bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 23.06.2017 | Vārda dienas: Līga
LatviaLatvija

NVA direktore: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinās visos reģionos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šī gada maijā ir pazeminājies līdz zemākajam kopš 2009.gada rādītājam un maija beigās bija 7,4%, vēsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Mēneša laikā reģistrētā bezdarba līmenis valstī ir pazeminājies par 0,4% punktiem, savukārt NVA uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 3 266 bezdarbniekiem. Uz jūnija sākumu NVA bija reģistrēti 68 439 bezdarbnieki. Samazinās arī bezdarbnieka statusu ieguvušo cilvēku skaits, ja salīdzinām šī gada datus ar iepriekšējo gadu, jāsecina, ka šī gada piecos mēnešos bezdarbnieka statusu bija ieguvuši 36 582 personas, un tas ir par 6 212 jeb 15% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, norāda Simsone.

Bezdarbs samazinās visos valsts reģionos. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis šī gada maija beigās bija Rīgas reģionā – 4,7%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,1%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija 8,4 %, Vidzemē – 8,0% un Zemgalē – 7,0%. Valsts lielāko pilsētu vidu viszemākais reģistrētais bezdarbs ir Rīgā un Valmierā, abās pilsētās tas ir pazeminājies līdz 4,4%.

Noturīga bezdarba samazināšanās visos valsts reģionos vērojama arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu: gada laikā visbūtiskāk bezdarba līmenis samazinājies Kurzemē – par 2% punktiem un Zemgalē un Latgalē – par 1,2% punktiem.

Visos valsts reģionos pieaug darba devēju NVA reģistrēto vakanču skaits. Šogad piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, NVA reģistrēto vakanču skaits ir pieaudzis par 17%. Vakanču skaita pieaugums daļēji saistīts arī ar izmaiņām likumdošanā, jo tagad valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA. Šī gada jūnija sākumā NVA datu bāzē bija 8810 aktuālās brīvās darba vietas. Reģistrētā bezdarba līmeņa pazemināšanos vasarā tradicionāli ietekmē arī sezonas darba piedāvājumi. Maija beigās NVA datu bāzē bija 394 aktuālās vakances, ko darba devēji bija atzīmējuši kā sezonas darbus, savukārt 860 brīvās darba vietas bija piedāvātas uz noteiktu laiku.

«NVA regulāri veic darba devēju aptaujas un veido darba tirgus īstermiņa prognozes. Arī šopavasar tika veikta darba devēju aptauja, tās rezultāti ir cerīgi: ja 2016.gadu vairums darba devēju bija vērtējuši kā visai sarežģītu un uzņēmējdarbībai nedraudzīgu, tad 2017.gadu viņi vērtē optimistiskāk un prognozē zināmu pieprasījuma stabilitāti vai pat pieaugumu. NVA veiktās darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 2017.gadā jaunas darba vietas varētu izveidot 11% no visiem Latvijas darba devējiem. Kopumā Latvijā 2017.gada laikā tiek plānots izveidot vairāk nekā 8 tūkstošus jaunu darba vietu,» situāciju komentē  Simsone.

Tāpat viņa norāda, lai bezdarbnieki un darba meklētāji varētu pēc iespējas ātrāk atrast darbu, liela nozīme ir tam, lai informācija par darba piedāvājumiem būtu viegli pieejama. «Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī, gan pavasaros un rudeņos rīkotajos vakanču gadatirgos, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā, kas bez maksas ir pieejams visiem interesentiem.»

Maijā pastāvīgā darbā iekārtojās 4 919 NVA reģistrētie bezdarbnieki, savukārt šī gada piecos mēnešos darbā bija iekārtojušies 27 977 NVA reģistrētie bezdarbnieki. «Atgādināšu, ka 2016.gada laikā darba tirgū bija iekļāvušies 72 286 bezdarbnieki, no kuriem 20 857 bija atraduši pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas,» uzsver Simsone.

Tāpat NVA direktore uzsver, lai veicinātu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, liela nozīme ir NVA īstenotajai profilēšanas metodei un individuālajai pieejai katram klientam, izzinot katra bezdarbnieka individuālās vajadzības, izstrādājot individuālo darba meklēšanas plānu un piedāvājot tieši viņam nepieciešamos NVA atbalsta pasākumus un pakalpojumus, kas sekmē konkurētspēju darba tirgū un pastāvīga darba atrašanu.

