bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris

Paraksta līgumu par 442 miljonu eiro ES finansējumu Rail Baltic

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras pārstāvis Botons Orbans pasniedz RB Rail AS valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai finansēšanas līgumu

Tallinā otrdien, 24.novembrī, Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA – Innovation and Networks Executive Agency) un triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS parakstīja finansēšanas līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltic projekta attīstības pirmajam posmam.

Finansēšanas līgumu parakstīja RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa un INEA direktors Dirks Bekers (Dirk Beckers).

«Šī ir vienreizēja iespēja parādīt un pierādīt, ka trīs Baltijas valstis spēj vienoti darboties nozīmīga kopēja mērķa vārdā. RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,» saka Rubesa.

RB Rail AS ir Rail Baltic centrālais koordinators. Tam ir dots mandāts saņemt visu projekta finansējumu un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši noteiktam regulējumam trīs dalībvalstu finansējuma saņēmējiem – Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrijai, Latvijas Satiksmes ministrijai un Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrijai.

Līguma ietvaros bez RB Rail AS aktivitātes īstenotāji ir Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde un Rail Baltic Estonia OU, Latvijas SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, kā arī Lietuvas AB Lietuvos geležinkeliai un UAB Rail Baltica statyba.

Finansējums tiek piešķirts daļas no kopējā Rail Baltic projekta īstenošanai – aktivitātēm, kas sāktas 2015.gadā un tiks pabeigtas līdz 2020.gada beigām. Aktivitātes ietver tehniskās izpētes, zemes atsavināšanu projekta vajadzībām, pirmos būvdarbus, projekta īstenošanas atbalsta pasākumus, darbu uzraudzību un komunikāciju ar sabiedrību.

Mērķis ir pabeigt visus sagatavošanas darbus (tehniskie projekti, būvatļaujas, zemes iegāde) un sākt būvdarbu pirmo posmu atsevišķos dzelzceļa līnijas posmos Igaunijā, līnijas centrālajā daļā un Rīgas reģionā Latvijā un Kauņas-Panevēžas-Lietuvas un Latvijas robežas posmā Lietuvā.

Igaunijā finansējums tiks izmantots detalizētam visas dzelzceļa līnijas – tostarp Tallinas un Pērnavas pasažieru staciju, Tallinas multimodālā kravu termināļa un ritošā sastāva remonta depo – tehniskajam projektam, kā arī ietekmes uz vidi un citām tehniskajām izpētēm. Finansējums arī ļaus sākt dzelzceļa uzbēruma un divlīmeņu šķērsojumu ar satiksmes infrastruktūras objektiem būvdarbus.

Pirmā posma finansējums Latvijā tiks izmantots Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas starptautiskās lidostas dzelzceļa stacijas, kā arī dzelzceļa savienojuma starp abām stacijām tehniskajam projektam un būvdarbiem, kā arī zemes iegādei. Savienojot 1 520 mm un 1 435 mm platuma sliežu ceļus un radot efektīvu savienojumu ar reģionālo un starptautisko transportu, Rīgas Centrālā stacija kļūs par patiesi multimodālu reģionālo un starptautisko transporta mezglu.

Lietuvā pirmā posma finansējums tiks izmantots trūkstošā dzelzceļa posma starp jaunuzbūvēto Eiropas standarta 1 435 mm sliežu ceļu (posmā no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai) un Kauņas Dzelzceļa termināļa būvniecībai, no kura uz ziemeļiem aties jauna 1 435 mm dzelzceļa līnija. Saistītajās aktivitātēs ietilps nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana zemes atsavināšanai un zemes atsavināšanas procedūras, tehniskā projekta sagatavošana posmam no Kauņas līdz Lietuvas un Latvijas robežai, kā arī jaunas 1 435 mm dzelzceļa līnijas būvdarbi Kauņas-Panevēžas-Lietuvas un Latvijas robežas posmā.

Rail Baltic projekts paredz jaunas ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Pa 1 435 milimetru – Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju pasažieru vilcieni brauks ar ātrumu līdz 240 kilometriem stundā, kravas vilcieni – ar ātrumu līdz 120 kilometriem stundā.

Rail Baltic atjaunos tiešu savienojumu starp Baltijas valstīm un Eiropas dzelzceļa tīklu, veicinot reģionālo integrāciju un savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu (ar savienojumu ar Viļņu), Varšavu un Berlīni. Rail Baltic būs elektrificēta dzelzceļa līnija – videi draudzīga un moderna transporta forma. Tā būtiski samazinās kravu pārvadājumus ar autotransportu, tā ierobežojot kaitīgo izmešu apjomu vidē.

RB Rail AS akcionāri vienādās daļās ir SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, Lietuvas UAB Rail Baltica statyba un Igaunijas Rail Baltic Estonia OU.

Ref: 102.000.102.11228


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri