bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Pabriks: NATO klātbūtne Baltijā ir visas Eiropas interesēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Artis Pabriks

Savas pasīvās ārpolitikas un drošības politikas rezultātā, Rietumi šodien saskaras ar trīs nopietniem ārējiem izaicinājumiem – migrāciju no Tuvajiem Austrumiem, pieaugošajiem terorisma draudiem reģionā un Krievijas neparedzamo militāro kursu. Kopš pilsoņu kara eskalācijas Sīrijā un negaidītā Krievijas uzbrukuma Ukrainai, NATO, šķiet, ir atvēris savas tūkstošgades mijā nedaudz samiegojušās acis un ieraudzījis lietu patieso būtību, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Artis Pabriks.

«Iepriekšējo desmitgadi raksturo iluzors uzskats, ka NATO nesaskaras ar būtiskām ārējām briesmām, kas varētu novest pie reāla militāra konflikta eskalācijas vecajā kontinentā, un tā ietekmē mērķtiecīgi tika veikta spēku atvilkšana un atbruņošanās. Apzinoties jauno situāciju Eiropā, šodien par dienas kārtības jautājumu politiskajos gaiteņos ir kļuvis projekts par ātrās reaģēšanas spēku divkāršu palielināšanu un izvietošanu Austrumeiropā, tai skaitā Baltijas valstīs. Tas Baltijas valstīm un Polijai ir nopietns panākums savu valstu drošības garantēšanā, jo vēl ciešāk būsim integrēti NATO struktūrās. Mēs varam novērot, ka līdz ar šo samitu NATO atgriežas pie savas pamata būtības – savu robežu, partneru un vērtību aizstāvības, jo dalība starptautiskajās operācijās ir tikai ar sekundāru nozīmi,» teic Pabriks.

«Straujā Krievijas militāro spēju attīstība un provokatīvās darbības Baltijas jūras reģionā liek NATO spert soļus, kurus pēc Aukstā kara beigām neviens pat nebija apsvēris. Viedokļi par NATO spēku klātbūtni mūsu valsts teritorijā atšķiras – vieni to sauc par riskantu provokāciju, citi par galēju nepieciešamību, taču realitāte ir tāda, ka mūsu aizsardzības spējas ir samērā ierobežotas,» tā politiķis.

Kā zināms, šajā nedēļas nogalē notiekošajā Varšavas samitā ir paredzēts pieņemt lēmumu par četru bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijā. Projekta ietvaros uz mūsu reģionu tiktu nosūtīta četru tūkstošu karavīru ātrās reaģēšanas vienība, ko veido ASV, Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas militārpersonas ar visu aizsardzībai nepieciešamo ekipējumu. Ja rastos krīzes situācija, tas nodrošinātu nacionālo un NATO spēku gatavību rīkoties kā vienotam veselumam jau konflikta sākuma posmā līdz brīdim, kad alianse iedarbinātu savus lielos militāros mehānismus.

«Tiek paredzēts, ka šādi ātrās reaģēšanas spēki, kas nodrošinātu tūlītēju reakciju uz apdraudējumu divu līdz trīs dienu laikā, pie mums uzturētos pastāvīgi, proti, līdz brīdim, kad saspīlējums atslābtu. Tā ir spēku asimetrijas mazinoša atbildes reakcija aktuālajiem apdraudējumiem, savukārt Latvijai tas nozīmē, ka ir jāturpina iesāktais darbs ar saviem ārvalstu sabiedrotajiem. Svarīgi būtu saprast, ka šis lēmums ir ne tikai Latvijas kā suverēnas NATO dalībvalsts interesēs, bet arī NATO interesēs, jo mēs tomēr esam alianses austrumu robeža,» skaidro politiķis.

«Ir skaidrs, ka militāras intervences gadījumā Latvija nespētu ilgstoši pretoties daudzkārt lielākai armijai, tāpēc šāda NATO solidaritāte mums ir ļoti būtiska. Nav zināms, kā tuvākajos gados varētu attīstīties situācija Krievijā, jo šī brīža režīms, lai arī joprojām ļoti varens, vairs nevar būt pilnībā drošs un pārliecināts par savu pozīciju.

Latvijai jārēķinās, ka ir nepieciešams attīstīt savu armiju, turklāt krietni lielākos tempos, kā to esam darījuši līdz šim. Ātrās reaģēšanas spēki nav pilnīgs drošības garants, un mums ir jādomā par kopīgu alianses mācību veidošanu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju uzlabošanu. Tāpat mums jāgatavo ne tikai nepieciešamā infrastruktūra, lai šīs vienības uzņemtu, bet jāattīsta arī komandvadības elementu gatavība izvērst jebkuru spēku vienību, ja krīzes situācija notiks Latvijā vai Baltijas reģionā.

Ir jārēķinās, ka palielinot NATO karavīru klātbūtni Baltijas valstīs, var sekot tūlītēja atbildes reakcija no Krievijas ar viņu spēku palielināšanu pie mūsu robežām. Šādas tendences NATO liek operēt ievērojami mainītā drošības vidē, un šajā kontekstā ļoti spilgtu citātu pagājušajā gadā ir teicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: «Mums ir jāpielāgo savi spēki, kad redzam, ka pasaule mums apkārt mainās».

Pirms nepilniem trim gadiem neviens negaidīja Krimas aneksiju, tāpēc reizēm labāk ir nodrošināties par daudz nekā cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Neskatoties uz to, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt jauna militāra konflikta attīstība Eiropā, un tas, ka ūdens svara kausos viļņojas, vēl nenozīmē, ka šie svari kustas,» norāda Pabriks.

Ref: 102.000.102.13078


Pievienot komentāru

  1. citizen teica:

    NATO klatbutne pastiprina kara iespejamibu ar Krieviju . To vajag saprazt .

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri