bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.08.2017 | Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs
LatviaLatvija

Norvik bankas preikšsēdētājs: To, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, atcerēsies vienmēr

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels

Medijos arvien biežāk izskan informācija par Latvijas banku iesaisti vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Tikmēr Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels (Oliver Ronald Bramwell) intervijā ar BNN norāda, ka situācija saistās ar to, ka valsts ir maza, bet skandāli ir lieli, tāpēc tie paliek cilvēku atmiņās uz ilgu laiku.

Naudas atmazgāšanas shēmas – kāpēc Latvijā šī tēma joprojām ir aktuāla? 

Manuprāt, tā ir vēsturiska problēma. Ja mēs atskatāmies uz 2015.gadu, tad naudas atmazgāšanas shēmas jau toreiz tika vērtētas kā vērienīga problēma gan no valdības, gan regulatoru, gan arī no iedzīvotāju puses. Cilvēki redzēja notiekošo – skandālus ar bankām. Šeit mēs varam pieminēt Magņitiska lietu un Moldovas lietu. Iedzīvotāji bija informēti par šīm darbībām.

Kāpēc šī tēma atkal tiek aktualizēta? Manuprāt, tāpēc, ka problēma tiek sasaistīta ar Apvienotās Karalistes bankām, kur nauda tika «atmazgāta» tieši caur Latvijas bankām. Naudas atmazgāšanas shēmu šķetināšana vienmēr tikusi ietverta žurnālistu pētījumos, tāpēc arī šogad kopējā aina tiek atspoguļota kā vērienīga problēma. Taču vēlos atzīmēt, ka par naudas atmazgāšanu un tās nelikumībām tika runāts jau 2015.gadā.

Tāpat ir jāuzsver, ka pērn tika īstenota ļoti nozīmīga likuma maiņa attiecībā uz naudas atmazgāšanas shēmām. 2015. un 2016.gadā bankām uzlikti liela apmēra sodi.

Pēdējā gada laikā ne tikai Norvik banka, bet arī daudzas citas bankas sāka strādāt ar jauniem simboliem e-pastu sistēmā. Patiesībā Amerikas prakses analīze un piemērs jau sniedza ļoti labus risinājums, kā izvairīties no šīm shēmām.Tāpēc pērn,līdz ar likuma maiņu,mēs speciāli apmācījām cilvēkus, pielāgojām jaunajām izmaiņām, un,es domāju, ka aizvadītais gads nesis lielas pārmaiņas tam, kā iepriekš bankas ir darbojušās.

Kāpēc Eiropas Savienība un citas organizācijas Latvijai jau piecpadsmit gadus pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Ja atskatās uz šime pārmetumiem, kas ir saistīti ar Moldovu, Ukrainu, Magņitiska lietu, man šķiet, ka lielākā daļa apsūdzību tika izvirzītas 2010., 2011. un 2012.gadā.

Un, ja mēs skatām 2014.–2017.gadu, tad var redzēt, ka šajā laika posmā jau ir krietni mazāk problēmu. Tas, par ko cilvēki joprojām runā, ir vēsts, ka Apvienotā Karaliste tiek vainota par dalību Moldovas lietā, iesaistoties naudas atmazgāšanā. Šķiet, ka tas noticis vakar, lai gan tas ir noticis pirms teju pieciem gadiem.

Manuprāt, viena no banku industrijas problēmām slēpjas tajā, ka gandrīz vienmēr šī industrija tiek iedalīta divās «pasaulēs» – starp sabiedrotajiem Rietumos un Austrumos.  Spiediens, kas bankām bija jāpārvar 2014. un 2015.gadā, nāca par labu. Un tas, kas ir īstenojies tagad, ir, ka patiesībā dažas no sākonējām prasībām šobrīd kļuvušas pat stingrākas.

Cīnoties pret naudas atmazgāšanas shēmām, Latvijas valdība vēlas veidot vēl stingrākus nosacījumus. Kā tas ietekmēs Jūsu bankas darbību?

Ietekme jau notiek. Ja mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu, tad lielākā daļa likumu, kas vērsti uz atmazgāšanas shēmu izskaušanu, tika izvirzīti tieši 2016.gadā un tika arī pieņemti šajā pašā gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā likums ir bijis ļoti strauji mainīts. Tāpat tā ir bijusi «atslēga» tam, lai iegūtu OECD apstiprinājumu un kļūtu par šīs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.

Tika pieprasīts organizēt apmācības, kas novērstu naudas atmazgāšanas shēmas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viss bija ļoti atklāti. Bankas, kas bija iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās, tika publiskotas. Ļoti daudzas izgāja no aprites, kas, manuprāt, ir nozīmīgi, jo daudzas bankas ir ieguvušas svarīgu mācību, un ne tikai bankas, bet arī valdība un regulatori. Tāpēc līdz ar 2016.gada likuma maiņu bankās ir redzama izaugsme.

Ir divi veidi, kā sodīt bankas un, manuprāt, ASV regulatori šajā jautājumā ir bijuši daudz striktāki. Pirmais veids ir tāds, ka bankās uz vietas regulatori atklāj pārkāpumus, kā tas notikuši, piemēram, tajās pašās ASV bankās vai vācu Deutsche Bank.

Diemžēl šīm bankām tas ir spēcīgs «sitiens» – to reputācija tiek ļoti ietekmēta ar lieliem skandāliem, sodu uzlikšanu, ņemot vērā, ka tie ir lieli uzņēmumi un to vērtība balstīta tirgus akcijās. Man vienkārši šķiet, fakts, ka Apvienotā Karaliste, Vācija un ASV ir bijušas saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmām, un arī Latvijai bijusi loma šajos darījumos, tas sabiedrībai vienmēr būs aktuāli, neskatoties uz to, ka problēma tiek risināta atbildīgajās institūcijās. Tā ir vēsture, mēs to nevaram izmainīt. Tāpēc cilvēki vienmēr atcerēsies, ka Latvija ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās.

Apvienotā Karaliste, ASV – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Apvienotā Karaliste, Amerika – šīs bankas ir bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanas shēmās jau 20 gadus un vairāk. Šo valstu bankas ir bijušas iesaistītas pat narkotiku tirdzniecībā. Bet cilvēki to ļoti ātri aizmirst, jo tās ir lielas kompānijas, kuru mārketings un dažādu citu ziņu apjoms ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Šeit parādās Latvijas banku reputācijas problēma. Latvijas iedzīvotājiem būs grūtāk aizmirst, ka šī valsts ir bijusi iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, jo skandāli ir bijuši lieli, bet mārketings – mazs. Neskatoties uz to, ka banka maina darbības virzienu, tas nemaina faktu, ka skandāls cilvēku atmiņā paliek uz ļoti ilgu laiku.

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval

Šī gada rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Moneyval. Kā Jūs domājat, kā viņi vērtēs Latvijas banku situāciju saistībā ar naudas atmazgāšanas problēmu?

Manuprāt, vērtējums noteikti būs daudz pozitīvāks nekā tas būtu bijis pirms divarpus, trim gadiem.Iemesls ir tāds, ka pērn, līdz ar likuma maiņu, bankas ir paveikušas ļoti lielu darbu, lai izvairītos no naudas atmazgāšanas shēmām. Eksperti būs apmierinātāki, ka Latvijas regulatori iet pareizajā virzienā un esošā sistēma ir stingrāka. Protams, var tikt izgaismotas arī citas problēmas, piemēram, ēnu ekonomika.

Kopumā arī es esošo situāciju valstī vērtēju pozitīvāk. Kā jau minēju, 2016.gads ir mainījis banku darbību. Ja arī valdība nolems, ka bankās ir nepieciešama vēl stingrāka uzraudzība, domāju, ka tas tikai nāks par labu. Vismaz Norvik banka par to neuztraucas.

Ref:224.000.103.1351


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.