas 10:11, jautājiet, un tas tiks jums dots, un meklēt, un jūs atrast un klauvēt ir atvērta. klauvē pie (clarklindsonloanfirm.01@gmail.com) šodien un savu dzīvi nekad nebūs to pašu vēlreiz.

    +1 0 -1 0

  11. carrin saka:

    Vai jums ir nepieciešams steidzami kredītu? sazinieties ar mums tagad, izmantojot šo e-pastu: carrinbrown@blumail.org

    +1 0 -1 0

  12. Mr Excel saka:

    Mēs piedāvājam dažādus aizdevumus privātpersonām (Personal Loan), un sadarboties struktūrām ar procentu likmi 3% gadā annul.This ir palīdzēt jums izpildīt savas finansiālās saistības, jo īpaši uz notiekošo pasaules finanšu krīzi. Jūs varat aizņemties no 1000 – 50000000 (mārciņas, eiro vai dolāru) par papildu izmeklēšanu, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu (excelservices.managementonline@gmail.com) Sveicieni.

    +1 0 -1 0

  13. brīvība aizdevums investīciju saka:

    Mēs esam šeit, lai palīdzētu jums iegūt aizdevumu ar 3% un nav kredīta pārbaude, mēs piedāvājam aizdevumu personas aizdevumu parādu konsolidācijai, riska kapitāls, biznesa aizdevumi, izglītība aizdevumi, hipotekāro kredītu, vai “kredītu jebkāda iemesla dēļ.” Tomēr mūsu metode piedāvā iespēju norādīt nepieciešamo aizdevuma summu un ilgumu, jūs varat atļauties. (libertyloaninvestment@ymail.com).

    +1 0 -1 0

  14. becky saka:

    Sveiki, es esmu kundze Bekija Ovia, privāto aizdevumu aizdevējs, kas dod dzīves laikā iespēja aizdevumiem. Vai jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai jums ir nepieciešama kapitāla aizdevumu, lai uzlabotu savu biznesu? tu esi ticis noraidīts, bankām un citām finanšu iestādēm? Vai jums ir nepieciešams konsolidāciju aizdevumu vai hipotēku? meklēt ne vairāk, jo mēs esam šeit, lai visas jūsu finanšu problēmas pagātnē. Mēs aizdevumu fondiem, lai personām, kurām nepieciešama finansiāla palīdzība, kas ir slikta kredītu vai nepieciešama nauda, lai samaksātu rēķinus, ieguldīt uz uzņēmējdarbību ar likmi 2%. Es vēlos izmantot šo mediju, lai informētu Jūs, ka mēs padarīt uzticamu un saņēmēju palīdzību, un būs gatavi Jums piedāvāt aizdevumu. Tātad, sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: (beckyovia99@live.co.uk)

    +1 0 -1 0

Rīgas brīvostas un RCT līgums «saskaņots par 99%»

Rīgas brīvostas un potenciālā Krievu salas nomnieka - Rīgas Centrālā termināla - līgums par uzņēmuma darbības pārcelšanu no Rīgas centra uz Krievu salu varētu tikt parakstīts 30.decembrī, norāda Rīgas brīvosta.

Saeima piekritusi Spolīša administratīvajam arestam uz piecām dienām

Deputāts Veiko Spolītis pēc svētku brīvdienām plāno iesniegt Saeimā grozījumus Satversmē, kas paredzēs atteikties no deputātu imunitātes administratīvo pārkāpumu gadījumos. Pašlaik Satversme paredz, ka deputātam nevar uzlikt administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.

Igaunijā pierobežas iedzīvotāji steidz izmantot izdevīgo rubļa kursu

Pēc tam, kad Krievijas rublis otrdien, 16.decembrī, teju piedzīvoja krahu, Igaunijas robežpilsētas Narvas iedzīvotāji sākuši lielā skaitā doties uz veikaliem Krievijas pusē, lai pirktu elektronikas un citas preces, kuru cenas pēkšņi kļuvušas krietni pievilcīgākas.

Ziemassvētki būs nokrišņiem bagāti un vējaini

Laika apstākļus pirms svētkiem un arī Ziemassvētkos Latvijā noteikts ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms mākoņains, nokrišņiem bagāts un vējains laiks. Pakāpeniski ienāks ziemas laika apstākļi.

AT atzīst par pamatotu lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt 22 bankas

Pēc Augstākās tiesas sprieduma šonedēļ ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams Konkurences padomes 2011.gadā pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt 22 Latvijas komercbankas. Attiecīgi viena mēneša laikā bankām, kas uzturēja tiesvedību, jānomaksā tām piemērotais naudas sods.

Pieņemot Rīgas brīvostas budžetu, samazināti tēriņi darbinieku motivācijai

Rīgas brīvostas budžets 2015.gadam ceturtdien, 18.ecembrī, valdes sēdē pieņemts vienbalsīgi, apliecināja ostas valdes priekšsēdis Andris Ameriks. Viņš norādīja, ka budžeta plānojums esot piesardzīgs.

Līdz martam atlikta «nolikto atslēgu principa» ieviešana

Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš.

Ušakovs: Nākamais gads Rīgai nebūs viegls

Krievijas valūtas krīzes dēļ situācija ar kaimiņvalsts tūristiem Rīgā jau tagad kļuvusi sliktāka, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka Rīgai nākamgad nebūs viegli.

