bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Pasaulē atzīmē Murkšķa dienu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ik gadu 2.februārī Latvijā tiek atzīmēta Sveču jeb Ziemas Māras diena. Dažviet pasaulē šī diena tiek dēvēta arī par Murkšķa dienu. Tā katru gadu mazā ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņa kļūst ievērojama ar to, ka slavenākais Amerikas murkšķis Fils pavēsta, vai drīzumā gaidāms pavasaris, vai arī vēl būs gara ziema.

Murkšķa dienu ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņā svin jau kopš 1887.gada. Tā pakāpeniski pārvērtusies par valsts mēroga notikumu un ievērojamiem svētkiem ar dažādām atrakcijām, konkursiem un cita veida izpriecām. Šos svētkus pasaulē vēl populārus padarīja 1993.gada filma Groundhog Day (Murkšķa diena) ar Bilu Mareju un Endiju Makdauelu galvenajās lomās.

Lai arī otrdien, Murkšķa dienā, laika apstākļi ir salīdzinoši silti, Alsungas novada Reģos mītošie murkšķi, kā jau tas ierasts, vēl joprojām guļ ziemas miegā un laika pareģošanas rituālos ar savas ēnas ieraudzīšanu nepiedalās. Ziemas miegā murkšķi gulēs līdz februāra beigām – marta sākumam, tad pamazām, katrs pēc savas sajūtas modīsies. Katrā ziņā, murkšķu ziemas miegs ir ļoti atkarīgs no apkārtējās vides laika apstākļiem, jo ja turpināsies silts laiks, tad pavasara rosība būs ātrāka, bet ja laika apstākļi būs vēsi, tad, protams, ka vēl kādu brīdi nosnaudīsies savās siltajās siena migās, stāsta Alsungas murkšķu audzētavā Jaunstuči.

Silvijas Teteres piemājas lauku saimniecība Jaunstuči, kas atrodas Alsungas novada Reģos ir vienīgā, specializētā murkšķu saimniecība Latvijā un visā Baltijas reģionā. Atsevišķus stepes murkšķus jeb baibakus Latvijā tur vairākās saimniecībās kā eksotiskus dzīvniekus, bet tā kā tiem nepieciešams nodrošināt speciālus apstākļus ziemas guļai, tad murkšķu turēšana mūsu klimatiskajos apstākļos nav populāra.

Latvijā murkšķi parasti uz ziemas guļu dodas oktobra – novembra mēnesī un mostas februāra beigās vai martā. Gulēšanas ilgums ir visnotaļ atkarīgs no laika apstākļiem, proti, ja laiks ir vēss, tad murkšķi nedomā nemaz tik ātri celties, bet, ja laika apstākļi paliek siltāki, tad no murkšķu migām var jau dzirdēt kādu spalgu svilpienu, kas vēstī – mēs esam jau modušies.

Kā rakstīts interneta saziņas līdzekļos, tad Amerikā daži zinātnieki ir mēģinājuši pārbaudīt un salīdzināt murkšķa paredzējumus ar reālajiem klimatiskajiem datiem un konstatējuši, ka tie nav precīzi. Kā izteicies kāds zinātnieks, tad murkšķis „nav parādījis prognozēšanas iemaņas šīs analīzes pēdējos gados”. Tāpēc labāk paļauties hidrometeoroloģisko centru laika prognozēm.

Murkšķi ir lielākās zemes vāveres. Tie dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā. Visbiežāk murkšķi dzīvo kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā – Alpos, Karpatos, Tatros un Pirenejos.

Stepes murkšķis jeb baibaks galvenokārt dzīvo Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, bet tas vietumis ir sastopams arī Ukrainā un Baltkrievijā. Intensīvas saimnieciskās darbības dēļ murkšķu dzīves telpa stepēs ir sašaurinājusies. Krievijā murkšķi tiek audzēti zvēraudzētavās kā kažokzvēri, to gaļu lieto pārtikā, bet taukus izmanto tautas medicīnā locītavu slimību ārstēšanai.

Murkšķi ir sociāli aktīvi dzīvnieki. Tie brīvā dabā dzīvo ģimeņu grupās, kas sastāv no apmēram 2 – 5 pieaugušiem murkšķiem un 2 – 6 mazuļiem. Viena kvadrātkilometra lielā teritorijā var dzīvot līdz 15 ģimeņu kolonijā. Audzētavās murkšķi tiek turēti pāros pa diviem, metāla sieta krātiņos, kuriem ir atklātā un slēgtā daļa. Krātiņa slēgtajā daļā atrodas murkšķu miga.

Murkšķi ir aktīvi agri no rīta un vakarā. Vakara aktivitātes beidzas īsi pēc tam, kad ir kļuvis tumšs. Lielāko daļu savas dzīves tie pavada alā, piedevām gandrīz pusgadu (5,5 mēnešus) murkšķi pavada ziemas miegā. Dabā dzīvojošajiem murkšķiem ir ziemas alas un vasaras alas. Ziemošanas alas ir līdz 100 metriem garas un sniedzas pat četru metru dziļumā. Tajās atrodas gan ziemošanai paredzētās kameras, gan bērnistaba mazuļiem. Murkšķu ģimene tās izmanto vairākus gadu desmitus. Turklāt virs alām laika gaitā izveidojas metru augsti un 20 metru diametrā plaši uzkalniņi. Pa ziemu murkšķi alas ieeju piesedz ar zemes čupiņu. Vasaras alas murkšķiem paredzētas, lai noslēptos, tādēļ tām ir līdz pat 15 izejām. Nebrīvē esošie murkšķi ziemas periodu pavada krātiņa slēgtajā daļā, ierakušies dziļi no salmiem veidotajā migā.

Murkšķi ir īsti vegāni un pamatā pārtiek no zālaugiem. Iecienītākie ir savvaļas auzas, kviešzāle, cigoriņi, baltais āboliņš un tīruma tītenis. Tāpat netiek smādēta kukurūza, saulespuķes, kvieši un kartupeļi. Īpaši intensīvi murkšķi barojas pirms ziemas, uzkrājot ievērojamas tauku rezerves. Aizejot gulēt, murkšķis ir apvēlies apaļš ar spīdīgu spalvas akotu, bet pavasarī izlienot no alas, tas ir notievējis pavisam slaids un viņa izskats vairs nav tik patīkams.

Dzimumbriedumu murkšķi sasniedz ap trīs gadu vecumu Lielākā daļa murkšķu vairojas katru gadu. Tie dzīvo ģimenēs. Grūsnības periods ilgst 40 – 42 dienas. Parasti piedzimst 4 – 6 mazuļi. Par mazuļiem rūpējas māte, tēviņiem ir minimāla saistība ar bērnu audzināšanu. Kamēr mazuļi ir mazi, tēviņi ir ģimenes sargi.

Ref: 102.000.102.11762


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.