bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta
LatviaLatvija

Par jauno Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māriu Sentenu pa labi, Pjērs Gramenja, Dana Reizniece -Ozola

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī, Briselē  par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu (Mario Centeno), bet Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc pirmās balsojuma kārtas savu kandidatūru atsauca.

«Sentenu, Portugāles finanšu ministrs, ievēlēts par jauno Eirogrupas prezidentu,» teikts ierakstā ES Padomes tvitera kontā.

Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri – Reizniece-Ozola no Latvijas, Pjērs Gramenja (Pierre Gramegna) no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.

Bez kandidatūras atsaukšanas uz ES finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu būtu grūti nonākt līdz rezultātam, lēmumu pēc pirmās vēlēšanu kārtas atsaukt savu kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu  skaidroja Reizniece-Ozola.

Pirmajā kārtā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendēja četri eirozonas valstu finanšu ministri – Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Māriu Sentenu no Portugāles. Eirogrupas prezidents tika izvēlēts aizklāti, katram ministram balsojot par vienu kandidātu. Tomēr vēlēšanu pirmā kārta noslēdzās bez rezultāta.

Lai arī nav zināms vēlēšanu pirmās kārtas balsu sadalījums, tomēr neoficiāli ir zināms, ka Reizniece-Ozola un Slovākijas finanšu ministrs saņēmuši vienādu balsu skaitu.

Pēc vēlēšanu pirmās kārtas Reizniece-Ozola lēma neturpināt cīņu par ietekmīgo amatu. Viņa atzina, ka atsaukusi savu kandidatūru, jo pēc pirmās vēlēšanu kārtas redzējusi, ka ar četriem kandidātiem var nenonākt līdz rezultātam. «Atsaucu savu kandidatūru, lai kāds no palikušajiem pretendentiem saņemtu nepieciešamo balsu skaitu,» skaidroja ministre.

Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka balsojums par Eirogrupas prezidentu apliecina, ka Latvijai ir aktīvāk jāstrādā, lai valsts tiktu pamanīta, turklāt ministre esot darījusi gana daudz, lai sevi pieteiktu uz Eiropas politikas skatuves. «Uzskatu, ka pieteicu sevi kā spēcīgu kandidātu,» pauda Reizniece-Ozola.

Vaicāta, vai ministre nākotnē plāno kandidēt uz kādu citu starptautiski nozīmīgu politisku amatu, Reizniece-Ozola sacīja, ka pretendēšana uz Eirogrupas prezidenta amatu bija pirmais mēģinājums «startēt» starptautiski, tomēr patlaban viņas plānos neietilpst kādi jauni starptautiski izaicinājumi.

«Eirogrupas prezidenta amats neprasa pamest Latviju un esošo amatu, turklāt es vēlos novest līdz galam iesāktos darbus,» atzina Reizniece-Ozola.

50 gadus vecais Sentenu ieguvis divus maģistra grādus – lietišķajā matemātikā Lisabonas Tehniskajā universitātē un ekonomikā Hārvarda universitātē. Viņš strādājis Portugāles centrālajā bankā un no 2004. līdz 2013.gadam bijis Eiropas Komisijas Ekonomikas politikas komitejas loceklis. 2015.gada parlamenta vēlēšanu kampaņā Sentenu bija Sociālistu partijas ekonomikas programmas koordinators. Kopš 2015.gada novembra viņš ir Portugāles finanšu ministrs.

Jau vēstīts, ka pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms, kurš līdz šā gada 26.oktobrim bija Nīderlandes finanšu ministrs, paziņojis, ka nākamā gada gada janvārī atstās Eirozonas prezidenta amatu.

Eirogrupas locekļi ar balsu vairākumu ievēl Eirogrupas prezidentu uz 2,5 gadiem, turklāt šo amatu var ieņemt esošs ES dalībvalsts finanšu ministrs. Eirogrupas prezidents apvieno šos pienākumus ar savas valsts finanšu ministra amata pienākumiem. Pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms amatā stājās 2013.gada janvārī, nomainot iepriekšējo Eirogrupas prezidentu Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker).

Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro.

Ref:224.000.103.2997


Pievienot komentāru

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.

Novembrī dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgā kopumā samazinājās par 3,8%

Šā gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3,8% bet piedāvājumu skaits Arco Real Estate analizētajos lielākajos Rīgas mikrorajonos novembrī samazinājās par 7,9%, teikts Arco Real Estate jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Astoņās SEB bankas filiāles tiek mainīti darba laiki

No 2018.gada 2.janvāra SEB bankas filiāles Talsos, Alūksnē, Jelgavā, Siguldā, Madonā un Smiltenē, kā ar finanšu konsultāciju centrs Kuldīgā pāries uz klientiem ērtāku darba laiku.

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.