Klāvs Olšteins

Latvijas iedzīvotāji no politiskajām partijām šobrīd gaida rīcībspēju, kas nereti noslīkst politiķu ķīviņos un cīņā par amatiem. Cilvēkiem ir apriebies redzēt šos strīdus gan partiju iekšienē, gan starp tām, biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda bijušais Saeimas deputāts Klāvs Olšteins, kurš no Vienotības pārgājis uz Zatlera reformu partiju. Prognozējot nākamo Saeimas vēlēšanu iznākumu, viņš pieļauj, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs vēlēšanās nebūs spēlētājs vispār.

Kādu iznākumu prognozējat Latvijas lielākajām politiskajām partijām Saeimas vēlēšanās? Kurām partijām izdosies pārvarēt 5% barjeru?

Šīs partijas noteikti būs Saskaņas centrs, Vienotība, Zatlera Reformu partija, Visu Latvijai/TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība. Tās ir partijas, kas jau šobrīd ir politikā, bet no jauna ienāks Reformu partija. Vismaz pēc šodienas socioloģisko pētījumu datiem redzams, ka šis jaunais politiskais spēks visvairāk balsu atņems ZZS. Uzstādījums ir tāds, ka nākamā valdība jāveido bez oligarhiem un cilvēkiem, kuri vienlaikus nodarbojas gan ar politiku, gan biznesu, un kas ir viens no nākamo vēlēšanu lielākajiem izaicinājumiem. Taču partijām jāspēj piedāvāt arī progresīvas idejas. Latvija ekonomikas attīstībā iepaliek no igauņiem un lietuviešiem, tādēļ noteikti būs jādomā, kā šo situāciju uzlabot – gan ar nodokļu iespējamu samazināšanu, lai varētu radīt labvēlīgāku vidi ekonomikai un biznesam, gan cīņu ar bezdarba problēmām un spēju vietējo ražotāju saražotās preces pārdot ārpus Latvijas tirgiem gan Austrumeiropas, gan Rietumeiropas virzienā. Eksportam jābūt Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatam, tādēļ mums jādomā, kādā veidā specializēties eksporta tirgos, lai mēs būtu konkurētspējīgi. Ir jādomā, kādā veidā uzstādīt un realizēt tādus mērķus kā izmērāmu rezultātu sasniegšanu, lai, piemēram, izglītībā mūsu augstskolas ir Eiropas labāko augstskolu pirmajā desmitniekā vai pasaules pirmajā piecdesmitniekā.

Starp kurām partijām prognozējat sīvāko cīņu vēlēšanās?

Šobrīd salikums Vienotība, Zatlera Reformu partija un Visu Latvijai/TB/LNNNK varētu veidot vairākumu Saeimā. Tas nozīmē, ka šīs partijas arī varētu veidot valdību. Uz šādu mērķi ir jāiet un šāds politiskais uzstādījums būtu vispareizākais. Jautājums attiecībā uz SC piesaisti ir aktuāls, bet ar Valda Zatlera nosauktajiem pamatprincipiem – okupācijas fakta atzīšanu, valsts turpināšanās atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo valodu.

Kāpēc Latvija ekonomikas attīstībā atpaliek no pārējām Baltijas valstīm?

Latvijas situācija krīzē bija vissmagākā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ko ietekmēja gan Parex bankas krahs – problēma, kas nebija citu kaimiņvalstu finanšu tirgos, gan arī tas aspekts, ka līdz krīzei galvenais ekonomikas dzinulis bija iekšējais tirgus un uz patēriņu balstīta ekonomika. Šobrīd mēs šo ekonomiku esam pārprofilējuši un redzam, ka ar katru mēnesi tiek uzstādīti jauni eksporta rekordi. Vēsturiski bija jāizdara milzīgs pagrieziens, kas šobrīd jau ir noticis, lai no iekšējā tirgus patēriņa pārietu uz ārējo patēriņu jeb eksportu.

Politiķi ir kaut ko izdarījuši nepareizi vai arī Jūs viņus negribētu vainot?

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Taču politiķiem ir vajadzīga rīcībspēja pieņemot ātrus, saprotamus un realizējamus lēmumus, kas ir šodienas politikas lielākā problēma. Rīcībspēja noslīkst jautājumos, kur tiek dalīti amati, ministru vietas. Par piemēru var minēt airBaltic skandālu – jau divus gadus ir zināms, ka airBaltic ir finansiālas problēmas, un jau gandrīz gadu darbojas satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš šīs problēmas ir redzējis. Mums ir vajadzīga nacionāla kompānija airBaltic, jo mēs esam priviliģētākā situācijā nekā igauņi un lietuvieši, taču vienlaikus nevaram pieļaut situāciju, ka ilgstoši netiek risinātas kompānijā samilzušās problēmas. Kompānija šobrīd ir tukša čaula, vienīgi nosaukums, savukārt visa nauda ir aizskaitīta nezināmiem meitas uzņēmumiem. Tā ir milzīga problēma, ka mēs kā valsts, kas ir lielākais akcionārs šajā uzņēmumā, nespējam to kontrolēt, nomainīt tādu menedžeri kā Bertolds Fliks, kuru pēc būtības būtu jāsauc pie kriminālatbildības. Viņš sēž kā ķeizars tajā tronī un viss. Vienotības un ZZS politiķi skaidri parādīja, ka šurpu turpu mīņājoties šādi jautājumi netiek risināti un tiek ielaisti – tas ir tāpat kā no mazas pumpiņas izaug augonis. Tagad vēl ir jautājums par to, tiks vai netiks kompānijai piesaistīts investors, lai gan tas pats investors skaidri līdzinās Aivara Lemberga shēmai, lai iegūtu daļas šajā uzņēmumā.

Vai redzat vēl kādus augoņus Latvijas ekonomikā?

Ventspils Nafta, kādreiz plaukstošs uzņēmums, kur no Krievijas plūda nafta, bet šeit tika maksāti nodokļi. Šobrīd ir tukšums, no kādreizējā milzu uzņēmuma palikuši vien žagariņi. Pateicoties viena cilvēka rezultatīvai darbībai esam atvadījušies no ekonomikai tik svarīgas jomas mūsu valstī. Tās atkal ir personiskās ambīcijas, politikas jaukšana kopā ar biznesu, spēja kādam kaut ko apsolīt un neizdarīt. Mums ir milzu resurss, kurš netiek izmantots un no kā Latvijas valsts negūst neko.Vēl ir Latvijas Kuģniecība, uzņēmums, kurš kādreiz strādāja rentabli, ar peļņu, nodarbinot vairākus tūkstošus darbinieku, bet pēc oligarhu vienošanās starp Lembergu un Andri Šķēli tika privatizēts, iztukšots, un šobrīd citu akcionāru rokās tikai palēnām sāk atkopties.

Pēdējā laikā masu medijos lasāmi dažādi Aivara Lemberga izteikumi attiecībā pret Zatleru. Vai tie varētu ietekmēt vēlētāju izvēli vēlēšanās?

Lemberga kungs jau ir sevi tik tālu degradējis, ka sāk izmantot publiskus pazemojumus pret sievietēm, kam spilgts piemērs ir Baiba Sipeniece – Gavare. Tā ir vīrieša necienīga rīcība, ikviens vīrietis var darīt dažādas lietas, bet ja tev ir jāsāk pazemot sieviete, uzskatu, ka tālāk nav kur iet. Viņš ar šādu rīcību parāda, ka jau tagad jūtas kā zaudētājs, un izskatās, ka šajās vēlēšanās Lembergs vispār nebūs spēlētājs. Es domāju, ka Zatlers ir vienīgais cilvēks, kurš Lembergu var nolikt pie vietas.

Vai vēlētāju gaidas attiecībā pret politiķiem un viņu solījumiem pēc tā sauktās oligarhu lietas un Zatlera rosinājuma atlaist Saeimu ir mainījušās?

Viennozīmīgi. Par to liecina tas, ka pāris dienu laikā atbalstu Zatlera Reformu partijas komandai izteikuši vairāk nekā 700 cilvēku. Tā ir milzīga sabiedrības kustība, kas ir sākusies un kas nav bijusi nekad līdz šim.

Kāpēc šobrīd uzņēmēju un arī sabiedrības vidū pastāv tik liela neuzticēšanās politiķiem un partijām kopumā?

Šī neuzticēšanās bija arī viens no Zatlera motīviem, kāpēc jāatlaiž Saeima. No vienas puses šajā Saeimā bija 60% jaunu deputātu, bet no otras – šī Saeima baudīja katastrofāli zemu sabiedrības uzticību. Viens no lielākajiem iemesliem tam ir savstarpējie ķīviņi. Cilvēkiem ir apriebies redzēt, ka šie ķīviņi par amatiem, lēmumiem un procesiem notiek gan partijas iekšienē, gan starp partijām kopumā. Strīdi notika arī Vienotībā par to, kurš ieņems kādu amatu. Turklāt tas viss tika izrādīts uz āru, jo katrs tik ļoti trīcēja par savu amatu, ka viss pārējais tika aizmirsts. Taču sabiedrību neinteresē ne amati, ne vietas, bet gan lai būtu darbs, ekonomika attīstītos un Latvija iekļūtu Eiropas valstu TOP 5, nevis būtu kā šobrīd, kad visos reitingos atpaliekam.

Vai te nav vainojama arī politiķu nespēja sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrot pieņemtos lēmumus, ko, piemēram, apliecinājusi arī pēdējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga intervija Latvijas Radio?

Attiecībā uz Štokenberga interviju – it kā tiek piedāvāts šāda veida projekts – grozījumi Komerclikumā, kas paredz, ja 25% un vairāk īpašnieku uzņēmumā ir ofšori, jāatklāj patiesā labuma guvējs. Pēc būtības tas neatrisina neko, tāpēc ir jautājums, kur tad ir jēga no tādas normas. Tā ir acu mālēšana, sakot, ka tas ir fundamentāli svarīgi, jo nevar teikt, ka mēs ar to panāksim labu rezultātu. Atbildot uz jautājumu par politiķu nespēju saprotami izskaidrot lēmumus, domāju, ka tas ir katra paša politiķa kompetences un attīstības līmenis. Ja politikā ies viduvējības, kuri to dara tikai tāpēc, ka nevar realizēt sevi profesionāli karjerā, rezultāta nebūs.

