bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.05.2017 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Neskatoties uz augošo labklājību, latvieši kļūst pesimistiskāki

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Latvijā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. 24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski.

Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (17%) iedzīvotāji norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki (vidēji par 7.5%). Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērojams jau no pērnā gada novembra. Tāpat pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu šogad atstāja arī rudens un ziemas periodam neraksturīgi siltie laikapstākļi. Tikpat liels respondentu skaits (17%) kā faktoru, kas mājsaimniecības finansiālo situāciju ietekmējis labvēlīgi, minējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% uz 23%. Praktiski tas nozīmē, ka vidējās algas saņēmējs (808 eiro «uz papīra») šogad no IIN likmes samazinājuma ik mēnesi ieguva aptuveni 6,5 eiro jeb 78 eiro gadā, informē Swedbank.

Trešais nozīmīgākais faktors, ko 15% iedzīvotāji norādījuši kā pozitīvas izmaiņas radošu, ir iespēja piepelnīties papildus darba algai, kā arī algas pieaugums. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2014.gada trīs ceturkšņos (758 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija 2015.gada deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem (mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms šī gada deviņos mēnešos audzis par 5,9%).

«Viena no pozitīvākajām tendencēm, ko vērts uzsvērt samērā piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir arvien augošs uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz ekonomisko izaugsmi valstī. Arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus dažādiem mērķiem – finansiālai drošībai, vecumdienām, bērniem, kā arī citiem, sev būtiskiem mērķiem. Lielākais uzkrājumu apjoms šogad veidots banku kontos un depozītos, kopējai uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams pieaugums novērojams arī pensiju 3.līmenim, kopējam uzkrājumu apjomam pārsniedzot 314 miljonus,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kā citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami minimālās darba algas palielināšana no 320 eiro uz 360 eiro (15%), brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei (9%, īpaši svarīgi tas bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums patēriņa precēm un pakalpojumiem (8%), kā arī iekārtošanās darbā (7%) un zemas kredītu procentu likmes (5%).

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 37% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām (par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk). Kā to rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350kWh, izmaksas par elektroenerģiju pieauga. Ja 2014.gadā šī ģimene par elektroenerģiju maksāja vidēji 50 eiro mēnesī, tad šobrīd, izvēloties izdevīgāko no Latvenergo piedāvātajiem produktiem, tāds pats elektroenerģijas patēriņš šai ģimenei izmaksā jau aptuveni 56 eiro.

«Par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā “noēd” kopējo darba algu pieaugumu un arī likumdošanā iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies, vai pat kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu slogu izjūt kā smagu. Tai pat laikā jāuzsver, ka šis gads nesis salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram, lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm, kurām līdz šim savu mājokli iegādāties liedzis pirmās iemaksas trūkums, kā arī mazu, bet patīkamu un īpaši daudzbērnu ģimenēm nozīmīgu uzlabojumu – brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (19%), slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (16%), apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (12%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (11%), kā arī darba zaudēšana (7%).

Prognozes 2016.gadam

36% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. 6% iedzīvotāju prognozē, ka tā būtiski pasliktināsies, savukārt katrs piektais (19%) sagaida, ka tā pasliktināsies nedaudz. Savukārt optimistiski noskaņoti par nākamo gadu ir kopumā 22% aptaujāto – 19% iedzīvotāju prognozē, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nedaudz uzlabosies, savukārt 3% sagaida būtisku uzlabojumu.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2016.gadā izdevumi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (53%) norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), ar veselību saistītos izdevumus (48%), kā arī pārtikas (46%), transporta (37%), elektroenerģijas (32%), apģērba un apavu (24%), atpūtas un kultūras pasākumu (21%), kā arī izglītības (10%) un sakaru izdevumus (mobilais tālrunis, internets, telefons) (8%).

Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā, vērts uzsvērt iedzīvotāju ienākuma nodokļa saglabāšanu 23% apmērā (pretēji prognozētajam samazinājumam). Tāpat strādājošos Latvijas iedzīvotājus 2016.gadā ietekmēs minimālās algas pieaugums par 10 eiro mēnesī (no 360 uz 370 eiro), kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums par 10 eiro (no 165 uz 175 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs par 6,90 eiro vairāk, savukārt, atvieglojuma dotais ieguvums ikvienam strādājošajam veidos 2,30 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. Vienlaikus jāuzsver, ka turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties.

Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.

Savukārt izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām visdrīzāk veidos namu apsaimniekošanas maksas palielinājums pievienotās vērtības nodokļa apmērā, jo ar 2016.gada 1.jūliju paredzēta PVN piemērošana (21%) dzīvojamo māju pārvaldīšanai. Piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar nepilnu 8 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Ref: 102.000.102.11404


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.