bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Pārsteidzoši fakti, ko tu, iespējams, nezināji par haizivīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedējoši milzu žokļi, caururbjošs skatiens un zobi asi kā žiletes. Haizivis asociējas ar plēsoņām, kas iedveš bailes un ik gadu nogalina tūkstošiem cilvēku. Taču šie fascinējošie jūras iemītnieki ir unikāli savā daudzveidībā un uzvedībā. Katru dienu zinātnieki veic arvien jaunus atklājumus par haizivīm, kas liek acīm izbrīnā ieplesties.

Desmit pārsteidzošus faktus par šiem jūras iemītniekiem apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:

Haizivis dzīves laikā var zaudēt līdz 30 000 zobu

Parasti haizivīm ir 45 līdz 50 zobu, taču tā ir tikai zobu priekšējā rinda. Aiz tās mēdz būt līdz pat septiņām rindām ar aizvietojamiem zobiem, kurus var laist darbā, ja priekšējās rindas zobs ir bojāts vai izkrīt. Vairākām haizivju sugām zobi aizvietojas visu mūžu – tās var nomainīt līdz pat 30 000 zobu savas dzīves laikā! Ir haizivis, kurām zobi nomainās ik pa 8 – 10 dienām, bet citām – vairāku mēnešu laikā.

Vairākām haizivju sugām zobi nav nepieciešami

Lai gan haizivis mums asociējas ar lieliem asiem zobiem, vairākām haizivju sugām zobi tikpat kā nav vajadzīgi. Vaļu haizivis un milzu haizivis – divi lielākie sugas īpatņi – barojas pasīvi, filtrējot no ūdens pussadalījušās organismu atliekas un mikroorganismus, ko mantijas dobumā ienes ūdens. Šiem īpatņiem ir daudz mazu zobu. Piemēram, vaļu haizivij var būt līdz pat 300 zobu rindu.

Haizivīm piemīt ķermeņa valoda

Baltās haizivis komunikācijā neizmanto skaņas, bet gan ķermeņa valodu. Saliekta mugura, nolaistas krūšu spuras, krasas zigzaga kustības vai straujas kustības uz priekšu un atpakaļ, kā arī niršana dzelmes dibenā – tie ir spēcīgi indikatori, kas liecina, ka haizivs par kaut ko ir satraukta.

Haizivju dzīves ilgums dramatiski atšķiras

Vairākām lielajām haizivīm ir daudz garāks mūža ilgums nekā mazajām haizivīm. Piemēram, vaļu haizivs, kuras garums sasniedz 5,5 līdz desmit  metru, var nodzīvot līdz pat 100 gadiem, bet gludajai haizivij, kuras vidējais garums ir 0,6 līdz 1,2 metri, vidējais mūža ilgums ir vien 16 gadu.

Haizivju izmēri ir ļoti dažādi

Vaļu haizivis ir ne tikai lielākās haizivis, bet arī lielākās zivis pasaulē. Mazākās ir pundurhaizivis, kas dzīvo dziļos ūdeņos – to ķermeņa garums ir vidēji tikai 17 centimetru.

Haizivīm ir trīs dažādi vairošanās veidi

Apmēram 30 procenti no visām haizivīm dēj olas. Daļa haizivju sugu ir dzīvdzemdētājas. Mazā haizivs, kas ir saistīta ar māti ar placentu, attīstās un piedzimst līdzīgi kā jūras zīdītājiem. Lielākā daļa haizivju savas olas iznēsā olvadā, kas piepildīts ar īpašu sekrētu – tur atrodas mazās haizivs olas dzeltenums, kas paliek olvadā, kamēr attīstās mazulis. Olvadā tas nobriest, paaugas un tad piedzimst jau kā gatavs plēsoņa. Vienā metienā haizivīm var būt līdz pat 48 mazuļi.

Haizivis – aizsargājama suga

Aprēķini rāda, ka uz vienu cilvēku, ko nogalinājusi haizivs, katru gadu cilvēki nogalina 25 miljonus haizivju, galvenokārt, lai dabūtu šo zivju spuras, ko daudzviet pasaulē uzskata par delikatesi. Vairāk nekā 200 haizivju sugu ir iekļautas Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) izveidotajā Sarkanajā grāmatā. Haizivis ir nozīmīgs komponents okeānu ekosistēmā, tāpēc to strauji sarūkošais skaits liek dabas aizstāvjiem bažīties. Ja haizivis izmirs, pasaules okeāni ies bojā.

Haizivis redz dzelteno krāsu – tas ir mīts

Pētījumi ir palīdzējuši atspēkot mītu, ka haizivis piesaista dzeltenā krāsa – patiesībā šie ūdens iemītnieki vispār neredz krāsas. Ņemot vērā atklājumu, ka haizivs acīs nav šūnu, kas spēj atšķirt krāsu, vai tās ir minimālā daudzumā, šķiet, ka tas, kas piesaista haizivju uzmanību, drīzāk ir krāsu kontrasti, nevis pašas krāsas.

Haizivis dzīvo arī saldūdeņos

Haizivis dzīvo visos septiņos pasaules okeānos, taču dažu sugu haizivis nedzīvo tikai sālsūdenī. Ir sugas,  kas var izdzīvot jaukta tipa ūdeņos, piemēram, upju grīvās un ūdenstilpnēs, kas savienotas ar okeānu, bet vēl citas sugas lieliski jūtas, dzīvojot saldūdeņos.

Haizivis uz Zemes mīt jau 400 miljonus gadu

Haizivis uz Zemes mīt kopš dinozauru laikiem. Ir atrasti 400 miljonu gadu fosilizēti zobi un zvīņas, kas sniedz mums ieskatu, kādi izskatījās senie haizivju priekšteči. Tā dēvētās modernās haizivis parādījās aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Uz Zemes joprojām dzīvo reta haizivju suga, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījusies. Tā ir gofrētā haizivs – viens no labākajiem piemēriem, kas ļauj spriest par to, kādas izskatījās vissenākās haizivis.

Ref: 102.000.102.10511


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.