Cik ilgā laikā šo neuzticību iespējams kliedēt?

Tas ir šīs trīsgades, kas būs jaunievēlētās Saeimas termiņš, jautājums.

Politologs Ivars Ījābs izteicies, ka Zatlera Reformu partija nebūs masu partija, bet gan nišas produkts, jo piedāvā vēlētājiem nepopulāras politiskās idejas. Kā Jūs to komentētu un no kādiem vēlētājiem partija cer gūt atbalstu vēlēšanās?

Es tam nepiekrītu. Mēs gaidām atbalstu no lauku cilvēkiem, krievu tautības cilvēkiem, profesionāļiem – mediķiem, pedagogiem, inteliģences, kā arī pensionāriem, kas ir milzīga sabiedrības daļa. Nevar teikt, ka tā nebūs masu partija, jo partijai atbalstu izteikuši jau gandrīz 1 000 cilvēku, salīdzinot ar to, cik biedru partijām ir vispār.

Kā Jūs komentētu Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas izteikumu, ka Zatlera Reformu partijas dibināšana ir kļūda?

Es tam nepiekrītu, jo bija iespējami dažādi scenāriji – Zatlers varēja pievienoties Vienotībai vai arī dibināt savu partiju. Galvenais uzstādījums gan Vienotībai, gan Reformu partijai ir tāds, ka mēs gribam strādāt politikā bez oligarhu ietekmes. Zatlera nepievienošanās Vienotībai bijusi pareiza rīcība, jo katrs par sevi šie spēki var iegūt vairāk balsu.

Zatlera Reformu partija iestājas par tautas vēlētu prezidentu – vai, Jūsuprāt, šodienas vēlētāji ir pietiekami atbildīgi, izglītoti un kompetenti, lai piedalītos valstij tik svarīgā procesā kā Valsts prezidenta ievēlēšana?

Arī es kādreiz biju skeptiski noskaņots attiecībā pret to, vai vajag uzticēties tautai Valsts prezidenta ievēlēšanā. Bet Valsts prezidenta vēlēšanu gaita un rezultāts, kura dēļ arī es atteicos no Saeimas deputāta mandāta, jo Zatleru atkārtoti neievēlēja, pierādīja to, ka, ja Aivars Lembergs būtu gribējis kļūt par prezidentu, viņš par to būtu kļuvis neatkarīgi no tā, ko sabiedrība domā. Turklāt gan Lietuva, kas ir pusprezidentāla valsts, gan citu valstu pieredze rāda, ka šim argumentam nav tik fundamentāla nozīme. Uzskatu, ka cilvēki ir pietiekami gudri, lai varētu ievēlēt vislabāko prezidentu Latvijai. Gribauskaites piemērs Lietuvā to pierāda.

Vai Jūs nebiedē, ka tauta varētu ievēlēt kādu no tā dēvētajiem oligarhiem – Lembergu vai Šleseru, piemēram?

Es domāju, ka tauta ir daudz gudrāka.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Ir jārunā par fundamentālām Satversmes reformām, tostarp tas būtu arī tautas vēlēts valsts prezidents. Ar nākamās Saeimas pilnvarojumu jāsasauc Konvents, kas būtu līdzīgs Satversmes sapulcei, un jāstrādā pie Satversmes reformas, lai tā spētu stabilizēt politisko vidi Latvijā, jo arī šāda situācija, kad tika atlaists parlaments, ir parlamentārā krīze. Tāpat viens no instrumentiem būtu vecās valdības gāšana tikai tajā brīdī, kad ir iespēja iecelt jaunu valdību, nevis nogāzt valdību un tad nodoties intrigām un amatu dalīšanai. Ja tiek gāzta valdība, piedāvājumā ir jābūt jaunam variantam. Vēl viens jautājums ir atteikšanās no deputāta imunitātes. Pietiek baudīt šīs privilēģijas, kam tas ir vajadzīgs? Kur kāds no deputātiem ir ticis krimināli vajāts? Tā ir senila norma, no kuras ir jāatvadās. Satversmes grozījumi nav pusgada, bet gan nākamās trīsgades jautājums. Satversme ir novecojusi un tajā nepieciešamas fundamentālas reformas.

Kādu Jūs redzat Latviju pēc pieciem gadiem? Kas mainīsies nākamās Saeimas laikā?

Nākamo trīs gadu laikā mums ir jāuzstāda mērķis, ka Latvijai jāiekļūst Eiropas Savienības valstu TOP 5, kam par pamatu kalpotu sakārtota izglītības sistēma, lai augstskolu absolventi spētu gan attīstīt Latvijas zinātni, gan izglītot nākamo paaudzi, gan arī attīstīt biznesu.