bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Neskatoties uz augošo labklājību, latvieši kļūst pesimistiskāki

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Latvijā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. 24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski.

Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (17%) iedzīvotāji norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki (vidēji par 7.5%). Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērojams jau no pērnā gada novembra. Tāpat pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu šogad atstāja arī rudens un ziemas periodam neraksturīgi siltie laikapstākļi. Tikpat liels respondentu skaits (17%) kā faktoru, kas mājsaimniecības finansiālo situāciju ietekmējis labvēlīgi, minējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% uz 23%. Praktiski tas nozīmē, ka vidējās algas saņēmējs (808 eiro «uz papīra») šogad no IIN likmes samazinājuma ik mēnesi ieguva aptuveni 6,5 eiro jeb 78 eiro gadā, informē Swedbank.

Trešais nozīmīgākais faktors, ko 15% iedzīvotāji norādījuši kā pozitīvas izmaiņas radošu, ir iespēja piepelnīties papildus darba algai, kā arī algas pieaugums. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2014.gada trīs ceturkšņos (758 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija 2015.gada deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem (mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms šī gada deviņos mēnešos audzis par 5,9%).

«Viena no pozitīvākajām tendencēm, ko vērts uzsvērt samērā piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir arvien augošs uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz ekonomisko izaugsmi valstī. Arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus dažādiem mērķiem – finansiālai drošībai, vecumdienām, bērniem, kā arī citiem, sev būtiskiem mērķiem. Lielākais uzkrājumu apjoms šogad veidots banku kontos un depozītos, kopējai uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams pieaugums novērojams arī pensiju 3.līmenim, kopējam uzkrājumu apjomam pārsniedzot 314 miljonus,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kā citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami minimālās darba algas palielināšana no 320 eiro uz 360 eiro (15%), brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei (9%, īpaši svarīgi tas bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums patēriņa precēm un pakalpojumiem (8%), kā arī iekārtošanās darbā (7%) un zemas kredītu procentu likmes (5%).

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 37% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām (par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk). Kā to rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350kWh, izmaksas par elektroenerģiju pieauga. Ja 2014.gadā šī ģimene par elektroenerģiju maksāja vidēji 50 eiro mēnesī, tad šobrīd, izvēloties izdevīgāko no Latvenergo piedāvātajiem produktiem, tāds pats elektroenerģijas patēriņš šai ģimenei izmaksā jau aptuveni 56 eiro.

«Par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā “noēd” kopējo darba algu pieaugumu un arī likumdošanā iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies, vai pat kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu slogu izjūt kā smagu. Tai pat laikā jāuzsver, ka šis gads nesis salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram, lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm, kurām līdz šim savu mājokli iegādāties liedzis pirmās iemaksas trūkums, kā arī mazu, bet patīkamu un īpaši daudzbērnu ģimenēm nozīmīgu uzlabojumu – brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (19%), slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (16%), apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (12%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (11%), kā arī darba zaudēšana (7%).

Prognozes 2016.gadam

36% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. 6% iedzīvotāju prognozē, ka tā būtiski pasliktināsies, savukārt katrs piektais (19%) sagaida, ka tā pasliktināsies nedaudz. Savukārt optimistiski noskaņoti par nākamo gadu ir kopumā 22% aptaujāto – 19% iedzīvotāju prognozē, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nedaudz uzlabosies, savukārt 3% sagaida būtisku uzlabojumu.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2016.gadā izdevumi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (53%) norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), ar veselību saistītos izdevumus (48%), kā arī pārtikas (46%), transporta (37%), elektroenerģijas (32%), apģērba un apavu (24%), atpūtas un kultūras pasākumu (21%), kā arī izglītības (10%) un sakaru izdevumus (mobilais tālrunis, internets, telefons) (8%).

Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā, vērts uzsvērt iedzīvotāju ienākuma nodokļa saglabāšanu 23% apmērā (pretēji prognozētajam samazinājumam). Tāpat strādājošos Latvijas iedzīvotājus 2016.gadā ietekmēs minimālās algas pieaugums par 10 eiro mēnesī (no 360 uz 370 eiro), kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums par 10 eiro (no 165 uz 175 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs par 6,90 eiro vairāk, savukārt, atvieglojuma dotais ieguvums ikvienam strādājošajam veidos 2,30 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. Vienlaikus jāuzsver, ka turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties.

Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.

Savukārt izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām visdrīzāk veidos namu apsaimniekošanas maksas palielinājums pievienotās vērtības nodokļa apmērā, jo ar 2016.gada 1.jūliju paredzēta PVN piemērošana (21%) dzīvojamo māju pārvaldīšanai. Piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar nepilnu 8 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Ref: 102.000.102.11404


Pievienot komentāru

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Nepamatoti uzskaitīti veselības aprūpes pakalpojumi vairāku tūkstošu eiro apmērā

No jūlija sākuma līdz septembra beigām ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 117 135 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 268 eiro apmērā.

Jaunākie komentāri