bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Par atbrīvotām slepkavām ar nepieskaitāmības statusu, laulībām un pašnāvībām Latvijas cietumos. Saruna ar cietumu priekšnieci

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt,» tā teikts Latvijas Krimināllikumā. Savukārt, kas notiek, kad šie cilvēki atkārtoti veic noziegumu? Vai tā ir Latvijas medicīnisko iestāžu kļūda, ka personas tiek izlaistas joprojām nepieskaitāmas? Vai valdības «aklums» risināt kliedzošo problēmu – institūciju trūkumu, kas kontrolētu un uzraudzītu šīs personas?

«Problēma, ka Latvijā cilvēks ar nepieskaitāmības statusu atkārtoti veic noziegumu, nav risināta īpaši kvalitatīvi. Nav institūcijas, kur šīs personas varētu ievietot, jo psihiatriskajās slimnīcās cilvēki, kas ir sodīti par dzīvības atņemšanu un ir atzīti par nepieskaitāmiem, ir bīstami arī tiem, kas atrodas šajā medicīniskajā iestādē,» BNN intervijā stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure.

Spure uzsver, ka cilvēki, kam ir nosliece uz noziedzīgo nodarījumu pastrādāšanu, bieži nonāk psihiatriskajās slimnīcās uz ne pārāk ilgu laiku. Pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas, proti, pēc nepieciešamo zāļu saņemšanas, viņi tiek izlaisti ar domu, ka ir progress. «Problēma, ka šajās iestādēs ir vietu trūkums, kas var veicināt šo personu ātrāku izlaišanu no psihiatriskās nodaļas. Diemžēl Latvijā nav nevienas institūcijas, kas pietiekami uzraudzītu šos cilvēkus pēc tam, kad viņi ir izlaisti brīvībā. Un tieši tā cilvēks var atkārtoti veikt noziegumu, jo nav šīs uzraudzības.»

Kā norāda Spure, Ieslodzījuma vietu pārvalde nevar spriest par to, cik kvalitatīvi notiek cilvēka statusa noteikšana, kad viņš tiek atzīts par pieskaitāmu vai nepieskaitāmu. Šis lēmums balstās uz medicīnisko iestāžu «pleciem», jo pārvalde izpilda vienīgi notiesājošo spriedumu.

Latvijas cietumu slimnīcā ir arī psihiatriskā nodaļa, kurā tiek ārstēti akūtie gadījumi, kad cilvēkam soda izpildes laikā tiek konstatēta nepieskaitāmība. «Tas ir mūsu kontroles zonā, bet, kad ieslodzītajam beidzas soda termiņš, mums viņš jāatbrīvo – kas notiek tālāk, tā vairs nav mūsu kompetence. Un šeit tā ķēdīte iztrūkst, jo nav uzraudzības. Vairākām Latvijas ministrijām būtu jāsēžas pie viena sarunu galda un jādomā, kā atrisināt šo problēmu,» uzsver Spure.

Uz jautājumu, kāpēc šī problēma netika risināta jau agrāk, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece pieļauj, ka to ietekmējuši ekonomiskie krīzes gadi – budžets neesot ļāvis veidot papildu institūcijas. Viņa min, ka  sociālie centri nav efektīvi attiecībā uz pārraudzību, kas attiecināma uz nepieskaitāmiem cilvēkiem, kuri veikuši noziedzīgus nodarījumus saistībā ar vardarbību.

Ir jāatzīmē, ka formāli nevienu nepieskaitāmu personu nevar ievietot ieslodzījuma vietā. «Ja viņš ir nepieskaitāms, ir jāievieto iestādē, kura piemēro šo medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Bieži cilvēks cietumā nokļūst arī kā daļēji pieskaitāms, kur laika gaitā viņa situācija var pasliktināties, tomēr šeit katrs gadījums ir jāizskata individuāli, jo ir daudz faktoru, kas ietekmē psiholoģisko stāvokli,» uzsver Spure.

