bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Osinovsis ar valsts atbalstu Latvijā cer ražot tramvajus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kukuļdošanā apsūdzētais Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis cer uz ilgtermiņa valsts pasūtījumiem un uz uzvaru tramvaju iepirkumos, tādā veidā no bankrota izdotos izglābt Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcu (DLRR), sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu de facto apliecināja Osinovskis.

Šonedēļ uzņēmuma vadība lūdza valsts garantiju rūpnīcas aizņēmumam bankā. Straujais pasūtījumu kritums Latvijā un Krievijā bez darba var atstāt vairāk nekā pustūkstoti cilvēku.

Vasaras izskaņā DLRR nosvinēja savu 150.pastāvēšanas jubileju. Vēl pirms trīs mēnešiem ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens savā apsveikumā ražotni esot nodēvējis par «vienu no reģionālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem». Nu šis stāsts draud pārvērsties drāmā.

«Reālā situācija ir ļoti sarežģīta. Tā pat ir dramatiska. Es ļoti ceru, ka mēs kopā ar valdību atradīsim kādu risinājumu,» norāda DLRR pastarpinātais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Osinovskis. «Mums lielākais zaudējums, protams, ir lokomotīvju zudums no Krievijas Dzelzceļa. Krievijas Dzelzceļš vēsturiski ir devis remontēt lokomotīves. Pie mums tās nenonāk vien pēdējos divus gadus. Protams, tas saistīts ar to, ka KNAB darbojās kā zilonis trauku veikalā. Tāpat tas saistīts ar sankcijām un politiskās situācijas pasliktināšanos,» skaidro Osinovskis. Viņš piekrīt arī de facto replikai, ka «viens no faktoriem tam, ka mums šo pasūtījumu nav» ir Krievijas Dzelzceļa vadības maiņa».

Viens no bagātākajiem Igaunijas uzņēmējiem Osinovskis un bijušais Krievijas Dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins pērn tikās bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī. Simboliski to var uztvert par trijotnes zvaigžņu stundu. Pēc tam divi no viņiem savus amatus zaudēja, kā rezultātā, visticamāk, cieta arī Osinovska bizness.

Ienākumi no pasūtījumiem Latvijā pēdējos gadus bija gana stabili. Turpretim Krievijā pirms četriem gadiem izdevās nopelnīt 21,2 miljonus eiro, taču pērn tie bija vien 4,7 miljoni eiro. Savukārt Latvijā ienākumi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā bija gan pirms četriem gadiem, gan pērn. Iespējams, ka situācija šobrīd jau ir pasliktinājusies. Nule kā noslēdzies viens no redzamākajiem pasūtījumiem Latvijā – dīzeļvilcienu modernizācija. Taču jaunas uzvaras daudzmiljonu konkursos nav gūtas.

Osinovskis gan izvairās komentēt to, vai iemesls tam ir Magoņa zaudētais amats Latvijas Dzelzceļā. Abi kungi šobrīd atrodas uz viena apsūdzēto sola  – viens par kukuļdošanu, otrs par kukuļņemšanu saistībā ar LDZ ritošā sastāva serviss iepirkumu. «Mēs ražojam trīs tūkstošus dažāda veida rezervju daļu, tostarp dzelzceļam. Remontējam tādu tehniku, ko neviens cits tūkstoš kilometru rādiusā no mums izdarīt nevar. Tāpēc mēs saņēmām no Latvijas Dzelzceļa, precīzāk, no tā meitas kompānijas LDZ ritošā sastāva serviss tikai tādus pasūtījumus, ko viņi paši nevarēja izdarīt,» izvairīgs ir Osinovskis.

