bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Noskaidroti ekspremjeri ar tīrāko valodu un labāko valodas stilu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdis Dombrovskis un Ivars Godmanis

No bijušajiem ministru prezidentiem gramatiski pareizākā valoda bija Valdim Dombrovskim, savukārt vislabākais valodas stils – Ivaram Godmanim, secināts projekta Valodas policija veiktajā pētījumā.

Kopumā par labākajiem latviešu valodas pārzinātājiem ir atzīti trīs bijušie premjeri – Dombrovskis, Godmanis un Einars Repše. Bijušo premjeru runa novērtēta pēc četriem parametriem, un augstāko vērtējumu ir saņēmis Godmanis, otrajā vietā ierindojas Dombrovskis, bet trešajā – Repše. Kopvērtējumā mazākais ballu skaits bijis Andrim Šķēlem un Indulim Emsim. Trešais mazākais punktu skaits bijis Andrim Bērziņam un Valdim Birkavam.

Vistīrākā valoda bijusi Guntaram Krastam un Dombrovskim – viņu valodā krietni retāk nekā citu ekspremjeru teiktajā bija dzirdamu dažādi nevēlami aizguvumi. Turklāt ekspertu vērtējumā gramatiski vispareizākais valodas lietojums bijis tieši Dombrovskim. Valodas normas labi pārzinājuši arī Krasts un Godmanis, bet zemākais vērtējums šajā ziņā piešķirts Šķēlem un Emsim.

Godmanim piemitušas vislabākās oratora spējas. Labas oratora spējas bijušas arī Aigaram Kalvītim un Repšem. Tikmēr viszemāk novērtētas Emša oratora spējas.

Bijušo Latvijas premjeru runas ieradumi pētīti pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, un to darīja pieci latviešu valodas eksperti. Valodas pārzinātāji gan snieguši vērtējumu par atjaunotās Latvijas premjeru valodas kultūru, gan arī snieguši savus ieteikumus.

Izvērtējot bijušo premjeru valodas lietojumu, eksperti secinājuši, ka amatpersonu runā ir daudz iezīmju, kas raksturīgas lielai daļai valsts iedzīvotāju, bet ir arī katram savas valodas lietojuma iezīmes. Katram no bijušajiem premjeriem ir savas stiprās un vājās puses. Piemēram, topa līderim Godmanim eksperti iesaka elpošanas vingrinājumus, Dombrovskim ieteikts atcerēties principu «viena doma – viens teikums», bet Repšem ieteikts valodas krāšņumu pārnest arī uz mīmiku.

«Mūsu politiķu runa ir visas sabiedrības spogulis. Tipiskākās kļūdas – «ka» un «kad» jaukšana, nevēlami aizguvumi, piemēram, «runa iet»,» pētījuma prezentācijā pauda ekspertu grupas pārstāve Aiga Veckalne. Viņa aicināja atcerēties, ka «vārds ir ļoti spēcīgs ierocis».

Pēc ekspertu domām, ir jāatgādina cilvēkiem, ka mums ir sava valoda, kuru nevar atstāt aizmirstībā un nolaist. Sabiedrībā ir izplatīts «pofigisms» un valoda arī šajā kategorijā ietilpst, izteicās terminologs Juris Baldunčiks. Viņš norādīja, ka daudzās attīstītajās valstīts augstākās amatpersonas strādā ar savu valodu un viņu teiktajā netiek pieļautas valodas kļūdas.

Esot bijis grūti noteikt, kuri būs līderi, un bijis redzams, ka premjeri dalās – katram ir kādas spēcīgās vai vājās puses. Piemēram, premjeri, kas publikas priekšā mazāk runājuši, ir ar mazākām oratora prasmēm. Iespējams, tiem cilvēkiem, kas ir ap premjeriem, būtu jāpamana nepilnības valdības vadītāja valodā. Piemēram, Dombrovskim bijuši divi trīs vārdi, kuri bojājuši intervijas, tomēr šķiet, ka neviens uz to viņam nav norādījis, pauda Baldunčiks.

Valodas eksperti norāda, ka augstākajām amatpersonām ir raksturīgi veidot smagus un samocītus teikumus, kas beigās ir kā viens nebeidzams un bezformīgs teikums ar neskaitāmiem palīgteikumiem. Šādus teikumus noklausoties, vairs neesot skaidrs, kāds bija to sākums. Nereti valsts amatpersonu runā pieļautās valodas kļūdas tiekot tiražētas arī tālāk.

Lai izvairītos no kļūdām publiskajā runā, eksperti iesaka amatpersonām sarežģītu jautājumu izklāstā izmantot vienkāršu un saprotamu valodu un aizmirst par ļoti specifiskiem terminiem. Lai izkoptu savu valodu, tiek ieteikts daudz lasīt daiļliteratūru un kvalitatīvi rakstītus tekstus par visdažādākajām jomām. Savukārt situācijās, kad ir jāpavēsta kaut kas ne īpaši patīkams, neesot ieteicams ar runas melodiju pielabināties klausītājiem, bet gan attālināt runu no paša emocijām.

Šis ir jau trešais «Valodas policijas» pētījums par amatpersonu valodas lietošanu. 2013.gadā tika veikts pētījums par desmit 11.Saeimas deputātu valodas kultūru, bet 2014.gadā valodas eksperti aplūkoja, kā runā 14 lielāko pilsētu vadītāji.

Ref: 102.000.102.12529


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».