ES līderu sanāksme: Fokuss uz sankcijām pret Krieviju un bloka investīcijām

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līderi pulcējas Briselē, lai 18. un 19.decembrī piedalītos galotņu sanāksmē, kuras darba kārtībā galvenie jautājumi būs jaunas sankcijas pret Krieviju un investīciju plāns bloka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai.

Saeima sanāk uz pēdējo kārtējo sēdi rudens sesijā

Saeima ceturtdien, 18.decembrī, sanāks uz pēdējo kārtējo sēdi rudens sesijā. Darba kārtībā ir pamatlikuma grozījumi, kas paredz mainīt Valsts prezidenta vēlēšanu principu, nosakot, ka tiešās vēlēšanās Valsts prezidentu ievēl Latvijas balsstiesīgie pilsoņi.

Nav apstiprinājušās cerības uz investīciju pieplūdumu eiro ieviešanas dēļ

Nākamā gada 1.janvārī apritēs gads kopš dienas, kad latus makos un banku kontos nomainīja eiro. Atskatoties uz šogad piedzīvoto, var secināt, ka nav piepildījušās nedz bažas par to, ka eiro ieviešana izraisīs strauju cenu pieaugumu, nedz cerības, ka pievienošanās eirozonai atvilinās uz Latviju lielas investīcijas.

Porošenko: Ukraina tiecas līdz 2020.gadam pieteikties dalībai ES

Ukrainas prezidents Petro Porošenko trešdien, 17.decembrī, Varšavā paziņojis, ka Ukrainai jācenšas nākamo piecu gadu laikā pieteikties dalībai Eiropas Savienībā.

Ungārijā tūkstošiem protestētāju pieprasa valdības atkāpšanos

Vairāki tūkstoši ungāru otrdien,16.decembrī, piedalījušies kārtējā protesta akcijā, lai pieprasītu valdības atkāpšanos saistībā ar nodokļu celšanu, kukuļošanu politikā un valsts virzīšanu tuvāk Krievijas ietekmes zonai.

Saeimā pieņemts 2015.gada budžets

Saeima trešdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, un 2015.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 7,3 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,5 miljardi eiro.

Rubļa nestabilitātes dēļ Apple pārtrauc tirdzniecību Krievijā

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Apple paziņojis, ka nevar turpināt internetā Krievijā pārdot savus izstrādājumus, jo rubļa vērtība ir pārāk svārstīga, lai varētu noteikt cenas.

2.janvāra brīvdiena būs jāatstrādā 10.janvārī

Piektdienas, 2.janvāra darbdiena, tiks pārcelta uz sestdienu, 10.janvāri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

Latvijā sarūk lauku saimniecību skaits, bet izmantotās zemes platība aug

Vidējo un lielo lauku saimniecību skaits Latvijā pagājušajā gadā pieaudzis par 18,8%, kopā apsaimniekojot 63,6% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Tas ir par 17,7% vairāk nekā 2010.gadā.

Viens Latvijas iedzīvotājs gadā izdzer 10,2 litrus absolūtā alkohola

Viens Latvijas iedzīvotājs, vecāks par 15 gadiem, gada laikā izdzer vidēji 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna.

Igaunijā pūlas «sagremot» ziņas par krievu dubultaģentu Tallinā

Igaunijā sabiedrības uzmanības centrā nonācis Iekšējās Drošības dienests, kurā pēc Krievijas televīzijas paustā, piecpadsmit gadus strādājis darbinieks, kas vienlaikus bijis nodarbināts arī Krievijas Federālajā Drošības dienestā.

Manipulācijas ar kases aparātu datiem veiktas arī citos ēdināšanas uzņēmumos

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā atklāti vēl vairāki līdzīgi gadījumi nodokļu nemaksāšanas shēmai restorānā Gan Bei, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem. Tā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību.

Pakistānā sēras pēc necilvēcīgā uzbrukuma skolai

Pakistānā sākta to 132 skolēnu un deviņu skolotāju apbedīšana, kurus otrdien, 17.decembrī, iebrūkot skolā, nonāvēja organizācijas «Taliban» kaujinieki. Latvija izsaka visdziļāko līdzjūtību Pakistānai.

Iespējams, Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis, Comedy Club un KVN

Iespējams, ka pēc Maskavas vadošo politiķu rīkojuma Jūrmalā savus pasākumus vairs nevar rīkot konkurss Jaunais vilnis, KVN, kā arī humoršovs Comedy Club.

Deputāti neatbalsta pedagogu algu publiskošanu

Par nākamā gada valsts budžeta projektu virzību atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un par izglītības nozari atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 16.decembrī, neatbalstīja priekšlikumu publiskot pedagogu atalgojumu.

LRA: Nākamā gada budžets «salipināts kopā» lielā steigā

Valsts budžets 2015.gadam ir tapis lielā steigā un partijām, kas nav pārstāvētas koalīcijā, nav bijusi iespēja ar to pienācīgi iepazīties. Tā uzskata visu trīs parlamenta opozīcijā strādājošo partiju frakciju vadītāji.

Liepiņš: Ryanair martā var pamest Rīgas lidostu

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

Lasītākie

Komentētākie