bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija

Nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs: Latvija joprojām vadībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Ko nodokļu maksātājiem Baltijas valstīs nesis 2018.gads?

Swedbank analītiķi norāda, ka Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Turklāt nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, kamēr Lietuvā tās bijušas mērenākas. Tā piemēram, Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 uz 400 eiro), savukārt Igaunijā par 30 eiro (tā sastāda nu jau 500 eiro līdzšinējo 470 eiro vietā). Tomēr vērienīgākās izmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī, turklāt līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā tas tiek diferencēts pēc ienākumu līmeņa. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis un tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī (iepriekšējo 310 eiro vietā).

«Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks kā Latvijā, kamēr Igaunijā – pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šī gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa arī piebilst, ka, atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas kā Latvijā – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.

Darbaspēka nodokļu slogs – Latvijā strādājošajiem vislielākais

Kā liecina veiktais darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs, kurā tika apskatītas saņemto ienākumu atšķirības dažādu algu līmeņu saņēmējiem pēc nodokļu nomaksas, Latvija joprojām ir valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem attiecībā pret Lietuvā strādājošajiem parādās situācijā ar reģistrētiem apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018.gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.

«Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu (piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot). Arī Latvijā no 1.marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz 2 bērni vecumā līdz 18 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks (par diviem bērniem 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trīs bērniem – 90 eiro ik mēnesi),» skaidro Kropa.

Vispateicīgākā darbaspēka nodokļu politika ir Igaunijā

Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu – par 20% jeb 58 eiro mēnesī «uz rokas», salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), «uz rokas» Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta, un pēc sociālo maksājumu veikšanas, strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.

Eksperte min, ka arī vidējus ienākumus (1 000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki kā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamiem, Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.

Savukārt, kas attiecas uz augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem, tad joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs nu ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots (Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā – 1200 līdz 2100 eiro).

Darba devējam Latvijā darbinieks izmaksā visvairāk

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstīs, arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties. Pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem «uz papīra» viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk kā Lietuvā un Igaunijā. Taču gadījumā, kad salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram «uz rokas» tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro liela alga, tad atkal redzams, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro) – Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (kopējās izmaksas 791 eiro), turpretim Igaunijā – pat par 137 eiro mazāk (kopējās izmaksas 694 eiro).

Ref: 225.000.103.2806


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.