bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

NP: Latvijas valsts ceļi konkursā uzvar firma ar divas reizes dārgāku piedāvājumu nekā plānots tērēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirms gadu mijas valsts uzņēmums Latvijas valsts ceļi nolēma, ka turpmākos trīs gadus ar ceļu tehnisko aprīkošanu nodarbosies SIA Reck. Tā piedāvātā līguma cena ir astoņi ar pusi miljonu eiro un tā divarpus reizes pārsniedz summu, kādu bija plānots šim pakalpojumam tērēt  jeb 3 600 000 eiro. Otru pretendentu, SIA Fima, kas piedāvāja daudz zemāku cenu, noraidīja, vēstīts raidījumā Nekā personīga.

Raidījumā noskaidrots, ka pretendentam esot trūkusi pieredze, lai gan tieši ar šīs firmas apakšuzņēmumu SIA Kemek Engeneering valsts ceļi bija sadarbojušies 12 gadus.

Vienlaikus minēts, ka Latvijas valsts ceļi nu jau 12 gadus ierīko satiksmes uzskaites punktus. Tie kontrolē, cik un kādas kravas mašīnas brauc pa ceļu, pāri braucošās mašīnas nosver.

Kopš 2005.gada konkursos par šo punktu ierīkošanu uzvarējis uzņēmums Kemek. Darbības joma ir ļoti specifiska un konkurentu nebija. 2016.gadā situācijā mainījās, kad Latvijas valsts ceļi izsludināja konkursu punkta aprīkošanai uz Tīnūžu šošejas, norāda raidījumā.

SIA Kemek Engeneering valdes priekšsēdētājs Elmārs Pētersons raidījumam komentē: «Bijām vienīgie, kas iesniedza piedāvājumu, bet saņēmām no Latvijas valsts ceļiem atteikumu atdzīt mūs par uzvarētājiem, ka it kā konkursa nolikums bija tāds, kas liedza konkursā piedalīties citām kompānijām. Viņu pašu uzrakstītā nolikuma dēļ? Jā, viņu pašu uzrakstītā nolikuma dēļ, tieši tā.»

Nekā personīga noskaidroja, ka tad uzņēmumā Kemek vērsās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķis, bijušais Kandavas domes priekšsēdētājs Rolands Bārenis. Viņš bija kļuvis par konkurējošās firmas SIA Reck konsultantu. Izteica pārliecību, ka bez Reck virsvadības firmai Kemek valsts pasūtījumos neveikšoties.

Pētersons paudis neizpratni: «Ko viņš gribēja? Viņš gribēja uzzināt sīkāk, ar ko mēs nodarbojamies, informēja, ka tas, ar ko mēs nodarbojamies, interesēja viņu un lika saprast, ka, lai cik ilgi mēs piedalītos konkursā, konkursi tiks noraidīti un konkursā uzvarēs tikai SIA Reck.»

Uzņēmums Reck raidījumam Nekā personīga atzīst, ka pie viņiem Bārenis strādā, viņš arī esot runājis ar konkurentiem no Kemek, tomēr neesot apgalvojis, kas konkursā uzvarēs.

SIA Reck pārstāve Iveta Dzērve raidījumam atbildējusi rakstiski: «Rolands Bārenis ir Reck projektu vadītājs. Kemek ir viens no daudziem apakšuzņēmējiem, kurš savulaik piedāvājis Reck savu sadarbību dažādu projektu ietvaros. Kā jau jebkura apakšuzņēmēja piedāvājumi, arī Kemek piedāvājumi katru reizi tiek izvērtēti, ņemot vērā cenas un kvalitātes attiecības.»

Uzņēmums Kemek sadarbībai piekritis. Reck par pamatu savam konkursa pieteikumam ņēmis Kemek 38 000 eiro vērto piedāvājumu, palielinājis to par 3 000 eiro un konkursu par Tīnūžu punkta aprīkojumu uzvarējis.

Pētersons arī bildis, ka SIA Reck uzvarēja konkursā par cenu, kas bija lielāka par cenu, ko piedāvājis viņa pārstāvētais uzņēmums.

Pērnā gada sākumā Latvijas valsts ceļi izsludināja konkursu par visu Latvijas autoceļu elektrifikāciju. Prasīja ierīkot ne tikai automašīnu svēršanas un uzskaites punktus, bet arī luksoforus, apgaismojuma stabus, meteostacijas, ātruma indikatorus un citas iekārtas. Šajā konkursā Kemek nolēma ar Reck vairs nesadarboties, bet startēt kā Lietuvas uzņēmuma Fima apakšuzņēmums. Fimas piedāvātā cena bija 3 380 700  eiro, kas ir par 220 000 mazāk, nekā Latvijas valsts ceļi šim iepirkumam bija plānojuši (3 600 000 eiro). Tomēr valsts ceļi Fimu no dalības konkursā izslēdza.

Pētersons raidījumam Nekā personīga stāstījis arī to, ka rezultātā SIA Fima tika diskvalificēta dēļ pieredzes, kas trūkst tieši kompānijai Kemek Engeneering. Pretenzijas vērstas attiecībā uz uzstādītām iekārtām, kā arī pieredzi darbam ar uzstādītām iekārtām«Kaut gan tādas iekārtās jau 20 gadus mēs Latvijas valsts ceļiem esam uzstādījuši,» neizpratnē Pētersons.

