bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Pārsteidzoši fakti, ko tu, iespējams, nezināji par haizivīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedējoši milzu žokļi, caururbjošs skatiens un zobi asi kā žiletes. Haizivis asociējas ar plēsoņām, kas iedveš bailes un ik gadu nogalina tūkstošiem cilvēku. Taču šie fascinējošie jūras iemītnieki ir unikāli savā daudzveidībā un uzvedībā. Katru dienu zinātnieki veic arvien jaunus atklājumus par haizivīm, kas liek acīm izbrīnā ieplesties.

Desmit pārsteidzošus faktus par šiem jūras iemītniekiem apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:

Haizivis dzīves laikā var zaudēt līdz 30 000 zobu

Parasti haizivīm ir 45 līdz 50 zobu, taču tā ir tikai zobu priekšējā rinda. Aiz tās mēdz būt līdz pat septiņām rindām ar aizvietojamiem zobiem, kurus var laist darbā, ja priekšējās rindas zobs ir bojāts vai izkrīt. Vairākām haizivju sugām zobi aizvietojas visu mūžu – tās var nomainīt līdz pat 30 000 zobu savas dzīves laikā! Ir haizivis, kurām zobi nomainās ik pa 8 – 10 dienām, bet citām – vairāku mēnešu laikā.

Vairākām haizivju sugām zobi nav nepieciešami

Lai gan haizivis mums asociējas ar lieliem asiem zobiem, vairākām haizivju sugām zobi tikpat kā nav vajadzīgi. Vaļu haizivis un milzu haizivis – divi lielākie sugas īpatņi – barojas pasīvi, filtrējot no ūdens pussadalījušās organismu atliekas un mikroorganismus, ko mantijas dobumā ienes ūdens. Šiem īpatņiem ir daudz mazu zobu. Piemēram, vaļu haizivij var būt līdz pat 300 zobu rindu.

Haizivīm piemīt ķermeņa valoda

Baltās haizivis komunikācijā neizmanto skaņas, bet gan ķermeņa valodu. Saliekta mugura, nolaistas krūšu spuras, krasas zigzaga kustības vai straujas kustības uz priekšu un atpakaļ, kā arī niršana dzelmes dibenā – tie ir spēcīgi indikatori, kas liecina, ka haizivs par kaut ko ir satraukta.

Haizivju dzīves ilgums dramatiski atšķiras

Vairākām lielajām haizivīm ir daudz garāks mūža ilgums nekā mazajām haizivīm. Piemēram, vaļu haizivs, kuras garums sasniedz 5,5 līdz desmit  metru, var nodzīvot līdz pat 100 gadiem, bet gludajai haizivij, kuras vidējais garums ir 0,6 līdz 1,2 metri, vidējais mūža ilgums ir vien 16 gadu.

Haizivju izmēri ir ļoti dažādi

Vaļu haizivis ir ne tikai lielākās haizivis, bet arī lielākās zivis pasaulē. Mazākās ir pundurhaizivis, kas dzīvo dziļos ūdeņos – to ķermeņa garums ir vidēji tikai 17 centimetru.

Haizivīm ir trīs dažādi vairošanās veidi

Apmēram 30 procenti no visām haizivīm dēj olas. Daļa haizivju sugu ir dzīvdzemdētājas. Mazā haizivs, kas ir saistīta ar māti ar placentu, attīstās un piedzimst līdzīgi kā jūras zīdītājiem. Lielākā daļa haizivju savas olas iznēsā olvadā, kas piepildīts ar īpašu sekrētu – tur atrodas mazās haizivs olas dzeltenums, kas paliek olvadā, kamēr attīstās mazulis. Olvadā tas nobriest, paaugas un tad piedzimst jau kā gatavs plēsoņa. Vienā metienā haizivīm var būt līdz pat 48 mazuļi.

Haizivis – aizsargājama suga

Aprēķini rāda, ka uz vienu cilvēku, ko nogalinājusi haizivs, katru gadu cilvēki nogalina 25 miljonus haizivju, galvenokārt, lai dabūtu šo zivju spuras, ko daudzviet pasaulē uzskata par delikatesi. Vairāk nekā 200 haizivju sugu ir iekļautas Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) izveidotajā Sarkanajā grāmatā. Haizivis ir nozīmīgs komponents okeānu ekosistēmā, tāpēc to strauji sarūkošais skaits liek dabas aizstāvjiem bažīties. Ja haizivis izmirs, pasaules okeāni ies bojā.

Haizivis redz dzelteno krāsu – tas ir mīts

Pētījumi ir palīdzējuši atspēkot mītu, ka haizivis piesaista dzeltenā krāsa – patiesībā šie ūdens iemītnieki vispār neredz krāsas. Ņemot vērā atklājumu, ka haizivs acīs nav šūnu, kas spēj atšķirt krāsu, vai tās ir minimālā daudzumā, šķiet, ka tas, kas piesaista haizivju uzmanību, drīzāk ir krāsu kontrasti, nevis pašas krāsas.

Haizivis dzīvo arī saldūdeņos

Haizivis dzīvo visos septiņos pasaules okeānos, taču dažu sugu haizivis nedzīvo tikai sālsūdenī. Ir sugas,  kas var izdzīvot jaukta tipa ūdeņos, piemēram, upju grīvās un ūdenstilpnēs, kas savienotas ar okeānu, bet vēl citas sugas lieliski jūtas, dzīvojot saldūdeņos.

Haizivis uz Zemes mīt jau 400 miljonus gadu

Haizivis uz Zemes mīt kopš dinozauru laikiem. Ir atrasti 400 miljonu gadu fosilizēti zobi un zvīņas, kas sniedz mums ieskatu, kādi izskatījās senie haizivju priekšteči. Tā dēvētās modernās haizivis parādījās aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Uz Zemes joprojām dzīvo reta haizivju suga, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījusies. Tā ir gofrētā haizivs – viens no labākajiem piemēriem, kas ļauj spriest par to, kādas izskatījās vissenākās haizivis.

Ref: 102.000.102.10511


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.