Pedofīlija Latvijā nemazinās

Saskaņā ar Valsts policijas statistikas datiem Latvijā noziegumu skaits samazinās, tomēr Spure pieļauj, ka šie dati varētu būt saistīti ar iedzīvotāju skaita izmaiņām. Tāpat viņa uzsver, ka latentā noziedzība, proti, noziegumi, par kuriem nav ziņots, nav atklāti vai nav notiesājoša sprieduma, joprojām paliek gana ievērojamā daudzumā.

«Te runa ir vairāk par vardarbību, kas notiek ģimenēs – pret bērniem un sievietēm –, kā arī dzimumnoziedzība, īpaši pret bērniem. Pedofīlijai pakļautie bērni bieži baidās stāstīt notikušo vecākiem, kur nu vēl ziņot policijai. Šī noziedzība, ko saucam par latento, neļauj spriest par patieso noziegumu skaita samazināšanos.»

Runājot par pedofīliju Latvijā, Spure pastāstīja, ka gada griezumā tie ir ap 350 cilvēkiem, pret kuriem vērsta apsūdzība. Viņa uzsver, ka Latvijā dzimumnoziegumu skaits nemazinās.

«Ir jāmaina sabiedrības attieksme. Nepieciešams saprast, ka iesaistīšanās, līdzatbildība ir ļoti svarīga vardarbības mazināšanai. Joprojām ir novērojama vienaldzība un nevēlēšanās ziņot policijai par novērotu vardarbību. Šeit arī ārkārtīgi svarīgi, lai policija reaģē atbildīgi uz šādiem paziņojumiem – lai cilvēkiem rastos uzticība un pārliecība, ka ziņojot problēma tiks risināta.»

Nedrošie Latvijas cietumi?

Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kurā nav pārapdzīvotības. Ja pirms dažiem gadiem cietumos kopējais ieslodzīto skaits bija 6,5 tūkstoši, tad šobrīd tie ir 3 772. Spure norāda, ka turpina mazināties kopējo ieslodzīto skaits, kas nozīmē, ka Ieslodzījumu vietu pārvalde nevar sūdzēties par brīvu vietu trūkumu.

Tomēr Spure saka, ka Latvijas vecie cietumi nespēj nodrošināt efektīvu soda izpildi. Tāpēc Ieslodzījumu vietu pārvaldei joprojām sāpīgā tēma ir valdības lēmums atlikt Liepājas cietuma būvniecību uz 2020.gadu.

BNN jau vēstīja, ka līdz ar Liepājas cietuma darbības uzsākšanu tiktu slēgtas trīs esošās ieslodzījuma vietas, kurās ir mūsdienu prasībām neatbilstoši darba un uzturēšanās apstākļi un kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Cietuma būvniecība tika atlikta, jo būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza projektam pieejamo finansējumu. Turklāt cietumam paredzētais finansējums novirzīts «prioritāru pasākumu īstenošanai».

«Jaunā cietuma būvniecība radītu milzīgas pārmaiņas drošības jautājumu ziņā. Mums nevajag četrus jaunus cietumus. Latvijai, līdz ar ieslodzīto skaitu samazinājumu, iespējams, pietiktu tikai ar diviem. Esošie cietumi nav pietiekami droši gan no ārpuses, gan pēc sava  ģeogrāfiskā izvietojuma. Jaunie cietumi neapšaubāmi nodrošinātu drošību, turklāt Liepājas cietumā jau bija izstrādāts plāns, kā uzlabot darba efektivitāti.»

Salīdzinot Latviju un Igauniju, Spure atzīmē, ka kaimiņvalsts šos jautājumus ir sakārtojusi pilnībā. Proti, tikko nodots ekspluatācijai trešais jaunais cietums, un vecie ir pilnībā likvidēti. «Tas attiecīgi ļauj kvalitatīvāk veikt soda izpildi. Viņiem ir arī pārdomāta darbinieku personāla atlases sistēma, kā arī apmācības sistēma – darbinieki tur mācās trīs gadu programmā, un cietuma vadība ir ar mieru gaidīt šos trīs gadus, zinot, ka viņiem būs profesionāli darbinieki.»

