bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

OECD: Latvijai jāpārskata izglītības iestāžu un to darbinieku skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vidējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem.

Kā norādīja OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers, Latvijā skolēnu skaits ir krities daudz krasāk, nekā samazinājies skolotāju skaits. Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijas izdevumi izglītībai un finansējums katram skolēnam visos izglītības līmeņos ir zemāks nekā daudzās OECD valstīs. Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būs nesen sāktās vispārējās un augstākās izglītības finansēšanas reformas, un šajā jomā būs jāpieņem skaidri finansiāli lēmumi. Šleihers gan norādīja, ka lielāka nauda negarantē labākus rezultātus.

Šleihers stāstīja, ka arī Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, skolotāju algas ir ļoti zemas. OECD eksperti norāda, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana līdz nacionāli konkurējošam līmenim uzlabos situāciju personāla atlases jomā, tomēr tas liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu. Šleihers gan atzīmēja, ka ne visas valstis tiecas samazināt skolēnu skaitu klasē. Tā vietā šīs valstis gādā par to, lai skolotājam būtu vairāk laika savu prasmju attīstīšanai. Viņš norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka skolotāji ir laimīgāki, ja ir mazas klases. Skolotāju apmierinātība ar darbu pieaug, ja viņiem ir iespēja savā starpā sadarboties, tomēr Latvijā sadarbība starp skolotājiem mācību procesā nav ļoti izplatīta.

Tāpat Šleihers stāstīja, ka Latvijā pedagogu atalgojums ir salīdzinoši konstants un nav atkarīgs no sasniegumiem. Tas savukārt neveicina skolotāju motivāciju uzrādīt labākus rezultātus.

OECD iesaka Latvijai arī nodrošināt visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma. Pētījumā secināts, ka pilsētās skolēnu sniegums mācībās ir daudz labāks nekā laukos. Šī atšķirība ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Tāpat Latvijai būtu jāuzlabo izglītības informācijas sistēma un stratēģiskāk jāizmanto dati, lai padarītu savu reformu dienas kārtību par prioritāti. Tiek norādīts, ka pēdējos gados profesionālā un augstākā izglītība ir daudz ieguvusi no vairākiem būtiskiem pētījuma pārskatiem, kas kalpojuši par izglītības sistēmas reformu katalizatoru. Šādi centieni būtu jāveic arī citos izglītības sistēmas līmeņos. Skolām nāktu par labu nostiprināt pedagogu pašvērtēšanu un atestāciju.

Šleihers akcentēja arī Latvijas izglītības sistēmas labās puses. Viņš norādīja, ka Latvijai pēdējos gados ir izdevies samazināt no skolas aizgājušo skaitu, kā arī kopumā Latvijai ar maziem resursiem ir izdevies daudz panākt. Tāpat kopš 2000.gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski uzlabojies un Latvijas skolēnu sniegums ir bijis līdzīgs kā vienaudžiem daudzās OECD valstīs. Secināts arī, ka skolēnu īpatsvars Latvijā ar ļoti vājām zināšanām ir neliels.

Kā pēc ziņojuma prezentācijas žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes sabiedrības dzīves līmenis. Līdz ar to visam, ko OECD secinājusi, varot piekrist.

Ministrs sacīja, ka ne jau naudas plūsmas menedžments ir galvenais izglītības sistēmā, bet tas, lai naudas plūsma stimulētu izglītības kvalitāti. Līdz ar to vienkāršs finansējuma pieaugums kvalitātes celšanai neko nedos. «Taču finansējuma pieaugums ir vienīgais arguments, ko dzirdu no oponentiem, runājot, piemēram, par pedagogu atalgojuma modeli,» piebilda Šadurskis. Viņš gan atzina, ka nevar veikt grūtas un sāpīgas reformas, ja netiek ieguldīti līdzekļi, tomēr šīm investīcijām ir jābūt mērķtiecīgām, nevis pēc principa «še jums mazliet vairāk naudas».

Šadurskis arī atzina, ka skolotāju algas ir zemas, tomēr, lai paceltu algas līdz OECD vidējam līmenim, iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju būtu jābūt kā Luksemburgā. Līdz ar to ir jāorientējas uz to, lai pedagogu atalgojums būtu augstāks nekā publiskajā sektorā vidēji. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie skolotāju kvalitātes pakāpju sistēmas, kas paredz – ja skolotājs vairāk ieguldīs savā darbā, tad viņš arī vairāk nopelnīs. Šadurskis cer, ka sistēma būs gatava šoruden.

Ref: 102.000.102.12748


Pievienot komentāru

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.