bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

NP: Latvijas valsts ceļi konkursā uzvar firma ar divas reizes dārgāku piedāvājumu nekā plānots tērēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms gadu mijas valsts uzņēmums Latvijas valsts ceļi nolēma, ka turpmākos trīs gadus ar ceļu tehnisko aprīkošanu nodarbosies SIA Reck. Tā piedāvātā līguma cena ir astoņi ar pusi miljonu eiro un tā divarpus reizes pārsniedz summu, kādu bija plānots šim pakalpojumam tērēt  jeb 3 600 000 eiro. Otru pretendentu, SIA Fima, kas piedāvāja daudz zemāku cenu, noraidīja, vēstīts raidījumā Nekā personīga.

Raidījumā noskaidrots, ka pretendentam esot trūkusi pieredze, lai gan tieši ar šīs firmas apakšuzņēmumu SIA Kemek Engeneering valsts ceļi bija sadarbojušies 12 gadus.

Vienlaikus minēts, ka Latvijas valsts ceļi nu jau 12 gadus ierīko satiksmes uzskaites punktus. Tie kontrolē, cik un kādas kravas mašīnas brauc pa ceļu, pāri braucošās mašīnas nosver.

Kopš 2005.gada konkursos par šo punktu ierīkošanu uzvarējis uzņēmums Kemek. Darbības joma ir ļoti specifiska un konkurentu nebija. 2016.gadā situācijā mainījās, kad Latvijas valsts ceļi izsludināja konkursu punkta aprīkošanai uz Tīnūžu šošejas, norāda raidījumā.

SIA Kemek Engeneering valdes priekšsēdētājs Elmārs Pētersons raidījumam komentē: «Bijām vienīgie, kas iesniedza piedāvājumu, bet saņēmām no Latvijas valsts ceļiem atteikumu atdzīt mūs par uzvarētājiem, ka it kā konkursa nolikums bija tāds, kas liedza konkursā piedalīties citām kompānijām. Viņu pašu uzrakstītā nolikuma dēļ? Jā, viņu pašu uzrakstītā nolikuma dēļ, tieši tā.»

Nekā personīga noskaidroja, ka tad uzņēmumā Kemek vērsās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķis, bijušais Kandavas domes priekšsēdētājs Rolands Bārenis. Viņš bija kļuvis par konkurējošās firmas SIA Reck konsultantu. Izteica pārliecību, ka bez Reck virsvadības firmai Kemek valsts pasūtījumos neveikšoties.

Pētersons paudis neizpratni: «Ko viņš gribēja? Viņš gribēja uzzināt sīkāk, ar ko mēs nodarbojamies, informēja, ka tas, ar ko mēs nodarbojamies, interesēja viņu un lika saprast, ka, lai cik ilgi mēs piedalītos konkursā, konkursi tiks noraidīti un konkursā uzvarēs tikai SIA Reck.»

Uzņēmums Reck raidījumam Nekā personīga atzīst, ka pie viņiem Bārenis strādā, viņš arī esot runājis ar konkurentiem no Kemek, tomēr neesot apgalvojis, kas konkursā uzvarēs.

SIA Reck pārstāve Iveta Dzērve raidījumam atbildējusi rakstiski: «Rolands Bārenis ir Reck projektu vadītājs. Kemek ir viens no daudziem apakšuzņēmējiem, kurš savulaik piedāvājis Reck savu sadarbību dažādu projektu ietvaros. Kā jau jebkura apakšuzņēmēja piedāvājumi, arī Kemek piedāvājumi katru reizi tiek izvērtēti, ņemot vērā cenas un kvalitātes attiecības.»

Uzņēmums Kemek sadarbībai piekritis. Reck par pamatu savam konkursa pieteikumam ņēmis Kemek 38 000 eiro vērto piedāvājumu, palielinājis to par 3 000 eiro un konkursu par Tīnūžu punkta aprīkojumu uzvarējis.

Pētersons arī bildis, ka SIA Reck uzvarēja konkursā par cenu, kas bija lielāka par cenu, ko piedāvājis viņa pārstāvētais uzņēmums.

Pērnā gada sākumā Latvijas valsts ceļi izsludināja konkursu par visu Latvijas autoceļu elektrifikāciju. Prasīja ierīkot ne tikai automašīnu svēršanas un uzskaites punktus, bet arī luksoforus, apgaismojuma stabus, meteostacijas, ātruma indikatorus un citas iekārtas. Šajā konkursā Kemek nolēma ar Reck vairs nesadarboties, bet startēt kā Lietuvas uzņēmuma Fima apakšuzņēmums. Fimas piedāvātā cena bija 3 380 700  eiro, kas ir par 220 000 mazāk, nekā Latvijas valsts ceļi šim iepirkumam bija plānojuši (3 600 000 eiro). Tomēr valsts ceļi Fimu no dalības konkursā izslēdza.

Pētersons raidījumam Nekā personīga stāstījis arī to, ka rezultātā SIA Fima tika diskvalificēta dēļ pieredzes, kas trūkst tieši kompānijai Kemek Engeneering. Pretenzijas vērstas attiecībā uz uzstādītām iekārtām, kā arī pieredzi darbam ar uzstādītām iekārtām«Kaut gan tādas iekārtās jau 20 gadus mēs Latvijas valsts ceļiem esam uzstādījuši,» neizpratnē Pētersons.

