bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Norvik bankas preikšsēdētājs: To, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, atcerēsies vienmēr

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels

Medijos arvien biežāk izskan informācija par Latvijas banku iesaisti vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Tikmēr Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels (Oliver Ronald Bramwell) intervijā ar BNN norāda, ka situācija saistās ar to, ka valsts ir maza, bet skandāli ir lieli, tāpēc tie paliek cilvēku atmiņās uz ilgu laiku.

Naudas atmazgāšanas shēmas – kāpēc Latvijā šī tēma joprojām ir aktuāla? 

Manuprāt, tā ir vēsturiska problēma. Ja mēs atskatāmies uz 2015.gadu, tad naudas atmazgāšanas shēmas jau toreiz tika vērtētas kā vērienīga problēma gan no valdības, gan regulatoru, gan arī no iedzīvotāju puses. Cilvēki redzēja notiekošo – skandālus ar bankām. Šeit mēs varam pieminēt Magņitiska lietu un Moldovas lietu. Iedzīvotāji bija informēti par šīm darbībām.

Kāpēc šī tēma atkal tiek aktualizēta? Manuprāt, tāpēc, ka problēma tiek sasaistīta ar Apvienotās Karalistes bankām, kur nauda tika «atmazgāta» tieši caur Latvijas bankām. Naudas atmazgāšanas shēmu šķetināšana vienmēr tikusi ietverta žurnālistu pētījumos, tāpēc arī šogad kopējā aina tiek atspoguļota kā vērienīga problēma. Taču vēlos atzīmēt, ka par naudas atmazgāšanu un tās nelikumībām tika runāts jau 2015.gadā.

Tāpat ir jāuzsver, ka pērn tika īstenota ļoti nozīmīga likuma maiņa attiecībā uz naudas atmazgāšanas shēmām. 2015. un 2016.gadā bankām uzlikti liela apmēra sodi.

Pēdējā gada laikā ne tikai Norvik banka, bet arī daudzas citas bankas sāka strādāt ar jauniem simboliem e-pastu sistēmā. Patiesībā Amerikas prakses analīze un piemērs jau sniedza ļoti labus risinājums, kā izvairīties no šīm shēmām.Tāpēc pērn,līdz ar likuma maiņu,mēs speciāli apmācījām cilvēkus, pielāgojām jaunajām izmaiņām, un,es domāju, ka aizvadītais gads nesis lielas pārmaiņas tam, kā iepriekš bankas ir darbojušās.

Kāpēc Eiropas Savienība un citas organizācijas Latvijai jau piecpadsmit gadus pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Ja atskatās uz šime pārmetumiem, kas ir saistīti ar Moldovu, Ukrainu, Magņitiska lietu, man šķiet, ka lielākā daļa apsūdzību tika izvirzītas 2010., 2011. un 2012.gadā.

Un, ja mēs skatām 2014.–2017.gadu, tad var redzēt, ka šajā laika posmā jau ir krietni mazāk problēmu. Tas, par ko cilvēki joprojām runā, ir vēsts, ka Apvienotā Karaliste tiek vainota par dalību Moldovas lietā, iesaistoties naudas atmazgāšanā. Šķiet, ka tas noticis vakar, lai gan tas ir noticis pirms teju pieciem gadiem.

Manuprāt, viena no banku industrijas problēmām slēpjas tajā, ka gandrīz vienmēr šī industrija tiek iedalīta divās «pasaulēs» – starp sabiedrotajiem Rietumos un Austrumos.  Spiediens, kas bankām bija jāpārvar 2014. un 2015.gadā, nāca par labu. Un tas, kas ir īstenojies tagad, ir, ka patiesībā dažas no sākonējām prasībām šobrīd kļuvušas pat stingrākas.

Cīnoties pret naudas atmazgāšanas shēmām, Latvijas valdība vēlas veidot vēl stingrākus nosacījumus. Kā tas ietekmēs Jūsu bankas darbību?

Ietekme jau notiek. Ja mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu, tad lielākā daļa likumu, kas vērsti uz atmazgāšanas shēmu izskaušanu, tika izvirzīti tieši 2016.gadā un tika arī pieņemti šajā pašā gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā likums ir bijis ļoti strauji mainīts. Tāpat tā ir bijusi «atslēga» tam, lai iegūtu OECD apstiprinājumu un kļūtu par šīs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.

Tika pieprasīts organizēt apmācības, kas novērstu naudas atmazgāšanas shēmas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viss bija ļoti atklāti. Bankas, kas bija iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās, tika publiskotas. Ļoti daudzas izgāja no aprites, kas, manuprāt, ir nozīmīgi, jo daudzas bankas ir ieguvušas svarīgu mācību, un ne tikai bankas, bet arī valdība un regulatori. Tāpēc līdz ar 2016.gada likuma maiņu bankās ir redzama izaugsme.

Ir divi veidi, kā sodīt bankas un, manuprāt, ASV regulatori šajā jautājumā ir bijuši daudz striktāki. Pirmais veids ir tāds, ka bankās uz vietas regulatori atklāj pārkāpumus, kā tas notikuši, piemēram, tajās pašās ASV bankās vai vācu Deutsche Bank.

Diemžēl šīm bankām tas ir spēcīgs «sitiens» – to reputācija tiek ļoti ietekmēta ar lieliem skandāliem, sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka tie ir lieli uzņēmumi un to vērtība balstīta tirgus akcijās. Man vienkārši šķiet, fakts, ka Apvienotā Karaliste, Vācija un ASV ir bijušas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmām, un arī Latvijai bijusi loma šajos darījumos, tas sabiedrībai vienmēr būs aktuāli, neskatoties uz to, ka problēma tiek risināta atbildīgajās institūcijās. Tā ir vēsture, mēs to nevaram izmainīt. Tāpēc cilvēki vienmēr atcerēsies, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās.

Apvienotā Karaliste, ASV – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Apvienotā Karaliste, Amerika – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Šeit parādās Latvijas banku reputācijas problēma. Latvijas iedzīvotājiem būs grūtāk aizmirst, ka šī valsts ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, jo skandāli ir bijuši lieli, bet mārketings – mazs. Neskatoties uz to, ka banka maina darbības virzienu, tas nemaina faktu, ka skandāls cilvēku atmiņā paliek uz ļoti ilgu laiku.

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval. Kā Jūs domājat, kā viņi vērtēs Latvijas banku situāciju saistībā ar naudas atmazgāšanas problēmu?

Manuprāt, vērtējums noteikti būs daudz pozitīvāks nekā tas būtu bijis pirms divarpus, trim gadiem.Iemesls ir tāds, ka pērn, līdz ar likuma maiņu, bankas ir paveikušas ļoti lielu darbu, lai izvairītos no naudas atmazgāšanas shēmām. Eksperti būs apmierinātāki, ka Latvijas regulatori iet pareizajā virzienā un esošā sistēma ir stingrāka. Protams, var tikt izgaismotas arī citas problēmas, piemēram, ēnu ekonomika.

Kopumā arī es esošo situāciju valstī vērtēju pozitīvāk. Kā jau minēju, 2016.gads ir mainījis banku darbību. Ja arī valdība nolems, ka bankās ir nepieciešama vēl stingrāka uzraudzība, domāju, ka tas tikai nāks par labu. Vismaz Norvik banka par to neuztraucas.

Ref:224.000.103.1351


Pievienot komentāru

Šonedēļ gaidāms sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, debesis būs lielākoties mākoņainas un, lai gan brīžiem uzspīdēs arī saule, tomēr teritorijas lielākajā daļā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi - sākotnēji lietus, taču, ieplūstot nedaudz vēsākam gaisam, nedēļas vidū jau galvenokārt slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

airBaltic Rīga-Liepāja sešos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri

Sešu mēnešu laikā, kopš Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic regulāros iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju, šajā maršrutā pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri.

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.