bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Pārrunā 16+1 valstu transporta ministru sanāksmes jautājumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministriju (SM) piektdien, 15.janvārī, apmeklēja delegācija no Ķīnas Ārlietu ministrijas, kā arī Ķīnas vēstniecības Latvijā, lai ar SM pārstāvjiem pārrunātu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 loģistikas sektora koordinēšanas, kā arī transporta ministru sanāksmes organizēšanas jautājumus.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma pērnā gada novembrī piedalījās Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu vadītāju samitā Ķīnas pilsētā Sudžo, kur prezentēja Latvijas iespējas tranzīta un loģistikas jomā. Kā rezultātā samita dalībnieki uzticēja Latvijai koordinēt loģistikas jomu 16+1 valstu sadarbības formāta ietvaros, kā arī rīkot Rīgā 16+1 valstu vadītāju un transporta ministru samitu, kā arī biznesa konferenci.

Ķīnas delegāciju, kura apmeklēja SM, pārstāvēja Ķīnas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta pārstāvji, tostarp padomnieks Vangs Vengangs (Wang Wengang), kā arī Ķīnas vēstnieks Latvijā Huans Juns (Huang Yong), informē ministrija.

Ozoliņš pauda gandarījumu par pausto uzticību Latvijai koordinēt 16+1 valstu loģistikas sektoru. Savukārt Ķīna atzinīgi novērtēja Latvijas līdzšinējo ieguldījumu un pauda pilnu atbalstu Latvijai kā koordinatoram, kam būs jāapkopo un jāgatavo informāciju par sadarbību loģistikas sektora 16+1 formāta ietvaros,  jāseko līdzi un jāpiedalās 16+1 formāta pasākumos, jāpārstāv koordinējošo valsti un attiecīgi jāpiedalās pasākumu organizēšanā, dienas kārtības veidošanā, kā arī komunikācijā ar organizējošo pusi.

SM valsts sekretārs norādīja, ka šis formāts kalpos par nozīmīgu platformu praktiskai sadarbībai, jaunu kravu piesaistei un savstarpēji izdevīgu investīciju projektu realizācijā transporta un loģistikas jomā.

Sanāksme laikā puses arī pārrunāja dažādus Jaunā Zīda ceļa attīstības un sadarbības modeļus. No Ķīnas puses tiek akcentēti vairāki jūras un sauszemes koridori, Baltijas kontekstā akcentēti sadarbības varianti ar Adrijas un Melnās jūras ostām, attīstot sauszemes savienojumus Ziemeļu – Dienvidu virzienā Eiropas daļā un integrējot Baltijas ostas ar Eiropas Dienvidu ostām. Viens no variantiem ir jūras savienojumi no Ķīnas līdz Adrijas jūrai (Venēcijas ostai) un Melnās jūras ostām, tādējādi būtiski saīsinot jūras pārvadājumu plecu un ātrāk sasniedzot patērētājus Eiropā caur Dienvidu ostām.

Ozoliņš atklāja, ka Latvija atbalsta ideju veicināt ostu pieaugošo lomu Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, taču vienlaikus piebilda, ka Latvija, pildot koordinējošās valsts lomu loģistikas jomā, transporta ministru sanāksmes laikā Rīgā aktualizēs arī dzelzceļa savienojumu nozīmi, kā arī civilo aviāciju. SM valsts sekretārs uzsvēra transkontinentālo dzelzceļa transporta savienojumu īpašo lomu starp Eiropu un Āziju. Savukārt, attīstot aviāciju, tas pavērtu jaunas iespējas biznesam, kā arī veicinātu tūrisma attīstību, tādā veidā sekmējot ekonomisko un kultūras saišu stiprināšanu starp abiem reģioniem. Ķīna atbalstīja šo ideju, norādot, ka gan dzelzceļa savienojumi, gan aviācijas attīstīšana ir nozīmīgi Jaunā Zīda ceļa elementi.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, arī loģistikā.

BNN jau vēstīja, ka biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā, uzsverot, ka Latvijai ir jāuzņemas vadošā loma un jākļūst par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

«Esmu patiesi gandarīta, ka Latvijas delegācijai Ķīnā ir izdevies panākt vienošanos par Latvijas vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 īstenošanā. Uzskatu, ka Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. Līdz ar to šobrīd premjerministrei un atbildīgajām institūcijām kopā ar nozari ir jāvelta visi spēki, lai uzsāktu darbu pie piedāvājuma koncepta izstrādes sadarbībai ar Ķīnu un sekmīgi sagatavotos 16+1 valstu līderu forumam nākamā gada pavasarī Rīgā. Vitāli svarīgi ir arī atrast kompetentu, profesionālu un darbspējīgu nozares ministru, kas nekavējoties būtu spējīgs pārstāvēt nozares intereses un risināt gan iekšēji nozarei būtiskus jautājumus, kā piemēram, dzelzceļa infrastruktūras tarifu izlīdzināšanas jautājumu, gan arī dibināt pozitīvu ilgtermiņa sadarbību Ķīnas un Austrumāzijas virzienā. Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!» iepriekš izteikusies BATL prezidente Inga Antāne.

Ref: 102.000.102.11620


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.