Savukārt, kas ir Latvijai? «Izglītības iespējas praktiski nekādas, jo arī to, kas ir svarīgi zināt mūsu darbiniekiem, bija iespēja iemācīties Latvijas Policijas akadēmijā. Tas viss ir likvidēts, vietā nav radīta nekā jauna. Šobrīd ir ideja kārtējo reizi rakstīt projekta pieteikumu, pretendējot uz norvēģu finanšu instrumentu, tā kā cita ceļa, kā varētu attīstīties, mums nav.»

Ir jāuzsver, ka pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces teiktā, 150 gadu griezumā Latvijā nav uzbūvēts neviens cietums. «Tas, kas šobrīd ir paveikts, tas ir paveikts ar Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansējumu.»

Pašnāvības cietumos: neiztur psiholoģisko spriedzi pirms atbrīvošanas…

Spure atzīme, ka, strādājot 24 gadus Ieslodzījumu vietu pārvaldē, viņa nevarētu nosaukt kaut vienu gadu, kad cietumos nav notikusi kāda pašnāvība. Savukārt, skatoties uz kopējo suicīdu statistiku, cietums aptver ļoti mazu daļu, kur pašnāvības notiek, pat neskatoties uz izolēto vidi, kas bieži vien cilvēkus ietekmē depresīvi.

«Visbiežāk šādi atgadījumi notiek tieši apcietinājuma laikā pirms tiesas sprieduma vai tuvojoties tiesas spriedumam. Ir vairāki gadījumi, kad tiek saņemta ziņa no mājām – «es no tevis šķiros». Ir arī gadījumi, kad ieslodzītais neiztur psiholoģisko spriedzi, ka tūlīt būs atbrīvots,» BNN stāsta Spure.

Viņa atzīmē, ka pašlaik Ieslodzījuma vietu pārvalde strādā pie projekta, kas ir vērsts uz bijušajiem ieslodzītajiem. «Proti, mēģinām atrast cilvēkus, institūcijas, pašvaldības, kas sniedz arī morālo atbalstu šiem cilvēkiem. Jo diemžēl ir gadījumi, kad cilvēki pēc atbrīvošanas nespēj izdzīvot «brīvībā», tādējādi atkārtoti veic noziegumus un nonāk cietumā. Bieži ar domu, ka cietumā ir vieglāk – nav jādomā pašam par finansiālām lietām. Turklāt katrs nākamais noziegums var būt arvien smagāks,» uzsver Spure.

Latvijas ieslodzītie arvien vairāk precas

Ja kādreiz gada laikā bija vien desmit reģistrētās laulības, tad tagad tās sasniedz jau simts precību gadā. «No vienas puses, tas priecē, ka cilvēki ieslodzījuma vietā var atrast otru pusi, un pēc tam viņiem ir vieta, kur atgriezties. Tomēr ir arī otra puse – laulību kvalitāte. Ir gadījumi, kad cilvēki neaptver, ka stājas šajās laulībās, jo vēlas būt mīlēti, bet, iznākot no cietuma, realitāte var izrādīties pavisam citāda.»


Pievienot komentāru

  1. Bucis teica:

    Paar pašnāvībām:neviens dvieli ap kaklu pats neliek,viņam vienkārši kolektīvi ”palīdz”-fakts!Par pedofiliju:loģiski,saskatās visādas filmiņas un,protams,paša sieva liekas kā vecene,bet TUR:pupucīsi uz augšu vien skatās,meituki kā izvirpoti,bez vienas spalviņas+vēl nedaudz alkahola un ”jumts aizbrauc”,bet cietuma vārti atveras-tā,lūk.

  2. ..... teica:

    kad safrans atbildēs par nevainīga cilvēka pakāršanu alūksnes mentenē?

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri