bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Oligarhu interešu dēļ, iespējams, rodas zaudējumi Ventspils ostā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas valdība jau trešo mēnesi nespēj izskatīt padsmit lappušu garu  ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzīta nozari. Ventspils ostā šogad turpina samazināties kravu apgrozījums, taču citkārt tranzītu kaismīgi aizstāvošā Satiksmes ministrija palīdzību nepiedāvā.

Satiksmes ministrijas sagatavotais ziņojums aprīlī izsauca Ventspils uzņēmēju pretenzijas. Dokumentā kravu apgrozījuma kritums ostā skaidrots ar to, ka pārtrūkušas ogļu piegādes no Krievijas atradnes Zarečnaja. Šīs šahtas īpašnieks ir Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo arī tankus, tādēļ iekļauts Eiropas Savienības «melnajā sarakstā», ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Organizācija Baltijas asociācija – transports un loģistika problēmu norakstīšanu uz sankcijām sauc par tendenciozu. «Ventspils brīvostā tieši viens uzņēmums ir cietis no Krievijas sankcijām. Pārējie ir cietuši dzelzceļa tarifa dēļ,» saka asociācijas vadītāja Inga Antāne.

Dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ dzīt kravas no Austrumu robežas līdz Ventspilij ir dārgāk nekā līdz Rīgai. Tādēļ, piemēram, Lukoil esot dīzeļdegvielas pārkraušanu pārnesis uz Rīgu.

Uzņēmēji prasa valdībai izlīdzināt Ventspils, Liepājas un Rīgas tarifus. Šo prasību dēļ valdība svītroja sankciju ziņojuma izskatīšanu aprīlī, bet vēlāk atlika arī maijā un jūnijā, kopumā piecās sēdēs. Politiķu skaidrojumi par šādu rīcību ir visai lakoniski – jāpapildina teksts.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir pārliecināts, ka dzelzceļa tarifi nav pie vainas kravu apgrozījuma kritumā Ventspils virzienā, jo pēdējos gados tarifi nav mainīti. Tiesa, Ventspils osta, mērot pēc pārkrautajām tonnām, ar katru gadu strādā arvien sliktāk.

Ministrija aprēķinājusi, ka tarifu izlīdzināšana maksātu 18-24 miljonus eiro. Tāda būtu neiekasētā summa par infrastruktūras izmantošanu Ventspils un Liepājas virzienā.

«Dzelzceļa infrastruktūras maksa ir fiksēta. Ja mēs kādam samazinām, kādam tā ir jāpalielina, vai nu jākompensē no valsts budžeta. No budžeta tas ir izslēgts. Ja mēs Ventspilij samazinām par 25 miljoniem un pieliekam klāt Rīgai, jebkurš tarifu palielinājums var izsaukt [pārkrauto kravu] kritumu,» saka Matīss.

Vairāki no neapmierinātajiem uzņēmumiem ir iejaukti Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā. Akcijas tajos ir arestētas par labu valstij, kamēr tiesa skaidro, vai Lembergs nav šo kompāniju slēpts īpašnieks. Par arestētās mantas pārvaldnieku prokuratūra iecēlusi Lemberga oponentu Rūdolfu Meroni, kurš, pēc mēra domām, neprot strādāt ar klientiem.

«Šveices advokāts. Ko viņš saprot no klientiem? Kamēr valsts viņam uzticēs terminālu vadību, tikmēr tur nekas nav labs gaidāms. Bet novelt visu uz dzelzceļa tarifiem tas ir lēts propagandas triks,» saka Lembergs.

Lai saprastu, kādēļ Ventspils mērs neatbalsta ostas uzņēmumus jautājumā par tarifu pārskatīšanu, ir jāņem vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl aizvien tā sauktās oligarhu lietas ietvaros izmeklē, vai Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers nav faktiskie īpašnieki Rīgas ostas lielākajai uzņēmumu grupai Rīgas Tirdzniecības osta.

Tikmēr satiksmes ministrs pagaidām nevar pateikt, vai un kad ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzītu valdība skatīs.

Jau vēstīts, ka Antāne iepriekš intervijā portālam BNN sacījusi: «Kad ministrija informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Krievijas sankciju dēļ ir kravu kritums Ventspils brīvostā, mēs sākām oponēt, sakot, ka tas ir tarifu un vienlīdzīgu konkurētspējīgu nosacījumu trūkuma  jautājums. Mēs – BATL – esam runājuši par daudzām lietām – gan par tarifiem, gan ostu pārvaldības uzlabošanu, kas ir nepieciešama, lai stiprinātu konkurētspēju, lai mēs būtu interesanti ne tikai Krievijai, bet arī citiem. Taču īstas atsaucības un atbalsta no atbildīgās ministrijas nav.»

Viņa sacījusi: «Ir izveidots jauns formāts «16+1», kurā ietilpst 11 ES jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna, kas šī projekta ietvaros dažādās nozarēs, tostarp transportam un loģistikai, vēlas pārdalīt desmit miljardus eiro.  Pagājušajā gadā Belgradā premjerministre Laimdota Straujuma solīja, ka Latvija apņemas organizēt augsta līmeņa konferenci transporta un loģistikas jomā, kas mums ļautu koordinēt transporta un loģistikas jautājumus šajā formātā, kā arī dibināt jaunus kontaktus.  Premjeres vadītajā Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē aprīlī vienojāmies, ka divu nedēļu laikā tiks sasaukta sanāksme, kurā piedalīsies SM, ostu un nevalstisko organizāciju, tostarp BATL, pārstāvji. Šī sanāksme joprojām nav sasaukta, kas, manuprāt, ir ļoti skaidrs mājiens, ka valstij tas nav svarīgi. Mēs esam runājuši ar citām organizācijām formāta «16+1» jautājumā, taču ir nepieciešams valsts atbalsts un ieinteresētība. Pagaidām atsaucības vietā ir klusums.»

Antāne arī norādījusi uz riskiem, ka Krievija var meklēt citus tranzīta ceļus ārpus Latvijas vai pārorientēties uz savām ostām. «Jau labu laiku tiek runāts, ka Krievija attīsta savas ostas un dzelzceļu, kā arī ir mainījusi savu tarifu politiku. Tas ir skaidrs vēstījums mums, ka ir  jāmazina Latvijas atkarība no Krievijas tranzīta kravām un jāpielāgojas jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem,» uzskata BATL pārstāve.

Arī SM ziņojumā norādīts – ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija varētu nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos. «Mēs, BATL, darām visu, ko varam savas kompetences un spēku ietvaros, tostarp aicinām valdību un SM izmantot visas iespējas, bet līdz šim šīs aktivitātes nav nesušas tik lielu pienesumu, kā varētu sagaidīt. Mēs kā organizācija varam strādāt un piedāvāt dažādus priekšlikumus, taču pārējie lēmumi ir atkarīgi no valdības,» izteikusies Antāne.

Ref: 102.000.102.10075


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.