bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Neskatoties uz augošo labklājību, latvieši kļūst pesimistiskāki

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Latvijā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. 24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski.

Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (17%) iedzīvotāji norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki (vidēji par 7.5%). Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērojams jau no pērnā gada novembra. Tāpat pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu šogad atstāja arī rudens un ziemas periodam neraksturīgi siltie laikapstākļi. Tikpat liels respondentu skaits (17%) kā faktoru, kas mājsaimniecības finansiālo situāciju ietekmējis labvēlīgi, minējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% uz 23%. Praktiski tas nozīmē, ka vidējās algas saņēmējs (808 eiro «uz papīra») šogad no IIN likmes samazinājuma ik mēnesi ieguva aptuveni 6,5 eiro jeb 78 eiro gadā, informē Swedbank.

Trešais nozīmīgākais faktors, ko 15% iedzīvotāji norādījuši kā pozitīvas izmaiņas radošu, ir iespēja piepelnīties papildus darba algai, kā arī algas pieaugums. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2014.gada trīs ceturkšņos (758 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija 2015.gada deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem (mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms šī gada deviņos mēnešos audzis par 5,9%).

«Viena no pozitīvākajām tendencēm, ko vērts uzsvērt samērā piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir arvien augošs uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz ekonomisko izaugsmi valstī. Arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus dažādiem mērķiem – finansiālai drošībai, vecumdienām, bērniem, kā arī citiem, sev būtiskiem mērķiem. Lielākais uzkrājumu apjoms šogad veidots banku kontos un depozītos, kopējai uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams pieaugums novērojams arī pensiju 3.līmenim, kopējam uzkrājumu apjomam pārsniedzot 314 miljonus,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kā citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami minimālās darba algas palielināšana no 320 eiro uz 360 eiro (15%), brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei (9%, īpaši svarīgi tas bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums patēriņa precēm un pakalpojumiem (8%), kā arī iekārtošanās darbā (7%) un zemas kredītu procentu likmes (5%).

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 37% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām (par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk). Kā to rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350kWh, izmaksas par elektroenerģiju pieauga. Ja 2014.gadā šī ģimene par elektroenerģiju maksāja vidēji 50 eiro mēnesī, tad šobrīd, izvēloties izdevīgāko no Latvenergo piedāvātajiem produktiem, tāds pats elektroenerģijas patēriņš šai ģimenei izmaksā jau aptuveni 56 eiro.

«Par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā “noēd” kopējo darba algu pieaugumu un arī likumdošanā iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies, vai pat kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu slogu izjūt kā smagu. Tai pat laikā jāuzsver, ka šis gads nesis salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram, lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm, kurām līdz šim savu mājokli iegādāties liedzis pirmās iemaksas trūkums, kā arī mazu, bet patīkamu un īpaši daudzbērnu ģimenēm nozīmīgu uzlabojumu – brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (19%), slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (16%), apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (12%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (11%), kā arī darba zaudēšana (7%).

Prognozes 2016.gadam

36% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. 6% iedzīvotāju prognozē, ka tā būtiski pasliktināsies, savukārt katrs piektais (19%) sagaida, ka tā pasliktināsies nedaudz. Savukārt optimistiski noskaņoti par nākamo gadu ir kopumā 22% aptaujāto – 19% iedzīvotāju prognozē, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nedaudz uzlabosies, savukārt 3% sagaida būtisku uzlabojumu.

Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2016.gadā izdevumi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (53%) norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), ar veselību saistītos izdevumus (48%), kā arī pārtikas (46%), transporta (37%), elektroenerģijas (32%), apģērba un apavu (24%), atpūtas un kultūras pasākumu (21%), kā arī izglītības (10%) un sakaru izdevumus (mobilais tālrunis, internets, telefons) (8%).

Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā, vērts uzsvērt iedzīvotāju ienākuma nodokļa saglabāšanu 23% apmērā (pretēji prognozētajam samazinājumam). Tāpat strādājošos Latvijas iedzīvotājus 2016.gadā ietekmēs minimālās algas pieaugums par 10 eiro mēnesī (no 360 uz 370 eiro), kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu pieaugums par 10 eiro (no 165 uz 175 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs par 6,90 eiro vairāk, savukārt, atvieglojuma dotais ieguvums ikvienam strādājošajam veidos 2,30 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. Vienlaikus jāuzsver, ka turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties.

Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.

Savukārt izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām visdrīzāk veidos namu apsaimniekošanas maksas palielinājums pievienotās vērtības nodokļa apmērā, jo ar 2016.gada 1.jūliju paredzēta PVN piemērošana (21%) dzīvojamo māju pārvaldīšanai. Piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar nepilnu 8 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.

Ref: 102.000.102.11404


Pievienot komentāru

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Jaunākie komentāri