Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2024.gadā 0,25% no IKP sasniegts aptuveni 112 miljonus eiro. Finansējums šīm mērķim tiks rasts no Aizsardzības ministrijas budžeta.
ĀM norāda, ka Latvijas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām plānots parakstīt 11.aprīlī Trīs jūru iniciatīvas samita laikā Viļņā. No Latvijas puses to parakstīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vienošanās būs politisks, juridiski nesaistošs dokuments.
Latvija iecerējusi parakstīt šādu vienošanos, lai sūtītu “skaidru un stingru signālu par atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru”. Tā paredz visa veida ilglaicīgu palīdzību Ukrainas aizsardzībai pret agresiju, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.
Pēc ĀM paustā, šāda veida divpusējās vienošanās Ukraina plāno parakstīt ar visām G7 kopīgās deklarācijas Ukrainas atbalstam partnervalstīm, kā arī ar Eiropas Savienību.
Šādas vienošanās jau noslēgtas ar Lielbritāniju, Dāniju, Franciju, Itāliju, Kanādu, Nīderlandi un Vāciju. Arī Lietuva un Igaunija tuvākajā laikā parakstīs šādas vienošanās.
ĀM skaidro, ka valdībai jālemj par atbalstu vienošanās parakstīšanai, jo tā skar Latvijas visaptverošus atbalsta pasākumus Ukrainai gan militārajā, gan nemilitārajā jomā, kuru izpilde ir politiski saistoša ministrijām uz vienošanās darbības laiku – desmit gadiem. Vienošanās paredz, ka jebkādas budžeta saistības no Latvijas puses tiks nodrošinātas tikai ar skaidru Latvijas valdības un, kad nepieciešams, Saeimas apstiprinājumu.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka vienošanās militārā atbalsta būtiskākie elementi ir Latvijas turpmāka dalība Ramšteinas Ukrainas aizsardzības kontaktgrupā, lai sniegtu ar sabiedrotajiem koordinētu militāro atbalstu Ukrainai. Latvijas vadība Dronu koalīcijā ar mērķi nodrošināt Ukrainai miljonu dronu, militārā ekipējuma un bruņojuma piegādes nodrošināšana.
Nemilitārā atbalsta jomas skar attīstības sadarbību, sadarbību Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā un digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanu. Tāpat vienošanās paredz Ukrainas atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā.
Lasiet arī: Zelenskis saka, ka Krievija martā Ukrainu bombardējusi ar vairāk nekā 3 000 bumbām
Lasiet arī: Krievija apgalvo, ka uzbrukums “Crocus City Hall” veicinājis interesi par iestāšanos armijā