bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Pieaug ekonomiskā noziedzība; Latvijā - visaugstākais PVN iztrūkums no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PwC 2014.gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem (salīdzinājumā ar 2011.gadu tas ir pieaugums par trīs procentpunktiem). Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas.

Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem.

PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Šogad pirmo reizi pētījumā tiek mērīta arī publisko iepirkumu krāpniecība, uz kuru norāda gandrīz 30% aptaujāto. Publisko iepirkumu krāpniecība ir uzskatāma par divkāršu apdraudējumu, kas uzņēmumus padara par upuriem gan preču un pakalpojumu iegādē, gan sacensībā par jaunām iespējām.

Aptaujātie norāda arī uz būtisku netiešo kaitējumu tādās jomās kā darbinieku noskaņojums, kuru min 31%, kā arī uzņēmuma reputācija un lietišķās attiecības – uz abiem norāda 17%. Neskatoties uz noziedzības finansiālajām sekām un blakusefektiem, vien 3% aptaujāto atzīst, ka krāpniecības gadījumi ir ietekmējuši uzņēmuma akciju cenu.

«Par spīti nemitīgiem centieniem to apkarot ekonomiskā noziedzība turpina pastāvēt kā stūrgalvīgs vīruss. Neviena organizācija neatkarīgi no tās lieluma un atrašanās vietas nav imūna pret krāpniecības un citu noziegumu ietekmi,» norāda PwC Tiesu ekspertīžu pakalpojumu partneris un šī pētījuma galvenais redaktors Stīvens Skalaks.

Skalaks atzīmē, ka ekonomiskie noziedznieki turpina sekmīgi darboties, pielāgojoties tādiem mainīgiem globāliem apstākļiem kā tehnoloģiju izmantošana un jaunattīstības valstu darbības paplašināšanās.

«Vēl ļaunāks par ekonomiskās noziedzības tiešo finansiālo ietekmi ir tās apdraudējums plašam biznesa sistēmu lokam, kuras ir būtiskas uzņēmumu darbībai. Ekonomiskā noziedzība grauj iekšējos procesus, mazina darbinieku godīgumu un bojā reputāciju,» viņš piebilst.

Kur notiek ekonomiskā noziedzība?

Ekonomiskā noziedzība ir visaptverošs, globāls apdraudējums. Reģionu griezumā ekonomiskā noziedzība visvairāk izplatīta ir Āfrikā, kur 50% aptaujāto atzīst, ka kļuvuši par upuriem (2011.gadā – 59%). Tai seko Ziemeļamerika – 41%, Austrumeiropa – 39%, Latīņamerika un Rietumeiropa – katrā 35%, Āzija un Klusā okeāna valstis – 32%, Tuvie Austrumi – 21%.

Aptaujātie no 65 valstīm un teritorijām atzina, ka ir saskārušies ar ekonomisko noziedzību. Dienvidāfrikas aptaujātie norāda augstāko līmeni – 69% (2011.gadā – 60%). Noziedzība strauji aug arī Ukrainā – 63% (pirms trīs gadiem – 36%), Krievijā – 60% (2011.gadā – 37%) un Austrālijā – 57% (2011.gadā – 47%).

Pētījumā tika norādītas astoņas jaunattīstības valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika, Turcija, Meksika un Indonēzija), kur 40% aptaujāto atzīst, ka ir saskārušies ar ekonomisko noziedzību, daļēji atspoguļojot bagātības pārvietošanu uz minētajām valstīm.

Kuras nozares cieš visvairāk?

Nozaru griezumā ekonomiskā noziedzība ir visizplatītākā finanšu pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecības un patēriņa preču sektorā, komunikāciju sektorā. Gandrīz 50% aptaujāto katrā sektorā atzīst, ka ir kļuvuši par noziedzības upuriem. Finanšu pakalpojumu organizācijas ir kļuvušas par apjomīgas kibernoziedzības un naudas atmazgāšanas upuriem, bet mazumtirdzniecības un patēriņa preču uzņēmumi, kā arī komunikāciju uzņēmumi visvairāk cietuši no zādzībām. Uz augstu noziedzības līmeni norāda arī viesmīlības un atpūtas sektors, kā arī valsts pārvalde – abi 41%.

Kas veic krāpniecību?

Parasti ekonomisko noziedzību veicina trīs faktori – sadzīves problēmas, izdevība veikt noziegumu, nozieguma personiskā attaisnošana. Saskaņā ar pētījumu 56% ekonomisko noziegumu veic kāda persona uzņēmuma iekšienē, bet 40% ir ārējie noziegumi. Taču nozaru griezumā ir vērojamas lielas atšķirības. Piemēram, finanšu pakalpojumu sektorā gandrīz 60% noziegumu notiek ārpus uzņēmuma, bet 36% ir iekšējie noziegumi.

Globālā mērogā piektdaļu ekonomisko noziegumu veic augstākā līmeņa vadītāji, 42% – vidējā līmeņa vadītāji, 34% – zemākie darbinieki.

Tipisks krāpnieks ir vidēja vecuma vīrietis ar augstāko izglītību, kurš savā organizācijā nostrādājis būtisku laikposmu. Globālā mērogā gandrīz pusi krāpniecības veic darbinieki ar sešu vai vairāku gadu pieredzi un gandrīz trešdaļu – darbinieki ar trīs līdz piecu gadu pieredzi.

Kā atklāj krāpniecību?

Pētījumā secināts, ka 55% ekonomisko noziegumu atklāj organizāciju kontroles pasākumi, piemēram, ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, iekšējais audits vai krāpniecības riska vadība. Ziņotāju sniegtā informācija palīdz atklāt apmēram ceturtdaļu uzrādītā noziedzības apjoma, un apmēram piektdaļa tiek atklāta citiem līdzekļiem, piemēram, tiesībsargājošās iestādēs, plašsaziņas līdzekļos vai nejauši.

Pētījumā secināts, ka aptaujātie prognozē ekonomiskās noziedzības turpmāku pieaugumu gandrīz visās kategorijās. Šī atziņa tika izteikta arī PwC veiktajā 17. gadskārtējā uzņēmumu vadītāju aptaujā. Arī pasaules uzņēmumu vadītāji atzīst ekonomiskās noziedzības ietekmi – 50% atzīst, ka galvenā problēma ir “uzticības trūkums- tirgū (pirms gada – 37%). Uzņēmumu vadītāju galveno raižu vidū ir arī kukuļošana un korupcija.

Komentārs par situāciju Latvijā

PwC Nodokļu un juridisko konsultāciju nodaļas vadītāja Latvijā Ilze Rauza situāciju valstī skaidro šādi: «Lai gan līdz šim nav veikta visaptveroša analīze par Latviju, tomēr 2013.gada jūlijā publicētais pētījums par PVN iztrūkumu 27 dalībvalstīs, kas tika veikts pēc EK pasūtījuma, atklāj, ka Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kur procentuāli ir visaugstākais PVN iztrūkums no iekšzemes kopprodukta. Tas liecina par augstiem nodokļu krāpniecības rādītājiem Latvijā.»

Rauza norāda, ka nodokļu noziedzību Latvijā veicina tie paši faktori, kuri minēti PwC veiktajā pētījumā – sadzīves problēmas, izdevība veikt noziegumu, nozieguma personiskā attaisnošana. Neapšaubāmi, ka nodokļu krāpniecība, mijiedarbībā ar citiem iepriekš minētajiem noziedzības veidiem, rada būtisku konkurences izkropļojumu. Pašlaik Latvijas tiesas ir burtiski «pārpludinātas» ar nodokļu strīdiem. Pēdējā gada laikā ir novērojama pozitīva tendence PVN lietās, kas ilgtermiņā veicinās nodokļu krāpniecības gadījumu samazināšanos.

«Proti, tiesas analizē, vai nodokļu maksātājs ir rīkojies labticīgi un vai savāktie VID pierādījumi liecina par tā iesaisti nodokļu krāpniecībā. Esam pārliecināti, ka faktisko vainīgo personu saukšanas pie atbildības, t.sk. kriminālatbildības, tikai veicinātu nodokļu krāpniecības apjoma mazināšanos un nodokļu maksātāju vēlmi sadarboties ar VID,» tā Rauza.

PwC 2013.gada augustā – oktobrī veiktajā 2014.gada globālās ekonomiskās noziedzības pētījumā piedalījās 5 128 aptaujātie no 95 valstīm. No aptaujātajiem 50% bija augstākā līmeņa vadītāji, 35% pārstāvēja publiskās akciju sabiedrības, 54% bija no organizācijām ar darbinieku skaitu virs 1 000.

Ref:103.000.103.6046


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.