bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 23.06.2017 | Vārda dienas: Līga
LatviaLatvija

Norvik bankas preikšsēdētājs: To, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, atcerēsies vienmēr

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels

Medijos arvien biežāk izskan informācija par Latvijas banku iesaisti vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Tikmēr Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels (Oliver Ronald Bramwell) intervijā ar BNN norāda, ka situācija saistās ar to, ka valsts ir maza, bet skandāli ir lieli, tāpēc tie paliek cilvēku atmiņās uz ilgu laiku.

Naudas atmazgāšanas shēmas – kāpēc Latvijā šī tēma joprojām ir aktuāla? 

Manuprāt, tā ir vēsturiska problēma. Ja mēs atskatāmies uz 2015.gadu, tad naudas atmazgāšanas shēmas jau toreiz tika vērtētas kā vērienīga problēma gan no valdības, gan regulatoru, gan arī no iedzīvotāju puses. Cilvēki redzēja notiekošo – skandālus ar bankām. Šeit mēs varam pieminēt Magņitiska lietu un Moldovas lietu. Iedzīvotāji bija informēti par šīm darbībām.

Kāpēc šī tēma atkal tiek aktualizēta? Manuprāt, tāpēc, ka problēma tiek sasaistīta ar Apvienotās Karalistes bankām, kur nauda tika «atmazgāta» tieši caur Latvijas bankām. Naudas atmazgāšanas shēmu šķetināšana vienmēr tikusi ietverta žurnālistu pētījumos, tāpēc arī šogad kopējā aina tiek atspoguļota kā vērienīga problēma. Taču vēlos atzīmēt, ka par naudas atmazgāšanu un tās nelikumībām tika runāts jau 2015.gadā.

Tāpat ir jāuzsver, ka pērn tika īstenota ļoti nozīmīga likuma maiņa attiecībā uz naudas atmazgāšanas shēmām. 2015. un 2016.gadā bankām uzlikti liela apmēra sodi.

Pēdējā gada laikā ne tikai Norvik banka, bet arī daudzas citas bankas sāka strādāt ar jauniem simboliem e-pastu sistēmā. Patiesībā Amerikas prakses analīze un piemērs jau sniedza ļoti labus risinājums, kā izvairīties no šīm shēmām.Tāpēc pērn,līdz ar likuma maiņu,mēs speciāli apmācījām cilvēkus, pielāgojām jaunajām izmaiņām, un,es domāju, ka aizvadītais gads nesis lielas pārmaiņas tam, kā iepriekš bankas ir darbojušās.

Kāpēc Eiropas Savienība un citas organizācijas Latvijai jau piecpadsmit gadus pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Ja atskatās uz šime pārmetumiem, kas ir saistīti ar Moldovu, Ukrainu, Magņitiska lietu, man šķiet, ka lielākā daļa apsūdzību tika izvirzītas 2010., 2011. un 2012.gadā.

Un, ja mēs skatām 2014.–2017.gadu, tad var redzēt, ka šajā laika posmā jau ir krietni mazāk problēmu. Tas, par ko cilvēki joprojām runā, ir vēsts, ka Apvienotā Karaliste tiek vainota par dalību Moldovas lietā, iesaistoties naudas atmazgāšanā. Šķiet, ka tas noticis vakar, lai gan tas ir noticis pirms teju pieciem gadiem.

Manuprāt, viena no banku industrijas problēmām slēpjas tajā, ka gandrīz vienmēr šī industrija tiek iedalīta divās «pasaulēs» – starp sabiedrotajiem Rietumos un Austrumos.  Spiediens, kas bankām bija jāpārvar 2014. un 2015.gadā, nāca par labu. Un tas, kas ir īstenojies tagad, ir, ka patiesībā dažas no sākonējām prasībām šobrīd kļuvušas pat stingrākas.

Cīnoties pret naudas atmazgāšanas shēmām, Latvijas valdība vēlas veidot vēl stingrākus nosacījumus. Kā tas ietekmēs Jūsu bankas darbību?