Šobrīd DLRR lūdz valsts garantiju, lai saņemtu kredītu no bankas desmit miljonu eiro apmērā ar termiņu uz 15 gadiem. Tas būtu nepieciešams, lai uzņēmums varētu ieguldīt attīstībā un jaunu produktu izveidē. «Valsts ar savām garantijām nemētājas,» strikts ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Tas ir viennozīmīgi jāsaprot. Valsts var palīdzēt ar atsevišķām programmām tiem, kas paliek tajā brīdī sociāli neaizsargāti. Var runāt par atsevišķām programmām strādājošajiem, bet nav tāda prakse arī Eiropas Savienībā, kurā vienkārši pēc iesnieguma tiek dotas valsts garantijas. Tāds jautājums ir jāizslēdz.»

Turklāt, izsniegt valsts galvojumus, liedz arī šā brīža likumdošana. Proti, galvojumu nevarot saņemt privātie uzņēmumi, kā arī tie, kuros valstij vai pašvaldībai pieder mazākums. Līdz ar to Liepājas Metalurga scenārijs neesot iespējams. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka «iepriekš tāda pieredze ir bijusi, bet es kopumā esmu diezgan skeptiska pret valsts garantiju izsniegšanu. Mums ir bijusi diezgan bēdīga pieredze ar šādu atbalsta formu. Protams, diezgan liels cilvēku skaits ir uzņēmumā nodarbināts un tas ir iemesls, kāpēc valdībai ir gan emocionāla, gan praktiska interese vismaz lūkot, kā un vai var palīdzēt.»

Šobrīd rūpnīcā nodarbināti 540 cilvēki. Pēdējo gadu laikā darbinieku skaits samazinājies divas reizes. Turklāt viskrasākās pārmaiņas rūpnīcā strādājošie piedzīvoja tieši šogad. «Mums oficiāli ir trīs darba dienu nedēļa,» atzīstas Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jaunu un ilgtermiņa pasūtījumu iztrūkums var apdraudēt rūpnīcas turpmāku darbību. Turklāt nav zināms, vai tur strādājošajiem izdotos atrast jaunu darbu. Jau šobrīd bezdarba līmenis Daugavpilī ievērojami pārsniedz vidējos bezdarba rādītājus valstī – katrs desmitais šeit dzīvojošais ir bez darba (10,8%), reģionā bezdarba līmenis ir vēl augstāks (17,4%). Tādēļ pilsētas mērs cer, ka valsts rūpnīcu no bankrota paglābs. Tā reiz jau esot noticis. «2000.gadā uzņēmumam bija piešķirta palīdzība no valsts, notika sociālā nodokļa kapitalizācija. Tur bija runa par nedaudz vairāk nekā diviem miljoniem latu,» norāda Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. «Prakse parādīja, ka bija vērts palīdzēt uzņēmumam, izvērtējot konkrēto situāciju, es ceru, ka arī tagad atradīsies pamatojums, lai sniegtu palīdzību uzņēmumam.»

Bez nepieciešamās valsts garantijas Osinovskim ir vēl kāds iespējamais risinājums: valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos turpmāk nevajadzētu pieprasīt «iepriekšēju pieredzi». Visticamāk, šāda ideja radusies tādēļ, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai nav nepieciešamās pieredzes, lai uzvarētu tramvaju iepirkumos Rīgā un Daugavpilī. «Šodien mums jau ir lieliska pieredze ar dīzeļvilcieniem, tagad mēs gribam iegūt pieredzi ar tramvajiem, iegūt pieredzi ar elektrovilcieniem un tad mēs varam doties uz Eiropu. Protams, tikai uz tām valstīm, kurās nav sava ražotāja. Nekad tu neaiziesi uz Čehiju pārdot tramvajus, bet čehi pie mums var atnākt, lai gan mēs arī varētu saražot tādus tramvajus – vēl labākus nekā viņi,» norāda Osinovskis.

Tomēr maz ticams, ka šāda ideja varētu gūt plašāku atbalstu sabiedrībā. Kaut vai tāpēc vien, ka dīzeļvilciena modernizācijas projektu amatpersonas un politiķi uzskata par neveiksmīgu. Tajā būtiski tika kavēti beigu termiņi, iespējams, daļēji zaudēta Eiropas Savienības fondu nauda un īsā laika periodā veikti desmitiem garantijas remonti, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13775


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri