bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira
LatviaLatvija

Pabriks: NATO klātbūtne Baltijā ir visas Eiropas interesēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Artis Pabriks

Savas pasīvās ārpolitikas un drošības politikas rezultātā, Rietumi šodien saskaras ar trīs nopietniem ārējiem izaicinājumiem – migrāciju no Tuvajiem Austrumiem, pieaugošajiem terorisma draudiem reģionā un Krievijas neparedzamo militāro kursu. Kopš pilsoņu kara eskalācijas Sīrijā un negaidītā Krievijas uzbrukuma Ukrainai, NATO, šķiet, ir atvēris savas tūkstošgades mijā nedaudz samiegojušās acis un ieraudzījis lietu patieso būtību, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Artis Pabriks.

«Iepriekšējo desmitgadi raksturo iluzors uzskats, ka NATO nesaskaras ar būtiskām ārējām briesmām, kas varētu novest pie reāla militāra konflikta eskalācijas vecajā kontinentā, un tā ietekmē mērķtiecīgi tika veikta spēku atvilkšana un atbruņošanās. Apzinoties jauno situāciju Eiropā, šodien par dienas kārtības jautājumu politiskajos gaiteņos ir kļuvis projekts par ātrās reaģēšanas spēku divkāršu palielināšanu un izvietošanu Austrumeiropā, tai skaitā Baltijas valstīs. Tas Baltijas valstīm un Polijai ir nopietns panākums savu valstu drošības garantēšanā, jo vēl ciešāk būsim integrēti NATO struktūrās. Mēs varam novērot, ka līdz ar šo samitu NATO atgriežas pie savas pamata būtības – savu robežu, partneru un vērtību aizstāvības, jo dalība starptautiskajās operācijās ir tikai ar sekundāru nozīmi,» teic Pabriks.

«Straujā Krievijas militāro spēju attīstība un provokatīvās darbības Baltijas jūras reģionā liek NATO spert soļus, kurus pēc Aukstā kara beigām neviens pat nebija apsvēris. Viedokļi par NATO spēku klātbūtni mūsu valsts teritorijā atšķiras – vieni to sauc par riskantu provokāciju, citi par galēju nepieciešamību, taču realitāte ir tāda, ka mūsu aizsardzības spējas ir samērā ierobežotas,» tā politiķis.

Kā zināms, šajā nedēļas nogalē notiekošajā Varšavas samitā ir paredzēts pieņemt lēmumu par četru bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijā. Projekta ietvaros uz mūsu reģionu tiktu nosūtīta četru tūkstošu karavīru ātrās reaģēšanas vienība, ko veido ASV, Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas militārpersonas ar visu aizsardzībai nepieciešamo ekipējumu. Ja rastos krīzes situācija, tas nodrošinātu nacionālo un NATO spēku gatavību rīkoties kā vienotam veselumam jau konflikta sākuma posmā līdz brīdim, kad alianse iedarbinātu savus lielos militāros mehānismus.

«Tiek paredzēts, ka šādi ātrās reaģēšanas spēki, kas nodrošinātu tūlītēju reakciju uz apdraudējumu divu līdz trīs dienu laikā, pie mums uzturētos pastāvīgi, proti, līdz brīdim, kad saspīlējums atslābtu. Tā ir spēku asimetrijas mazinoša atbildes reakcija aktuālajiem apdraudējumiem, savukārt Latvijai tas nozīmē, ka ir jāturpina iesāktais darbs ar saviem ārvalstu sabiedrotajiem. Svarīgi būtu saprast, ka šis lēmums ir ne tikai Latvijas kā suverēnas NATO dalībvalsts interesēs, bet arī NATO interesēs, jo mēs tomēr esam alianses austrumu robeža,» skaidro politiķis.

«Ir skaidrs, ka militāras intervences gadījumā Latvija nespētu ilgstoši pretoties daudzkārt lielākai armijai, tāpēc šāda NATO solidaritāte mums ir ļoti būtiska. Nav zināms, kā tuvākajos gados varētu attīstīties situācija Krievijā, jo šī brīža režīms, lai arī joprojām ļoti varens, vairs nevar būt pilnībā drošs un pārliecināts par savu pozīciju.

Latvijai jārēķinās, ka ir nepieciešams attīstīt savu armiju, turklāt krietni lielākos tempos, kā to esam darījuši līdz šim. Ātrās reaģēšanas spēki nav pilnīgs drošības garants, un mums ir jādomā par kopīgu alianses mācību veidošanu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju uzlabošanu. Tāpat mums jāgatavo ne tikai nepieciešamā infrastruktūra, lai šīs vienības uzņemtu, bet jāattīsta arī komandvadības elementu gatavība izvērst jebkuru spēku vienību, ja krīzes situācija notiks Latvijā vai Baltijas reģionā.

Ir jārēķinās, ka palielinot NATO karavīru klātbūtni Baltijas valstīs, var sekot tūlītēja atbildes reakcija no Krievijas ar viņu spēku palielināšanu pie mūsu robežām. Šādas tendences NATO liek operēt ievērojami mainītā drošības vidē, un šajā kontekstā ļoti spilgtu citātu pagājušajā gadā ir teicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: «Mums ir jāpielāgo savi spēki, kad redzam, ka pasaule mums apkārt mainās».

Pirms nepilniem trim gadiem neviens negaidīja Krimas aneksiju, tāpēc reizēm labāk ir nodrošināties par daudz nekā cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Neskatoties uz to, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt jauna militāra konflikta attīstība Eiropā, un tas, ka ūdens svara kausos viļņojas, vēl nenozīmē, ka šie svari kustas,» norāda Pabriks.

Ref: 102.000.102.13078


Pievienot komentāru

  1. citizen teica:

    NATO klatbutne pastiprina kara iespejamibu ar Krieviju . To vajag saprazt .

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

VARAM joprojām nav izdevies saskaņot iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar iesaistītajām pusēm joprojām nav izdevies vienoties par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, apstiprina ministrijas pārstāve Anda Zaļepska.

Krievijas «melnajā sarakstā» iekļauti vairāki Saeimas deputāti un sabiedriski politiskie aktīvisti

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijai iesniegtajā «melnajā sarakstā» ir iekļauti vairāki Saeimas deputāti, kā arī sabiedriski politiskie aktīvisti, liecina šo cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.