bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.04.2017 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Osinovsis ar valsts atbalstu Latvijā cer ražot tramvajus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kukuļdošanā apsūdzētais Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis cer uz ilgtermiņa valsts pasūtījumiem un uz uzvaru tramvaju iepirkumos, tādā veidā no bankrota izdotos izglābt Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcu (DLRR), sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu de facto apliecināja Osinovskis.

Šonedēļ uzņēmuma vadība lūdza valsts garantiju rūpnīcas aizņēmumam bankā. Straujais pasūtījumu kritums Latvijā un Krievijā bez darba var atstāt vairāk nekā pustūkstoti cilvēku.

Vasaras izskaņā DLRR nosvinēja savu 150.pastāvēšanas jubileju. Vēl pirms trīs mēnešiem ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens savā apsveikumā ražotni esot nodēvējis par «vienu no reģionālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem». Nu šis stāsts draud pārvērsties drāmā.

«Reālā situācija ir ļoti sarežģīta. Tā pat ir dramatiska. Es ļoti ceru, ka mēs kopā ar valdību atradīsim kādu risinājumu,» norāda DLRR pastarpinātais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Osinovskis. «Mums lielākais zaudējums, protams, ir lokomotīvju zudums no Krievijas Dzelzceļa. Krievijas Dzelzceļš vēsturiski ir devis remontēt lokomotīves. Pie mums tās nenonāk vien pēdējos divus gadus. Protams, tas saistīts ar to, ka KNAB darbojās kā zilonis trauku veikalā. Tāpat tas saistīts ar sankcijām un politiskās situācijas pasliktināšanos,» skaidro Osinovskis. Viņš piekrīt arī de facto replikai, ka «viens no faktoriem tam, ka mums šo pasūtījumu nav» ir Krievijas Dzelzceļa vadības maiņa».

Viens no bagātākajiem Igaunijas uzņēmējiem Osinovskis un bijušais Krievijas Dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins pērn tikās bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī. Simboliski to var uztvert par trijotnes zvaigžņu stundu. Pēc tam divi no viņiem savus amatus zaudēja, kā rezultātā, visticamāk, cieta arī Osinovska bizness.

Ienākumi no pasūtījumiem Latvijā pēdējos gadus bija gana stabili. Turpretim Krievijā pirms četriem gadiem izdevās nopelnīt 21,2 miljonus eiro, taču pērn tie bija vien 4,7 miljoni eiro. Savukārt Latvijā ienākumi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā bija gan pirms četriem gadiem, gan pērn. Iespējams, ka situācija šobrīd jau ir pasliktinājusies. Nule kā noslēdzies viens no redzamākajiem pasūtījumiem Latvijā – dīzeļvilcienu modernizācija. Taču jaunas uzvaras daudzmiljonu konkursos nav gūtas.

Osinovskis gan izvairās komentēt to, vai iemesls tam ir Magoņa zaudētais amats Latvijas Dzelzceļā. Abi kungi šobrīd atrodas uz viena apsūdzēto sola  – viens par kukuļdošanu, otrs par kukuļņemšanu saistībā ar LDZ ritošā sastāva serviss iepirkumu. «Mēs ražojam trīs tūkstošus dažāda veida rezervju daļu, tostarp dzelzceļam. Remontējam tādu tehniku, ko neviens cits tūkstoš kilometru rādiusā no mums izdarīt nevar. Tāpēc mēs saņēmām no Latvijas Dzelzceļa, precīzāk, no tā meitas kompānijas LDZ ritošā sastāva serviss tikai tādus pasūtījumus, ko viņi paši nevarēja izdarīt,» izvairīgs ir Osinovskis.