No konkursa komisijas sēžu protokoliem Nekā personīga atklāj, ka Kemek neesot varējis uzrādīt pieredzi darbam ar specifiskām svēršanas iekārtām. Kemek apgalvo, ka Latvijā tādu iekārtu nemaz neesot un nolikums ļaujot uzrādīt analoģiskas ierīces.

Jānorāda, ka komisija par uzvarētāju šajā konkursā atzina SIA Reck. Tā piedāvātā cena sākotnēji bija deviņi miljoni, bet komisija secināja, ka firma kļūdījusies aprēķinos un ļāva Reck samazināt cenu līdz astoņarpus miljoniem (8 529 380 eiro).

Derējusi arī Reck uzrādītā pieredze – uzstādītie svari robežpunktos. Komisiju nav mulsinājis tas, ka šo svaru uzstādītājs ir Kemek, kurš pieredzes trūkuma dēļ diskvalificēts. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem komisijas lēmumu apstiprināja Latvijas valsts ceļu valdes loceklis Edgars Strods.

VAS Latvijas valsts ceļi valdes loceklis Stords komentē: «Rezultāts ir paziņots, bet viņš ir apstrīdēts.»
NP: «Bet kādēļ jūs paziņojāt šādu rezultātu?»
Strods: «Tāpēc, ka iepirkumu komisija izvēlēja pretendentus un lētākais pretendents neatbilda kvalifikācijas prasībām.»
NP: «Lētākais pretendents gan saka, ka tieši otrs nav atbildis kvalifikācijas prasībām, jo viņam ir lielākā pieredze, 20 gadu pieredze šādos iepirkumos esot.»
Strods: «Nu tas jājautā iepirkumu komisijai, kāpēc viņi tā izvērtēja.»
NP: «Vai nemulsināja iepirkumu komisiju un Jūs, kā gala parakstītāju, tas, ka ir par pieciem miljoniem dārgāks, nekā budžetā paredzēts finansējums?»
Strods: «Protams, šis skaitlis ir diezgan ievērojams. Ja es nemaldos, tad ir tā, ka tika izvērtētas arī šīs otras cenas, tika pieaicināti eksperti, kas konstatēja, ka cenas ir atbilstošas tirgus situācijai.»

Situācija, ka pretendents iesniedz piedāvājumu, kura cena divarpus reizes pārsniedz plānoto, ir ārkārtēja un nav bieži sastopama iepirkumos, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.

Gaile raidījumam atzīmē, ka pasūtītājam tas varētu būt ļoti būtisks iemesls iepirkuma pārtraukšanai.

Tomēr Latvijas valsts ceļi izvēlējās nevis iepirkumu pārtraukt, bet algot ekspertu. Tika piesaistīts Rīgas domes uzņēmuma Rīgas gaisma speciālists Edmunds Krēsle. Viņš divu nedēļu laikā sagatavojis analīzi, ka Reck iesniegtais astoņarpus miljonu eiro vērtais piedāvājums atbilst tirgus situācijai.

Vienlaikus izrādījies, ka Reck apakšuzņēmējam SIA Interum Technologies ir nodokļu parāds, kas liedz saņemt valsts pasūtījumu. Arī šis apstāklis Latvijas valsts ceļiem nebija šķērslis vienoties ar Reck. Tam ļāva apakšuzņēmēju nomainīt.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, runājot par to, kā viņš vērtē šādu rezultātu, min: «Nu, ieplānotā budžeta ietvaros tam būtu jābūt. Tiešām neesmu lietas kursā par to, ka būtu dārgāks.»

Savukārt Lietuvas uzņēmums Fima uzskata, ka Latvijas valsts ceļi rīkojušies diskriminējoši un iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Jānorāda, ka kamēr tas nav izskatīts, iepirkums ir apturēts.

SIA Fima tehniskais direktors Aleksandrs Grebežs Nekā personīga teicis: «Esam iesnieguši sūdzību tāpēc, ka uzskatām, ka mūs diskvalificēja konkursā nepamatoti un uzskatām, ka mūsu pieredze ir pierādīta.»

Nekā personīga arī noskaidrojis, ka uzņēmums Reck ir īsts valsts konkursu veiksmes stāsts. Pirms pusotra gada tam izdevies uzvarēt CSDD konkursā par radaru uzstādīšanu ar piedāvājumu, kas bija par trim miljoniem dārgāks, nekā otram pretendentam.

Ar policiju Reck ir 600 000 eiro  līgums par radaru datu pārraidi. Uzņēmums par divarpus miljoniem uzstādīs elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas. Reck ir arī viena no trim firmām apvienībā, kas uzvarējusi 110 miljonu sarunu procedūrā par Kurzemes loka elektropārvades līniju pārbūvi. Paredzēts, ka šajā iepirkumā luksoforus uz ceļiem uzstādīs Reck apakšuzņēmums Moduls Interjers.

Pēc Nekā personīga intereses Satiksmes ministrija piektdien, 5.janvārī, izplatījusi paziņojumu, ka 8,5 miljoni ir Latvijas valsts ceļu konkursā akceptētā paredzētā maksimālā cena, kas varot arī samazināties.

Ref: 225.000.103.2031


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.