Ietekme jau notiek. Ja mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu, tad lielākā daļa likumu, kas vērsti uz atmazgāšanas shēmu izskaušanu, tika izvirzīti tieši 2016.gadā un tika arī pieņemti šajā pašā gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā likums ir bijis ļoti strauji mainīts. Tāpat tā ir bijusi «atslēga» tam, lai iegūtu OECD apstiprinājumu un kļūtu par šīs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.

Tika pieprasīts organizēt apmācības, kas novērstu naudas atmazgāšanas shēmas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viss bija ļoti atklāti. Bankas, kas bija iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās, tika publiskotas. Ļoti daudzas izgāja no aprites, kas, manuprāt, ir nozīmīgi, jo daudzas bankas ir ieguvušas svarīgu mācību, un ne tikai bankas, bet arī valdība un regulatori. Tāpēc līdz ar 2016.gada likuma maiņu bankās ir redzama izaugsme.

Ir divi veidi, kā sodīt bankas un, manuprāt, ASV regulatori šajā jautājumā ir bijuši daudz striktāki. Pirmais veids ir tāds, ka bankās uz vietas regulatori atklāj pārkāpumus, kā tas notikuši, piemēram, tajās pašās ASV bankās vai vācu Deutsche Bank.

Diemžēl šīm bankām tas ir spēcīgs «sitiens» – to reputācija tiek ļoti ietekmēta ar lieliem skandāliem, sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka tie ir lieli uzņēmumi un to vērtība balstīta tirgus akcijās. Man vienkārši šķiet, fakts, ka Apvienotā Karaliste, Vācija un ASV ir bijušas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmām, un arī Latvijai bijusi loma šajos darījumos, tas sabiedrībai vienmēr būs aktuāli, neskatoties uz to, ka problēma tiek risināta atbildīgajās institūcijās. Tā ir vēsture, mēs to nevaram izmainīt. Tāpēc cilvēki vienmēr atcerēsies, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās.

Apvienotā Karaliste, ASV – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Apvienotā Karaliste, Amerika – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Šeit parādās Latvijas banku reputācijas problēma. Latvijas iedzīvotājiem būs grūtāk aizmirst, ka šī valsts ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, jo skandāli ir bijuši lieli, bet mārketings – mazs. Neskatoties uz to, ka banka maina darbības virzienu, tas nemaina faktu, ka skandāls cilvēku atmiņā paliek uz ļoti ilgu laiku.

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval. Kā Jūs domājat, kā viņi vērtēs Latvijas banku situāciju saistībā ar naudas atmazgāšanas problēmu?

Manuprāt, vērtējums noteikti būs daudz pozitīvāks nekā tas būtu bijis pirms divarpus, trim gadiem.Iemesls ir tāds, ka pērn, līdz ar likuma maiņu, bankas ir paveikušas ļoti lielu darbu, lai izvairītos no naudas atmazgāšanas shēmām. Eksperti būs apmierinātāki, ka Latvijas regulatori iet pareizajā virzienā un esošā sistēma ir stingrāka. Protams, var tikt izgaismotas arī citas problēmas, piemēram, ēnu ekonomika.

Kopumā arī es esošo situāciju valstī vērtēju pozitīvāk. Kā jau minēju, 2016.gads ir mainījis banku darbību. Ja arī valdība nolems, ka bankās ir nepieciešama vēl stingrāka uzraudzība, domāju, ka tas tikai nāks par labu. Vismaz Norvik banka par to neuztraucas.

Ref:224.000.103.1351


Pievienot komentāru

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Latvijas uzņēmēji e-komercijas iespējas izmanto biznesa attīstībai

E-komercijas apmēriem pieaugot visā pasaulē, arī Latvijas uzņēmēji to arvien vairāk izmanto sava biznesa attīstībā, tostarp preču un pakalpojumu eksportam. Kā atzīmē sūtījumu pārvadātājs DPD Latvija, tiešsaistes tirdzniecības ietekmē uz ārvalstīm nosūtīto paku skaits pērn kāpis par 22%.

Latvijā vēlas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību; Vējonis aicina piešķirt tiesības tautai

Saeimas Juridiskā komisija, skatot ierosinājumus izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā, nolēma darba grupas izstrādātos priekšlikumus nodot izvērtēšanai Saeimas frakcijās.