«Mūsu prioritārie virzieni – ilgstošā bezdarba mazināšana, jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšana, atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti un cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Statistikas dati rāda, ka gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 13%, jauniešu bezdarbnieku skaits – par 21%, bezdarbnieku skaits vecumā virs 50 gadiem – par 11%. Mazāks samazinājums vērojams NVA reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitā – 3%, taču tas skaidrojams gan ar to, ka valstī kopumā pieaug personu ar invaliditāti skaits, gan arī ar to, ka NVA ir būtiski aktivizējusi sadarbību ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, lai pēc iespējas vairāki darba meklētāji ar invaliditāti varētu saņemt NVA atbalstu,» norāda Simsone.

Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars NVA reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ir 31%. Simsone atzīmē, ka Latvijā  šobrīd ir mazāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. I

«lgstošie bezdarbnieki pārsvarā ir zemākas kvalifikācijas profesiju pārstāvji, visvairāk viņu vidū ir bijušie palīgstrādnieki, sētnieki, apkopēji, arī apsargi un veikala pārdevēji. Vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem, un viņu kādreiz iegūtā kvalifikācija bieži vien vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Mēs piedāvājam iespēju pārkvalificēties vai pilnveidot profesionālās prasmes,» stāsta NVA direktore.

Viņa norada, ka ilgstošais bezdarbs rada daudz psiholoģiska rakstura problēmu: zūd motivācija strādāt, daudzi kļūst nomākti un vairs nevēlas atsākt darba dzīvi, parādās atkarības problēmas. «Lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem pārvarēt bezdarba radītās problēmas un motivētu atgriezties darba tirgū, NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas piedāvā atbalsta pasākumu kompleksu tieši šai mērķa grupai, ietverot, gan motivācijas veicināšanas pasākumus un speciālistu konsultācijas individuālo sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanā, gan veselības pārbaudes un ārstēšanos no atkarībām, gan apmācības iespējas un tradicionālos nodarbinātības pasākumus – darbu uz noteiktu laiku subsidētajās darba vietās.»

Simsone uzsver, ka šobrīd īpašu uzmanība tiek pievērsta cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. «Šai darba ņēmēju mērķa grupai mūsu atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo mainīgajā darba tirgū, kas ļoti strauji attīstās, un daudzas profesijas izzūd, bet to vietā rodas jaunas, kādreiz iegūtās profesionālās zināšanas kļūst neaktuālas, un kādreiz labu izglītību ieguvis speciālists var kļūt par bezdarbnieku. Tā NVA uzskaitē kā bezdarbnieki nonāk, piemēram, inženieri vai ekonomisti vecumā virs 50 gadiem, kuru kādreiz iegūtās zināšanas vairs nav aktuālas darba tirgū.»

NVA šobrīd strādā pie jauna ESF projekta Atbalsts ilgākam darba mūžam, kas tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). Projekts paredz veikt darba vides un cilvēkresursu iespēju izvērtējumu darbavietās, nosakot darba organizācijas piemērotību gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai. Gados vecākiem darba ņēmējiem tiks piedāvātas iespējas apgūt papildu prasmes darba turpināšanai esošajā vai citā amatā, kas būtu piemērots nodarbinātā veselības stāvoklim. Projekts paredz arī veselības uzlabošanas aktivitātes, plānoti pasākumi sabiedrības un darba devēju izpratnes veidošanai par nodarbināto vecumā virs 50 gadiem potenciālu un iespējām.

Tāpat Simsone norāda, ka kopumā darba tirgus rādītāji Latvijā ir līdzīgi vidējai situācijai Eiropas Savienībā (ES). «Bezdarba mazināšanā Latvija, tāpat kā citas ES valstis, nodrošina visus pakalpojumus, kas noteikti kā prioritārie -ilgstošā bezdarba samazināšana, jauniešu nodarbinātības veicināšana, atbalsts darba ņēmējiem vecumā virs 50 gadiem, informācijas par brīvajām darba vietām un nodarbinātības iespējām nodrošināšana, un, protams, sadarbības ar darba devējiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām attīstīšana un pilnveidošana.»

Ref:224.000.103.1452


Pievienot komentāru

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Latvijas uzņēmēji e-komercijas iespējas izmanto biznesa attīstībai

E-komercijas apmēriem pieaugot visā pasaulē, arī Latvijas uzņēmēji to arvien vairāk izmanto sava biznesa attīstībā, tostarp preču un pakalpojumu eksportam. Kā atzīmē sūtījumu pārvadātājs DPD Latvija, tiešsaistes tirdzniecības ietekmē uz ārvalstīm nosūtīto paku skaits pērn kāpis par 22%.

Latvijā vēlas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību; Vējonis aicina piešķirt tiesības tautai

Saeimas Juridiskā komisija, skatot ierosinājumus izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā, nolēma darba grupas izstrādātos priekšlikumus nodot izvērtēšanai Saeimas frakcijās.