bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.08.2017 | Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs
LatviaLatvija

NVA direktore: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinās visos reģionos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šī gada maijā ir pazeminājies līdz zemākajam kopš 2009.gada rādītājam un maija beigās bija 7,4%, vēsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Mēneša laikā reģistrētā bezdarba līmenis valstī ir pazeminājies par 0,4% punktiem, savukārt NVA uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 3 266 bezdarbniekiem. Uz jūnija sākumu NVA bija reģistrēti 68 439 bezdarbnieki. Samazinās arī bezdarbnieka statusu ieguvušo cilvēku skaits, ja salīdzinām šī gada datus ar iepriekšējo gadu, jāsecina, ka šī gada piecos mēnešos bezdarbnieka statusu bija ieguvuši 36 582 personas, un tas ir par 6 212 jeb 15% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, norāda Simsone.

Bezdarbs samazinās visos valsts reģionos. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis šī gada maija beigās bija Rīgas reģionā – 4,7%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,1%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija 8,4 %, Vidzemē – 8,0% un Zemgalē – 7,0%. Valsts lielāko pilsētu vidu viszemākais reģistrētais bezdarbs ir Rīgā un Valmierā, abās pilsētās tas ir pazeminājies līdz 4,4%.

Noturīga bezdarba samazināšanās visos valsts reģionos vērojama arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu: gada laikā visbūtiskāk bezdarba līmenis samazinājies Kurzemē – par 2% punktiem un Zemgalē un Latgalē – par 1,2% punktiem.

Visos valsts reģionos pieaug darba devēju NVA reģistrēto vakanču skaits. Šogad piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, NVA reģistrēto vakanču skaits ir pieaudzis par 17%. Vakanču skaita pieaugums daļēji saistīts arī ar izmaiņām likumdošanā, jo tagad valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA. Šī gada jūnija sākumā NVA datu bāzē bija 8810 aktuālās brīvās darba vietas. Reģistrētā bezdarba līmeņa pazemināšanos vasarā tradicionāli ietekmē arī sezonas darba piedāvājumi. Maija beigās NVA datu bāzē bija 394 aktuālās vakances, ko darba devēji bija atzīmējuši kā sezonas darbus, savukārt 860 brīvās darba vietas bija piedāvātas uz noteiktu laiku.

«NVA regulāri veic darba devēju aptaujas un veido darba tirgus īstermiņa prognozes. Arī šopavasar tika veikta darba devēju aptauja, tās rezultāti ir cerīgi: ja 2016.gadu vairums darba devēju bija vērtējuši kā visai sarežģītu un uzņēmējdarbībai nedraudzīgu, tad 2017.gadu viņi vērtē optimistiskāk un prognozē zināmu pieprasījuma stabilitāti vai pat pieaugumu. NVA veiktās darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 2017.gadā jaunas darba vietas varētu izveidot 11% no visiem Latvijas darba devējiem. Kopumā Latvijā 2017.gada laikā tiek plānots izveidot vairāk nekā 8 tūkstošus jaunu darba vietu,» situāciju komentē  Simsone.

Tāpat viņa norāda, lai bezdarbnieki un darba meklētāji varētu pēc iespējas ātrāk atrast darbu, liela nozīme ir tam, lai informācija par darba piedāvājumiem būtu viegli pieejama. «Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī, gan pavasaros un rudeņos rīkotajos vakanču gadatirgos, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā, kas bez maksas ir pieejams visiem interesentiem.»

Maijā pastāvīgā darbā iekārtojās 4 919 NVA reģistrētie bezdarbnieki, savukārt šī gada piecos mēnešos darbā bija iekārtojušies 27 977 NVA reģistrētie bezdarbnieki. «Atgādināšu, ka 2016.gada laikā darba tirgū bija iekļāvušies 72 286 bezdarbnieki, no kuriem 20 857 bija atraduši pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas,» uzsver Simsone.

Tāpat NVA direktore uzsver, lai veicinātu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, liela nozīme ir NVA īstenotajai profilēšanas metodei un individuālajai pieejai katram klientam, izzinot katra bezdarbnieka individuālās vajadzības, izstrādājot individuālo darba meklēšanas plānu un piedāvājot tieši viņam nepieciešamos NVA atbalsta pasākumus un pakalpojumus, kas sekmē konkurētspēju darba tirgū un pastāvīga darba atrašanu.

«Mūsu prioritārie virzieni – ilgstošā bezdarba mazināšana, jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšana, atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti un cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Statistikas dati rāda, ka gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 13%, jauniešu bezdarbnieku skaits – par 21%, bezdarbnieku skaits vecumā virs 50 gadiem – par 11%. Mazāks samazinājums vērojams NVA reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitā – 3%, taču tas skaidrojams gan ar to, ka valstī kopumā pieaug personu ar invaliditāti skaits, gan arī ar to, ka NVA ir būtiski aktivizējusi sadarbību ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, lai pēc iespējas vairāki darba meklētāji ar invaliditāti varētu saņemt NVA atbalstu,» norāda Simsone.

Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars NVA reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ir 31%. Simsone atzīmē, ka Latvijā  šobrīd ir mazāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. I

«lgstošie bezdarbnieki pārsvarā ir zemākas kvalifikācijas profesiju pārstāvji, visvairāk viņu vidū ir bijušie palīgstrādnieki, sētnieki, apkopēji, arī apsargi un veikala pārdevēji. Vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem, un viņu kādreiz iegūtā kvalifikācija bieži vien vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Mēs piedāvājam iespēju pārkvalificēties vai pilnveidot profesionālās prasmes,» stāsta NVA direktore.

Viņa norada, ka ilgstošais bezdarbs rada daudz psiholoģiska rakstura problēmu: zūd motivācija strādāt, daudzi kļūst nomākti un vairs nevēlas atsākt darba dzīvi, parādās atkarības problēmas. «Lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem pārvarēt bezdarba radītās problēmas un motivētu atgriezties darba tirgū, NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas piedāvā atbalsta pasākumu kompleksu tieši šai mērķa grupai, ietverot, gan motivācijas veicināšanas pasākumus un speciālistu konsultācijas individuālo sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanā, gan veselības pārbaudes un ārstēšanos no atkarībām, gan apmācības iespējas un tradicionālos nodarbinātības pasākumus – darbu uz noteiktu laiku subsidētajās darba vietās.»

Simsone uzsver, ka šobrīd īpašu uzmanība tiek pievērsta cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. «Šai darba ņēmēju mērķa grupai mūsu atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo mainīgajā darba tirgū, kas ļoti strauji attīstās, un daudzas profesijas izzūd, bet to vietā rodas jaunas, kādreiz iegūtās profesionālās zināšanas kļūst neaktuālas, un kādreiz labu izglītību ieguvis speciālists var kļūt par bezdarbnieku. Tā NVA uzskaitē kā bezdarbnieki nonāk, piemēram, inženieri vai ekonomisti vecumā virs 50 gadiem, kuru kādreiz iegūtās zināšanas vairs nav aktuālas darba tirgū.»

NVA šobrīd strādā pie jauna ESF projekta Atbalsts ilgākam darba mūžam, kas tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). Projekts paredz veikt darba vides un cilvēkresursu iespēju izvērtējumu darbavietās, nosakot darba organizācijas piemērotību gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai. Gados vecākiem darba ņēmējiem tiks piedāvātas iespējas apgūt papildu prasmes darba turpināšanai esošajā vai citā amatā, kas būtu piemērots nodarbinātā veselības stāvoklim. Projekts paredz arī veselības uzlabošanas aktivitātes, plānoti pasākumi sabiedrības un darba devēju izpratnes veidošanai par nodarbināto vecumā virs 50 gadiem potenciālu un iespējām.

Tāpat Simsone norāda, ka kopumā darba tirgus rādītāji Latvijā ir līdzīgi vidējai situācijai Eiropas Savienībā (ES). «Bezdarba mazināšanā Latvija, tāpat kā citas ES valstis, nodrošina visus pakalpojumus, kas noteikti kā prioritārie -ilgstošā bezdarba samazināšana, jauniešu nodarbinātības veicināšana, atbalsts darba ņēmējiem vecumā virs 50 gadiem, informācijas par brīvajām darba vietām un nodarbinātības iespējām nodrošināšana, un, protams, sadarbības ar darba devējiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām attīstīšana un pilnveidošana.»

Ref:224.000.103.1452


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.