Šobrīd DLRR lūdz valsts garantiju, lai saņemtu kredītu no bankas desmit miljonu eiro apmērā ar termiņu uz 15 gadiem. Tas būtu nepieciešams, lai uzņēmums varētu ieguldīt attīstībā un jaunu produktu izveidē. «Valsts ar savām garantijām nemētājas,» strikts ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Tas ir viennozīmīgi jāsaprot. Valsts var palīdzēt ar atsevišķām programmām tiem, kas paliek tajā brīdī sociāli neaizsargāti. Var runāt par atsevišķām programmām strādājošajiem, bet nav tāda prakse arī Eiropas Savienībā, kurā vienkārši pēc iesnieguma tiek dotas valsts garantijas. Tāds jautājums ir jāizslēdz.»

Turklāt, izsniegt valsts galvojumus, liedz arī šā brīža likumdošana. Proti, galvojumu nevarot saņemt privātie uzņēmumi, kā arī tie, kuros valstij vai pašvaldībai pieder mazākums. Līdz ar to Liepājas Metalurga scenārijs neesot iespējams. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka «iepriekš tāda pieredze ir bijusi, bet es kopumā esmu diezgan skeptiska pret valsts garantiju izsniegšanu. Mums ir bijusi diezgan bēdīga pieredze ar šādu atbalsta formu. Protams, diezgan liels cilvēku skaits ir uzņēmumā nodarbināts un tas ir iemesls, kāpēc valdībai ir gan emocionāla, gan praktiska interese vismaz lūkot, kā un vai var palīdzēt.»

Šobrīd rūpnīcā nodarbināti 540 cilvēki. Pēdējo gadu laikā darbinieku skaits samazinājies divas reizes. Turklāt viskrasākās pārmaiņas rūpnīcā strādājošie piedzīvoja tieši šogad. «Mums oficiāli ir trīs darba dienu nedēļa,» atzīstas Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jaunu un ilgtermiņa pasūtījumu iztrūkums var apdraudēt rūpnīcas turpmāku darbību. Turklāt nav zināms, vai tur strādājošajiem izdotos atrast jaunu darbu. Jau šobrīd bezdarba līmenis Daugavpilī ievērojami pārsniedz vidējos bezdarba rādītājus valstī – katrs desmitais šeit dzīvojošais ir bez darba (10,8%), reģionā bezdarba līmenis ir vēl augstāks (17,4%). Tādēļ pilsētas mērs cer, ka valsts rūpnīcu no bankrota paglābs. Tā reiz jau esot noticis. «2000.gadā uzņēmumam bija piešķirta palīdzība no valsts, notika sociālā nodokļa kapitalizācija. Tur bija runa par nedaudz vairāk nekā diviem miljoniem latu,» norāda Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. «Prakse parādīja, ka bija vērts palīdzēt uzņēmumam, izvērtējot konkrēto situāciju, es ceru, ka arī tagad atradīsies pamatojums, lai sniegtu palīdzību uzņēmumam.»

Bez nepieciešamās valsts garantijas Osinovskim ir vēl kāds iespējamais risinājums: valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos turpmāk nevajadzētu pieprasīt «iepriekšēju pieredzi». Visticamāk, šāda ideja radusies tādēļ, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai nav nepieciešamās pieredzes, lai uzvarētu tramvaju iepirkumos Rīgā un Daugavpilī. «Šodien mums jau ir lieliska pieredze ar dīzeļvilcieniem, tagad mēs gribam iegūt pieredzi ar tramvajiem, iegūt pieredzi ar elektrovilcieniem un tad mēs varam doties uz Eiropu. Protams, tikai uz tām valstīm, kurās nav sava ražotāja. Nekad tu neaiziesi uz Čehiju pārdot tramvajus, bet čehi pie mums var atnākt, lai gan mēs arī varētu saražot tādus tramvajus – vēl labākus nekā viņi,» norāda Osinovskis.

Tomēr maz ticams, ka šāda ideja varētu gūt plašāku atbalstu sabiedrībā. Kaut vai tāpēc vien, ka dīzeļvilciena modernizācijas projektu amatpersonas un politiķi uzskata par neveiksmīgu. Tajā būtiski tika kavēti beigu termiņi, iespējams, daļēji zaudēta Eiropas Savienības fondu nauda un īsā laika periodā veikti desmitiem garantijas remonti, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13775


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.