No konkursa komisijas sēžu protokoliem Nekā personīga atklāj, ka Kemek neesot varējis uzrādīt pieredzi darbam ar specifiskām svēršanas iekārtām. Kemek apgalvo, ka Latvijā tādu iekārtu nemaz neesot un nolikums ļaujot uzrādīt analoģiskas ierīces.

Jānorāda, ka komisija par uzvarētāju šajā konkursā atzina SIA Reck. Tā piedāvātā cena sākotnēji bija deviņi miljoni, bet komisija secināja, ka firma kļūdījusies aprēķinos un ļāva Reck samazināt cenu līdz astoņarpus miljoniem (8 529 380 eiro).

Derējusi arī Reck uzrādītā pieredze – uzstādītie svari robežpunktos. Komisiju nav mulsinājis tas, ka šo svaru uzstādītājs ir Kemek, kurš pieredzes trūkuma dēļ diskvalificēts. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem komisijas lēmumu apstiprināja Latvijas valsts ceļu valdes loceklis Edgars Strods.

VAS Latvijas valsts ceļi valdes loceklis Stords komentē: «Rezultāts ir paziņots, bet viņš ir apstrīdēts.»
NP: «Bet kādēļ jūs paziņojāt šādu rezultātu?»
Strods: «Tāpēc, ka iepirkumu komisija izvēlēja pretendentus un lētākais pretendents neatbilda kvalifikācijas prasībām.»
NP: «Lētākais pretendents gan saka, ka tieši otrs nav atbildis kvalifikācijas prasībām, jo viņam ir lielākā pieredze, 20 gadu pieredze šādos iepirkumos esot.»
Strods: «Nu tas jājautā iepirkumu komisijai, kāpēc viņi tā izvērtēja.»
NP: «Vai nemulsināja iepirkumu komisiju un Jūs, kā gala parakstītāju, tas, ka ir par pieciem miljoniem dārgāks, nekā budžetā paredzēts finansējums?»
Strods: «Protams, šis skaitlis ir diezgan ievērojams. Ja es nemaldos, tad ir tā, ka tika izvērtētas arī šīs otras cenas, tika pieaicināti eksperti, kas konstatēja, ka cenas ir atbilstošas tirgus situācijai.»

Situācija, ka pretendents iesniedz piedāvājumu, kura cena divarpus reizes pārsniedz plānoto, ir ārkārtēja un nav bieži sastopama iepirkumos, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.

Gaile raidījumam atzīmē, ka pasūtītājam tas varētu būt ļoti būtisks iemesls iepirkuma pārtraukšanai.

Tomēr Latvijas valsts ceļi izvēlējās nevis iepirkumu pārtraukt, bet algot ekspertu. Tika piesaistīts Rīgas domes uzņēmuma Rīgas gaisma speciālists Edmunds Krēsle. Viņš divu nedēļu laikā sagatavojis analīzi, ka Reck iesniegtais astoņarpus miljonu eiro vērtais piedāvājums atbilst tirgus situācijai.

Vienlaikus izrādījies, ka Reck apakšuzņēmējam SIA Interum Technologies ir nodokļu parāds, kas liedz saņemt valsts pasūtījumu. Arī šis apstāklis Latvijas valsts ceļiem nebija šķērslis vienoties ar Reck. Tam ļāva apakšuzņēmēju nomainīt.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, runājot par to, kā viņš vērtē šādu rezultātu, min: «Nu, ieplānotā budžeta ietvaros tam būtu jābūt. Tiešām neesmu lietas kursā par to, ka būtu dārgāks.»

Savukārt Lietuvas uzņēmums Fima uzskata, ka Latvijas valsts ceļi rīkojušies diskriminējoši un iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Jānorāda, ka kamēr tas nav izskatīts, iepirkums ir apturēts.

SIA Fima tehniskais direktors Aleksandrs Grebežs Nekā personīga teicis: «Esam iesnieguši sūdzību tāpēc, ka uzskatām, ka mūs diskvalificēja konkursā nepamatoti un uzskatām, ka mūsu pieredze ir pierādīta.»

Nekā personīga arī noskaidrojis, ka uzņēmums Reck ir īsts valsts konkursu veiksmes stāsts. Pirms pusotra gada tam izdevies uzvarēt CSDD konkursā par radaru uzstādīšanu ar piedāvājumu, kas bija par trim miljoniem dārgāks, nekā otram pretendentam.

Ar policiju Reck ir 600 000 eiro  līgums par radaru datu pārraidi. Uzņēmums par divarpus miljoniem uzstādīs elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas. Reck ir arī viena no trim firmām apvienībā, kas uzvarējusi 110 miljonu sarunu procedūrā par Kurzemes loka elektropārvades līniju pārbūvi. Paredzēts, ka šajā iepirkumā luksoforus uz ceļiem uzstādīs Reck apakšuzņēmums Moduls Interjers.

Pēc Nekā personīga intereses Satiksmes ministrija piektdien, 5.janvārī, izplatījusi paziņojumu, ka 8,5 miljoni ir Latvijas valsts ceļu konkursā akceptētā paredzētā maksimālā cena, kas varot arī samazināties.

Ref: 225.000.103.2031


Pievienot komentāru

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Jaunākie komentāri