bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs: Latvija joprojām vadībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Ko nodokļu maksātājiem Baltijas valstīs nesis 2018.gads?

Swedbank analītiķi norāda, ka Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Turklāt nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, kamēr Lietuvā tās bijušas mērenākas. Tā piemēram, Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 uz 400 eiro), savukārt Igaunijā par 30 eiro (tā sastāda nu jau 500 eiro līdzšinējo 470 eiro vietā). Tomēr vērienīgākās izmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī, turklāt līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā tas tiek diferencēts pēc ienākumu līmeņa. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis un tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī (iepriekšējo 310 eiro vietā).

«Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks kā Latvijā, kamēr Igaunijā – pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šī gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa arī piebilst, ka, atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas kā Latvijā – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.

Darbaspēka nodokļu slogs – Latvijā strādājošajiem vislielākais

Kā liecina veiktais darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs, kurā tika apskatītas saņemto ienākumu atšķirības dažādu algu līmeņu saņēmējiem pēc nodokļu nomaksas, Latvija joprojām ir valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem attiecībā pret Lietuvā strādājošajiem parādās situācijā ar reģistrētiem apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018.gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.

«Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu (piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot). Arī Latvijā no 1.marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz 2 bērni vecumā līdz 18 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks (par diviem bērniem 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trīs bērniem – 90 eiro ik mēnesi),» skaidro Kropa.

Vispateicīgākā darbaspēka nodokļu politika ir Igaunijā

Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu – par 20% jeb 58 eiro mēnesī «uz rokas», salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), «uz rokas» Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta, un pēc sociālo maksājumu veikšanas, strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.

Eksperte min, ka arī vidējus ienākumus (1 000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki kā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamiem, Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.

Savukārt, kas attiecas uz augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem, tad joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs nu ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots (Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā – 1200 līdz 2100 eiro).

Darba devējam Latvijā darbinieks izmaksā visvairāk

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstīs, arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties. Pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem «uz papīra» viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk kā Lietuvā un Igaunijā. Taču gadījumā, kad salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram «uz rokas» tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro liela alga, tad atkal redzams, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro) – Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (kopējās izmaksas 791 eiro), turpretim Igaunijā – pat par 137 eiro mazāk (kopējās izmaksas 694 eiro).

Ref: 225.000.103.2806


Pievienot komentāru

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri